Latvijas pozīcija par daudzgadu programmas "Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā" projektu
Nīderlandes prezidentūras laikā (2004.gada jūlijs-decembris) dalībvalstis vienojās par daudzgadu programmas "Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskma stiprināšanai Eiropas Savienībā" projektu, kas aizstāja līdz šim spēkā esošo tā saucamo "Tamperes programmu". Šādu programmu mērķis ir noteikt galvenos Eiropas Savienības kopējos mērķus drošības un tiesiskuma jautājumos, kas sasniedzami noteiktā laikā.
Šajā lapā ievietojam informāciju par oficiālo Latvijas nostāju attiecībā uz Hāgas programmu tieslietu jautājumos
***
Latvija pauž atbalstu prezidentūras izvirzītajiem turpmākās darbības virzieniem tieslietu jomā daudzgadu programmas “Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā” projekta ietvaros.
Rīcības plāns
Eiropas Padome aicina Komisiju 2005.gadā izstrādāt rīcības plānu, kas daudzgadu programmas mērķus un prioritātes pārvērtīs konkrētās darbībās, sastādot laika grafiku instrumentu pieņemšanai un ieviešanai. Eiropas Padome dodot vārdu Padomei nodrošinot, ka laika grafiks, kas tiks noteikts daudzajiem pasākumiem tiek ievērots. Komisija tiek aicināta iepazīstināt Padomi ar ikgadējiem ziņojumiem par Hāgas programmas ieviešanu.
Latvija atbalsta rīcības plāna izstrādi, kas noteiktu konkrētus pasākumus daudzgadu programmā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Īpaši nozīmīga loma šajā kontekstā būtu pasākumiem attiecībā uz Eiropas Kopienu Tiesas darbības uzlabošanu, jo pašreizējais programmas projekts konkrētus pasākumus neparedz.
Latvija īpaši pozitīvi vērtē:
- iniciatīvu, ka daudzgadu programmas ietvaros īstenošana ir jāsaista ar notiekošajām sarunām par finanšu perspektīvu 2007. - 2013. Tādējādi tiktu nodrošināta kompleksa pieeja jaunajām iniciatīvām ne tikai Tieslietu un iekšlietu daudzgadu programmas, bet arī finanšu perspektīvas kontekstā;
- daudzgadu programmas projektā ietverto akcentu uz tiesnešu apmācību un tiesību piemērošanu, jo šie jautājumi ir īpaši svarīgi jaunajām dalībvalstīm.
Latvija atbalsta tās dalībvalstis, kuras skeptiski vērtē šādus jautājumus:
- jautājumā par kopējas tiesu izvērtēšanas sistēmas, jo ir jārespektē tiesu varas neatkarība;
- lai arī Konstitucionālajā līgumā ir paredzēta iespēja izveidot Eiropas Prokurora Institūciju, pirms tās izveidošanas ir jāveic padziļināta analīze par šīs institūcijas nepieciešamību un darbības virzieniem.
Atzinīgi vērtējami daudzgadu programmā izvirzītie mērķi attiecībā uz pieņemto tiesību instrumentu (normatīvo aktu) ieviešanu un izvērtēšanu. Latvija uzskata, ka regulāri Komisijas progresa ziņojumi Padomei instrumentu ieviešanas laikā mudinās dalībvalstis īstenot atbilstošas aktivitātes nacionālā līmenī.
Pamattiesību aizsardzības jomā:
Komisija tiek aicināta 2005.gadā izstrādāt priekšlikumus, lai paplašinātu Eiropas Rasisma un ksenofobijas monitoringa centra mandātu, to pārveidojot par Pamattiesību aģentūru, lai būtu iespējams attīstīt cilvēktiesību datu apkopošanu un analīzi, tādējādi definējot Eiropas Savienības politiku šajā jomā.
Latvija atzinīgi vērtē Eiropas Savienības pievēršanos pamattiesību aizsardzībai Eiropas Savienības līmenī, Konstitucionālajā līgumā iekļaujot sadaļu par cilvēktiesībām un pievienojoties Eiropas konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību.
Tiesību aizsardzības un tiesu pieejamības jomā:
- Eiropas Kopienu Tiesas kapacitātes stiprināšana.
Latvija atzīst Eiropas Kopienu Tiesas svarīgumu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un tās pozīciju stiprināšanu Konstitucionālā līguma ietvaros.
- Paļāvības veicināšana un savstarpējā uzticēšanās.
Tiesiskās sadarbības civiltiesību un krimināltiesību jomā veicināšana, stiprinot savstarpējo uzticēšanos un Eiropas tiesiskās kultūras progresīvu attīstību.
Latvija īpaši pozitīvi vērtē programmas ietvaros akcentēto prezidentūras iniciatīvu Komisijai izstrādāt apmācību tīklu tiesu varas pārstāvjiem gan civiltiesībās, gan krimināltiesībās. Tai pat laikā, Latvija pauž rezervētu attieksmi jautājumā par tiesu sistēmas izvērtēšanu, jo ir jārespektē tiesu varas neatkarība.
Tiesiskā sadarbība krimināltiesību jomā:
- savstarpējā atzīšana.
Komisijai līdz 2004. gada decembrim jāprezentē tiesību akta projekts par savstarpējo pieejamību sodu reģistriem, lai Padome to varētu pieņemt līdz 2005. gada beigām. Latvija atbalsta šādus noteiktos termiņus, jo par šiem jautājumiem ir runāts gan ekspertu līmenī darba grupās, gan politiskā līmenī Padomē, kad visu dalībvalstu pārstāvji izteica atbalstu šāda tiesību akta nepieciešamībai. Turklāt Komisija ekspertu līmenī ir jau izteikusi gatavību līdz prezidentūras ierosinātajam termiņam iesniegt Padomei šāda tiesību akta projektu.
- procesuālo un materiālo tiesību tuvināšana.
Ir atbalstāms prezidentūras viedoklis, ka procesuālo un materiālo tiesību tuvināšana saskaņā ar esošo un jauno Līgumu (Konstitucionālais līgums) nav jāveic kā atsevišķs uzdevums, bet gan kā papildu pasākums, lai veicinātu tiesisko sadarbību un tiesu varas institūciju lēmumu savstarpējo atzīšanu krimināllietās. Piekrītam, ka šajā nolūkā tieslietu un iekšlietu ministriem Padomē ir jāpieņem vispārīgi lēmumi par noziedzīgu nodarījumu definējumiem un piemērojamiem sodiem.
- Eurojust darbības definēšana.
Atbalstām, ka līdz 2008.gadam jāpieņem likums par Eurojust, nosakot visus Eurojust uzdevumus, par pamatu ņemot Eurojust sagatavotos un Padomei iesniegtos gada pārskatus par savas darbības rezultātiem un sadarbības efektivitāti. Ar šādu tiesību aktu tiks nodrošināta maksimāla Eurojust darbības efektivitāte.
Tiesiskā sadarbība civiltiesību jomā:
- civiltiesisku strīdu izskatīšana pārrobežu elementa esamības gadījumā.
Latvija atbalsta, ka ir jānovērš šķēršļi, ar kuriem indivīdi var saskarties risinot civiltiesiskus strīdus un spriedumi izpildi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādējādi likvidējot šķēršļus, kas kavē indivīdus novērst to tiesību aizskārumu.
- lēmumu savstarpējā atzīšana.
Latvija piekrīt, ka nākamajos gados kā prioritāte ir jāizvirza pasākumu izstrādāšana, lai nodrošinātu savstarpējo atzīšanu.
Latvija pauž atbalstu prezidentūras izvirzītajiem mērķiem ģimenes tiesību jomā. Latvija uzskata, ka jāturpina darbs ģimenes tiesību jomā attiecībā uz situācijām, kurās sastopams pārrobežu elements, proti, iesaistītas personas no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.Pozitīvi vērtējams fakts, ka izstrādājamie savstarpējās atzīšanas instrumenti ir jāvērtē kontekstā ar jau pieņemtajiem tiesību aktiem, šāds izvērtējums palielinātu izstrādājamo instrumentu efektivitāti.
Latvija īpaši atzinīgi vērtē, ka daudzgadu programmas projektā netiek iniciēta ģimenes un laulības konceptu harmonizācija, tādējādi ļaujot katrai dalībvalstij saglabāt savu vēsturiski izveidojušos regulējumu šajās jomās.
- sadarbības veicināšana.
Latvija īpaši atzinīgi vērtē prezidentūras izvirzīto jautājumu par semināru organizēšanu jautājumos par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, tādējādi sekmējot sadarbību starp dalībvalstu tiesību praktiķiem, attīstot labās prakses piemērus.
- Eiropas Savienības likumdošanas saskaņotības kvalitātes nodrošināšana un uzlabošana.
Latvija pozitīvi vērtē izvirzītos centienus, lai Padome realizētu iespējas sistemātiski pārbaudīt Kopienas tiesību instrumentu kvalitāti un saskaņotību jautājumos par sadarbību civiltiesībās.
- starptautiskā tiesiskā kārtība.
Ir atbalstāma iniciatīva, ka jānodrošina saskaņotība starp Eiropas Savienības un starptautisko juridisko kārtību un jāveicina ciešāka sadarbība starp starptautiskajām organizācijām, piemēram, Hāgas starptautisko privāttiesību konferenci, lai saskaņotu iniciatīvas un palielinātu mijiedarbību starp šo organizāciju aktivitātēm un instrumentiem un Eiropas Savienības instrumentiem.
