• Amatpersonas
• Struktūra
• Funkcijas
• Iestādes
• Vēsture
• Rekvizīti
• Budžets
• Informatīvie materiāli

LR Tieslietu ministrija
Brīvības bulvāris 36,
Rīga, LV-1536
Tālrunis: 67036801
Fakss: 67285575
tm.kanceleja@tm.gov.lv

Valsts probācijas dienests

Par mums

Probācijas dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Valsts probācijas dienesta izveide ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai mūsu valstī nav atriebības raksturs, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.

Valsts probācijas dienesta izveide ir solis uz jaunas kriminālsodu izpildes sistēmas ieviešanu, jo mērķis nav tikai veicināt tādu sodu piespriešanu, kad likumpārkāpējs netiek izolēts no sabiedrības, bet izveidot sistēmu, kurā pastāv gan sodi ar izolāciju no sabiedrības, gan bez tās.
Probācijas institūciju parādīšanās Latvijā turpina kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, kas pēc neatkarības atgūšanas sākās ar plašu cietumu reformu, nāves soda atcelšanu, mūsdienīgu sodu izpildes tiesību normu jaunradi. Dienesta izveide Latvijā ļaus uzlabot kriminālsodu piespriešanas un izpildes efektivitāti.

Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas, pamatojoties uz 2003. gada 18. decembrī Saeimā pieņemto likumu «Valsts probācijas dienesta likums», kas ir stājies spēkā 2004. gada 1. janvārī, un saskaņā ar 2005. gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 1010 «Valsts probācijas dienesta nolikums». Šobrīd Valsts probācijas dienests darbojas 28 teritoriālās struktūrvienībās un 10 teritoriālo struktūrvienību filiālēs visā Latvijas teritorijā.

Probācijas sistēma ikvienā valstī tiek organizēta atšķirīgi, taču tās mērķi un to sasniegšanas līdzekļi ir līdzīgi. Latvijas probācijas sistēma tiek veidota, pamatojoties uz citu valstu praksi un ekspertu ieteikumiem: tā ir elastīga un paredz plašu izmantošanu nākotnē.

 Valsts probācijas dienesta funkcijas:

- Sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu – pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma Valsts probācijas dienesta amatpersona, kura atbilstoši apmācīta, sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu, kurā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī dienesta viedokli par probācijas klientu. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienests izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz tikai par personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma brīdī bijuši nepilngadīgi;

- nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu – probācijas programmas tiek īstenotas, lai panāktu probācijas klienta tiesisku uzvedību, un veicinātu viņa integrāciju sabiedrībā;

- organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

- organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;
 
- Nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda atbrīvotu un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzība sabiedrībā – uzraudzība ir katra probācijas klienta individuālajām vajadzībām un jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas riskam pielāgots atbalsta un kontroles pasākumu komplekss, kuru pārbaudes vai neizciestās soda daļas laikā īsteno Valsts probācijas dienesta amatpersona, kura atbilstoši apmācīta. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienests neīsteno nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību; Valsts probācijas dienests turpina un pabeidz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā to nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību, par kurām līdz 2009.gada 1.jūlijam pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

- nodrošināt iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā – pārrunu procesā, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu.