Ar nekustamo īpašumu saistīto
tiesību nostiprināšana, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu[1]
1. Dāvinājuma līguma[2] noslēgšana.
Pieņemot lēmumu dāvināt nekustamu īpašumu, darījuma puses vienojas[3] par dāvinājuma līguma noslēgšanas formu:
1.1. ja dāvinājuma līgumu slēdz kā notariālo aktu, darījuma pusēm jāvēršas piezvērināta notāra, kurš sagatavo līguma projekta tekstu un saskaņo to ar darījuma pusēm. Dāvinātājs un apdāvinātais līgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē;
1.2. ja dāvinājuma līgumu slēdz privāta dokumenta formā, uz kura tiek apliecināts darījuma pušu parakstu īstums, darījuma pusēm jāsagatavo līguma projekta teksts un jāvēršas pie zvērināta notāra[4]. Dāvinātājs un apdāvinātais līgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē, par ko zvērināts notārs izdara apliecinājumu;
1.3. darījuma puses var izvēlēties slēgt dāvinājuma līgumu privātā kārtā, līguma slēgšanas procesā neiesaistot zvērinātu notāru. Šādā gadījumā dāvinātājs un apdāvinātais līgumu slēdz sev izvēlētā laikā un vietā.
1.4. slēdzot dāvinājuma līgumu, jāņem vērā:
1.4.1. likumos[5] noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem (skatīt 3. punktu);
1.4.2. nepieciešamība veikt papildus darbības, kas saistītas ar citu personu piekrišanas darījumam noformēšanu (skatīt 2. punktu).
2. Piekrišanas darījumam
noformēšana.
Dāvinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā, ka darījumam var būt nepieciešama citu personu piekrišana šādos gadījumos:
2.1. ja
dāvinātājs ir laulībā – no dāvinātāja laulātā – gadījumā, ja zemesgrāmatā nav
ierakstīts, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta, vai arī, ka
laulātajiem ir visas mantas šķirtība;
2.2. no
trešās personas – ja zemesgrāmatā ierakstīti aizliegumi par labu trešajai
personai (piemēram, kreditoram vai personai, bez kuras rakstiskas piekrišanas
aizliegts nekustamo īpašumu atsavināt);
2.3. no
dāvinātāja – ja nostiprinājuma lūgumu paraksta apdāvinātais.
Darījuma
pusēm un piekrišanas devējam jāvienojas par piekrišanas noformēšanu:
- piekrišanu var izteikt dāvinājuma līgumā vai nostiprinājuma lūgumā. Šādā gadījumā dāvinātājam, apdāvinātajam un personai, kuras piekrišana darījumam nepieciešama, vienā laikā jāvēršas pie zvērināta notāra, lai vienlaicīgi parakstītu dāvinājuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu;
- piekrišanu var izteikt
atsevišķa dokumenta veidā. Šādā gadījumā persona, kuras piekrišana darījumam
nepieciešama, var vērsties pie zvērināta notāra neatkarīgi
no dāvinājuma līguma vai nostiprinājuma lūguma parakstīšanas laika un vietas.
3. Ierobežojumi iegūt zemi īpašumā.
Ja apdāvinātajam ir ierobežojumi iegūt zemi īpašumā atbilstošilikumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajam, apdāvinātajam jāvēršas tās republikas pilsētas vai novada domē, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, ar iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi, iesniegumam pievienojot dāvinājuma līguma norakstu. Republikas pilsētas vai novada dome (vai domes priekšsēdētājs, ja zeme atrodas pilsētā) izskata iesniegumu. Ja ievērotas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktās prasības, 20 dienu laikā tiek dota piekrišana zemes iegūšanai īpašumā.
Ievērībai: ja apdāvinātajam ir tiesības iegūt zemi īpašumā bez ierobežojumiem, tad apdāvinātais zemesgrāmatu nodaļā iesniedz pierādījumus par to, ka viņš zemi īpašumā var iegūt bez ierobežojumiem (piemēram, juridiskas personas sagatavota izziņa par tās dalībnieku sastāvu ar norādi par dalībnieku pilsonību). Pierādījumu par tiesībām iegūt zemi īpašumā nepievieno, ja no iesniegtajiem dokumentiem (piemēram, zvērināta notāra apliecinājuma, kurā norādīta persona identitāte, tajā skaitā, pilsonība) iespējams pārliecināties par personas tiesībām iegūt zemi īpašumā.
4. Nekustamā īpašuma nodokļa samaksa.
Ja dāvinājuma līguma priekšmets ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts, nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta. Ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, nenodrošina pieeju nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju datu bāzei, nekustamā īpašuma dāvinātājam jāvēršas pašvaldībā, lai saņemtu izziņu, kas adresēta attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai un kas apliecina nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu samaksu. Informāciju par to, vai nepieciešama minētā izziņa, var saņemt, vēršoties zemesgrāmatu nodaļā. Pēc 2010. gada 1. jūlija izziņa, kas apliecina nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu samaksu, nebūs nepieciešama, jo informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un ar to saistīto nodokļa maksājumu parādu neesamību zemesgrāmatu nodaļas iegūs tieši no pašvaldībām.
5. Nostiprinājuma lūguma
sagatavošana un parakstīšana.
Ar
nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā nepieciešams zemesgrāmatu
nodaļā iesniegt nostiprinājuma lūgumu.
5.1. Ja
dāvinājuma līgums tiek slēgts kā notariālais akts (1.1. apakšpunkts), tad nostiprinājuma
lūgumu var sagatavot darījuma puses, neiesaistot zvērinātu notāru. Šajā gadījumā
nostiprinājuma
lūguma atbilstību Zemesgrāmatu likuma prasībām pārbaudīs un atbilstošu
apliecinājumu izdarīs zemesgrāmatu nodaļas darbinieks, kad nostiprinājuma lūgums
tiks iesniegts zemesgrāmatu nodaļā.
5.2. Ja
dāvinājuma līgums tiek slēgts 1.2. vai 1.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, tad
nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) jāvēršas pie zvērināta notāra,
lai zvērināts notārs sagatavotu nostiprinājuma lūgumu. Šajā gadījumā nostiprinājuma
lūgumu paraksta puses zvērināta notāra klātbūtnē.
6. Valsts
un kancelejas nodevas samaksa.
Pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) jāsamaksā kancelejas nodeva[6] un valsts nodeva[7]. Valsts nodevu un kancelejas nodevu var samaksāt:
6.1. kredītiestādē vai ar internetbankas starpniecību pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā;
6.2. zemesgrāmatu nodaļā, veicot maksājumu ar maksājumu karti, izmantojot elektronisko ierīci, kas automātiski nolasa maksājumu kartes magnētiskā celiņa vai viedkartes datus (POS terminālis).
7. Ar nekustamo īpašumu saistīto
tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.
Kad pēc nepieciešamības veiktas visas iepriekš minētās darbības, nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) nostiprinājuma lūgums un tampievienotie dokumenti jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļā atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai. Saņemot nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda, vai nostiprinājuma lūdzēja paraksts ir noteiktā kārtībā apliecināts un vai nostiprinājuma lūgumā ir norādīti visi lūgumam pievienotie dokumenti.
Ja nostiprinājuma lūgums pamatots uz dāvinājuma līgumu, kas slēgts kā notariālais akts (1.1.apakšpunkts), un nostiprinājuma lūdzēja paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav notariāli apliecināts, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību Zemesgrāmatu likuma prasībām un izdara atbilstošu apliecinājumu.
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis izskata nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus 10 dienu laikā (sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks šo termiņu var pagarināt līdz mēnesim) un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
- lēmumu par nostiprinājuma lūguma apmierināšanu;
- lēmumu par nostiprinājuma lūguma daļā atstāšanu bez ievērības;
- lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.
8. Nekustamā īpašuma ieguvēja informēšana par zemesgrāmatu nodaļas
tiesneša lēmumu.
8.1. Ja nostiprinājuma lūgums
apmierināts pilnībā vai daļā:
8.1.1. nekustamā īpašuma ieguvējs saņem paziņojumu par nostiprinājumu elektroniski uz nostiprinājuma lūgumā norādīto elektroniskā pasta adresi, ja par to izdarīta atzīme nostiprinājuma lūgumā;
8.1.2. nekustamā īpašuma ieguvējs zemesgrāmatu nodaļā saņem nostiprinājuma pierādījumu (zemesgrāmatu apliecību vai apliecinātu tiesneša lēmuma datorizdruku), zemesgrāmatas nodalījuma norakstu vai apliecinātus dokumentu norakstus, kurus izvēlējās saņemt, aizpildot nostiprinājuma lūgumu;
8.2. ja nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības visumā vai pa daļai, zemesgrāmatu nodaļa uz nostiprinājuma lūgumā norādīto nekustamā īpašuma ieguvēja adresi nosūta paziņojumu par nostiprinājuma lūguma vai tā daļas atstāšanu bez ievērības.
9. Nekustamā īpašuma ieguvēja rīcība pēc paziņojuma saņemšanas.
Pēc paziņojuma par nostiprinājuma
lūguma atstāšanu bez ievērības visumā vai pa daļai saņemšanas nekustamā īpašuma
ieguvējam jāvēršas zemesgrāmatu
nodaļā, lai saņemtu zemesgrāmatu nodaļas
tiesneša lēmumu un nostiprinājuma lūgumam pievienotos dokumentus.
Pēc lēmuma saņemšanas nekustamā īpašuma ieguvējs (vai dāvinātājs) pieņem lēmumu, vai pārsūdzēs zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu. Ja nekustamā īpašuma ieguvējs (dāvinātājs) nolemj pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu, viņš divu nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniedz sūdzību zemesgrāmatu nodaļā, kas lēmumu pieņēmusi. Sūdzība adresējama Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai.
1. Ja dāvinātājs vai apdāvinātais, vai gan dāvinātājs, gan apdāvinātais ir juridiska persona, kas nav reģistrēta komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, nostiprinājuma lūgumam jāpievieno notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti (izraksti) un dokumenti, kas apliecina juridisko personu pārstāvības tiesības.
2. Ja nekustamā īpašuma dāvinātājs un apdāvinātais ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras vēlas īstenot ar pilnvarotas personas starpniecību, tad nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra pilnvaras izdošanai. Izdotā pilnvara jāpievieno nostiprinājuma lūgumam. Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums lūgt nostiprinājumu ir izteikts nostiprinājuma lūgumā vai dāvinājuma līgumā vai ja pilnvarojums ir dots notāram, kas taisījis vai apliecinājis dāvinājuma līgumu.
3. Novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās, ja tajās nav notāra, bāriņtiesa, ievērojot Bāriņtiesu likumā noteiktos ierobežojumus, veic notariālās funkcijas šādos gadījumos:
3.1. apliecina darījumu (ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 6000 latu);
3.2. apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras;
3.3. apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;
3.4. apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (ja viena no darījuma pusēm dzīvo attiecīgās bāriņtiesas teritorijā);
3.5. sagatavo dokumentu projektus.
Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. Apliecinājumu izdara un citus minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izdarīt apliecinājumus un pildīt citus minētos uzdevumus.
4. Bez notāra vai bāriņtiesas var apliecināt:
4.1.pulka komandieris vai cita viņam tiesībās līdzīga amatpersona – aktus, kuros kara laikā piedalās kara dienestā esoša persona;
4.2. kara kuģa komandieris – aktus, kuros piedalās kara laikā uz kara kuģiem dienestā esoša persona;
4.3. konsuli – ārvalstīs dzīvojošo personu aktus pēc Konsulārā reglamenta noteikumiem.
! Vēršam Jūsu uzmanību uz
to, ka šajā materiālā sniegtajām ziņām ir tikai informatīvs raksturs. Apraksts ir attiecināms uz vispārinātu
dāvinājuma gadījumu, proti, ja dāvinājuma līgums tiek slēgts par jau
zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu, turklāt šajā procesā nenotiek
nekādas īpašuma vai tā sastāva izmaiņas u.tml., tāpēc katrā atsevišķā gadījumā
iespējamas atkāpes no aprakstītās procedūras.
[1] Apraksts ir attiecināms uz vispārinātu dāvinājuma gadījumu, proti, ja dāvinājuma līgums tiek slēgts par jau zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu, turklāt šajā procesā nenotiek nekādas īpašuma vai tā sastāva izmaiņas u.tml., tāpēc katrā atsevišķā gadījumā iespējamas atkāpes no aprakstītās procedūras.
[2]Civillikums (1912.-1933. pants).
[3] Dāvinātājs un apdāvinātais ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras var īstenot ar pilnvarotas personas starpniecību, tādā gadījumā nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra pilnvaras izdošanai (skat. papildu informāciju apraksta beigās).
[4] Tiesības izdarīt apliecinājumus ir bāriņtiesām saskaņā arBāriņtiesu likumu novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās, ja tajās nav notāra, kā arī Civillikuma 1474. pantā noteiktajām personām (skat. papildu informāciju apraksta beigās).
[5] Ierobežojumi noteikti likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".
[6] Kancelejas nodevu nosaka Zemesgrāmatu likums – par jaunas tiesības nostiprinājumu – seši lati, par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – trīs lati.
[7] Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” valsts nodevu nekustamā īpašuma dāvināšanas gadījumā nosaka 3 % no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 50000 latu; valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu nosaka 0,5 % apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 1000 latu. Aprēķinot valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais no šādiem novērtējumiem: līgumā norādītā katra nekustamā īpašuma atsavināšanas summa vai kadastrālais (inventarizācijas)novērtējums un mežaudzes vērtība.



