ES institucionālā iekārta

II. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Līdz ar jauno statusu nāk arī iespēja un pienākums piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos. Šie procesi norisinās trīs galveno ES institūciju – Komisijas, Padomes un Parlamenta- ietvaros.

http://www.europa.eu.int/index_lv.htm

Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir politiski neatkarīga ES institūcija, kas pārstāv ES un tās dalībvalstu kopējās intereses. Tajās jomās, kurās dalībvalstis ir deleģējušas savas nacionālās kompetences Kopienai, Eiropas Komisija ir galvenā ES likumdošanas ierosinātāja. Gadījumos, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, Eiropas Komisija arī ierosina kopēju ES politiku un rīcības programmu pieņemšanu. Eiropas Komisija uzrauga, kā dalībvalstis pilda ES līmenī kopīgi pieņemtos lēmumus. Komisijas vadībā ir 20 komisāri (kolēģija) un katrs komisārs ir atbildīgs par noteiktu ES politikas jomu. Komisāri no sava vidus izvēlas Komisijas prezidentu. Pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents ir itālis Hosē Manuels Barozo.

Eiropas Komisijas komisāru kolēģija tiek iecelta uz pieciem gadiem. Kandidātus šiem amatiem nominē ES dalībvalstis, bet viņus apstiprina Eiropas Parlaments. Līdz ar to kārtējā jaunās kolēģijas sastādīšana notiek uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Jaunās Komisijas sastāvs ir papildināts ar 10 jauniem komisāriem – pa vienam no katras jaunās ES dalībvalsts. Pēc šāda principa Komisija darbosies līdz 2009.gada 31. oktobrim. Komisijai vienīgajai ir tiesību aktu iniciatora tiesības. Tā ierosina Eiropas tiesību aktu projektus savās kompetences jomās un nodod to izstrādi Eiropas Padomei, kas jautājumu nodod ekspertu darba grupām.

http://www.europa.eu.int/comm/index_en.htm

ES Padome

ES Padome ir institūcija, kas pārnacionālā līmenī realizē varu tajās jomās, kurās dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem ir deleģējušas kompetenci Kopienai. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu.

Padome arī koordinē ES dalībvalstu ekonomisko politiku. Tikai Padomei visu ES dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padomes darbu koordinē un dokumentu apriti starp ES institūcijām un dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. ES Padomes Ģenerālsekretārs kopš 1999.gada ir spānis Havjers Solana, kurš darbojas arī kā Augstais pārstāvis Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) jautājumos.

ES Padomi veido ES dalībvalstu valdību pārstāvji. ES Padome darbojas dažādos formātos: ES Ministru padome (ministru līmenī) un Eiropadome (valstu un valdību vadītāju līmenī). Ministru padome nodarbojas ar tiesību aktu apstiprināšanu, savukārt Eiropadomē, kas notiek vismaz četras reizes gadā, ES valstu un valdību vadītāji nosprauž ES stratēģiskās prioritātes un pieņem ES nākotnei izšķirošus lēmumus, piemēram, par jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Ministru Padomes iedalās vairākos formējumos. Tieslietu ministrijas kompetencē ir Tieslietu un iekšlietu ministru padome, kas tiekas vismaz reizi mēnesī.

http://ue.eu.int/showPage.ASP?lang=lv

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir vienīgā vēlētā ES institūcija. Reizi piecos gados katras ES dalībvalsts pilsoņi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts. Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits Eiropas Parlamentā noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Eiropas Parlamentā no pašreizējām 15 valstīm ir ievēlēti 626 deputāti, bet kopš 2003.gada 1.maija jaunās dalībvalstis darbam Eiropas Parlamentā novērotāja statusā ir nominējušas 162 deputātus.

Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās pārliecības, tādēļ viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu, nevis nacionālo delegāciju ietvaros.

No dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti Eiropas Parlamentā veido 8 politiskās grupas, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa un Eiropas Sociālistu partijas grupa. Eiropas Parlaments kopā ar ES dalībvalstīm piedalās ES lēmumu pieņemšanā. Eiropas Parlaments arī apstiprina ES budžetu un uzrauga Eiropas Komisiju – institūciju, kas gatavo visus ES likumdošanas priekšlikumus un rūpējas, lai dalībvalstis pašu pieņemto ES likumdošanu pēc tam ievērotu.

Parlaments lēmumus pieņem plenārsesijās, kas reizi mēnesī četras dienas notiek Francijas pilsētā Strasbūrā. Pēc vajadzības Parlaments mēdz sasaukt arī divu dienu minisesijas, kas notiek Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Briselē ikdienā strādā arī Parlamenta komitejas, kurās deputāti saskaņo un sagatavo lēmumus pieņemšanai plenārsesijā.

http://www.europarl.eu.int/home/default_lv.htm

Eiropas Kopienu Tiesa

Eiropas Kopienu Tiesa (Tiesa) sāka darbu 1953.gadā un tā atrodas Luksemburgā. Tiesa izveidota, pamatojoties uz 1952. gada līgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanu un 1958. gada Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Lai samazinātu Tiesas darba apjomu, ar Padomes 1988. gada 24. oktobra lēmumu no 1989. gada Eiropas Kopienu Tiesas ietvaros darbu sāka Pirmās instances tiesa, kurai tika nodotas tiesības izskatīt noteiktu kategoriju lietas.

Eiropas Kopienu Tiesas galvenie uzdevumi ir nodrošināt Kopienu tiesību vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu, kā arī izšķirt strīdus starp dalībvalstīm, starp Eiropas Savienības institūcijām, kā arī strīdus starp Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm. Pirmās instances tiesa pamatā izskata izskatīt fizisku un juridisku personu prasības par Eiropas Kopienas iestāžu pieņemto tiesību aktu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Katra dalībvalsts nominē pa vienam tiesnesim Eiropas Kopienu Tiesā un Pirmās instances tiesā. Eiropas Kopienu Tiesai palīdz 8 ģenerāladvokāti, kuru uzdevums ir sniegt pamatotus viedokļus par izskatīšanai iesniegtajām lietām.

http://curia.eu.int/lv/transitpage.htm

Eiropas Ombuds

Eiropas Ombuds izskata sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Kā iestāžu piemērus var minēt Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu. Eiropas Savienības struktūras, par kurām Ombuds var izskatīt sūdzības, ir, piemēram, Eiropas Vides pārvalde un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības pārvalde. Vienīgi Eiropas Tiesa un Pirmās instances tiesa, pildot tiesu iestādes pienākumus, nav Ombuda jurisdikcijā.

Ombuds parasti uzsāk izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzībām, taču viņš var uzsākt izmeklēšanu arī pēc paša ierosmes.

Ombuds izskata sūdzības par nelikumīgu vai nolaidīgu rīcību. Daudzas Eiropas Ombudam iesniegtās sūdzības attiecas uz administratīvo aktu izdošanas novilcināšanu, caurspīdīguma trūkumu iestāžu vai struktūru darbībā vai atteikumiem sniegt informāciju. Ir sūdzības par darba attiecībām starp Eiropas Savienības iestādēm un to darbiniekiem, par pieņemšanu darbā un konkursu norisi. Citas sūdzības ir saistītas ar līgumattiecībām starp Eiropas Savienības institūcijām un privātiem uzņēmumiem.

http://www.euro-ombudsman.eu.int/glance/lv/default.htm

Tieslietu jomā esošās decentralizētās iestāde
EUROJUST

Tieslietu ministrijas kompetencē esošajā jomā Eiropas Savienības mērogā ir izveidota iestāde, kuras galvenais uzdevums ir attīstīt tiesisko sadarbību un koordināciju Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, izstrādājot un pieņemot ES tiesību aktus ar mēŗķi atvieglot izmeklēšanas un vajāšanas pārrobežas darbību koordināciju, lai pilnībā nodrošonātu cieņu pret indivīda tiesībām un brīvībām.

Eurojust tika izveidots 2002.gada 28.februrārī. Latvijas pārstāvis šajā institūcijā ir bijušais Ģenerālprokuratūras Virsprokurors Gunārs Bundzis.

Eurojust galvenie mērķi ir:
- stimulēt un uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības koordināciju, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu dalībvalstīs,
- uzlabot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši atvieglojot starptautiskās savstarpējās tiesiskās sadarbības un izdošanas lūgumu veikšanu,
- citādi atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai to sadarbība izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības būtu vēl efektīvākas.

http://www.eurojust.eu.int http://www.eurojust.eu.int/ecollege.htm Uz augšu