Miršanas faktu reģistrācija

Miršanas faktu reģistrācija (Civilstāvokļa aktu likuma V nodaļa)
Par miršanas faktu ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts, paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts vai pēc mirušā pēdējās dzīves vietas.
Ja tiesa taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu, paziņo dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai pēc vietas, kur atrodas attiecīgā tiesa.

Par miršanas fakta reģistrāciju izsniedz miršanas apliecību.
Par miršanas reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā.


Pienākums paziņot par miršanas faktu
Pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanas faktu ir:
Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, sociālajā mājā, bērnunamā, darbavietā vai brīvības atņemšanas (ieslodzījuma) vietā un par miršanas faktu nav paziņojusi kāda no iepriekš minētajām personām, pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu ir attiecīgās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.
Ja par miršanas faktu nav paziņots un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai.
Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izziņas iestādes pienākums ir dzimtsarakstu nodaļai rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.
Nezināmas personas miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes apliecība par nāves iestāšanos. Ja mirušo vēlāk identificē, ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu apliecību par nāves iestāšanos vai izziņas iestādes atzinumu vai tiesas spriedumu.
Miršanas apliecībā nāves cēloni nenorāda, tas tiek ierakstīts tikai miršanas reģistrā.

Uz augšu