Latvijas pārstāvība Eiropas Kopienu Tiesā
Tieslietu ministrijas kompetence
Latvijas Republikas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā
Starpinstitūciju darba grupa
Latvijas tiesnešu darbs
TIESLIETU MINISTRIJAS KOMPETENCE
Lai nodrošinātu LR nostāju kvalitatīvu sagatavošanu un nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā (turpmāk – Tiesa) izskatāmajās lietās, Tieslietu ministrijas kompetencē ir:
- nodrošināt atbildīgās iestādes ar informāciju par lietām, kas iesniegtas izskatīšanai Tiesā;
- nodrošināt atbildīgās iestādes ar informāciju par Tiesā izskatītajām lietām (judikatūru);
- organizēt sadarbību ar Tiesu;
- nodrošināt Latvijas Republikas pārstāvību Tiesā;
- sadarbībā ar atbildīgām iestādēm sagatavot Latvijas nostāju un nodrošināt tās iesniegšanu Tiesā. Nostāju sagatavo un apstiprina iesniedzot Tiesā prasību, pēc lietas ierosināšanas rakstiskā procesa laikā vai lietas izskatīšanas laikā pirms mutiskā procesa;
- reizi gadā sniegt Ministru kabinetam pārskatu par Latvijas Republikas dalību Tiesas lietās;
- ziņot Ministru kabinetam, ja Tiesā celta prasība pret Latvijas Republiku;
- informēt Saeimu, ja Tiesā celta prasība pret Latvijas Republiku vai, ja Latvijas Republika ir cēlusi prasību Tiesā;
- sniegt pārskatus pēc Ministru kabineta vai Saeimas pieprasījuma.
Lēmumu par nostājas sagatavošanu pēc atbildīgās iestādes vadītāja vai atbildīgā ministra priekšlikuma, uzklausot Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Kopienu Tiesā viedokli, pieņem tieslietu ministrs. Nostāju apstiprina Ministru kabinets. Kārtība, kādā tiek sagatavota un apstiprināta Latvijas Republikas nostāja ir noteikta Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumos nr. 989 “Kārtība, kādā tiek sagatavots un apstiprināts Latvijas Republikas nostājas projekts un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība Eiropas Kopienu Tiesā” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 989).
Lai nodrošinātu Tieslietu ministrijas funkcijas saistībā ar minētajiem jautājumiem, Tieslietu ministrijā ir izveidots Eiropas Kopienu Tiesas departaments. Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā veic Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis.
LATVIJAS REPUBLIKAS PĀRSTĀVIS EIROPAS KOPIENU TIESĀ
Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu Tiesā (turpmāk - Pārstāvis) amatā apstiprina Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ieteikuma, kurš ir saskaņots ar ārlietu ministru. Ar pārstāvību saistītos izdevumus, tai skaitā, Pārstāvja darba algu, piemaksas un komandējuma izdevumus un Tieslietu ministrijas uz Tiesas sēdi aicinātās personas komandējuma izdevumus, sedz no Tieslietu ministrijai iedalītiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ar Ministru kabineta 2004. gada 10. novembra rīkojumu nr. 865 “Par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā” par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu Tiesā tika apstiprināta Esmeralda Balode-Buraka.
Pārstāvja tiesības:
- pieprasīt un saņemt pārstāvības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju no valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām;
- konsultēties ar atbildīgo iestāžu deleģētajiem ekspertiem;
- noteikt termiņu nepieciešamo dokumentu iesniegšanai.
Pārstāvja pienākumi:
- pārstāvēt Latvijas Republiku Tiesā;
- ziņot Ministru kabinetam, ja Tiesā pasludināts nolēmums lietā pret Latvijas Republiku;
- pēc pieprasījuma sniegt atskaites Valsts prezidentam un Saeimai.
STARPINSTITŪCIJU DARBA GRUPA
Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu nr. 989 10. punktu un saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2007. gada 17. oktobra rīkojumu Nr. 1-1/450 “Par darba grupu Eiropas Kopienu Tiesas jautājumos” ir izveidota darba grupa, kurā ir visu atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji. Darba grupa ir atbildīga par nostājas sagatavošanu attiecīgajās lietās un informācijas aprites nodrošināšanu.
Par konkrēto jomu atbildīgās iestādes nosaka saskaņā ar uz Ministru Kabineta 2003. gada 11. jūnija rīkojumu nr. 385 “Par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos”.
LATVIJAS TIESNEŠU DARBS
Latvijas Republikas tiesu1 darbs no 2004. gada 1. maija ir cieši saistīts ar Kopienu tiesībām, t.i., nacionālajām tiesām ir pienākums piemērot Kopienu tiesības visās lietās starp nacionālajām institūcijām un fiziskām vai juridiskām personām, vai starp šādām personām un aizsargāt to tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Kopienu tiesībām. Tieši prejudiciālo nolēmumu procedūra, t.i., nacionālo tiesu tiesības vērsties Eiropas Kopienas Tiesā, lai iegūtu attiecīgu Kopienu tiesību normu interpretāciju vai atbildi par to spēkā esamību, ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu, ka visos gadījumos Kopienu tiesības tiek vienādi piemērotas visās dalībvalstīs.
1. “Tiesa" 234.panta izpratnē nav tikai tiesa tradicionālā nozīmē. Kopienu tiesībās ir noteikti kritēriji, kas raksturo tiesu. Sk. lietas C-61/65Vaassen-Goebbels v. Beambtenfonds voor het Mijnbedrijf, Rec.1966, p.377 un C-24/92 Corbiau v. Administration des Contributions, Rec.1993,p.I-1277”
