Starptautiskā tiesiskā sadarbība krimināllietās
Starptautiskā tiesiskā sadarbība krimināllietās Eiropas Savienības ietvaros
Līdz šim tiesisko sadarbību krimināllietās Eiropas Savienības ietvaros pārsvarā noteica starptautisko līgumu veidā, kā, piemēram, konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās, par tiesvedības nodošanu, par kriminālsodu izpildi, notiesāto personu nodošanu, izdošanu u.c., ar mērķi nodrošināt efektīvāku un ātrāku kriminālizmeklēšanu. Šīs konvencijas pārsvarā regulē tos jautājumus, kas tieši neietekmē indivīdu, bet gan regulē sadarbības mehānismu starp valstu kompetentajām institūcijām un nosaka sadarbības procesuālo kārtību.
Šobrīd Eiropas Savienības ietvaros ir paredzēts aizstāt tradicionālo savstarpējo palīdzību ar jauniem instrumentiem, kas balstītos uz savstarpēju atzīšanu. Eiropas Komisijas izstrādātais Rīcības plāns Hāgas programmas par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ieviešanai paredz Eiropas Savienības desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem, viens no izvirzītajiem mērķiem paredz efektīvas Eiropas tiesiskuma telpas garantēšana ikvienam cilvēkam.
Ir paredzēts krimināltiesību jomā tuvināt procesuālo tiesību vairākus aspektus, izveidot savstarpējās uzticamības un savstarpējās atzīšanas principus, proti, saglabāt Eiropas Savienībā sodu „efektivitāte” arī aiz nacionālajām valsts robežām.
Starptautiskās tiesiskās sadarbības krimināllietās ietvaros Eiropas Savienībā tika izstrādātas vairākas iniciatīvas, kas paredz informācijas apmaiņas paātrināšanu starp dalībvalstīm. Vispirms, tiks nodrošināta informācijas efektīva apmaiņa no sodāmības reģistra un pēc tam, izveidoti mehānismi, kas ļaus ņemt vērā sekas par personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem ne tikai katrā atsevišķā valstī, bet visā Eiropas Savienības teritorijā.
1. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls krimināllietās
Tieslietu ministrija kopā ar Ģenerālprokuratūru no Latvijas puses piedalās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā krimināllietās. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās darbība ir vērsta uz informācijas un viedokļu apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm krimināltiesiskās sadarbības ietvaros, tiešu kontaktu dibināšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju amatpersonām. Eiropas tiesiskā tīkla darbība nodrošina efektīvu tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un izpildi. Eiropas tiesiskais tīkls sniedz ieskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu likumdošanu saistībā ar Eiropas Savienības dokumentu ieviešanu katrā dalībvalstī. Tieslietu ministrija minētā tīkla ietvaros veic korespondenta funkcijas. Korespondenta loma ir sniegt informāciju par Latvijas dalību tiesiskajā sadarbībā krimināllietās, sniegt viedokli par tiesiskās sadarbības aktuālākajiem jautājumiem, sniegt palīdzību citu valstu kontaktpunktiem un korespondentiem par kārtību, kā Latvijā tiek realizēta tiesiskā sadarbība.
2. Iniciatīvas starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā
No sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņa
Lēmums par no sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņu paredz uzlabot pastāvošo mehānismu darbību līdz brīdim, kad dalībvalstīs tiks izveidota un ieviesta datorizēta un harmonizēta sistēma informācijas apmaiņai par kriminālsodiem visu dalībvalstu starpā.
Lēmums paredz katrai dalībvalstu centrālai iestādei ziņot nekavējoties par ārvalsts pilsonim piespriesto kriminālsodu tieši attiecīgajai dalībvalsts centrālai iestādei, kuras pilsonis viņš ir, izmantojot pievienoto Lēmumam formu. Centrālo iestāžu tiešā sazināšanās, kas ir paredzēta Lēmumā, veidot paātrināto informācijas apmaiņu, nekā to paredzēja līdz šim Eiropas padomes konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās.
Eiropas izpildlēmums un notiesāto personu nodošana
Dalībvalstu izstrādātā Ietvarlēmuma par Eiropas izpildlēmumu un notiesāto personu nodošanu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā mērķis nodibināt kārtību, kad dalībvalstis atzīst un izpilda savā teritorijā citu dalībvalstu tiesas piespriesto sodu neatkarīgi no tā vai sprieduma izpilde jau ir uzsākta vai nav, kā arī veicināt notiesātās personas rehabilitāciju un vieglāku atgriešanu sociālajā dzīvē pēc soda izciešanas.
Tiesību ierobežošanas soda, ko piespriež tiesa par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret bērnu dzimumneaizskaramību, atzīšana un izpildīšana Eiropas Savienībā
Ietvarlēmuma par tiesību ierobežošanas soda, ko piespriež tiesa par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret bērnu dzimumneaizskaramību, atzīšanu un izpildīšanu Eiropas Savienībā mērķis ir nepieļaut jaunus noziedzīgus nodarījumus, uzlabojot informēšanas pienākumus notiesātās personas dzīvesvietas dalībvalstī par to, ka attiecīgajai personai ir piespriests tiesību ierobežošanas sods par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas saistīts ar bērnu seksuālo izmantošanu.
Eiropas Savienības darba grupa par tiesisko sadarbību krimināllietās sāka skatīt dalībvalstu iniciēto Ietvarlēmumu par tiesību ierobežošanas soda, ko piespriež tiesa par noziedzīgiem nodarījumiem.
Citas dalībvalsts iepriekšējās sodāmības ņemšana vērā
Ietvarlēmuma par iepriekšējās sodāmības ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesa ietvaros Eiropas Savienības dalībvalstīs mērķis paredzēt noteikumus, kad dalībvalsts ņem vērā jaunā kriminālprocesa ietvaros pret to pašu personu tās iepriekšējo sodāmību no citas dalībvalsts sprieduma vai administratīvā lēmuma.
Ietvarlēmums paredz pienākumu katrai dalībvalstij iekļaut ziņas par personas sodāmību ārvalstīs, kas savukārt dos iespēju laicīgi informēt tiesībsargājošās iestādes par personas iepriekšējām sodāmībām.
Izdošanas un tiesiskās palīdzības instrumentu pārslēgšana ar Amerikas Savienotajām Valstīm
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa un ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija trešdien, 7.decembrī, parakstīja Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu līgumu par izdošanu (turpmāk tekstā – Latvijas – ASV līgums), kā arī protokolu 1997.gada 13.jūnija līgumam starp Latvijas Republikas valdību un ASV valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (turpmāk tekstā – Latvijas – ASV protokols).
Latvijas - ASV līgums aizstās 1923.gada 16.oktobra Latvijas Republikas un ASV līgumu par noziedznieku izdošanu un 1934.gada 10.oktobra papildu līgumu par noziedznieku izdošanu starp Latviju un ASV.
Pagājušā gadsimta pirmajā pusē parakstītie līgumi ir novecojuši, tāpēc izstrādātais Latvijas – ASV līgums paredz skaidrāku personu izdošanas kārtību, piemēram, nosacījumus, kas nevar būt par personas izdošanas atteikuma iemeslu, un gadījumus, kad valsts var atteikt personas izdošanu. Turklāt ir precizēti un modernizēti noziedzīgi nodarījumi, par kuriem ir pieļaujama personas izdošana. Latvijas - ASV līgums ir pirmais starptautiskais līgums, kas tieši paredz abpusēju pienākumu izdot pilsoņus, paredzot, ka pilsonība nav pamats atteikt izdošanu.
Savstarpējā tiesiskā palīdzība krimināllietās paredz dažādu procesuālu darbību veikšanu, piemēram, personas nopratināšanu, pierādījumu iegūšanu un sniegšanu ārvalstīm pēc tiesiskās palīdzības lūgumu saņemšanas. Latvijas – ASV Protokols papildinās pašlaik spēkā esošo 1997.gada līgumu, paredzot efektīvāku tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un saņemšanu, piemēram, tiesiskās palīdzības lūguma nosūtīšanu ar paātrinātas saziņas līdzekļiem, tādiem kā faksu vai elektronisko pastu.
2003.gadā parakstītie Eiropas Savienības un ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas līgumi paredz, ka šādi divpusēji līgumi ar ASV ir jānoslēdz katrai Eiropas Savienības dalībvalstij. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piekto daļu līgums, kas noslēgts Eiropas Savienības vārdā, nekļūst saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomei ir paziņojis par nepieciešamību izpildīt iekšējās konstitucionālās prasības. Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē 2004.gada 8.jūnijā Latvija vienlaicīgi ar citām jaunuzņemtajām dalībvalstīm izteica minēto paziņojumu. 2005.gada 26.oktobrī Saeima ar likumu apstiprināja Eiropas Savienības un ASV izdošanas līgumu un līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību.
Līgums un protokols vēl būs jāratificē Saeimai.
