Tieslietu ministrija ir apkopojusi informāciju par izmaiņām līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai savā kompetencē esošajos sektoros. Informācija ir sadalīta pa atbildīgo iestāžu atbildības jomām.
I. Rūpnieciskā īpašuma joma
II. Personas datu aizsardzības joma
III. Uzņēmējdarbības joma
IV. Maksātnespēja
V. Tiesiskā sadarbība
I. Rūpnieciskā īpašuma joma
1. Dizainparaugi
Iestājoties Eiropas Savienībā, uz Latvijas Republiku attieksies Padomes 2001.gada 12.decembra regula Nr.6/2002/EK par Kopienas dizainparaugiem. Līdz ar to Latvijas Republikas dizainparaugu pieteicējiem rodas iespēja iegūt Eiropas Savienības mēroga dizainparauga aizsardzību ne tikai iesniedzot reģistrācijas pieteikumu tieši Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (Alikantē, Spānijā), bet arī iesniedzot pieteikumu Latvijas Republikas Patentu valdē.
Pieteikumus Kopienas dizainparaugu reģistrācijai varēs iesniegt bez patentpilnvarotā starpniecības, kas šo procesu padara ievērojami lētāku, jo jāmaksā tikai oficiālās reģistrācijas nodevas. Pieteikumus Kopienas dizainparaugu reģistrācijai varēs iesniegt latviešu valodā.
Ņemot vērā novitātes noteikumu atšķirīgo traktējumu Dizainparaugu aizsardzības likumā un Padomes 2001.gada 12.decembra regulā Nr.6/2002/EK, visi tie dizainparaugi, kas pirms Latvijas pievienošanās ES būs pieteikti reģistrācijai Eiropas Savienībā vai jebkādā veidā izpausti sabiedrībai ES dalībvalstu teritorijā, saglabās agrāku tiesību raksturu, kas var būt pamats līdzīga Latvijā reģistrācijai pieteikta vai sabiedrībai izpausta dizainparauga novitātes neatzīšanai un aizsardzības zaudēšanai. Atsevišķos gadījumos iespējama agrāka Latvijas Republikas un vēlāka Eiropas Savienības dizainparauga līdzāspastāvēšana tirgū, kas ierobežos izņēmuma tiesību realizāciju.
2. Preču zīmes
Pievienojoties ES, Latvijas Republikas pieteicējiem būs iespēja iesniegt pieteikumu Eiropas Kopienas preču zīmes iegūšanai ne tikai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (Alikantē, Spānijā), bet arī Latvijas Republikas Patentu valdē.
Pieteikumus Kopienas preču zīmes reģistrācijai varēs iesniegt bez patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) starpniecības, kas šo procesu padara ievērojami lētāku, jo jāmaksā tikai oficiālās reģistrācijas nodevas. Pieteikumus Eiropas Kopienas preču zīmes reģistrācijai varēs iesniegt latviešu valodā.
Spēkā esošās reģistrētās Kopienas preču zīmes no pievienošanās dienas automātiski un pilnā apjomā bez kādas administratīvas iejaukšanās, bez nepieciešamības iesniegt kādus lūgumus vai pieteikumus, bez papildu ekspertīzes, publikācijas, tulkošanas jauno dalībvalstu valodās vai papildu nodevu maksāšanas tiks attiecinātas arī uz jauno (pievienojušos) ES dalībvalstu teritorijām. Reģistrētās Kopienas preču zīmes, kā arī iesniegtie pieteikumi nevarēs tikt atzīti par spēkā neesošiem, pamatojoties uz tādiem relatīvajiem vai absolūtajiem preču zīmju reģistrācijas atteikuma iemesliem, kuri radīsies līdz ar jaunas dalībvalsts pievienošanos.
No Latvijas Republikas pievienošanās dienas ES visas spēkā esošās reģistrētās Kopienas preču zīmes automātiski tiks attiecinātas arī uz Latviju. Līdz ar to pastāv iespēja, ka radīsies konflikti starp Kopienas preču zīmēm un Latvijas Republikā spēkā esošajām agrākajām tiesībām.
Piemērs. Pieņemsim, ka Latvijā kopš 1992.gada ir spēkā kāda Latvijas uzņēmēja preču zīmes ANNA reģistrācija attiecībā uz piena produktiem un šī preču zīme reāli tiek izmantota komercdarbībā. Tai pašā laikā kopš 1999.gada kādam Lielbritānijas uzņēmumam kā Kopienas preču zīme arī ir reģistrēts apzīmējums ANNA uz tādām pašām precēm. Pašreiz šīs abas preču zīmju reģistrācijas mierīgi koeksistē, jo izņēmuma tiesības, kuras piešķir preču zīmju reģistrācija, vienmēr ir teritoriāli ierobežotas — šajā konkrētajā gadījumā Latvijas uzņēmējam izņēmuma tiesības pieder Latvijas teritorijā, bet Lielbritānijas uzņēmējam — 15 ES dalībvalstu teritorijās. Ar pievienošanās brīdi Kopienas preču zīmes reģistrācija automātiski tiek attiecināta arī uz Latviju. Tātad no pievienošanās dienas abu minēto uzņēmēju intereses saduras, jo nu abiem Latvijas teritorijā ir spēkā esošas vienas un tās pašas preču zīmes ANNA reģistrācijas, turklāt uz vienām un tām pašām precēm. Latvijas uzņēmējs, kaut arī viņa preču zīmei ir agrāks pieteikuma datums Latvijā (1992), nevarēs prasīt pēc būtības vēlākās (attiecībā uz ES — 1999, attiecībā uz Latviju — ne agrāk kā 01.05.2004.) Kopienas preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Vienīgā Latvijas uzņēmēja tiesība būs tiesas ceļā prasīt aizliegt izmantot vēlāko preču zīmi ANNA Latvijas teritorijā, lai tādējādi radītu “caurumu sierā” — Kopienas preču zīmes reģistrācija ir spēkā visā ES, bet vienā atsevišķā dalībvalstī tai ir lietošanas aizliegums.
3. Patenti
ES vēl nav spēkā Kopienas patents (varētu tikt ieviests ap 2008/2010 gadu), tāpēc šo jomu iestāšanās ES būtiski neskar. Tomēr pievienošanās ES paplašinās patentu jomu, kurus varēs aizsargāt ar papildu aizsardzības sertifikātiem, proti, patentus augu aizsardzības līdzekļiem un farmaceitiskiem preparātiem. Latvijā stāsies spēkā regulas (EEK) 1610/96 un (EEK) 1768/92, kas regulē šos jautājumus ES līmenī. Patentu valde izsniegs šos sertifikātus pamatojoties gan uz Latvijas iestāžu dokumentiem (kas apliecina tiesības realizēt šos preparātus), gan ES izsniegtajiem dokumentiem.
II. Personas datu aizsardzības joma
Likumdošanas saskaņošanas procesā Latvijā tika pieņemta Fizisko personu datu aizsardzības likums (2002.gada 23.martā), kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.
Pieņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tika ieviestas ES prasības personu datu aizsardzības jomā, un līdz ar to tiek nodrošināta atbilstoša personas datu aizsardzība Latvijā, kuras rezultātā pēc iestāšanās ES starp Latviju un citām ES dalībvalstīm varēs notikt brīva personas datu apmaiņa. ES likumdošanā konsekventi tiek ieviestas jaunākās atziņas cilvēktiesību aizsardzības jomā, līda ar to arī Latvijas iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja izmantot minētās tiesības.
III. Uzņēmējdarbības joma
Latvijas dalība ES būtiski neietekmēs komercdarbību regulējošos normatīvos aktus, jo Komerclikums, kas atbilst EK direktīvām uzņēmējsabiedrību tiesību jomā un kas tika pieņemts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, stājās spēkā jau 2002.gada 1.janvārī. Šajā likumā ir atrisināti vairāki uzņēmējdarbības vidi ietekmējoši jautājumi, t.i., Komerclikums:
- novērš uzņēmējdarbību regulējošo likumu pretrunas un neprecizitātes;
- novērš pārāk daudz uzņēmējdarbības formas. Agrāko vairāk kā 10 uzņēmējdarbības formu vietā šobrīd Komerclikumā ir paredzētas 5 komercdarbības formas: individuālais komersants, pilnsabiedrība, komandītsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība;
- precizē saimnieciskās darbības koncepciju, nosakot, kā tā ir komercdarbība, kooperatīvā, profesionālā jeb aroddarbība un citi saimnieciskās darbības veidi;
- aizsargā ne tikai komersantu, bet arī trešo personu, t.i.. kreditoru intereses;
- detalizētāk regulēta komercsabiedrību reorganizācijas procedūra.
Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums nosaka uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārreģistrācijas kārtību komercreģistrā, kas jāpabeidz līdz 2004.gada 31.decembrim.
Esot ES dalībvalstij uz Latviju attieksies arī regulas uzņēmējsabiedrību tiesību jomā. Līdz ar to Latvijā no 2004.gada 1.maija tiks piemērota regula par Eiropas ekonomisko interešu grupējumiem (EEIG). Tā dos iespēju Latvijas juridiskām un fiziskām personām iesaistīties starptautiskās personālsabiedrībās - Eiropas ekonomisko interešu grupējumos, kurās apvienojušies biedri no dažādām ES dalībvalstīm. EEIG tiek dibinātas, lai veicinātu savu biedru ekonomiskās darbības attīstību un tās mērķis nav peļņas gūšana.
2004.gada 1.oktobrī stāsies spēkā arī regula par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem (SE). Eiropas uzņēmējsabiedrība ir īpašs akciju sabiedrības veids, kuras galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā var pārcelt savu juridisko adresi no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību dalībvalstī, uz kuru Eiropas sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta. Minētā regula paredz prasības, kādām šai akciju sabiedrībai ir jāatbilst, kā arī īpašu kārtību, kādā notiek juridiskās adreses pārcelšana.
Analoģiski kā par Eiropas uzņēmējsabiedrību (akciju sabiedrību) ir plānots pieņemt Eiropas Padomes regulu arī par Eiropas kooperatīvo sabiedrību.
IV. Maksātnespēja
Latvija jau vairākus gadus veic darbības ar maksātnespējas jomu saistītās likumdošanas pilnveidošanā ar mērķi integrēt Eiropas Savienības direktīvu un regulu prasības nacionālajā likumdošanā. Šis process praktiski ir nepārtraukts, jo periodiski mainās gan Eiropas Savienības dotie uzdevumi, gan situācija Latvijā. Eiropas Savienības dalībvalstu prakse, likumdošana un lokālā situācija maksātnespējas jomā ir pietiekami atšķirīga. Tā rezultātā Eiropas Komisija dalībvalstīm ieteikusi pamatā tikai vispārīgus maksātnespējas sfēras attīstības virzienus.
Galvenās izmaiņas, kas skars Latvijas sabiedrību no 2004.gada 1.maija, ir saistītas ar 2000.gada 29.maijā pieņemtās regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (Council Regulation (EC) No 1346/2000 of 29 May 2000 on insolvency proceedings//Official Journal of the European Communities, L 160/1) piemērošana. Regula no 2004.gada 1.maija būs tieši piemērojama Latvijā. Regula reglamentēs jaunus līdz šim Latvijas tiesu praksē un administratoru praktiskajā darbībā nepiemērotus starptautiskā maksātnespējas procesa principus. Minētā regula sastāv no starptautiski privāttiesiskajām normām, kas reglamentē sekojošus jautājumus un paredz sekojošas izmaiņas:
- piekritību maksātnespējas procedūru sākšanai:
- galvenās maksātnespējas procedūras var sākt dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs;
- sekundārās procedūras gadījumā var sākt dalībvalstī, kur atrodas parādnieka uzņēmums; - tūlītēju ārvalstu nolēmumu atzīšanu, kas saistās ar maksātnespējas procedūras uzsākšanu, un ar to saistītie lēmumi, kā rezultātā Latvijai būs saistoši citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu nolēmumi maksātnespējas jomā;
- tiesību normu piemērošanu, kas balstās galvenokārt uz lex concursus principu, ka uz maksātnespējas procedūru un tās sekām attiecas tās dalībvalstu tiesību akti, kuras teritorijā šāda procedūra ir sākta;
- papildu nozīmīgu tiesību un pilnvaru piešķiršana paredzēta Eiropas Savienības dalībvalstīs praktizējošajiem administratoriem.
Tā kā regula attiecas vienīgi uz gadījumiem, kad „galvenais interešu centrs” atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas ietvaros, starptautisko maksātnespējas procesu ar citām valstīm paredzēts regulēt, iekļaujot sadaļu par pārrobežu maksātnespēju jaunajā Maksātnespējas likumā.
