Raksti, runas

Vairāk nekā pirms gada ministrijā tika plānotas idejas par pasākumiem, kas varētu būt noderīgi gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs praktizējošiem juristiem pārrobežu civillietu jautājumos. Diskusiju rezultātā tapa samērā ambiciozs projekts – „Jaunākās un nākotnes attīstības tendences civiltiesību jomā Eiropas Savienībā.”

Pirms pieciem gadiem, 2004. gada 1. februārī, kad spēkā stājās Administratīvā procesa likums un darbu uzsāka administratīvās tiesas, laikrakstos bija lasāms, ka „šo tiesu uzdevums būs palīdzēt ātrāk un pilnīgāk aizsargāt iedzīvotājus no valsts pārvaldes nepamatotas un nelikumīgas rīcības”. Šo piecu gadu laikā administratīvā procesa un administratīvo tiesu mērķis un misija ir palikuši nemainīgi – aizstāvēt sabiedrības tiesības attiecībās ar valsts pārvaldi.

Iespējams, tā ir tikai sakritība, tomēr interesanti – brīdī, kad Saeima pagājušajā ceturtdienā lēma par jaunās valdības apstiprināšanu, Tieslietu ministrijā tika prezentēts apjomīgais pētījums par Latvijas notariāta funkcijām, notāru sniegtās juridiskās palīdzības pieejamību un izvērtējumu.

Jāsāk ar labām ziņām – tiesu izpildītāji, pieļauju, ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik par darba trūkumu nesūdzas. Varbūt tāpēc tā ir sakritība, varbūt arī likumsakarība, ka tiesu izpildītāji ir pirmie tieslietu sistēmas pārstāvji, kurus man ir tas gods uzrunāt kā tieslietu ministram.

Migrācijas laikmets – tā 20.gadsimtu savā grāmatā nodēvējis Oksfordas universitātes profesors Stefans Kāstls. Šim apgalvojumam var piekrist, jo statistika rāda, ka pagājušajā gadsimtā miljoniem cilvēku aizceļojuši no savas dzimtenes, lai bēgtu no politiskām krīzēm, ekonomiskiem satricinājumiem, kariem un meklētu vietu labākas dzīves veidošanai.