Intelektuālā īpašuma tiesības Latvijā

Par mums
       - Valsts institūciju kompetenču sadalījums  intelektuālā īpašuma tiesību jomā;
       - Intelektuālā īpašuma padome;
       - Ekspertu grupa intelektuālā īpašuma tiesību jomā;
       - Informācijas sistēmas.

Aktualitātes
       - Apmācības

Normatīvie akti

Saites

Kontakti

Statistika

Par mums

-Valsts institūciju kompetenču sadalījums  intelektuālā īpašuma tiesību jomā

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība Latvijā nav vienas valsts institūcijas kompetencē.
Valsts institūcijas, kas ir iesaistītas intelektuālā īpašuma un tā aizsardzības nodrošināšanas jomā, ir šādas:
1. Tieslietu ministrija (Patentu valdes kompetencē ir sekojošas rūpnieciskā īpašuma tiesības: preču zīmes; dizainparaugi; izgudrojumi; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ciktāl attiecas uz vispārīgo regulējumu)).
2. Kultūras ministrija (kompetencē ir autortiesības un blakustiesības).
3. Zemkopības ministrija (kompetencē ir augu šķirnes; pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās norādes).
4. Iekšlietu ministrija (kompetencē ir darbs ar pārkāpumiem intelektuālā īpašuma jomā; galvenokārt iesaistīta Ekonomikas policijas pārvaldes Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļa).
5. Ekonomikas ministrija (kompetencē ir negodīgas konkurences jautājumi, inovācijas politikas izstrāde un īstenošana, nacionālo interešu pārstāvēšana Eiropas Savienības ekonomiskajās attiecībā ar trešajām valstīm ar tirdzniecību saistībā intelektuālā īpašuma jomā).
6. Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests): 6.1.VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa (veic tiesību īpašnieku pieteikumu muitas iestādēm apstrādi u. c.); 6.2. VID teritoriālās muitas iestādes (veic viltoto preču aizturēšanu u. c.); 6.3. VID Muitas kriminālpārvalde (veic izlūkošanu, novērtē riskus u. c.).
7. Izglītības un zinātnes ministrija (kompetence - izglītošanas pasākumi par intelektuālā īpašuma jomu izglītības iestādēs).
8. Ārlietu ministrija (kompetencē ir sadarbība ar ārvalstīm, ievērojot, ka intelektuālā īpašuma jautājumi risināti daudzos starptautiskos dokumentos, kā arī ievērojot šo jautājumu aktualitāti starptautiskā sfērā).
9. Satiksmes ministrija (kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar domēniem, serveriem un lejup ielādēm; elektroniskās pārvaldes un informācijas tehnoloģiju joma.
10. Prokuratūra (intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība saistībā ar tiesību pārkāpumiem).
11. Tiesa (intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība saistībā ar tiesību pārkāpumiem).

Intelektuālā īpašuma tiesību nodrošināšanu un aizsardzību īsteno arī vairākas nevalstiskās organizācijas.

-Intelektuālā īpašuma padome

Ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību kompetences sadrumstalotību, radās nepieciešamība izveidot vienotu institūciju, kas pārzinātu visus jaunumus, aktualitātes un problēmas intelektuālā īpašuma tiesību jomā Latvijā – Intelektuālā īpašuma padomi. (Shēma)


Ekspertu grupa intelektuālā īpašuma tiesību jomā (Shēma)


 - Informācijas sistēmas

Informācijas sistēmu saraksts intelektuālā īpašuma tiesību jomā:

logo.gifesp@cenet espacenet ir Eiropas Patentu iestādes uzturēta datubāze, kurā vairums valstu sniedz ziņas par savas valsts patentiem. Arī ziņas par Latvijas patentiem ir šajā datubāzē

precu.png  Datubāze satur datus par preču zīmēm, kas pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē nacionālajā procedūrā.
Pieeja datubāzei ir bez maksas. Datu bāzē vienmēr atrodama aktuāla informācija par reģistrētajiem un reģistrācijai pieteiktiem dizainparaugiem un preču zīmēm.
Atzīme ***** pie vārdiskas preču zīmes norāda, ka zīme oriģinālā ir izpildīta vai nu kirilicā, vai tajā ir ietverti burti, kuru nav Windows 1257 kodējumā.

R.pngCTM-ONLINE ir Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja datubāze, kas satur datus par Kopienas preču zīmēm, kas reģistrētas saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (agrāk - Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi). Kopienas preču zīmes ir spēkā visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, tātad arī Latvijā.
Saskaņā ar likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” Pārejas noteikumu 6. punktu, ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 01.05.2004, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 01.05.2004 

madrid.png  Madrid Express ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Intelektuālā īpašuma digitālās bibliotēkas preču zīmju datubāze, kurā var atrast ziņas par preču zīmēm, kas reģistrētas saskaņā ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju vai Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu. Uz Latviju attiecināto preču zīmju meklēšanai ailē Designated Contracting Parties jāieraksta Latvijas divburtu kods LV.


Aktualitātes

Apmācības:

1) informācija par Eiropas Patentu akadēmijas un Eiropas Patentu organizācijas (EPO) rīkotajām apmācībām, semināriem un konferencēm pieejama: http://www.epo.org/topics/ip-events/patent-event-search.html;

2) informācija par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) rīkotajām apmācībām, semināriem un konferencēm pieejama: http://www.wipo.int/academy/en/courses.

- 2011.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem:

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā:
- paplašināta 166.17 panta piemērošanas joma:
līdz šim šis pants noteica administratīvo atbildību tikai  par noteiktā kārtībā reģistrētas preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, paredzot par minēto pārkāpumu naudas sodu no 50 līdz 100 Ls, konfiscējot kontrafaktās preces. Tagad 166.17 pants paredz administratīvo atbildību par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citas atšķirības zīmes, dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes izmantošanu vai izplatīšanu, un pie administratīvās atbildības par šādiem pārkāpumiem var saukt ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas. Paredzēti bargāki administratīvie sodi, fiziskai personai -  no 200 līdz 500 Ls, bet juridiskai personai – no 1000 līdz 10 000 Ls; 
- jaunā redakcijā ir izteikts155.8 pants.
līdz šim pants noteica administratīvo atbildību par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem, paredzot atbildību par autortiesību vai blakustiesību objektu, kuri publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības un blakustiesības, iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu, uzliekot naudas sodu no 100 līdz  250 Ls, konfiscējot minētos autortiesību un blakustiesību objektus un to nesējus. Jaunā 155.8 panta redakcija paredz administratīvo atbildību par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, tādējādi paplašinot administratīvā pārkāpuma sastāvu. Paredzēts, ka pie administratīvās atbildības par šādiem pārkāpumiem var saukt ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas. Paredzēti bargāki administratīvie sodi, fiziskai personai - no 10 līdz 500 Ls, bet juridiskai personai – no 500 līdz 5 000 Ls;
- izslēgts 204.6 pants, kas noteica administratīvo atbildību par autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīgu izmantošanu, jo tajā paredzēto regulējumu tagad aptver jaunā redakcijā izteiktais 155.8 pants;

• Krimināllikumā grozīta 148.panta „Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana” redakcija, izslēgts 149.pants „Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem” un citā redakcijā izteikts 206.pants „Preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošana”. Paaugstinātas arī šajos gadījumos piemērojamās kriminālsoda sankcijas. Ja autortiesību, preču zīmes vai dizainparauga nelikumīga izmantošana notikusi lielā apmērā, piemērojamais sods var būt, piemēram, brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem. Ar minētajiem grozījumiem Krimināllikumā tika nodalīta administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem – nosakot, ka būtiska kaitējuma gadījumā iestājas kriminālatbildība. Papildinot Krimināllikuma 206.pantu tika precizēti atsevišķi formulējumi, noteikta kriminālatbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu,  paredzēta atbildība par personu un organizētu grupu veiktu preču zīmju nelikumīgu izmantošanu.  Izslēdzot Krimināllikuma 149.pantu, tika novērsta normu dublēšanās, proti, 148.pants „Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana” un 149.pants „Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem” definēja vienas un tās pašas darbības.


Normatīvie akti

Nacionālie normatīvie akti:

- Latvijas Republikas Satversme (113.pants: „Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības”);
- Augu šķirņu aizsardzības likums;
- Autortiesību likums;
- Par likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēka atjaunošanu;
- Filmu likums;
- Zinātniskās darbības likums;
- Likums „ Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”
-  Dizainparaugu likums;
- Patentu likums;
- Krimināllikums;
- Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ;
- Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums;
- Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumi Nr.18 „intelektuālā īpašuma padomes nolikums”;
- Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumi Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”;
- Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumi Nr.565 „Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu”;
- - Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi „Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem”;
- Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.586 „Filmu producentu reģistrācijas kārtība”;
- Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.585 „Noteikumi par filmu producentu reģistrācijas valsts nodevu”;
- Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.587 „Filmu klasifikācijas noteikumi”;
- Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.702 „Noteikumi par dizainparauga reģistrācijas apliecības paraugu”;
- Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.472 „Noteikumi par valsts nodevu par dizainparaugu tiesisko aizsardzību”;
- Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.224 „Patentu un patentu pieteikumu noteikumi”;
- Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumi Nr.824 „Noteikumi par valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību”;
- Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.602 „Noteikumi par profesionālo patentpilnvaroto reģistra saturu, reģistra uzturēšanas kārtību un patentpilnvaroto kvalifikācijas eksāmena kārtību”;
- Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumi Nr.84 „Noteikumi par valsts nodevu par iesnieguma izskatīšanu selekcionāra tiesību piešķiršanai, selekcionāra tiesību aizsardzību un licences līguma reģistrāciju Valsts augu aizsardzības dienestā un minēto nodevu maksāšanas kārtību”;
- Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.716 „Iesnieguma izskatīšanas un reģistrēšanas kārtība selekcionāra tiesību piešķiršanai”;
- Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1229 „Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi”;
- Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”;
- Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.225 „Noteikumi par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību”;
- Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.828 „Noteikumi par Patentu valdes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”;
- Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.228 „Noteikumi par preču zīmju reģistrācijas procedūras veidlapu paraugiem”;
- Ministru prezidenta 2006.gada 3.augusta rīkojums Nr.388 „Par ekspertu grupu intelektuālā īpašuma tiesību jomā”.

Starptautiskie līgumi:

- Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (no 01.08.1995);
- Ženēvas konvencija „Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu” (no 23.08.1997);
- Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (no 20.08.1999);
- Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par izpildījumu un fonogrammām;
- Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām;
- Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS līgums) (no 10.02.1999) – Marakešas   līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu Pielikums 1C;
- Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (no 07.09.1993);
- Konvencija par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas nodibināšanu (no 01.01.1993);
- Madrides nolīgums par zīmju starptautisko reģistrāciju (no 01.01.1995);
- Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju protokols (no 05.01.2000);
- Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju un Madrides protokola kopīgais reglaments;
- Nicas nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrācijai (no 01.01.1995);
- Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (Nicas klasifikācija);
- Preču zīmju līgums (no 28.12.1999);
- Preču zīmju līguma noteikumi;
- Singapūras līgums par preču zīmēm (no 16.03.2009);
- Singapūras līguma par preču zīmēm reglaments;
- Singapūras līguma par preču zīmēm starptautiskie veidlapu paraugi;
- Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts (no 26.07.2005);
- Lokarno nolīgums par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu (no 14.04.2005);
- Dizainparaugu starptautiskā klasifikācija (Lokarno klasifikācija);
- Patentu līgums (no 12.06.2010);
- Patentu līguma reglaments;
- Patentu kooperācijas līgums (PCT) (no 07.09.1993);
- Patentu kooperācijas līguma (PCT) reglaments;
- Konvencija par Eiropas Patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija) (no 01.07.2005);
- Protokols par Konvencijas 69.panta interpretāciju;
- Budapeštas līgums par mikroorganismu depozītu starptautisku atzīšanu patentu procedūrā (no 29.12.1994);
- Budapeštas līguma par mikroorganismu depozītu starptautisku atzīšanu patentēšanas procedūrā Reglaments;
- Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību (no 30.08.2002).

Eiropas Savienības direktīvas:

Latvijas normatīvajos aktos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām Eiropas Savienības direktīvām:
- 91/250/EEK – Padomes 1991.gada 14.maija direktīva par datorprogrammu juridisku aizsardzību;
- 93/83/EEK – Padomes 1993.gada 27.septembra direktīva par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā;
- 96/9/EEK – Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 11.marta direktīva par datubāzu juridisko aizsardzību;
- 2001/29/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīva par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;
- 2001/84/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīva par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram;
- 2001/37/EK – Eiropas Parlamenta un padomes 2001.gada 5.jūnija direktīva par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu;
- 2004/48/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;
- 2006/115/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīva par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā;
- 2006/116/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīva par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem.

Saites

Latvijas:
Kultūras ministrija
   Zemkopības ministrija
   Iekšlietu ministrija
   Ekonomikas ministrija
   Finanšu ministrija
   Izglītības un zinātnes ministrija
   Ārlietu ministrija
   Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
   Ģenerālprokuratūra
   Augstākā tiesa
   Patentu valde
   Uzņēmumu reģistrs
Konkurences padome
   Nacionālais kino centrs
   Valsts augu aizsardzības dienests 
   Augstākā līmeņa domēnu (ALD) reģistrs ".lv" zonai
   Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji
   LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra)
Vadlīnijas augu šķirņu aizsardzībā

Starptautiskās:
   Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO)
   Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO)
   Eiropas Patentu iestāde (EPO)
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmju un dizainparaugu jomā) (OHIM)
Eirāzijas Patentu organizācija (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna,    Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna)
   Pasaules Veselības organizācija (WHO) (farmaceitisko vielu starptautisko bezīpašnieka nosaukumu saraksti)
   Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas punkts (Observatorija)
   Starptautiskā rūpnieciskā īpašuma aizsardzības asociācija (AIPPI)
Starptautiskā rūpnieciskā īpašuma pārstāvju federācija (FICPI)
   Starptautiskā preču zīmju asociācija (INTA)
   Eiropas Kopienas preču zīmju asociācija (ECTA)
   Informācija mazajiem un vidējiem uzņēmējiem WIPO mājaslapā
InnovAccess (informācija par intelektuālā īpašuma aizsardzību Eiropā)

Kontakti

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumu Nr.18 „Intelektuālā īpašuma padomes nolikums” 7.punktā noteikto,  Intelektuālā īpašuma padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Tieslietu ministrija.
Kontaktinformācija:
Tieslietu ministrija
Nozaru politikas departaments
tel. 67046131
e-pasts: sekretariats@tm.gov.lv

 

Nr.

Vārds, Uzvārds

Pārstāvētā institūcija/organizācija

e-pasts

1.

Ineta Bebre

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore

ineta.bebre@lrp.gov.lv

2.

Agris Bitāns

biedrības „Intelektuālā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas Latvijas Nacionālā grupa” valdes priekšsēdētājs

agris.bitans@evershedsbitans.com

3.

Jānis Bordāns

Biedrības „Datorprogrammu autortiesību apvienība” pārstāvis

janis@bordans-belajevs.lv

4.

Vanda Cīrule

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese

Vanda.cirule@at.gov.lv

5.

Mārtiņš Jansons

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Rūpniecības un inovāciju nodaļas vecākais referents

Martins.jansons2@em.gov.lv

6.

Kristīne Jankovska

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Informācijas sabiedrības politikas departamenta Informācijas sabiedrības tiesiskā nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte

kristine.jankovska@raplm.gov.lv

7.

Kaspars Kalsnavs

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta vecākais referents

kaspars.kalsnavs@izm.gov.lv

8.

Andris Kalvis

Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes Izlūkošanas daļas IV nodaļas priekšnieks

Andris.kalvis@ccb.vid.gov.lv

9.

Jānis Kristapsons

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta padomnieks

jtk@lza.lv

10.

Jānis Ķiploks

Ārlietu ministrijas Starptautiskās tirdzniecības un investīciju nodaļas vecākais referents

Janis.kiploks@mfa.gov.lv,

11.

Ainars Lagons

Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas vadītājs

Ainars.lagons@vid.gov.lv

Oficiālā e-pasta adrese- customs@vid.gov.lv

12.

Gunta Līdaka

Biedrības „Latvijas Raidorganizāciju asociācija” izpilddirektore

gunta@tvradio.lv
info@tvradio.lv

13.

Zanda Miltiņa

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente

zanda.miltina@zm.gov.lv

14.

Rūta Olmane

Biedrības „Latvijas Patentu pilnvaroto asociācijas (LPPA)” biedre

info@triarobit.com

15.

Inese Paklone

Biedrības „Autortiesību un kominucēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) izpilddirektore


16.

Ieva Platpere

Biedrības „Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA)” izpilddirektore

Ieva.platpere@laipa.org

17.

Guntis Ramāns

Patentu valdes direktora vietnieks rūpnieciskā īpašuma jautājumos

guntis.ramans@lrpv.gov.lv

18.

Ingrīda Reizina

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vadītāja

Ingrida.reizina@tm.gov.lv

19.

Jānis Tiltiņš

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis

Janis.Tiltin%C5%A1@at.gov.lv

20.

Ilona Tomsone

Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte

ilona.tomsone@km.gov.lv

21.

Ojārs Uztics

Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) izpilddirektors

ojars@lampa.org.lv

22.

Dzintars Vikšers

Valsts Policijas Galvenās Kriminālpolicijas Ekonomikas Policijas Pārvaldes 4.nodaļas vecākais inspektors

Dzintars.viksers@vp.gov.lv

23.

Ieva Viļuma

Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja

Ieva.viluma@lrpv.lv

24.

Juris Zinārs

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs

juris.zinars@zm.gov.lv

25.

Sarmīte Žumbure

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības koalīcijas (CIPR) izpilddirektore

Sarmite.zumbure@cipr.org.

Uz augšu