Darba programma 2010.-2014.gadam tieslietu un iekšlietu jomā (Stokholmas programma)
2009.gada 10.decembra Eiropadomē, Zviedrijas prezidentūras laikā tika pieņemta Darba programma 2010.- 2014.gadam tieslietu un iekšlietu jomā (Stokholmas programma), kas ir loģisks Hāgas programmas brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā 2005. – 2010.gadam (Hāgas programma) turpinājums.
Stokholmas programma kalpo kā ietvars Eiropas Savienības (turpmāk - ES) policijas un muitas sadarbībai, sadarbībai civillietās un krimināllietās, patvēruma, migrācijas un vīzu politikai 2010.-2014.gadam. Tā noteic ES nākotnes prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai, ņemot vērā galvenos uzdevumus, kas akcentē tādas jomas kā pilsoņu interešu ievērošana, pastiprinātas sadarbības veidošana ar trešajām valstīm, labāka iedzīvotāju aizsardzība, tiesiskās noteiktības ģimenes tiesībās, komerctiesībās un civiltiesībās palielināšana, kā arī ES tieslietu un iekšlietu jomas ārējās dimensijas nostiprināšana. Stokholmas programma ir balstīta uz Hāgas programmas izvērtējumu.
Lai Stokholmas programma gūtu panākumus praksē, tās īstenošana balstīsies uz:
- tieslietu un iekšlietu jomu politikas savstarpēju saskaņotību un integrāciju citās ES politikas jomās;
- kvalitatīvu ES tiesību normu īstenošanas veicināšanu nacionālā līmenī;
- Eiropas tiesību aktu kvalitātes uzlabošanu;
- pieņemto tiesību instrumentu izmantošanas novērtēšana;
- adekvāta finanšu līdzekļu piešķiršana izvirzīto prioritāšu īstenošanai.
Ļoti būtiski, ka Stokholmas programma:
- koncentrējas uz pilsoņu interesēm un vajadzībām, kā arī mēģina ieskicēt līdzsvaru starp tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām un indivīdu tiesību aizsardzību, akcentējot likuma varas un starptautiskās aizsardzības nodrošināšanas nozīmīgumu;
- akcentē, ka jaunas likumdošanas iniciatīvas var tikt sagatavotas tikai pēc detalizētas izvērtēšanas, kas ietver vajadzību un finansiālo seku analīzi. Tāpat ļoti būtiski, ka tiek izcelta likumdošanas konsolidācijas un saskaņošanas nozīme, tādējādi to padarot pieejamāku ES iedzīvotājiem;
- var tikt finansēta no esošā ES finanšu ietvara, kā arī tiek atzīmēts, ka tās finansēšanas iespējas tiks izvērtētas nākotnes finanšu perspektīvas ietvaros. Pozitīvi vērtējams, ka tiks veicināta efektīvāka esošo finanšu instrumentu izmantošanas iespēja.
Kā īpaši nozīmīgus no Stokholmas programmā paredzētajiem pasākumiem Latvija atzīmēja aktivitātes, kas vērstas uz sadarbības attīstību starp tiesību izstrādātāju un ieviesēju, profesionāļu apmācībām un praktiķu savstarpējās sadarbības un pieejas tiesiskumam veicināšanu. Krimināltiesiskās sadarbības jomā - savstarpējās atzīšanas principa ieviešana, pierādījumu iegūšanas pārrobežu krimināllietās sistēmas un cietušo tiesību aizsardzības kriminālprocesā sistēmas pilnveidošana. Civiltiesiskās sadarbības jomā - exequatur prasības atcelšana civillietās un komerclietās, pieejas civilstāvokļu aktiem veicināšana, tiesību aktu, kas attiecas uz tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās, konsolidācija un civiltiesiskās sadarbības attīstība ar trešajām valstīm komerclietās un civillietās.
2009.gada 10.decembra Eiropadomē, Zviedrijas prezidentūras laikā tika pieņemta Darba programma 2010.- 2014.gadam tieslietu un iekšlietu jomā (Stokholmas programma), kas ir loģisks Hāgas programmas brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā 2005. – 2010.gadam (Hāgas programma) turpinājums.
Stokholmas programma kalpo kā ietvars Eiropas Savienības (turpmāk - ES) policijas un muitas sadarbībai, sadarbībai civillietās un krimināllietās, patvēruma, migrācijas un vīzu politikai 2010.-2014.gadam. Tā noteic ES nākotnes prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai, ņemot vērā galvenos uzdevumus, kas akcentē tādas jomas kā pilsoņu interešu ievērošana, pastiprinātas sadarbības veidošana ar trešajām valstīm, labāka iedzīvotāju aizsardzība, tiesiskās noteiktības ģimenes tiesībās, komerctiesībās un civiltiesībās palielināšana, kā arī ES tieslietu un iekšlietu jomas ārējās dimensijas nostiprināšana. Stokholmas programma ir balstīta uz Hāgas programmas izvērtējumu.
Lai Stokholmas programma gūtu panākumus praksē, tās īstenošana balstīsies uz:
- tieslietu un iekšlietu jomu politikas savstarpēju saskaņotību un integrāciju citās ES politikas jomās;
- kvalitatīvu ES tiesību normu īstenošanas veicināšanu nacionālā līmenī;
- Eiropas tiesību aktu kvalitātes uzlabošanu;
- pieņemto tiesību instrumentu izmantošanas novērtēšana;
- adekvāta finanšu līdzekļu piešķiršana izvirzīto prioritāšu īstenošanai.
Ļoti būtiski, ka Stokholmas programma:
- koncentrējas uz pilsoņu interesēm un vajadzībām, kā arī mēģina ieskicēt līdzsvaru starp tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām un indivīdu tiesību aizsardzību, akcentējot likuma varas un starptautiskās aizsardzības nodrošināšanas nozīmīgumu;
- akcentē, ka jaunas likumdošanas iniciatīvas var tikt sagatavotas tikai pēc detalizētas izvērtēšanas, kas ietver vajadzību un finansiālo seku analīzi. Tāpat ļoti būtiski, ka tiek izcelta likumdošanas konsolidācijas un saskaņošanas nozīme, tādējādi to padarot pieejamāku ES iedzīvotājiem;
- var tikt finansēta no esošā ES finanšu ietvara, kā arī tiek atzīmēts, ka tās finansēšanas iespējas tiks izvērtētas nākotnes finanšu perspektīvas ietvaros. Pozitīvi vērtējams, ka tiks veicināta efektīvāka esošo finanšu instrumentu izmantošanas iespēja.
Kā īpaši nozīmīgus no Stokholmas programmā paredzētajiem pasākumiem Latvija atzīmēja aktivitātes, kas vērstas uz sadarbības attīstību starp tiesību izstrādātāju un ieviesēju, profesionāļu apmācībām un praktiķu savstarpējās sadarbības un pieejas tiesiskumam veicināšanu. Krimināltiesiskās sadarbības jomā - savstarpējās atzīšanas principa ieviešana, pierādījumu iegūšanas pārrobežu krimināllietās sistēmas un cietušo tiesību aizsardzības kriminālprocesā sistēmas pilnveidošana. Civiltiesiskās sadarbības jomā - exequatur prasības atcelšana civillietās un komerclietās, pieejas civilstāvokļu aktiem veicināšana, tiesību aktu, kas attiecas uz tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās, konsolidācija un civiltiesiskās sadarbības attīstība ar trešajām valstīm komerclietās un civillietās.
