Tieslietu ministrija ievieš Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu „Valsts un privātās partnerības projekta „Šķirotavas un Kurzemes ieslodzījuma vietu celtniecība un uzturēšana” finanšu-ekonomiskā pamatojuma un saistīto dokumentu izstrāde, un darbinieku apmācība” (nr. NFI/0016/08/13)
Tieslietu ministrija 2009.gada 30.aprīlī ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā attīstība” programmas apakšprojektu „Valsts un privātās partnerības projekta Olaines cietuma būvniecība un uzturēšana” konkursa dokumentācijas izstrāde un darbinieku apmācība” ieviešanu.
Ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies un tas ir neregulārs - Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir pieci cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens cietums. Tas rada grūtības ar ieslodzīto izvietošanu pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai, un to nepieciešams novērst. Daļa cietuma ēku būvētas 19.gadsimtā (vecākā ēka celta 1833.gadā), daļa būvētas padomju laikā un tikai daļēji ir piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām. Arī šis apstāklis rada virkni problēmu, jo šī iemesla dēļ ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks un neļauj sasniegt likumā noteiktos sodu izpildes mērķus, ir problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu (piemēram, ir padomju laikā celti milzīgi angāri, bet būtu nepieciešami kameru korpusi vai nelielas telpas notiesāto nodarbinātības organizēšanai, ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība izvietot ieslodzītos kamerās u.tml.). Ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas un saistītas ar papildus nepieciešamiem personāla resursiem (apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai), ko var novērst, tikai veidojot jaunu cietumu infrastruktūru. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka neapmierinošais ieslodzījuma vietu stāvoklis apdraud Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas nosacījumu izpildi.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija uzskata valsts un privātās partnerības piedāvātās iespējas par būtiskām cietumu infrastruktūras uzlabošanai, ieslodzīto un darbinieku drošības nodrošināšanai un līdzekļu ekonomijai.
Apakšprojekta ietvaros tiks izstrādāts finanšu-ekonomiskais pamatojums un skiču projekts, lai kas nepieciešams Šķirotavas un Kurzemes ieslodzījuma vietu celtniecībai un uzturēšanai.
Apakšprojekta budžets ir 277 800 euro, no tiem 250 000 euro ir Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā attīstība” programmas finansējums, bet 27 800 euro – valsts budžeta līdzfinansējums.
Apakšprojekta ietvaros Tieslietu ministrija sadarbojas ar partneriem – valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra”, biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, Kurzemes plānošanas reģionu, „Riigi Kinnisvara”. Projekta ieviešanā Tieslietu ministrija sadarbojas arī ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi.
Projekta īstenošana ir uzsākta 2009.gada 1.maijā un tas tiks īstenots līdz 2010.gada 28.februārim.
Tieslietu ministrija ievieš Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu „Valsts un privātās partnerības projekta „Olaines cietuma būvniecība un uzturēšana” konkursa dokumentācijas izstrāde un darbinieku apmācība” (nr. NFI/0016/08/14)
Tieslietu ministrija 2009.gada 30.aprīlī ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā attīstība” programmas apakšprojektu „Valsts un privātās partnerības projekta Olaines cietuma būvniecība un uzturēšana” konkursa dokumentācijas izstrāde un darbinieku apmācība” ieviešanu.
Ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies un tas ir neregulārs - Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir pieci cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens cietums. Tas rada grūtības ar ieslodzīto izvietošanu pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai, un to nepieciešams novērst. Daļa cietuma ēku būvētas 19.gadsimtā (vecākā ēka celta 1833.gadā), daļa būvētas padomju laikā un tikai daļēji ir piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām. Arī šis apstāklis rada virkni problēmu, jo šī iemesla dēļ ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks un neļauj sasniegt likumā noteiktos sodu izpildes mērķus, ir problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu (piemēram, ir padomju laikā celti milzīgi angāri, bet būtu nepieciešami kameru korpusi vai nelielas telpas notiesāto nodarbinātības organizēšanai, ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība izvietot ieslodzītos kamerās u.tml.). Ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas un saistītas ar papildus nepieciešamiem personāla resursiem (apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai), ko var novērst, tikai veidojot jaunu cietumu infrastruktūru. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka neapmierinošais ieslodzījuma vietu stāvoklis apdraud Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas nosacījumu izpildi.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija uzskata valsts un privātās partnerības piedāvātās iespējas par būtiskām cietumu infrastruktūras uzlabošanai, ieslodzīto un darbinieku drošības nodrošināšanai un līdzekļu ekonomijai.
Apakšprojekta ietvaros tiks izstrādāta konkursa dokumentācijas projekts un līguma projekts, lai Tieslietu ministrija uz valstij izdevīgākajiem nosacījumiem varētu izvēlēties privātā sektora pārstāvjus partnerībai ieslodzījuma vietu būvniecībai un uzturēšanai. Papildus tiks apmācīti Tieslietu ministrijas un partneru speciālisti, lai nākotnē jau patstāvīgi varētu sagatavot dokumentāciju valsts un privātās partnerības izmantošanai.
Apakšprojekta budžets ir 277 800 euro, no tiem 250 000 euro ir Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā attīstība” programmas finansējums, bet 27 800 euro – valsts budžeta līdzfinansējums.
Apakšprojekta ietvaros Tieslietu ministrija sadarbojas ar partneriem – valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra”, biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, Olaines novada domi, „Riigi Kinnisvara”. Projekta ieviešanā Tieslietu ministrija sadarbojas arī ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi.
Projekta īstenošana ir uzsākta 2009.gada 1.maijā un tas tiks īstenots līdz 2010.gada 28.februārim.
