EST DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

EST sastāvā ir 27 tiesneši (viens tiesnesis no katras dalībvalsts) un 8 ģenerāladvokāti. EST darba organizāciju un tiesvedības kārtību, kā arī citus ar EST darbu saistītus jautājumus nosaka EST Reglaments.

Izvilkumi no EST darbību reglamentējošajiem pamatdokumentiem atrodami: http://curia.europa.eu/jcms/jcms/Jo2_7031/.

Tiesneši

Tiesneša kandidatūras izvēle ir dalībvalsts kompetencē. LESD 253. pantā (bijušais EKL 223. pants) ir noteikts, ka tiesneša kandidātam jābūt no tādu personu vidus, „kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kādas dalībvalstis parasti izvirza tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci”. Tiesnešus ieceļ ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu valdību piekrišanu uz 6 gadiem. Ik pēc 3 gadiem tiesnešus un ģenerāladvokātus daļēji nomaina, tādējādi nodrošinot EST darba turpinātību. Taču gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus var iecelt amatā atkārtoti. Tiesneši no sava vidus uz 3 gadiem ievēl tiesas priekšsēdētāju, kuru pēc tam var ievēlēt arī atkārtoti. EST priekšsēdētājs vada tiesas darbu.

Ar Lisabonas līgumu tika ieviesta komiteja, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu par tiesneša amatam izvirzīto kandidātu piemērotību (LESD 255. pants). Atzinums, dalībvalstīm izvēloties un nominējot tiesneša amata kandidātu, nav juridiski saistošs.

• Pašlaik no Latvijas EST par tiesnesi ir apstiprināts Egils Levits. 2006. gada 6. aprīlī viņa kandidatūra tika apstiprināta otram pilnvaru termiņam, kas beigsies 2012. gada 6. oktobrī.

Ģenerāladvokāti

Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt EST objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi.

Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējās dalībvalstis atlikušajiem trim ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā izvirza savus kandidātus.

Pārstāvība

Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes EST pārstāv katrai lietai iecelts pārstāvis. Tādā pašā veidā tiek pārstāvētas arī valstis, kas nav dalībvalstis, bet ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses, kā arī Eiropas Ekonomikas Zonas līgumā minētā Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas Uzraudzības iestāde. Citas puses EST pārstāv advokāts vai augstskolas pasniedzējs, ja viņam attiecīgajā dalībvalstī ir tiesības praktizēt tiesā.

Lietu izskatīšana

EST izskata lietas palātu sēdēs (trīs vai piecu tiesnešu sastāvā), virspalātā (trīspadsmit tiesnešu sastāvā) vai plēnumā. Virspalāta EST sanāk, ja to lūdz dalībvalsts vai Eiropas Savienības institūcija, kas ir puse tiesas procesā, vai arī īpaši sarežģītās vai nozīmīgās lietās. Plēnumā izskata lietas tikai tajos gadījumos, kas tieši noteikti LESD, un tad, ja EST uzskata lietu par īpaši nozīmīgu. Plēnuma kvorums ir 15 tiesneši.

EST tiesas process

EST tiesas procesam ir divas daļas: rakstiskā daļa un mutiskā daļa. Rakstiskajā daļā pusēm un Eiropas Savienības iestādēm, kuru lēmumi tiek apstrīdēti, tiek nosūtīti lietas procesuālie dokumenti. Attiecīgi uz to pamata, lietas dalībnieki sagatavo savus rakstveida apsvērumus.

Mutiskajā tiesvedības daļā ietilpst tiesneša referenta ziņojuma nolasīšana, pārstāvju un advokātu uzklausīšana, ģenerāladvokāta izteiktie pamatotie secinājumi, kā arī liecinieku un ekspertu uzklausīšana.

Ja EST uzskata, ka lieta nav saistīta ar jaunu tiesību jautājumu, tā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var pieņemt lēmumu par to, ka lieta izlemjama bez ģenerāladvokāta pieaicināšanas.

EST interneta mājas lapā var iepazīties ar EST tiesvedības gaitas shēmu.

EST JURISDIKCIJA

Pēc Nicas un Lisabonas līgumiem, ar kuriem ir veikti grozījumi Līgumos, spēkā stāšanās un atbilstošu grozījumu izdarīšanas Eiropas Savienības Tiesas Statūtos, EST jurisdikcijā ietilpst šādu prasību izskatīšana:

Par Līgumu pārkāpumiem (LESD 258., 259., 260. pants (bijušais EKL 226., 227. un 228. pants))

Lietas, kas uzsāktas, pamatojoties uz LESD 258., 259. vai 260. pantu, tiek dēvētas par „pārkāpuma procedūru” (infringement procedure) lietām. Pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti var ierosināt Eiropas Komisija par Līgumu, Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu vai arī par Eiropas Komisijas un trešo valstu noslēgto līgumu pārkāpumiem (turpmāk – Līguma pārkāpums). Saskaņā ar LES 17. pantu (bijušais EKL 211. pants) Eiropas Komisija tiek uzskatīta par Līgumu „sargātāju”, tādēļ Eiropas Komisijai ir piešķirtas tiesības sekot līdzi tam, kā dalībvalstis ievēro Līgumus un no tiem izrietošās saistības. Šis prasības veids dod iespēju EST uzraudzīt to, vai dalībvalstis izpilda tām no Eiropas Savienības tiesībām izrietošos pienākumus.

Prasības, kas tiek celtas par Līgumu pārkāpumiem dalās pārkāpumu procedūrās par direktīvu savlaicīgu neieviešanu, pārkāpumu procedūrās par direktīvu nepareizu ieviešanu un pārkāpumu procedūrās par citu no Līgumiem izrietošu saistību neizpildes.

Lieta tiek nodota izskatīšanai EST tikai pēc iepriekšējas procedūras (pirmstiesas process), ko ierosina Eiropas Komisija, dodot attiecīgajai dalībvalstij, pret kuru tiek izvirzīti iebildumi par Līguma pārkāpumu, iespēju atbildēt uz izteiktajiem iebildumiem. Pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa stadija ir obligāta un tās neievērošanas gadījumā nevar tikt celta prasība pret dalībvalsti EST.

Pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti var uzsākt arī cita dalībvalsts (LESD 259. pants). Šādā gadījumā dalībvalstij, pirms tā iesniedz prasību EST, vispirms jāvēršas Eiropas Komisijā. Komisija sniedz argumentētu atzinumu, vispirms dodot visām iesaistītajām valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli. Ja Eiropas Komisija nav sniegusi atzinumu trijos mēnešos pēc dienas, kad tai nodots attiecīgais jautājums, atzinuma trūkums neliedz dalībvalstij griezties EST.

Praksē visbiežāk pārkāpumu procedūru pret dalībvalsti uzsāk Eiropas Komisija un tikai ļoti retos gadījumos – dalībvalsts.

Pārkāpuma procedūras pirmstiesas process

Pirmstiesas process sākas ar formālā paziņojuma nosūtīšanu dalībvalstij. Ja Eiropas Komisija vēlas norādīt uz papildus apstākļiem, ko Eiropas Komisija nebija paudusi formālajā paziņojumā, tā var nosūtīt papildus formālo paziņojumu. Gadījumos, kad Eiropas Komisiju neapmierina uz formālo paziņojumu un/vai papildus formālo paziņojumu saņemtā dalībvalsts atbilde vai dalībvalsts atbildi nav sniegusi vispār, vai arī Eiropas Komisija negūst pārliecību par to, ka dalībvalsts ir novērsusi pārkāpumu, Eiropas Komisija var lemt par pārkāpuma procedūras turpināšanu, nosūtot dalībvalstij argumentētu atzinumu. Argumentētajā atzinumā nav pieļaujama formālajā paziņojumā ietverto iebildumu papildināšana ar jauniem iebildumiem, ja tādi ir. Tādā gadījumā Eiropas Komisijai ir jāuzsāk jauna pārkāpuma procedūra par konstatētajiem jaunajiem apstākļiem. Taču iebildumu saturs pēc būtības var tikt sašaurināts vai konkretizēts. Tikai pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām Eiropas Komisija var celt prasību EST pret attiecīgo dalībvalsti par iespējamo Līguma pārkāpumu.

Izmaiņas pārkāpumu procedūrās pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās

Ar Lisabonas līgumu tiek „nošķirtas” pārkāpumu procedūras par direktīvu savlaicīgu neieviešanu no pārkāpumu procedūrām par direktīvu nepareizu ieviešanu un pārkāpumu procedūrām par citiem Līguma pārkāpumiem.

LESD 260. panta 3. punkts paredz, ka, ja Eiropas Komisija ceļ prasību EST par direktīvas savlaicīgu neieviešanu vai par nepaziņošanu par direktīvas ieviešanu, Eiropas Komisija var prasīt EST piespriest dalībvalstij maksāt soda naudu un kavējuma naudu. Ja EST konstatē, ka noticis pārkāpums, tā attiecīgai dalībvalstij var uzlikt soda naudu un kavējuma naudu, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto summu. Tādējādi LESD paredz finansiālas sankcijas par direktīvu savlaicīgu neieviešanu jau ar „pirmo” EST spriedumu.

Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim (2009. gada 1. decembris) vienmēr bija nepieciešami divi EST spriedumi, lai dalībvalstij piemērotu soda naudu un kavējuma naudu: ar pirmo spriedumu EST konstatēja direktīvas neieviešanas faktu (konstatējošs spriedums). Ja konstatējošais spriedums netika izpildīts, Eiropas Komisija cēla atkārtotu prasību EST, prasot dalībvalstij samaksāt soda naudu un kavējuma naudu.

Attiecībā uz pārkāpumu procedūrām par direktīvas nepareizu ieviešanu un pārkāpumiem pēc būtības LESD ir saglabājis iepriekšējo procesuālo kārtību, proti, lai dalībvalstij tiktu piemērota soda nauda un kavējuma nauda, ir nepieciešami divi EST spriedumi. Ar pirmo spriedumu EST konstatē dalībvalsts pienākumu neizpildi (konstatējošs spriedums). Pēc konstatējošā EST sprieduma pieņemšanas dalībvalstij tas ir nekavējoties jāizpilda. Ja Eiropas Komisija atkārtoti vēršas EST, un, ja EST konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav novērsusi pārkāpumu saskaņā ar EST spriedumu, EST pēc Eiropas Komisijas lūguma var šai valstij uzlikt soda naudu un kavējumu naudu.

Tomēr arī attiecībā uz pārkāpumu procedūrām par citu no Līgumiem izrietošo saistību neizpildes Lisabonas līgums ir ieviesis izmaiņas, paredzot, ka pirms Eiropas Komisija ceļ atkārtotu prasību EST, tai nav vairs jānosūta dalībvalstij argumentētais atzinums, tādējādi saīsinot kopējo pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa laiku.

Par Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu atcelšanu (LESD 263. pants (bijušais EKL 230. pants))

Dalībvalstis, Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments var iesniegt prasību par Eiropas Savienības institūcijas kompetences trūkumu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai procedūras noteikumu pārkāpumu pieņemot tiesību aktu, vai par Līgumu vai minēto Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu piemērošanas pārkāpumu. EST, izskatot lietu par tiesību akta vai normas likumību, var atzīt to par spēkā neesošu.

Ar Lisabonas līgumu ir ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz privātpersonu (fiziskas un juridiskas personas) celtajām prasībām par Eiropas Savienības institūciju pieņemto reglamentējošo aktu atcelšanu. Atbilstoši ieviestajām izmaiņām, privātpersona var celt prasību EST par Eiropas Savienības reglamentējošā akta atcelšanu, ja attiecīgais akts šo personu skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem. Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos privātpersonai vairs nav jāpierāda, ka šis akts to skar individuāli (LESD 263. pants).

Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EST kompetencē ir arī skatīt dalībvalstu celtās prasības par Eiropas Savienības tiesību aktu atcelšanu subsidiaritātes principa pārkāpuma dēļ (LESD 2. protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 8. pants). Šāda prasība tiek izskatīta saskaņā ar LESD 263. pantu. Šī prasība ir daļa no dalībvalstu parlamentu tiesībām kontrolēt subsidiaritātes principa ievērošanu, kas dalībvalstu parlamentiem piešķirtas ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.

Par bezdarbību (LESD 265. pants (bijušais EKL 232. pants))

Ja Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Eiropas Komisija vai Eiropas Centrālā Banka nav pieņēmusi lēmumu un tādējādi ar savu bezdarbību ir pārkāpusi Līgumus, dalībvalstis vai citas Eiropas Savienības institūcijas var vērsties EST, lai konstatētu attiecīgo pārkāpumu, ja saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem šādas lietas ir EST kompetencē.

Prejudiciālo nolēmumu lietas (LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants))

Lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, ir radīta prejudiciālo nolēmumu procedūra. Šīs procedūras ietvaros dalībvalsts tiesa, ja tai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību akta interpretāciju un piemērojamību (spēkā esamību), var lūgt EST atbildēt uz nacionālās tiesas uzdotajiem jautājumiem par tiesību akta interpretāciju un piemērojamību. EST spriedumā ietvertais skaidrojums par Eiropas Savienības tiesību akta interpretāciju un piemērojamību ir saistošs nacionālajai tiesai izskatāmās lietas ietvaros. Savukārt citām tiesām EST spriedumā ietvertais skaidrojums ir saistošs, izskatot līdzīgas lietas.

Dalībvalstu tiesas var izskatīt lietas, piemērojot nacionālos tiesību aktus, ar kuriem ieviestas Eiropas Savienības tiesības, kā arī piemērot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību avotus, taču dalībvalsts tiesas nevar interpretēt Eiropas Savienības tiesību aktus vai atzīt tos par spēkā neesošiem – šādas tiesības ir tikai EST. Prejudiciālā nolēmuma procedūras ceļā arī indivīds (ar nacionālās tiesas starpniecību) var meklēt skaidrojumu par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un spēkā esamību.

Tieši prejudiciālo nolēmumu ietvaros EST ir iedibinājusi un attīstījusi galvenos Eiropas Savienības tiesību principus, piemēram, Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu.

Izmaiņas prejudiciālo nolēmumu lietās pēc Lisabonas līgums spēkā stāšanās

Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EST kompetencē ir arī sniegt prejudiciālos nolēmumus par jautājumiem, kas skar brīvības, drošības un tiesiskuma jomas (bijušais Eiropas Savienības trešais pīlārs), jo vairs nepastāv Eiropas Savienības tiesību dalījums pīlāros. Ar Lisabonas līgumu ir svītrots arī LES 35. pants, kas paredzēja šādu kompetenci EST tikai gadījumā, ja dalībvalsts bija izdevusi attiecīgu deklarāciju.

Arī saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (bijusī LES VI. sadaļa) EST kompetence sniegt prejudiciālus nolēmumus vairs nav atkarīga no katras dalībvalsts deklarācijas, ar kuru tiek atzīta šāda EST kompetence un kurā būtu norādītas valsts tiesas, kas varētu iesniegt EST attiecīgus lūgumus. Saskaņā ar Lisabonas līguma ieviestajām izmaiņām policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā ikviena tiesa var iesniegt prejudiciālā nolēmuma lūgumu EST. Vienlaikus pārejas noteikumos ir paredzēts, ka EST ir šāda kompetence pēc piecu gadu pārejas perioda pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās (Lisabonas līguma 36. protokola 10. pants).

Attiecībā uz vīzu politiku, patvēruma politiku, imigrācijas politiku un politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos (bijusī EKL IV. sadaļa) (tostarp tiesu iestāžu sadarbību civillietās, nolēmumu atzīšanu un izpildi), tagad EST prejudiciālā nolēmuma lūgumus var iesniegt visas valsts tiesas nevis tikai augstākās tiesas. EST kompetencē ir pieņemt arī prejudiciālus nolēmumus attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanas pasākumiem, kas veikti pārrobežu pārbaužu ietvaros.

Ar Lisabonas līgumu LESD ir arī iekļauta netieša atsauce uz paātrināto tiesvedības procesu – LESD 267. pantā ir minēts, ka „ja šāds jautājums ir radies lietā, kas dalībvalsts tiesā tiek izskatīta attiecībā uz apcietinājumā esošu personu, Eiropas Savienības Tiesa to izlemj ar minimālu kavēšanos”. Sīkāk paātrinātā tiesvedības procedūra ir regulēta EST Reglamentā.

Apelācijas sūdzības

EST ir apelācijas institūcija VT spriedumiem un rīkojumiem. Apelācijas sūdzības var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem.

Pārskatīšana

EST izņēmuma kārtā var pārskatīt VT pieņemtos nolēmumus apelācijas lietās, kas ierosinātas par ESCT spriedumiem un rīkojumiem.

Atzinums par Eiropas Savienības nolīguma ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām saderību ar Līgumiem (LESD 218. pants (bijušais EKL 300. pants))

Dalībvalsts, Eiropas Parlaments, Padome vai Eiropas Komisija var lūgt EST atzinumu par to, vai Eiropas Savienības starptautiskā līguma projekts ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Ja EST lēmums ir nelabvēlīgs, Eiropas Savienības starptautiskā līguma projekts nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti.

Prasības par dalībvalsts pasākumiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību (LESD 348. pants (bijušais EKL 298. pants))

EST kompetencē ir skatīt lietas, ja dalībvalsts pasākumi, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību iekšējā tirgū nelabvēlīgi ietekmē tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem. Šāda prasība tiek izskatīta slēgtā tiesas sēdē.

Prasības par nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu (LESD 108. pants (bijušais EKL 88. pants))

EST kompetencē ir skatīt lietas, ko cēlusi Eiropas Komisija vai dalībvalsts attiecībā uz citas dalībvalsts piešķirtu valsts atbalstu, ja piešķirtais valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu vai Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsts tiek izlietos nepareizi. Šādā gadījumā nav piemērojama LESD 258. – 260. pantā (bijušais EKL 226. - 228. pants) noteiktā procedūra.

Prasības par dalībvalsts nepareizu pilnvaru īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus izveidi un darbību (LESD 114. pants (bijušais EKL 95. pants))

EST kompetencē ir skatīt lietas, ko cēlusi Eiropas Komisija vai dalībvalsts par kādas citas dalībvalsts pilnvaru nepareizu īstenošanu attiecībā uz LESD 114. pantā noteiktajām dalībvalstu tiesībām atstāt spēkā vai ieviest noteikumus, lai aizsargātu sabiedrības morāli, kārtību vai valsts drošību, cilvēku veselību un dzīvību, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzību, nacionālās mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību (LESD 36. pants), vai aizsargāt vidi vai darba vidi (LESD 114. pants).

Ar Lisabonas līgumu EST kompetence ir papildināta ar šādām kompetencēm:

Kopējo ārpolitiku un drošības politikas joma (turpmāk - KĀDP)

Lai gan pīlāru jēdziens ar Lisabonas līgumu ir pazudis, KĀDP atbilstoši LES V. sadaļai (LES 24. pants) paliek pakļauta īpašajiem noteikumiem un specifiskajām procedūrām. Līdz ar to EST kompetencē neietilpst veikt pārbaudi attiecībā uz šiem noteikumiem (LESD 275. pants), kā arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti saistībā ar tiem (LESD 275. pants).

Tomēr LESD ir ietverti divi izņēmumi, kuros EST tomēr ir kompetence KĀDP jomā. Šie izņēmumi attiecas uz:
• EST tiesībām pārbaudīt kompetences nodalīšanu starp Eiropas Savienības ekskluzīvajām un dalītajām kompetencēm un KĀDP. KĀDP īstenošana nedrīkst ietekmēt citu Eiropas Savienības kompetenču īstenošanu, kā arī Eiropas Savienības iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu (LES 40. pants);
• EST kompetencē ir izskatīt prasību atcelt tiesību aktu, ja prasība vērsta pret lēmumu, kas paredz ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām un kuru pieņēmusi Padome, piemēram, cīņas pret terorismu ietvaros (līdzekļu iesaldēšana) (LESD 275. pants).

Eiropadomes un Padomes tiesību aktu pārskatīšana (LESD 269. pants)

Ar Lisabonas līgumu Eiropadome ir kļuvusi par oficiālu Eiropas Savienības institūciju. EST kompetence ir paplašināta ar tiesībām pārskatīt Eiropadomes vai Padomes saskaņā ar LES 7. pantu pieņemto tiesību aktu likumību attiecībā uz procedūras pārkāpumiem. Prasību EST var celt tikai dalībvalsts, uz kuru attiecas Eiropadomes vai Padomes secinājumi.

EST tiesības lūgt izdot leģislatīvu aktu (Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 2. un 3. pants)
LESD 289. pants paredz, ka tikai īpašos Līgumos noteiktos gadījumos leģislatīvus aktus var pieņemt pēc EST lūguma.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

Līdz ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības Pamattiesību harta (turpmāk – Pamattiesību harta) iegūst vienlīdzīgu juridisku spēku ar Līgumiem (LES 6. pants). Tādējādi EST kompetencē ir interpretēt Pamattiesību hartu. Tomēr EST nevar Pamattiesību hartu interpretēt attiecībā uz Lielbritāniju un Poliju, kurām tā nav piemērojama.

Tikai EST ir tiesības:
• Atcelt no amata ombudu (LESD 228. pants);
• Atcelt no amata Eiropas Komisijas locekli vai atņemt viņam pensiju (LESD 245. un 247. pants);
• Atcelt no amata Revīzijas palātas locekli (LESD 286. pants);
• Atcelt no amata Eiropas Centrālās Bankas valdes locekli (Protokola par Eiropas Centrālo Banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās Bankas statūtiem 11. pants).
 

VISPĀRĒJĀS TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

VT ir savs reglaments. VT sastāvā ir 27 tiesneši (LESD noteikts, ka jābūt vismaz vienam tiesnesim no katras dalībvalsts). VT tiesnešu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība un tiesnešu amata periodi ir tādi paši kā EST.
• Pašlaik no Latvijas par tiesnesi VT uz pilnvaru termiņu līdz 2013. gada 31. augustam ir apstiprināta Ingrīda Labucka.

VT nav ģenerāladvokātu, tomēr atsevišķās lietās iespējams nozīmēt vienu tiesnesi ar ģenerāladvokāta funkcijām.

VT lietas izskata palātu sēdēs vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs, pieciem vai trīspadsmit tiesnešiem (virspalāta). Īpašos gadījumos lietas tiek izskatītas vienpersoniski vai plēnumā.

VT JURISDIKCIJA

VT jurisdikcijā ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē lietas, kas minētas LESD 263., 265., 268. un 272. pantā (bijušie EKL 230., 232., 235., 236., 238. pants), izņemot lietas, kas nodotas kādai specializētai tiesai, kuru izveido saskaņā ar LESD 257. pantu (bijušais EKL 225a. pants), un lietas, kuras saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem ir vienīgi EST jurisdikcijā. Eiropas Savienības Tiesas Statūtos var paredzēt, ka VT jurisdikcijā ir arī citu kategoriju lietas. Par lēmumiem, ko VT pieņem saskaņā ar šo punktu, apelāciju EST var iesniegt vienīgi par tiesību jautājumiem un saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtos paredzētiem nosacījumiem un ierobežojumiem (LESD 256. pants (bijušais EKL 225. pants)). Tādejādi VT ir Eiropas Savienības “administratīvā tiesa”, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt fizisko un juridisko personu tiesisko aizsardzību.

VT kompetencē ir izskatīt un izlemt jautājumus Eiropas Savienības Tiesas Statūtos noteiktās jomās, kas iesniegti saskaņā ar LESD 267. pantu (bijušais EKL 234. pants), lai saņemtu prejudiciālu nolēmumu. VT lēmumus šādās lietās pieņem izņēmuma kārtā, ievērojot minētajos statūtos paredzētos nosacījumus un ierobežojumus. EST ir tiesības šādus lēmumus pārskatīt, ja ir nopietni apdraudēta Eiropas Savienības tiesību vienotība vai konsekvence. Praksē šī VT kompetence ne reizi vēl nav īstenota.

Dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības iesniegt prasības VT:
• par Padomes lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu;
• par Padomes tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Padomes regulu par pasākumiem, lai aizsargātu tirdzniecību LESD 207. panta nozīmē;
• par Padomes tiesību aktiem, ar kuriem Padome īsteno izpildu pilnvaras saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu;
• par Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem vai par Eiropas Komisijas bezdarbību. Izņēmums ir tie tiesību akti un bezdarbība, kas noteikta LESD 331. panta 1. punktā.

Par Eiropas Savienības tiesību aktu anulēšanu (LESD 263. pants (bijušais EKL 230. pants))

Fiziskās un juridiskās personas var iesniegt sūdzības par Eiropas Savienības institūciju kompetences trūkumu, būtiskiem procedūras noteikumu pārkāpumiem vai pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. LESD 263. panta ceturtā daļa (bijušā EKL 230. panta ceturtā daļa) nosaka, ka lai persona varētu būt prasītājs, apstrīdētajam tiesību aktam ir jābūt adresētam konkrētajai personai, vai to jāskar tieši un individuāli. Attiecībā uz reglamentējošiem aktiem, privātpersona var celt prasību tad, ja tas skar personu tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

Dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Revīzijas palātai un Reģionu komitejai ir tiesības iesniegt prasības par leģislatīvo aktu likumību un Eiropas Parlamenta un Eiropadomes tiesību aktu likumību. VT ir tiesības pārskatīt arī tādu Eiropas Savienības institūciju aktu likumību, kas rada tiesiskas sekas trešajām personām.

Par bezdarbību (LESD 265. pants (bijušais EKL 232. pants))

Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības sūdzēties par Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes, Eiropas Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas bezdarbību, ja šī bezdarbība ir ietekmējusi konkrētās personas tiesības. Privātpersona prasību par bezdarbību var celt arī pret citām Eiropas Savienības institūcijām, ja minētās institūcijas nepieņem lēmumu.

Prasības par zaudējumu atlīdzību (LESD 268. pants (EKL 235. pants))

VT kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma atlīdzināšanu, ko nodarījušas Eiropas Savienības iestādes vai to darbinieki, pildot savus darba pienākumus.

Prasības, kas balstītas uz šķīrējklauzulu (LESD 272. pants (EKL 238. pants))

VT pieņem spriedumus, ja publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kuri noslēgti Eiropas Savienības vārdā, ir ietverta Eiropas Savienības Tiesas šķīrējklauzula.

Apelācijas sūdzības

VT ir apelācijas instance ESCT nolēmumiem.

Prasības Kopienas preču zīmju jomā (Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 63. pants)

VT izskata sūdzības par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja lēmumiem.

 
EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

ESCT sastāvā ir 7 tiesneši. Noteikumi, kas attiecas uz ESCT jurisdikciju, sastāvu, organizāciju un darbību, ir ietverti Eiropas Savienības Tiesas Statūtu pielikumā. ESCT ir savs reglaments.

Tiesneši

Tiesnešu amata pilnvaru termiņš ir seši gadi un ik pēc trim gadiem notiek pakāpeniska tiesnešu sastāva nomaiņa. Tiesnešus ieceļ Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. panta ceturto daļu pēc apspriešanās ar šajā pantā paredzēto komiteju. Ieceļot tiesnešus, Padome nodrošina to, lai ESCT sastāvs būtu līdzsvarots, izvēloties tādu ģeogrāfisko teritoriju, lai pēc iespējas vairāk būtu pārstāvēti dalībvalstu pilsoņi un tiesību sistēmas. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc EST lūguma var palielināt ESCT tiesnešu skaitu. Līdzīgi kā EST un VT, ESCT tiesneši no sava vidus uz trīs gadu amata pilnvaru laika izvēlas un ieceļ priekšsēdētāju.

Lietu izskatīšanas sastāvi

ESCT lietas izspriež palātās, kurās ir trīs tiesneši. Atsevišķos, reglamentā paredzētos gadījumos, lieta tiek izspriesta plēnumā vai palātā, kurā ir pieci tiesneši vai arī viens tiesnesis.

ESCT JURISDIKCIJA

Saskaņā ar LESD 270. pantu (bijušais EKL 236. pants), ESCT kompetencē ir izskatīt Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru un to darbinieku strīdus pirmajā instancē, kuru izskatīšana ir Eiropas Savienības Tiesas kompetencē (piemēram, strīdus starp Europol, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju vai Eiropas Investīciju banku un to darbiniekiem).

ESCT pieņemtos lēmumus apelācijas kārtībā var pārsūdzēt VT.
 
TIESVEDĪBAS VALODA

Visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās var notikt tiesvedība EST.

Tiesvedības valodu izvēlas prasītājs, izņemot šādus gadījumus:
1. ja atbildētājs ir kāda dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība. Tad tiesvedības valoda ir attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda. Ja šajā valstī ir vairāk nekā viena oficiālā valoda, prasītājs var izvēlēties kādu no šīm valodām;
2. pēc pušu kopēja pieprasījuma visā tiesas procesā vai tā daļā var atļaut lietot kādu citu no tiesvedības valodām;
3. pēc vienas puses pieprasījuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas par tiesvedības valodu visā tiesas procesā vai tā daļā var atļaut lietot kādu citu no tiesvedības valodām. Šādu pieprasījumu nedrīkst iesniegt Eiropas Savienības iestāde.

Prejudiciālu nolēmumu lūgumu procedūrās tiesvedības valoda ir tās valsts tiesas tiesvedības valoda, kas iesniedz jautājumu EST. Pēc vienas galvenā tiesas procesa puses pienācīgi pamatota pieprasījuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas par tiesvedības valodu mutiskajā procesā var atļaut lietot kādu citu no tiesvedības valodām.

TIESĀŠANĀS IZDEVUMI

Tiesvedības procesi Eiropas Savienības Tiesā ir bezmaksas. Tomēr, ja kāda no pusēm ir radījusi izdevumus, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, EST pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var piespriest šai pusei minētos izdevumus segt. EST var uzlikt par pienākumu segt tiesāšanās izdevumus par veiktajiem kopēšanas un tulkošanas darbiem, kas veikti pēc kādas puses lūguma, kurus Eiropas Savienības Tiesas attiecīgais sekretārs uzskata par pārmērīgiem.

Saskaņā ar EST un VT Reglamentu par atlīdzināmiem izdevumiem tiek uzskatīti šādi izdevumi:
1. maksājumi lieciniekiem un ekspertiem;
2. izdevumi, kas pusēm neizbēgami radušies tiesas procesa sakarā, jo īpaši transporta un uzturēšanās izdevumi, kā arī atlīdzība pārstāvjiem, padomdevējiem vai advokātiem.

Puse, kas pilnībā vai daļēji nespēj segt tiesāšanās izdevumus, jebkurā laikā var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību. Pieteikums par juridiskās palīdzības piešķiršanu jāiesniedz Eiropas Savienības Tiesā un tam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina to, ka pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīga palīdzība. Izlemjot jautājumu par palīdzības piešķiršanu, tiek izskatīti pretējās puses rakstiskie apsvērumi un uzklausīts ģenerāladvokāts. Bezmaksas juridisko palīdzību var piešķirt pilnībā vai daļēji, vai arī to atteikt. Eiropas Savienības Tiesas izdotais rīkojums nav pārsūdzams.