Detalizēti par Eiropas Kopienu Tiesu

EIROPAS KOPIENU TIESAS IZVEIDOŠANĀS

Eiropas Kopienu Tiesas izveidošanās ir cieši saistīta ar Eiropas integrācijas procesu. Tiesa kā atsevišķa institūcija tika izveidota 1952.gadā, pamatojoties uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu. 1958.gadā, kad tika parakstīts Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, šī tiesa kļuva par Eiropas Kopienu Tiesu mūsdienu izpratnē.

Eiropas Kopienu Tiesa sastāv no trijām tiesām:

  1. Eiropas Kopienu Tiesa (turpmāk – EKT), kas ir izveidota ar 1952.gada Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, darbojas no 1953.gada;
  2. Pirmās instances tiesa (turpmāk - PIT) ir izveidota pamatojoties uz Padomes 1988.gada 24.oktobra lēmumu, darbojas no 1989.gada. PIT tika izveidota, lai uzturētu un uzlabotu Kopienu tiesiskās kārtības aizsardzības kvalitāti un efektivitāti, atvieglojot EKT darbu;
  3. Eiropas Savienības Civildienesta tiesa (turpmāk – ESCT) ir izveidota pamatojoties uz Padomes 2004.gada 2.novembra lēmumu, darbojas no 2006.gada. ESCT tika izveidota, lai nodrošinātu Tiesas darba metožu efektivitāti, atvieglojot PIT darbu.

Eiropas Kopienu Tiesa atrodas Luksemburgā.

EIROPAS KOPIENU TIESAS UZDEVUMI

Eiropas Kopienu Tiesa nodrošina likumības ievērošanu, interpretējot un piemērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – EK Līgums) un citus Eiropas Savienības institūciju tiesību aktus.

EIROPAS KOPIENU TIESAS DARBĪBU REGLAMENTĒJOŠIE DOKUMENTI

Izvilkumi no minētajiem tiesību aktiem atrodami: http://curia.europa.eu/lv/instit/txtdocfr/txtsenvigueur/tr.htm.

EIROPAS KOPIENU TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

EKT sastāvā ir 27 tiesneši (word) (viens tiesnesis no katras dalībvalsts) un astoņi ģenerāladvokāti (word). EKT darba organizāciju un tiesvedības kārtību, kā arī citus ar EKT darbu saistītus jautājumus nosaka EKT Reglaments.

Tiesneši
Tiesneša kandidatūras izvēle ir dalībvalsts kompetencē. Taču EK Līgumā ir noteikts, ka tiesneša kandidātam jābūt no tādu personu vidus, „kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kādas dalībvalstis parasti izvirza tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci” (EK Līguma 223.pants). Tiesnešus ieceļ ar visu ES dalībvalstu valdību piekrišanu uz 6 gadiem. Ik pēc 3 gadiem tiesnešus un ģenerāladvokātus daļēji nomaina, tādējādi nodrošinot EKT darba kontinuitāti. Taču gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus var iecelt amatā atkārtoti. Tiesneši no sava vidus uz 3 gadiem ievēl tiesas priekšsēdētāju, kuru pēc tam var ievēlēt arī atkārtoti. EKT priekšsēdētājs vada tiesas darbu.

Ģenerāladvokāti
Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt EKT objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni tiesību jautājumi.
Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijas Apvienotājai Karalistei ir pastāvīgs ģenerāladvokāts, pārējos trīs ģenerāladvokātu amatos dalībvalstis izvirza savus kandidātus, rotējot alfabētiskā secībā. Pašreiz ģenerāladvokātu amatos, kuri ir pakļauti rotācijai, ir Portugāles, Slovēnijas un Slovākijas izvirzītie ģenerāladvokāti. 2009. gada 6. oktobrī Portugāles ģenerāladvokātu amatā nomainīs Somijas izvirzītais kandidāts.

EKT izskata lietas palātu sēdēs, virspalātā vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs vai pieciem tiesnešiem. Virspalātā, kas sastāv no 13 tiesnešiem, EKT sanāk, ja to lūdz dalībvalsts vai Eiropas Savienības institūcija, kas ir puse tiesas procesā, kā arī īpaši sarežģītās vai nozīmīgās lietās. Plēnumā izskata lietas tikai gadījumos, kas noteikti EK Līgumā, un tad, ja EKT uzskata lietu par īpaši nozīmīgu. Plēnuma kvorums ir 15 tiesneši.

Eiropas Kopienu Tiesas Interneta mājas lapā var iepazīties ar EKT tiesvedības gaitas shēmu.

EIROPAS KOPIENU TIESAS JURISDIKCIJA

Pēc Nicas līguma, ar kuru tika veikti grozījumi EK Līgumā, spēkā stāšanās un atbilstošu grozījumu izdarīšanas Eiropas Kopienu Tiesas Statūtos, EKT jurisdikcijā ietilpst šādu prasību izskatīšana:

Par EK Līguma pārkāpumiem (EK Līguma 226., 227., 228.pants)
Lietu var ierosināt Eiropas Kopienu Komisija vai dalībvalsts, iesniedzot prasību pret kādu no dalībvalstīm par EK Līguma, Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu vai arī par Eiropas Kopienu Komisijas un trešo valstu noslēgto līgumu pārkāpumiem. Eiropas Kopienu Komisija lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai EKT pieņem patstāvīgi. Dalībvalstij, kura nav ievērojusi no EK Līguma izrietošo pienākumu izpildi, ir nekavējoties jāizpilda EKT nolēmums. Ja Eiropas Kopienu Komisija atkārtoti vēršas EKT, un, ja EKT konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav ievērojusi tās spriedumu, EKT pēc Eiropas Kopienu Komisijas lūguma var šai valstij uzlikt soda naudu vai kavējumu naudu. 2005. gada beigās Eiropas Kopienu Komisija, ņemot vērā jaunāko EKT judikatūru, izstrādāja jaunu metodoloģiju par soda naudas un kavējumu naudas piemērošanu un aprēķināšanu. Minētais materiāls ir pieejams angļu, franču vai vācu valodā (pdf).

Par Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu anulēšanu (EK Līguma 230.pants)
Dalībvalstis, Padome, Eiropas Kopienu Komisija un īpašos gadījumos arī Eiropas Parlaments var iesniegt prasības par Eiropas Savienības institūciju nekompetenci, būtiskiem procedūras noteikumu pārkāpumiem, vai arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, pieņemot tiesību aktus. EKT, izskatot lietu par tiesību akta vai normas likumību, var atzīt to par spēkā neesošu.

Par bezdarbību (EK Līguma 232.pants)
Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu, tādejādi ar savu bezdarbību pārkāpjot EK Līgumu, dalībvalstis un citas Eiropas Savienības institūcijas var vērsties EKT, lai konstatētu attiecīgo pārkāpumu.

Apelācijas sūdzības
EKT ir apelācijas institūcija PIT spriedumiem un rīkojumiem. Apelācijas sūdzības var būt tikai par tiesību jautājumiem.

Pārskatīšana
EKT izņēmuma kārtā var pārskatīt PIT pieņemtos nolēmumus lietās, kas ierosinātas par ESCT spriedumiem un rīkojumiem.

Prejudiciālo nolēmumu lietas (EK Līguma 234.pants)
Lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, tiek piemērota prejudiciālo nolēmumu procedūra. Šīs procedūras ietvaros dalībvalsts tiesa, ja tai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērojamību (spēkā esamību), var lūgt EKT viedokli.
Prejudiciālā nolēmuma procedūra ir raksturīga Eiropas Savienības tiesību iezīme. Dalībvalstu tiesas jautājumos par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu ir uzskatāmas par Eiropas tiesu sistēmas sastāvdaļu. Dalībvalstu tiesas var izskatīt lietas par Eiropas Savienības tiesību ieviešanu dalībvalstī, kā arī piemērot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību avotus, taču dalībvalsts tiesas nevar interpretēt Eiropas Savienības tiesību aktus vai atzīt tos par spēkā neesošiem – šādas tiesības ir tikai EKT. Prejudiciālā nolēmuma procedūras ceļā arī indivīds (ar tiesas starpniecību) var meklēt skaidrojumus par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un pat spēkā esamību.
Tieši prejudiciālo nolēmumu ietvaros EKT ir izveidojusi principus, kas izveidojuši Eiropas Kopienas par pārnacionālām organizācijām tās šīsdienas izpratnē. Daudziem nolēmumiem šajās lietās ir konstitucionāla nozīme.
Pieņemot prejudiciālo nolēmumu, EKT interpretē Eiropas Savienības tiesības – konkrēto tiesību normu. Dalībvalsts tiesai, kas lūgusi prejudiciālo nolēmu, EKT nolēmums izskatāmajā lietā ir saistošs. Citām tiesām prejudiciālie nolēmumi ir saistoši izskatot līdzīgas lietas. Lai sniegtu praktiskus ieteikumus dalībvalstu tiesnešiem, lemjot par prejudiciālo jautājumu uzdošanu, EKT ir izstrādājusi Informatīvo norādi par valsts tiesu prejudiciālā nolēmuma pieprasījumiem (pdf).
Turklāt Tieslietu ministrija ir sagatavojusi bukletu (pdf), kas papildina minēto EKT informatīvo materiālu par dalībvalstu tiesu uzsākto prejudiciālo tiesvedību. Bukleta mērķis ir sniegt Latvijas tiesnešiem praktisku informāciju, kas atvieglotu prejudiciāla nolēmuma lūguma sagatavošanu. Bukletā atrodamas atbildes daudziem praktiskiem jautājumiem, ar kuriem var saskarties jebkurš tiesnesis, ja tiesvedības procesa gaitā radusies nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu EKT.

PIRMĀS INSTANCES TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

PIT ir savs reglaments. PIT sastāvā ir 27 tiesneši (word) (EK Līgumā noteikts, ka jābūt vismaz vienam tiesnesim no katras dalībvalsts). PIT tiesnešu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība un tiesnešu amata periodi ir tādi paši kā EKT.

PIT nav ģenerāladvokātu, tomēr atsevišķās lietās var nozīmēt vienu tiesnesi ar ģenerāladvokāta funkcijām.

PIT lietas izskata palātu sēdēs vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs, pieciem vai trīspadsmit tiesnešiem (virspalāta). Īpašos gadījumos lietas tiek izskatītas vienpersoniski vai plēnumā.

PIRMĀS INSTANCES TIESAS JURISDIKCIJA

PIT jurisdikcijā ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē lietas, kas minētas EK Līguma 230., 232., 235., 236. un 238. pantā, izņemot tiesas palātām nodotās lietas un lietas, kuras saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem ir vienīgi EKT jurisdikcijā. Statūtos var paredzēt, ka PIT jurisdikcijā ir arī citu kategoriju lietas. Par lēmumiem, ko PIT pieņem saskaņā ar šo punktu, apelāciju EKT var iesniegt vienīgi par tiesību jautājumiem un saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas Statūtos paredzētiem nosacījumiem un ierobežojumiem (EK Līguma 225.pants) – tādejādi PIT ir Eiropas Kopienu “administratīvā tiesa”, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt fizisko un juridisko personu tiesisko aizsardzību.
PIT kompetencē ir izskatīt un izlemt jautājumus Eiropas Kopienu Tiesas Statūtos noteiktās jomās, kas iesniegti saskaņā ar EK Līguma 234. pantu, lai saņemtu prejudiciālu nolēmumu. PIT lēmumus šādās lietās pieņem izņēmuma kārtā, ievērojot minētajos statūtos paredzētos nosacījumus un ierobežojumus. EKT ir tiesības šādus lēmumus pārskatīt, ja ir nopietni apdraudēta Eiropas Savienības tiesību vienotība vai konsekvence.

Par Eiropas Savienības tiesību aktu anulēšanu
Fiziskās un juridiskās personas var iesniegt sūdzības par Eiropas Savienības institūciju kompetences trūkumu, būtiskiem procedūras noteikumu pārkāpumiem vai pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Lai persona varētu būt prasītājs, apstrīdētajam tiesību aktam ir jābūt adresētam konkrētajai personai, vai to jāskar tieši un individuāli (EK Līguma 230.panta ceturtā daļa).

Dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības iesniegt prasības:

Par bezdarbību
Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības sūdzēties par Eiropas Parlamenta, Padomes vai Eiropas Komisijas bezdarbību, ja šī bezdarbība ietekmējusi konkrētās personas tiesības.

Prasības par zaudējumu atlīdzību (EK Līguma 235.pants)
PIT kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma atlīdzināšanu, ko nodarījušas Kopienu iestādes vai to darbinieki, pildot savus darba pienākumus.

Prasības, kas balstītas uz šķīrejklauzulu (EK Līguma 238.pants)
PIT sniedz spriedumus, ja publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kuri noslēgti Kopienu vārdā, ir ietverta Eiropas Kopienu Tiesas šķīrējklauzula.

Apelācijas sūdzības
PIT ir apelācijas instance ESCT nolēmumiem.

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

ESCT sastāvā ir 7 tiesneši (word). Noteikumi, kas attiecas uz ESCT jurisdikciju, sastāvu, organizāciju un darbību, ir ietverti Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu pielikumā. Pagaidām, līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts ESCT reglaments, ESCT darbam piemēro PIT reglamentu.

Tiesneši
Tiesnešu amata pilnvaru termiņš ir seši gadi, ik pēc trim gadiem notiek pakāpeniska tiesnešu sastāva nomaiņa. Atšķirībā no EKT un PIT, ESCT tiesnešus neizvirza dalībvalstis. Tiesnešu kandidatūras atklātā konkursā tiek izvēlētas no kompetentu speciālistu vidus, tomēr, lai nodrošinātu tiesas sastāva līdzsvarotību, izvēloties tiesnešus tiek ņemts vērā, lai tiktu pārstāvēti dalībvalstu pilsoņi no ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, kā arī, lai nodrošinātu dažādu valstu tiesību sistēmu pārstāvību. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc Eiropas Kopienu Tiesas lūguma var palielināt ESCT tiesnešu skaitu. Līdzīgi kā EKT un PIT, ESCT tiesneši no sava vidus uz trīs gadu amata pilnvaru laika ieceļ priekšsēdētāju.

Lietu izskatīšanas sastāvi
ESCT lietas izspriež palātās, kurās ir trīs tiesneši. Atsevišķos, reglamentā paredzētos gadījumos, lieta tiek izspriesta plēnumā vai palātā, kurā ir pieci tiesneši vai arī viens tiesnesis.

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS JURISDIKCIJA

ESCT kompetencē ir izskatīt Eiropas Savienības iestāžu un to darbinieku strīdus pirmajā instancē, kas noteikti EK Līguma 236.pantā, tajā skaitā arī visu struktūru vai aģentūru un to darbinieku strīdus, kuri ir Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē. Uzsākot darbību 2006. gadā PIT nodeva tās tiesvedībā reģistrētas 117 lietas.

ESCT pieņemtos lēmumus apelācijas kārtībā var pārsūdzēt PIT.

TIESVEDĪBAS VALODA

Tiesvedības valoda Eiropas Kopienu Tiesā var būt visas Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Tiesvedības valodu izvēlas prasītājs, izņemot šādus gadījumus:

  1. ja atbildētājs ir kāda dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, tad tiesvedības valoda ir attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda. Ja šajā valstī ir vairāk nekā viena oficiālā valoda, prasītājs var izvēlēties kādu no šīm valodām;
  2. pēc pušu kopēja pieprasījuma visā tiesas procesā vai tā daļā var atļaut lietot kādu citu no tiesvedības valodām;
  3. pēc vienas puses pieprasījuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas par tiesvedības valodu visā tiesas procesā vai tā daļā var atļaut lietot kādu citu no tiesvedības valodām, atkāpjoties no a) un b) apakšpunkta; šādu pieprasījumu nedrīkst iesniegt Eiropas Kopienu iestāde.

Prejudiciālu nolēmumu lūgumu procedūrās tiesvedības valoda ir tās valsts tiesas tiesvedības valoda, kas iesniedz jautājumu EKT. Pēc vienas galvenā tiesas procesa puses pienācīgi pamatota pieprasījuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas par tiesvedības valodu mutiskajā procesā var atļaut lietot kādu citu no tiesvedības valodām.

TIESĀŠANĀS IZDEVUMI

Tiesas procesi Eiropas Kopienu Tiesā ir bezmaksas. Tomēr, ja kāda no pusēm ir radījusi izdevumus, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, EKT pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var piespriest šai pusei minētos izdevumus segt. Eiropas Kopienu Tiesa var uzlikt par pienākumu segt tiesāšanās izdevumus arī pēc kādas puses lūguma veikto kopēšanas vai tulkošanas izdevumu daļu, ko Eiropas Kopienu Tiesas attiecīgais sekretārs uzskata par pārmērīgu.

Saskaņā ar EKT un PIT Reglamentu par atlīdzināmiem izdevumiem tiek uzskatīti šādi izdevumi:

  1. maksājumi lieciniekiem un ekspertiem;
  2. izdevumi, kas pusēm neizbēgami radušies tiesas procesa sakarā, jo īpaši transporta un uzturēšanās izdevumi, kā arī atlīdzība pārstāvjiem, padomdevējiem vai advokātiem.

Puse, kas pilnībā vai daļēji nespēj segt tiesāšanās izdevumus, jebkurā laikā var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību. Pieteikums par juridiskās palīdzības piešķiršanu jāiesniedz EKT un tam jāpievieno pierādījumus tam, ka pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīga palīdzība, un jo īpaši kompetentās iestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina attiecīgu līdzekļu trūkumu. Izlemjot jautājumu par palīdzības piešķiršanu tiek izskatīti pretējās puses rakstiskie apsvērumi un uzklausīts ģenerāladvokāts. Bezmaksas juridisko palīdzību var piešķirt pilnībā vai daļēji, vai arī to atteikt. Palātas izdotais rīkojums nav pārsūdzams.

EIROPAS KOPIENU TIESAS DARBĪBAS STATISTIKA 2007. GADĀ

EKT 2007. gadā tika ierosinātas 580 lietas, kas ir par 8 % vairāk nekā 2006. gadā. 2007. gadā Tiesa ir pabeigusi izskatīt 551 lietas, no kurām 379 lietās tika pasludināts spriedums un 172 lietās izdots rīkojums. 2007. gadā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība vidēji ilga 19,3 mēnešus, savukārt, tiešo prasību un apelāciju lietu izskatīšanas vidējais ilgums attiecīgi bija 18 un 17,8 mēneši.

2007. gada 20. decembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma EKT Statūtu un Reglamenta grozījumus, paredzot izveidot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību. Tā ir jauna veida prejudiciāla tiesvedība, kas izveidota, lai izskatītu lietas, kurās šobrīd piemērojama EK līguma IV sadaļa (Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos) un Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa (Noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās). Statūtu un Reglamenta grozījumi stājas spēkā 2008. gada pirmajā ceturksnī.

PIT 2006.gadā reģistrēja 552 jaunas lietas, kas norāda uz ievērojamu pieaugumu, salīdzinot ar 2006. gadu (432 lietas) un tika izskatītas 397 lietas. Ir palielinājies to lietu skaits, kuru izskatīšana ir pabeigta ar spriedumu (247 lietas, salīdzinot ar 227 lietām 2006. gadā).

Civildienesta tiesā 2007. gadā tika iesniegtas 157 lietas un tika pabeigta 150 lietu izskatīšana. 44 % lietu ir pabeigtas ar spriedumu un 56 % – ar rīkojumu. Vidējais tiesvedības ilgums lietām, kas pabeigtas 2007. gadā, ir 16,9 mēneši spriedumiem un 10,3 mēneši rīkojumiem.

Papildus informācija ir pieejama Eiropas Kopienu Tiesas oficiālajā mājas lapā latviešu valodā - http://curia.europa.eu.

Uz augšu