Starptautiskā tiesiskā sadarbība civillietās un komerclietās
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās
Kopš 2002.gada 1.decembra savu darbību ir uzsācis Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās. Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās sastāv no katras Eiropas Savienības dalībvalsts deleģētiem kontaktpunktiem, kā arī pārstāvjiem no institūcijām, kas atsevišķu konvenciju piemērošanas nolūkos ir noteiktas kā centrālās iestādes. Tīkla ietvaros tiek risināti dažādi tiesiskās sadarbības jautājumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktu efektīvas piemērošanas jautājumi.
Tīkla ietvaros viens no centrālajiem līdzšinējiem īstenotajiem projektiem ir Tīkla mājas lapa izveide. Mājas lapa ietver informāciju par tiesisko sadarbību civillietās Eiropas Savienības līmenī, dod ieskatu dalībvalstu materiālo un procesuālo tiesību regulējumā civiltiesību un komerctiesību jomā. Mājas lapas mērķis ir veicināt informācijas izplatīšanu sabiedrībai un indivīdam par dažādām dalībvalstu tiesību sistēmām un regulējumu konkrētos jautājumos, kā arī atvieglot un padarīt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstu tiesām un veicināt izpratni par dalībvalstu tiesisko regulējumu civiltiesību jomā.
Tīkla mājas lapā ir izveidots Eiropas Tiesiskās sadarbības atlass civillietās un komerclietās, kas ir vērsts uz tiesiskās sadarbības praktiskajiem aspektiem, (informācija par kompetentajām tiesām, iestādēm, tiesiskās sadarbības sistēmu attiecīgajā dalībvalstī, regulu pielikumos esošo veidlapu elektronisku aizpildīšanu internetā u.tml.). Atlasā ievietotā informācija ir saistīta ar Eiropas Savienības Padomes regulas Nr.44/2001 “Par jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”, regulas Nr.1347/2000 “Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem”, regulas Nr.2201/2003 “Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību par bērniem, atceļot regulu nr.1347/2000”, regulas Nr.1206/2001 “Par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās” un regulas nr.1348/2000 “Par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs” piemērošanas jautājumiem.
Informatīvā mājas lapa par Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktiem tiesiskās sadarbības jomā civillietās un komerclietās.
Informatīvs materiāls par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.
Iniciatīvas starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā civillietās un komerclietās
Tiesiskās sadarbības attīstībā Eiropas Savienības ietvaros tiek apsvērtas tādas iniciatīvas kā mantošanas jautājumu izvērtēšanas nepieciešamība, uzturēšanas (uzturlīdzekļu) saistību jautājumu izvērtēšana, piemērojamo tiesību noteikšana ārpuslīgumiskajām saistībām un līgumiskajām saistībām Eiropas Savienības tiesību instrumentos, nolēmumu atzīšanas procedūras samazināšana, sadarbība ar trešajām valstīm Hāgas Starptautisko Privāttiesību konferences ietvaros. Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības dalībvalstu piedalīšanās starptautiskajās konvencijās un to izstrādē ļauj daudz ātrāk un efektīvāk paplašināt tiesisko sadarbību ar trešajām valstīm, kur Latvijas un attiecīgās trešās valsts divpusējās intereses un attiecības, iespējams, nav tik intensīvas, lai noslēgtu atsevišķu divpusējo līgumu.
Šobrīd Tieslietu ministrija atbilstoši savai kompetencei, ir iesaistīta šādu iniciatīvu apspriešanā starptautiskās tiesiskās sadarbības civiltiesiskajā jomā:
- Lugāno konvencijas projekts par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās
- Hāgas konvencijas projekts par pārrobežu uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uztura piedziņu
Hāgas Starptautisko Privāttiesību konferences mērķis ir izstrādāt konvenciju projektu, kas būtu vērsts uz pārrobežu uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uztura piedziņu, uzlabojot un pārņemot esošo starptautisko tiesību instrumentu veiksmīgākos risinājumus, kā arī novēršot šo instrumentu tiesiskā regulējuma nepilnības. Paredzams, ka konvencijas darbības joma būs saistīta ne tikai ar uzturlīdzekļiem bērniem, bet arī uzturēšanas saistībām, kas izriet no cita veida ģimenes tiesiskajām attiecībām. Hāgas konvencijas projektā nozīmīga loma būs atvēlēta dalībvalstu nacionāli nozīmētajām centrālajām iestādēm un to aktīvai līdzdalībai uzturēšanas un pārrobežu uzturlīdzekļu saistību jautājumu risināšanā.
Konvencijas projekta izstrādē no Latvijas puses ir iesaistījusies Tieslietu ministrija un Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tieslietu ministrijas kompetence ir saistīta ar konvencijas noteikumiem par tiesiskās palīdzības un sadarbības jautājumiem. Savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence ir saistīta ar valsts politiku gan bērnu, gan ģimenes tiesību jomā, gan arī ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību.
- Hāgas konvencija par tiesu izvēles līgumiem
Konvencija tika pieņemta 2002.gada 13.decembrī Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences divdesmitajā Diplomātiskajā sesijā.
Konvencija ir vērsta uz vienota tiesiskā regulējuma ieviešanu tiesu piekritības jautājumos, kā arī spriedumu atzīšanas un izpildīšanas jautājumos visās konvencijas dalībvalstīs tajos gadījumos, kad starp pusēm ir noslēgts ekskluzīvās tiesas izvēles līgums. Ar ekskluzīvajiem tiesas izvēles līgumiem konvencijas piemērošanas nolūkos tiek saprasti civiltiesiska vai komerciāla rakstura līgumi, kas paredz, ka strīdi par tiesiskajām attiecībām, kas jau radušies vai kas radīsies nākotnē, ir izšķirami kādas konvencijas dalībvalsts tiesā vai tiesās. Hāgas konvencijas projekts nosaka gan to tiesu pienākumus, kas ir līgumā noteiktas kā kompetentās tiesas attiecīgā strīda izšķiršanai, kā arī to tiesu pienākumus, pie kurām kāda no pusēm ir vērsusies pretēji ekskluzīvā tiesas izvēles līguma noteikumiem. Konvencija paredz arī vienotus noteikumus par tiesas izvēles līgumā noteikto tiesu pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildīšanu citās konvencijas dalībvalstīs.
Konvencija paredz arī iespēju konvencijas dalībvalstīm attiecināt konvencijā paredzēto spriedumu atzīšanas un izpildīšanas mehānismu attiecībā uz ne-ekskluzīviem tiesu izvēles līgumiem.
Viens no Hāgas konvencijas mērķiem ir ieviest līdzīgus noteikumus attiecībā uz vispārējām jurisdikcijas tiesām tiem noteikumiem, kas paredzēti 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas konvencijā par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Turklāt Hāgas konvencijas mērķis ir ieviest vienotu tiesisko regulējumu, kas galvenokārt skartu komercdarbībā iesaistītas personas, pilnībā izslēdzot konvencijas piemērošanas iespēju darba strīdos, kā arī strīdos, kas izriet no līguma, kur viena no pusēm ir patērētājs.
Hāgas konvencijas projekts būtiski skar Eiropas Kopienas kompetenci. Proti, Hāgas konvencijas darbības joma lielā mērā ir saistīta ar Eiropas Savienības Padomes regulas Nr.44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu civillietās un komerclietās piemērošanu gan lietu piekritības jautājumos, gan arī spriedumu atzīšanas un izpildīšanas jomā. Tādējādi iespējamā konvencijas parakstīšana un ratifikācija ir saistīta ar attiecīgu Eiropas Savienības Padomes lēmuma pieņemšanu.
- Hāgas konvencija par piemērojamiem tiesību aktiem atsevišķām tiesībām starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem
Konvencija tika pieņemta 2002.gada 13.decembrī Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences Diplomātiskajā sesijā. Konvencija lielā mērā ievieš jaunus principus piemērojamā likuma noteikšanā, uzsverot, ka piemērojamais likums atsevišķām tiesībām starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem pamatā būtu nosakāms konta līguma noteikumos pēc pušu vienošanās. Konvencijas mērķis ir veicināt tiesisko paļāvību un prognozējamību jautājumā, kuras valsts likums (tiesību akti) ir piemērojami vērtspapīriem, kas ar vien biežāk tiek turēti, izmantojot ieskaita un norēķinu sistēmas vai citus starpniekus. Nosakot vienotus principus piemērojamā likuma noteikšanā, konvencijas mērķis ir arī samazināt juridisko un sistēmisko risku, kā arī pārrobežu darījumu ar starpnieka turējumā esošiem vērtspapīriem izmaksas, lai veicinātu kapitāla starptautisko plūsmu un pieeju kapitāla tirgiem.
Hāgas konvencija paredz iespēju šo konvenciju parakstīt un ratificēt arī Reģionālām Ekonomiskām organizācijām, kuru sastāvā ietilpst suverēnas valstis. Eiropas Kopiena atbilst konvencijā minētajai Reģionālas Ekonomiskās organizācijas definīcijai. Hāgas konvencijas darbības joma lielā mērā skar jautājumus, kas ietilpst Eiropas Kopienas kompetencē. Tādējādi iespējamā konvencijas parakstīšana un ratifikācija ir saistīta ar attiecīgu Eiropas Savienības Padomes lēmuma pieņemšanu.
- Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām ("Rome I")
Eiropas Komisija ir izstrādājusi Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Rome I), kuru drīzumā sāks skatīt Eiropas Savienības Padomes darba grupās. Regulas mērķis nav izveidot jaunu tiesību aktu, bet gan pārveidot pastāvošo Romas konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, par Kopienas instrumentu. Regulas projekts palīdzēs modernizēt dažus no minētās konvencijas noteikumiem, kā arī padarīs tos skaidrākus un precīzākus. Līdz ar to jaunu elementu ieviešana būtiski nemainītu pastāvošo juridisko situāciju.
- Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”)
Lai vienveidotu piemērojamā likuma regulējuma attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām, Eiropas Savienības līmenī tika uzsākta starptautisko privāttiesību normu harmonizācija šajā jomā. 2003.gada 25.jūlijā Eiropas Komisija bija pabeigusi izstrādi un dalībvalstīm piedāvāja izvērtēšanai Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”) . Regulas projekta mērķis ir standartizēt dalībvalstu attiecības, kas izriet no kolīziju normām attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām. Tādā veidā tiek paplašināta privāttiesību harmonizācija attiecībā uz komerciālām un civiltiesiskām saistībām, kas jau plaši attīstījās Eiropas Kopienā ar Briseles konvencijas, Briseles I regulas un Romas konvencijas noteikumu palīdzību.
- Latvijas nostāja attiecībā uz Komisijas izstrādāto Zaļo grāmatu (Green Paper) par mantošanu un testamentiem
Daudzgadu programma "Hāgas programma – brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā" paredz, ka Komisija 2005.gadā ir aicināta sniegt priekšlikumu par Zaļo grāmatu par likumu kolīziju mantošanas gadījumos, tostarp piekritības jautājumu, savstarpēju atzīšanu un lēmumu izpildi šajā jomā, Eiropas mantošanas apliecību un mehānismu, kas precīzi ļautu noteikt Eiropas Savienības iedzīvotāju testamentu pastāvēšanu.
Īstenojot šīs programmas mērķus, Komisija 2005.gada 1.martā izstrādāja Zaļo grāmatu par mantošanu un testamentiem, kuras nolūks ir uzsākt plašas konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm par jautājumiem, kas attiecas uz starptautisko privāttiesību jautājumiem saistībā ar mantošanu un testamentiem.
Zaļā grāmata norāda uz problēmām, kādas pastāv un var rasties pašreizējā situācijā. Personu pieaugošā mobilitāte Eiropas Savienībā, kas bieži vien ir saistīta ar īpašumu iegādāšanos, kuri atrodas vairāku Eiropas Savienības valstu teritorijā, sevišķi sarežģī mantošanas jautājumu risināšanu. Grūtības, ar kurām saskaras pārrobežu mantošanā iesaistītās personas, vairumā gadījumu saistītas ar atšķirīgiem likumiem, procesuālajām normām un starptautisko privāttiesību kolīziju normām, kas regulē mantošanu dalībvalstīs.
Mantošanas jautājumi ir izslēgti no līdz šim pieņemtajiem Kopienas instrumentiem starptautisko privāttiesību jomā. Tādējādi nepieciešamība noteikt vienotus noteikumus Eiropas līmenī kļūst arvien aktuālāka.
Zaļā grāmata norāda, ka jāapzinās, ka dalībvalstu materiālo tiesību pilnīga saskaņošana nav iespējama. Tāpēc virkne jautājumu Zaļajā grāmatā norāda uz iespējamajiem pasākumiem saistībā ar starptautisko privāttiesību normu harmonizāciju Kopienas nākotnes instrumentā.
Lai izstrādātu Latvijas nostāju par minēto Zaļo grāmatu, Tieslietu ministrijas ietvaros tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Zvērināto notāru padomes, kā arī no Tieslietu ministrijas. Tieslietu ministrija lūdza Augstākās tiesas viedokli par darba grupas izstrādāto Latvijas nostājas projektu.
Latvijas nostāja par mantošanu un testamentiem tika apstiprināta Vecāko amatpersonu sanāksmē.
- Latvijas nostāja attiecībā uz Komisijas izstrādāto Zaļo grāmatu (Green Paper/Annex) par piemērojamām tiesībām un piekritību laulības šķiršanas lietās
Daudzgadu programma "Hāgas programma - brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā" izvirza mērķus attiecībā uz laulības šķiršanas jautājumiem, kas paredz, ka Komisija 2005.gadā ir aicināta iesniegt Zaļo grāmatu par kolīziju normām jautājumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu („Rome III”).
Realizējot šīs programmas mērķus, Komisija 2005.gada 14.martā izstrādāja Zaļo grāmatu par laulības šķiršanai piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju, kuras nolūks ir uzsākt plašas konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm par jautājumiem, kas attiecas uz laulības lietās piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju. Zaļajā grāmatā aprakstītas problēmas, kādas var rasties pašreizējā situācijā, un ierosināta virkne iespējamo risinājumu. Piemēram, pašreiz Eiropas Savienības līmenī nepastāv vienots regulējums par laulības šķiršanas lietā piemērojamiem tiesību aktiem. Līdz ar to jāņem vērā, ka atšķirības starp valstu kolīziju normām laulības šķiršanas lietās un šo normu sarežģītība noved pie situācijas, ka ir grūti paredzēt, kuras valsts tiesību akti tiks piemēroti konkrētā gadījumā. Papildus juridiskās noteiktības un elastīguma trūkumam, pašreizējā situācija var turklāt novest pie iznākuma, kas neatbilst pilsoņu likumīgām cerībām.
Lai izstrādātu Latvijas nostāju par minēto Zaļo grāmatu, Tieslietu ministrijas ietvaros tika sasaukta darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Tieslietu ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas darbinieki. Tieslietu ministrija lūdza Augstākās tiesas viedokli par darba grupas izstrādāto Latvijas nostājas projektu.
Latvijas nostāja par piemērojamām tiesībām un piekritību laulības šķiršanas lietās tika apstiprināta Vecāko amatpersonu sanāksmē.
Eiropas Komisija 2005.gada 6.decembrī rīkoja publisko apspriešanu. Eiropas Komisija informēja, ka attiecīgi priekšlikumi nepieciešamajiem tiesību aktiem Eiropas Savienības Padomē varētu tikt iesniegti 2006.gadā.
- Uzturēšanas (uzturlīdzekļu) jautājumi Eiropas Savienībā
Eiropas Komisija ir izstrādājusi Priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamajiem likumiem, lēmumu atzīšanu un izpildīšanu, un sadarbību ar uzturēšanu saistītajās lietās (pielikums I, pielikums II). Regulas mērķis ir likvidēt jebkādus šķēršļus, kas vēl aizvien kavē uzturlīdzekļu piedziņu Eiropas Savienībā.
Ar regulas projektu tiek risināti pieci lieli jautājumu bloki: (1) vienoti uzturlīdzekļu lietu piekritības noteikumi; (2) vienoti piemērojamā likuma noteikumi; (3) procesuālo normu harmonizācija uzturlīdzekļu lietās; (4) vienkāršota spriedumu atzīšanas ieviešana; (5) sadarbība starp kompetentajām dalībvalstu iestādēm uzturlīdzekļu piedziņas lietās ar pārrobežu raksturu.
Regulas projekta mērķi ir: 1) „vienkāršot iedzīvotāju dzīvi”– nodrošināt atbalstu un palīdzību kreditoram (uzturlīdzekļu saņēmējam), lai vienkāršotu katru uzturlīdzekļu piedziņas stadiju; 2) nodrošināt tiesisko paredzamību - harmonizēt likumu pretrunas, lai nodrošinātu situāciju, kurā kreditors var brīvi rīkoties, neuztraucoties par dalībvalstu likumu dažādību; 3) nodrošināt uzturlīdzekļu piedzīšanas efektivitāti un nepārtrauktību –spriedums, kas ir izpildāms vienā dalībvalstī, ir atzīstams arī citās dalībvalstīs bez īpaša atzīšanas akta vai iespējas to apstrīdēt.
- Šobrīd tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mājas lapa tiktu papildināta ar informāciju par tām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gada 1.maijā, kā arī lai nodrošinātu jau esošās informācijas tulkošanu šo dalībvalstu valodās.
