Projektu „Latvija – vienlīdzība dažādībā IV” atbalsta Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts.

Finansējumu nodrošina Eiropas Kopienas Programma Nodarbinātībai un sociālai solidaritātei (2007.-2013.g.). Tās vispārējais uzdevums ir sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķu īstenošanai nodarbinātības un sociālo lietu jomā saskaņā ar Sociālo programmu, tādējādi veicinot Lisabona stratēģijas mērķu sasniegšanu šajās jomās.

Septiņu gadu programma domāta visām tām ieinteresētajām pusēm, kas var palīdzēt veidot atbilstošu un efektīvu nodarbinātības un sociālo likumdošanu un politikas ES-27, EBTA-EEZ un ES kandidātvalstīs.

Lēmums Nr. 1672/2006, ar kuru tika izveidota Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma – PROGRESS, tika pieņemta Eiropas Parlamentā un Padomē 2006. gada 24. oktobrī un publicēta OJ 2006. gada 15. novembrī. Šīs programmas vispārējais mērķis ir finansiāli atbalstīt Eiropas Savienības uzdevumu īstenošanu nodarbinātības un sociālajās jomās, kā tas ir noteikts Sociālajā programmā un veicina Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu šajās jomās.

PROGRESS misija ir stiprināt ES ieguldījumu, palīdzot Dalībvalstīm veidot vairāk un labākas darbavietas un vienotāku sabiedrību.

PROGRESS:

•    Analizē un sniedz padomus par PROGRESS politikas jomām;
•    Uzrauga un ziņo par ES likumdošanas un politikas ieviešanu PROGRESS politikas jomās;
•    Sekmē darbību nodošanu, apgūšanu un atbalstu starp Dalībvalstīm par ES mērķiem un prioritātēm;
•    Pauž ieinteresēto pušu un sabiedrības kopumā uzskatus.

Septiņu gadu programma ir paredzēta visām ieinteresētajām pusēm, kas var palīdzēt veidot  atbilstošu un efektīvu nodarbinātības un sociālo likumdošanu un politiku 27 ES dalībvalstīs, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas –Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīs, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, ES kandidātvalstīs un Serbijā.

Sīkāka  informācija:
http://ec.europa.eu/employment-social/progress/index_en.html.

Projekta kopsavilkums

LED – IV projekts ir turpinājums projektam LED III, ko realizēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. LED IV ieviešanu, kopš 2009.gada 1.jūlija turpina Tieslietu ministrija, sadarbībā ar virkni Latvijas nevalstisko organizāciju.

Projekta prioritāte ir sabiedrības izpratnes veicināšana par diskriminācijas un dažādības jautājumiem.

Apakšprojektu aktivitātes

Projekts sastāv no septiņiem apakšprojektiem, ko īsteno nevalstiskās organizācijas:

1.    „Jauno politiķu izglītošana par vienlīdzības un dažādības jautājumiem – biedrība „Latvijas jaunatnes padome”;
2.    Informēšanas kampaņa par pretdiskriminācijas jautājumiem ārzemju studentiem „Tolerances veicināšana Latvijā” – biedrība „Rektoru Padomes atbalsta biedrība”;
3.    „Etniskā dažādība un lēmumu pieņemšana: politiķu un minoritāšu dialogs” – biedrība „Pilsoniskās izglītības iniciatīva”
4.    Apmācības skolotājiem „Koalīcija tolerancei un antidiskriminācijai – forums Latvijas NVO” –  biedrība „Dialogi.lv”;
5.    „Dažādības un pretdiskriminācijas apmācību sekmēšana Latvijas reģionu skolās”- biedrība „Kultūra.Iecietība.Draudzība”;
6.     Apmācības skolotājiem „Reliģiskās dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un reģionālā dimensija” – biedrība „Latvijas Bībeles biedrība”;
7.    Apmācības skolotājiem „Mainīgās sejas” – biedrība „Jaunatne pret AIDS”.

Tieslietu ministrija LEDIV projekta ietvaros īstenos divas aktivitātes:
-    Tiesnešu un praktizējošos juristu apmācības diskriminācijas novēršanas jautājumos;
-    Informatīvā kampaņa par pretdiskirminācijas jautājumiem.

Projekta kopējā summa ir 369 570,40 EUR.

Projekta finansējums sastāv no  80% Eiropas Kopienas finansējuma un 20% Latvijas līdzfinansējuma.  

Projekta ilgums: 01.12.2008 – 1.03.2010

Notika konference „Nereģistrētās partnerattiecības Eiropas Savienībā”

Publicēts: 03.12.2009.

Konferences materiāli (7zip arhivētā mapē)

 Tieslietu ministrija 2009.gada 26. un 27.novembrī ar Eiropas Komisijas atbalstu projekta „Jaunākās un nākotnes attīstības tendences civiltiesību jomā Eiropas Savienībā” organizēja konferenci „Nereģistrētās partnerattiecības Eiropas Savienībā”.

Atklājot konferenci, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medin norādīja, ka statistikas dati, kas atklāj, ka tuvu 40% bērnu Latvijā dzimst vecākiem, kuri nav laulājušies, liek domāt par juridisku risinājumu tām tiesiskajām attiecībām, kuras veido kopā dzīvojošie pāri, kuri ir izveidojuši ģimenes attiecības, tomēr nav izvēlējušies savas attiecības noformēt kā laulāto attiecības. L. Medin aicināja visus klātesošos izmantot šo divu dienu konferenci, lai papildinātu savas zināšanas par partnerattiecību regulējumu salīdzinošā izpratnē, lai turpmāk praktiskajā darbā varētu izmantot iegūtās zināšanas gan piemērojot likumu, gan sniedzot juridisko palīdzību klientiem, jo īpaši attiecībā uz praksē pastāvošajiem pārrobežu kopdzīves gadījumiem.

Dr. Jens M. Šerpe (Jens M. Serpe) savā prezentācijā, kura bija veltīta salīdzinošam pētījumam par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem kopdzīvei ārpus laulības, iepazīstināja klātesošos ar pastāvošajiem sešiem laulības un kopdzīves tiesiskā regulējuma režīmiem, īsumā iepazīstinot arī ar to saturisko risinājumu. Sākumā citējot Napoleonu, ka, ja „kopdzīve neatzīst likumu, tad arī likums ignorē kopdzīves modeli”, turpmākā prezentācijā gan norādīja, ka sociālā situācija pieprasa regulējumu, un likums nedrīkstētu ignorēt praksē esošās situācijas, jo pretējā gadījumā tiesneša pienākums paliks rast risinājumu situācijām, kurās tam jāizlemj lieta, neskatoties uz regulējuma trūkumu. Īpaši J. Šerpe pievērsa uzmanību jautājumam, ka, izlemjot jautājumu par savstarpējām uzturēšanas prasībām, jānodrošina bērna interešu aizsardzība, proti, ka  partneru personiskās attiecības skatāmas kopsakarā ar bērnu tiesībām, nepieļaujot diskrimināciju pret personām, kuras nav bijušas laulībā.
Diskusijai lektors piedāvāja analizēt iespējamos formālos kritērijus partnerattiecību atzīšanai. Diskusijas laikā konferences dalībnieku būtiskākais secinājums bija, ka jautājums ir skatāms kompleksi un regulējumā jānodrošina visu tiesisko un sociālo aspektu apsvēršana.

Vita Sliede un Evita Drobiševska, kas ikdienā strādā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļā, konferences dalībniekus iepazīstināja ar pārskatu par mantisko aspektu risinājumu faktiskās kopdzīves kontekstā tiesu praksē Latvijā un salīdzinošajiem risinājumiem, kādi tiek piedāvāti citu valstu tiesiskajā regulējumā.
Kā ilustratīvs piemērs situācijas raksturojumam ir Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 6.novembra spriedums lietā PAC-299 par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, kas iegūts par kopīgiem līdzekļiem nereģistrētas kopdzīves laikā. Šajā nolēmumā tiesa atzinusi, ka „prasītāja norādes un apgalvojumi par savu personīgo līdzekļu ieguldīšanu strīdus nekustamajā īpašumā nevar radīt prasītājam īpašuma tiesības šinī īpašumā. Šie apstākļi varētu būt par pamatu apspriest naudas līdzekļu atprasījumu, taču citā tiesvedībā, ja prasītājs cels tādu prasību”.
Diskusijā apspriešanai piedāvātajā no tiesu prakses izvēlētajā kāzusā konferences dalībnieku viedoklis bija pretējs tiesā pirmajā instancē pieņemtajam tiesas nolēmuma, secinot, ka galīgās tiesu prakses iezīmēšana jautājumā vai divu laulību starp tām pašām personām pastāvēšanas starplaikā faktiski pastāvošu partnerattiecību regulējumam var vai nevar piemērot laulāto mantiskās attiecības regulējumu pēc analoģijas tiek atstāts Augstākās Tiesas Senāta ziņā.

Rebeka Probert (Rebecca Probert), Varvikas (Warwick) universitātes lektore, iepazīstināja ar pastāvošo partnerattiecību regulējumu Anglijā un Velsā, iezīmējot gan esošā regulējuma nianses, gan detalizēti pievērošoties iespējamiem piedāvājumiem regulējuma uzlabošanā.
Pāris, kas dzīvo kopā, nepārrunā savu likumisko mantisko attiecību regulējumu, jo paļaujas, ka attiecības nekad nebeigsies un šis jautājums nebūs jārisina. Tāpēc likumdevēja un tiesas ziņā tiek atstāts attiecību rezultātā radītā izvērtējums un tiesību izvērtējums prasīt īpašuma daļas izdalīšanu. Saskaņā ar pastāvošo viedokli mājas celtniecībā strādājošam partnerim rodas tiesības uz īpašuma daļu (neskatoties, ka īpašuma sastāva izmaiņā viņš ir piedalījies tikai ar fizisko darbu), tomēr tiesu prakse šajā jautājumā vēl nav nostabilizējusies. Tiesu praksē biežāk tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar mantojuma tiesību jautājumiem un tāpēc atzīmējams, ka šādu strīdu risināšanā tiesas ir bijušas daudz vairāk pretimnākošas partnerattiecību atzīšanā un pieļāvusi faktiskajā kopdzīvē pārdzīvojošā partnera tiesības mantojuma dalīšanas gadījumā.  
Praktiskā kāzusa risināšanā tika piedāvāts risināt faktisko kopdzīves attiecību iziršanas gadījumu, piemērojot Anglijas likumu.

Zvērināti advokāti Viktorija Jarkina un Agris Bitāns, kas ir arī vieni no Tieslietu ministrijas pasūtītā pētījuma „Par vīrieša un sievietes nereģistrētu partnerattiecību tiesisko regulējumu Eiropā un Latvijā” autoriem, uzrunāja konferences dalībniekus par tematu „Reģistrētas partnerattiecības un laulība: nereģistrēto partnerattiecību institūts un tā iespējamā attīstība Latvijā”. Ņemot vērā, ka partnerattiecību statuss tiek iegūts pamatojoties uz faktiskiem apstākļiem, prezentācijā uzmanība tika veltīta iespējamajām regulācijas jomām, kurās no partnerattiecībām izrietošas tiesības un saistības būtu regulējamas normatīvā veidā. Papildus tam, kā tas tika darīts arī pieminētajā pētījumā, uzmanība tika veltīta iespējamai partnerattiecību terminoloģijas piemeklēšanai. Ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas un Civillikuma terminoloģiju, faktiskās kopdzīves bez laulības noslēgšanas attiecības starp vīrieti un sievieti V. Jarkina piedāvāja dēvēt par „ārpus laulības savienību”.
Diskusijas daļā klātesošie tika aicināti iesaistīties viedokļu apmaiņā par partnerattiecību regulējuma nepieciešamību Latvijā, kā arī atbildēt uz jautājumiem par partnerattiecību tiesisko režīmu. Kopumā klātesošie izrādīja pozitīvu attieksmi pret iespēju Latvijā noteikt regulējumu tādām attiecībām, kurām ir nepieciešamais pastāvīguma raksturs un kurās esošie partneri izvirza tiem likumā noteiktās prasības.

Tieslietu ministrija, pildot savu pamatuzdevumu tiesību politikas veidošanā, konferences kontekstā var secināt, ka situācija sabiedrībā ir devusi signālu regulēt ārpus laulību attiecības. Citās valstīs pastāvošie modeļi un tiesu praksē analizētās problēmsituācijas ļauj analizēt situāciju, izdarīt secinājumus un meklēt kompromisus labākajam tiesiskajam regulējumam.

Konference „Nereģistrētās partnerattiecības Eiropas Savienībā” tika rīkota sadarbībā ar projekta partneriem: Rīgas Juridisko augstskolu, Eiropas tiesību fondu Lord Slynn of Hadley no Lielbritānijas, Dženovas universitāti un meditācijas speciālistu apvienību Corporateharmony.
Turpmākās projekta aktivitātes būs konference, kas veltīta meditācijas jautājumiem, mācības par Eiropas procedūrām civilprocesā un Eiropas tiesību regulējums piemērojamā likuma jautājumos (Roma I un Roma II).

Notika konference projekta „Jaunākie un turpmākie notikumi Eiropas Savienībā civiltiesību jomā” ietvaros

Publicēts: 20.07.2009.

Šā gada 9. un 10. jūlijā Tieslietu ministrija rīkoja divu dienu starptautisku konferenci Eiropas Komisijas īpašās programmas „Civiltiesības” 2007. gada darbības programmas projekta „Jaunākie un turpmākie notikumi Eiropas Savienībā civiltiesību jomā” (turpmāk – projekts) ietvaros.
Konferencē „Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde pārrobežu ģimenes lietās” piedalījās ārvalstu lektori no Skotijas, Vācijas un Itālijas, kā arī vietējie lektori, vadot gan konferenci, gan darba grupas.
Federica Persano, kas Itālijā ir Dženovas un Bergamo universitātes lektore, konferencē informēja par Briseles IIbis Regulu: Jurisdikciju laulības lietās un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās ārvalsts un Latvijas tiesās.
Savukārt lektors Paul R.Beaumont, kas pasniedz lekcijas Aberdīnas universitātē, Skotijā konferencē lasīja lekciju un vadīja darba grupu par šādiem tādiem jautājumiem kā Briseles IIbis Regula: Jurisdikcija vecāku atbildības lietās; Vienošanās par jurisdikciju vecāku atbildības lietās un lietas nodošana tiesai, kas atrodas labākā vietā tiesas spriešanai, vecāku atbildības lietās.
Lektore Andrea Schulz ikdienā strādā Vācijas Centrālajā iestādē par vadītāju pārrobežu aizgādības/aizbildnības lietās un pieaugušo aizsardzības lietās. Konferencē lektore lasīja lekciju par Briseles IIbis Regulu: spriedumu atzīšanu un izpildi vecāku atbildības lietās un praktiskie un tiesiskie aspekti izpildes pasludināšanas prasības atcelšanai attiecībā uz lēmumiem par bērna atpakaļatdošanu un saskarsmes tiesībām.
Latvijas Universitātes lektore Irēna Kucinaun Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas pārstāve  Anita Zikmane,  klātesošos informēja par Briseles IIbis Regulas jurisdikcijas normu piemērošanu laulības lietās un vecāku atbildības lietās Latvijas tiesās.
Tieslietu ministrijas pārstāvis bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās Agris Skudra, informēja par Briseles IIbis Regulas un Hāgas 1980.gada konvencijas normu piemērošanu bērnu nolaupīšanas lietās Latvijas tiesās.
Projekta ieviešanā ministrija piesaistījusi arī vairākus partnerus, lai nodrošinātu sekmīgu projekta ieviešanu, proti:
• Rīgas Juridiskā augstskolu;
• Lord Slynn of Hadley Eiropas tiesību fondu;
• Dženovas universitāti;
• SIA „Corporate Harmony”.
Minētie partneri piedalās lektoru piesaistē un vispārējā projekta ieviešanas nodrošināšanā.

Konferencē piedalījās apmēram 100 dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem, kā arī no Igaunijas un Polijas. Konferences dalībnieki bija tiesneši, tiesnešu palīgi, bāriņtiesu darbinieki, ministriju pārstāvji, advokāti un tiesu izpildītāji, kuru darba joma saistīta ar ģimenes tiesībām.
 Ieinteresētajām personām, kas nepiedalījās konferencē, šeit var apskatīt konferences bildes, kā arī pievienojam konferences un darba grupas prezentācijas.

Pielikumā:

• Darba grupas materiāls konferencei „Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde pārrobežu ģimenes lietās”
• prezentācija: "Briseles IIbis Regulas un Hāgas 1980.gada konvencijas normu piemērošana bērnu nolaupīšanas lietās Latvijas tiesās"
• Brussels IIbis Regulation. Dr. Andrea Schulz
• Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
• Brussels II a-Regulation: Recognition and enforcement of judgments in matters of parental responsibility; Practical and legal aspects of abolition of exequatur for decisions on return of a child and on access rights. Dr. Andrea Schulz
• Workshop on Parental Responsibility Jurisdiction by Paul Beaumont
• Handout for Lecture on Parental Responsibility Jurisdiction by Paul Beaumont
• GROUNDS OF JURISDICTION/APPLICABLE LAW IN MATRIMONIAL MATTERS
• COUNCIL REGULATION (EC) No 2201/2003 of 27 November 2003 concerning jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in matrimonial matters and the matters of parental responsibility, repealing Regulation (EC) No 1347/2000
• Jurisdiction in matrimonial matters; Recognition and enforcement of judgments in matrimonial matters;
• Briseles IIbis Regulas jurisdikcijas normu piemērošana laulības lietās un vecāku atbildības lietās Latvijas tiesās
  

Eiropas Komisijas īpašās programmas „Civiltiesības” un „Krimināltiesības”

Publicēts: 04.06.2009.

• Eiropas Komisijas īpašās programmas „Civiltiesības” 2007. gada darbības programma.

2007. gada 25. septembrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padome apstiprināja īpašo programmu „Civiltiesības” 2007. – 2013. gadam. 2008. gada martā Eiropas Komisija izsludināja īpašo programmu „Civiltiesības” 2007. gadam. Programmas ietvaros var pieteikties uz šādiem finansējuma mehānismiem:

• Granti „Action Grants”, ar pieteikuma termiņu 2008. gads 20. maijs;
• Granti nevalstiskajām organizācijām „Operation Grants”, ar pieteikuma termiņu 2008. gads 31. marts.

Programma „Action grants”

2007. gada programmai „Action grants” kopējais finansējums ir 3 500 000 eiro. Minimālā iesniedzamo projektu pieteikumu summa nevar būt mazāka par 50 000 eiro un ne vairāk kā 200 000 eiro. Eiropas Komisijas nodrošinātais līdzfinansējums ir līdz 80% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām. Projektu īstenošanas maksimālais ilgums ir 18 mēneši un projektu īstenošanu plānots uzsākt š.g. otrajā pusē.

Atbalstāmās prioritātes:

1. veicināt tiesu iestāžu sadarbību civiltiesību jomā;
2. veicināt šķēršļu likvidēšanu pienācīgai pārrobežu civillietu izskatīšanai dalībvalstīs;
3. uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā;
4. uzlabot saskarsmi, informācijas apmaiņu un savstarpējās attiecības starp tiesu varas, juridiskajām un administratīvajām iestādēm, kā arī advokātiem, ar mērķi uzlabot savstarpēju saprašanos starp iestādēm un speciālistiem.

Projektu pieteikumus var iesniegt ES dalībvalstu, izņemot Dānijas Karalistes, valsts un privātās iestādes, tai skaitā profesionālās organizācijas, universitātes, pētniecības institūcijas, praktizējošo juristu juridiskās un tiesnešu mācību iestādes, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas.

Mērķa grupa:

            Praktizējošie juristi – tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsults, notāri, akadēmiskie un zinātniskie darbinieki, ministrijas ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm civiltiesību jomā, kā arī nacionālās institūcijas un ES pilsoņi kopumā.

            Detalizēta informācija par Eiropas Komisijas izsludināto īpašo programmu „Civiltiesības” 2007. gadam ir pieejama:

http://ec.europa.eu/justice_home/funding/civil/funding_civil_en.htm

• Eiropas Komisijas īpašās programmas „Krimināltiesības” 2008. gada darbības programma.

2007. gada 12. februārī Eiropas Savienības Padome apstiprināja īpašo programmu „Krimināltiesības” 2007. – 2013. gadam. 2008. gada martā Eiropas Komisija izsludināja īpašo programmu „Krimināltiesības” 2008. gadam ar pieteikuma termiņu 2008. gada 15. maijs.2008. gadā darbības programmas kopējais finansējums ir 29,8 miljoni EUR.  Grantiem (Action grants) pieejamais kopējais finansējums 2008. gada darbības programmai ir 6,8 miljoni EUR. Minimālā iesniedzamo projektu pieteikumu summa ir 50 000 EUR. Projektu īstenošanas maksimālais ilgums  ir 3 gadi un Eiropas Komisijas nodrošinātais līdzfinansējums ir līdz 70% apmērā no attiecināmajām projekta izmaksām. Projektu pieteikumus var iesniegt ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskas personas. Atbalstāmās aktivitātes: tiesnešu apmācības, pētījumi un konkrēti projekti, kas vērsti uz tiesiskās sadarbības veicināšanu, informācijas apmaiņai par labāko praksi krimināltiesību jomā unatbalsts noziegumos cietušajiem. Projektu ieviešana jāuzsāk ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.

Eiropas Komisija izsludina īpašo programmas „Civiltiesības” 2008. gada darbības programmu Granti (Action Grants) 2008. gadam

Publicēts: 04.06.2009.


Eiropas komisijā apstiprināta programma sadarbībai civiltiesībās 2007.-2013.gadam