• Dzimšanas faktu reģistrācija
• Laulību reģistrācija
• Vārda un uzvārda un tautības maiņa
• Miršanas faktu reģistrācija
• Zaudējumu atlīdzināšana
• Juridiskā palīdzība
• Atzinumi par pretošanās kustības dalībniekiem
• Atkārtotu apliecību, izrakstu un izziņu izsniegšana
• Tiesas nolēmuma legalizācija
• Zvērināti tiesu izpildītāji
• Notāri
• Zemesgrāmatas
• Tiesas
• E-pakalpojumi
• Informācija dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem
• Intelektuālais īpašums
• Garīdznieku saraksti
• Tiesu eksperti
• Darījumi ar īpašumu
• Mani dati kadastra

LR Tieslietu ministrija
Brīvības bulvāris 36,
Rīga, LV-1536
Tālrunis: 67036801
Fakss: 67285575
tm.kanceleja@tm.gov.lv

Ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšana, pamatojoties uz pirkuma līgumu[1]

 

1. Pirkuma līguma[2] noslēgšana.

Pieņemot lēmumu pārdot nekustamu īpašumu, darījuma puses vienojas[3] par pirkuma līguma noslēgšanas formu:

1.1. ja pirkuma līgumu slēdz kā notariālo aktu, darījuma pusēm jāvēršas piezvērināta notāra, kurš sagatavo līguma projekta tekstu un saskaņo to ar darījuma pusēm. Pārdevējs un pircējs pirkuma līgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē;

1.2. ja pirkuma līgumu slēdz privāta dokumenta formā, uz kura tiek apliecināts darījuma pušu parakstu īstums, darījuma pusēm jāsagatavo līguma projekta teksts un jāvēršas pie zvērināta notāra.[4] Pārdevējs un pircējs līgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē, par ko zvērināts notārs izdara apliecinājumu;

1.3. darījuma puses var izvēlēties slēgt pirkuma līgumu privātā kārtā, līguma slēgšanas procesā neiesaistot zvērinātu notāru. Šādā gadījumā pārdevējs un pircējs līgumu slēdz sev izvēlētā laikā un vietā.

1.4. slēdzot pirkuma līgumu, jāņem vērā:

1.4.1. likumos[5] noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem (skatīt 4. punktu);

1.4.2. nepieciešamība veikt papildus darbības, kas saistītas ar citu personu piekrišanas darījumam noformēšanu (skatīt 2. punktu);

1.4.3. nepieciešamība veikt papildus darbības, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesīgās personas tiesību izlietošanu (skatīt 3. punktu).

 

2. Piekrišanas darījumam noformēšana.

Pārdodot nekustamo īpašumu, jāņem vērā, ka darījumam var būt nepieciešama citu personu piekrišana šādos gadījumos:

2.1. ja pārdevējs ir laulībā – no pārdevēja laulātā – gadījumā, ja zemesgrāmatā nav ierakstīts, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta, vai arī, ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība;

2.2. no trešās personas – ja zemesgrāmatā ierakstīti aizliegumi par labu trešajai personai (piemēram, kreditoram vai personai, bez kuras rakstiskas piekrišanas aizliegts nekustamo īpašumu atsavināt);

2.3. no pārdevēja – ja nostiprinājuma lūgumu paraksta nekustamā īpašuma pircējs.

Darījuma pusēm un piekrišanas devējam jāvienojas par piekrišanas noformēšanu:

- piekrišanu var izteikt pirkuma līgumā vai nostiprinājuma lūgumā. Šādā gadījumā pārdevējam, pircējam un personai, kuras piekrišana darījumam nepieciešama, vienā laikā jāvēršas pie zvērināta notāra, lai vienlaicīgi parakstītu pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu;

- piekrišanu var izteikt atsevišķa dokumenta veidā. Šādā gadījumā persona, kuras piekrišana darījumam nepieciešama, var vērsties pie zvērināta notāra neatkarīgi no pirkuma līguma vai nostiprinājuma lūguma parakstīšanas laika un vietas.

 

3. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas piedāvājums.

Ja uz nekustamā īpašuma priekšmetu valstij, pašvaldībai vai kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības, vai arī, ja pirmpirkuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, darījuma akta noraksts jāiesniedz pirmpirkuma tiesīgai personai. Raksturīgie un biežāk sastopamie gadījumi, kuros nepieciešams piedāvāt pirmpirkuma tiesību izlietošanu, ir šādi:

3.1. ja tiek pārdota zeme īpaši aizsargājamā teritorijā, valstij ir pirmpirkuma tiesības uz to. Šādā gadījumā pārdevējam par nodomu pārdot zemi īpaši aizsargājamā teritorijā jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kura mēneša laikā pieņem attiecīgu lēmumu;

3.2. ja tiek pārdots nekustamais īpašums, kuram piešķirts kultūras pieminekļu statuss,valstij ir pirmpirkuma tiesības uz to. Šādā gadījumā pārdevējam par nodomu pārdot kultūras pieminekli jāinformē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kura 15 dienu laikā informē pārdevēju par jautājuma izskatīšanas gaitu;

3.3. ja tiek pārdots nekustamais īpašums, uz kuru pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, pārdevējam pirkuma līguma noraksts jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā, kura 20 dienu laikā pieņem lēmumu;

3.4. ja tiek pārdota zeme un citi nekustamie īpašumi ostas teritorijā, pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz to;

3.5. ja nekustama īpašuma kopīpašnieks pārdod sev piederošo domājamo daļu, pārējie kopīpašnieki var izlietot pirmpirkuma tiesību. Šādā gadījumā pārdevējam pirkuma līguma noraksts jāiesniedz kopīpašniekiem. Ja kopīpašnieks divu mēnešu laikā nedod apstiprinājumu pirmpirkuma tiesību izmantošanai, tad šī tiesība izbeidzas;

3.6. ja tiek pārdotas ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam; tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku (būvju) vai augļu dārza (koku) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu. Bijušajam īpašniekam un viņa mantiniekiem ir zemes, ēku (būvju) un augļu dārzu (koku) pirmpirkuma tiesības atbilstoši likumiem, kas regulē īpašuma tiesību atjaunošanu un privatizāciju[6]. Ja pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi divu mēnešu laikā, tad šī tiesība izbeidzas.

Ievērībai: ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nolemj tās izmantot, tad šī persona kļūst par jau noslēgta pirkuma līguma dalībnieku (pircēju). Savukārt, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nolemj atteikties izmantot savas tiesības, tad tā pieņem lēmumu par atteikšanos izmantot pirmpirkuma tiesības. Minētais lēmums pievienojams nostiprinājuma lūgumam iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā.

 

4. Ierobežojumi iegūt zemi īpašumā.

Ja pircējam ir ierobežojumi iegūt zemi īpašumā atbilstoši likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajam, pircējam jāvēršas tās republikas pilsētas vai novada domē, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, ar iesniegumu, kurā jānorāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi, iesniegumam pievienojot pirkuma līguma norakstu. Republikas pilsētas vai novada dome (vai domes priekšsēdētājs, ja zeme atrodas pilsētā) izskata iesniegumu. Ja ievērotas likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktās prasības, 20 dienu laikā tiek dota piekrišana zemes iegūšanai īpašumā.

Ievērībai: ja nekustamā īpašuma pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā bez ierobežojumiem, tad pircējs zemesgrāmatu nodaļā iesniedz pierādījumus par to, ka viņš zemi īpašumā var iegūt bez ierobežojumiem (piemēram, juridiskas personas sagatavota izziņa par tās dalībnieku sastāvu ar norādi par dalībnieku pilsonību). Pierādījumu par tiesībām iegūt zemi īpašumā nepievieno, ja no iesniegtajiem dokumentiem (piemēram, zvērināta notāra apliecinājuma, kurā norādīta persona identitāte, tajā skaitā, pilsonība) iespējams pārliecināties par personas tiesībām iegūt zemi īpašumā.

 

5. Nekustamā īpašuma nodokļa samaksa.

Ja pirkuma līguma priekšmets ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts, nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta. Ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, nenodrošina pieeju nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju datu bāzei, nekustamā īpašuma pārdevējam jāvēršas pašvaldībā, lai saņemtu izziņu, kas adresēta attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai un kas apliecina nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu samaksu. Informāciju par to, vai nepieciešama minētā izziņa, var saņemt, vēršoties zemesgrāmatu nodaļā. Pēc 2010. gada 1. jūlija izziņa, kas apliecina nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu samaksu, nebūs nepieciešama, jo informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un ar to saistīto nodokļa maksājumu parādu neesamību zemesgrāmatu nodaļas iegūs tieši no pašvaldībām.

 

6. Nostiprinājuma lūguma sagatavošana un parakstīšana.

Ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā nepieciešams zemesgrāmatu nodaļā iesniegt nostiprinājuma lūgumu.

6.1. Ja pirkuma līgums tiek slēgts kā notariālais akts (1.1. apakšpunkts), tad nostiprinājuma lūgumu var sagatavot darījuma puses, neiesaistot zvērinātu notāru. Šajā gadījumā nostiprinājuma lūguma atbilstību Zemesgrāmatu likuma prasībām pārbaudīs un atbilstošu apliecinājumu izdarīs zemesgrāmatu nodaļas darbinieks, kad nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts zemesgrāmatu nodaļā.

6.2. Ja pirkuma līgums tiek slēgts 1.2. vai 1.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, tad nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) jāvēršas pie zvērināta notāra, lai zvērināts notārs sagatavotu nostiprinājuma lūgumu. Šajā gadījumā nostiprinājuma lūgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē.

 

7. Valsts un kancelejas nodevas samaksa.

Pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) jāsamaksā kancelejas nodeva[7] un valsts nodeva[8]. Valsts nodevu un kancelejas nodevu var samaksāt:

7.1. kredītiestādē vai ar internetbankas starpniecību pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā;

7.2. zemesgrāmatu nodaļā, veicot maksājumu ar maksājumu karti, izmantojot elektronisko ierīci, kas automātiski nolasa maksājumu kartes magnētiskā celiņa vai viedkartes datus (POS terminālis).

 

8. Ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.

Kad pēc nepieciešamības veiktas visas iepriekš minētās darbības, nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) nostiprinājuma lūgumsun tam pievienotie dokumenti jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļā atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai. Saņemot nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda, vai nostiprinājuma lūdzēja paraksts ir noteiktā kārtībā apliecināts un vai nostiprinājuma lūgumā ir norādīti visi lūgumam pievienotie dokumenti.

Ja nostiprinājuma lūgums pamatots uz pirkuma līgumu, kas slēgts kā notariālais akts (2.1.apakšpunkts), un nostiprinājuma lūdzēja paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav notariāli apliecināts, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību Zemesgrāmatu likuma prasībām un izdara atbilstošu apliecinājumu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis izskata nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus 10 dienu laikā (sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks šo termiņu var pagarināt līdz mēnesim) un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

- lēmumu par nostiprinājuma lūguma apmierināšanu;

- lēmumu par nostiprinājuma lūguma daļā atstāšanu bez ievērības;

- lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.

 

9. Nekustamā īpašuma ieguvēja informēšana par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu.

9.1. Ja nostiprinājuma lūgums apmierināts pilnībā vai daļā:

9.1.1. nekustamā īpašuma ieguvējs saņem paziņojumu par nostiprinājumu elektroniski uz nostiprinājuma lūgumā norādīto elektroniskā pasta adresi, ja par to izdarīta atzīme nostiprinājuma lūgumā;

9.1.2. nekustamā īpašuma ieguvējs zemesgrāmatu nodaļā saņem nostiprinājuma pierādījumu(zemesgrāmatu apliecību vai apliecinātu tiesneša lēmuma datorizdruku), zemesgrāmatas nodalījuma norakstu vai apliecinātus dokumentu norakstus, kurus izvēlējās saņemt, aizpildot nostiprinājuma lūgumu.

9.2. ja nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības visumā vai pa daļai, zemesgrāmatu nodaļa uz nostiprinājuma lūgumā norādīto nekustamā īpašuma ieguvēja adresi nosūta paziņojumu par nostiprinājuma lūguma vai tā daļas atstāšanu bez ievērības.

 

11. Nekustamā īpašuma ieguvēja rīcība pēc paziņojuma saņemšanas.

Pēc paziņojuma par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības visumā vai pa daļai saņemšanas nekustamā īpašuma ieguvējam jāvēršas zemesgrāmatu nodaļā, lai saņemtu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu un nostiprinājuma lūgumam pievienotos dokumentus.

Pēc lēmuma saņemšanas nekustamā īpašuma ieguvējs (vai pārdevējs) pieņem lēmumu, vai pārsūdzēs zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu. Ja nekustamā īpašuma ieguvējs (pārdevējs) nolemj pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu, viņš divu nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniedz sūdzību zemesgrāmatu nodaļā, kas lēmumu pieņēmusi. Sūdzība adresējama Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai.

 

Papildu informācija:

1. Ja pārdevējs vai pircējs, vai gan pārdevējs, gan pircējs ir juridiska persona, kas nav reģistrēta komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, nostiprinājuma lūgumam jāpievieno notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti (izraksti) un dokumenti, kas apliecina juridisko personu pārstāvības tiesības.

2. Ja nekustamā īpašuma pārdevējs un pircējs pieņem lēmumu, ka ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras vēlas īstenot ar pilnvarotas personas starpniecību, tad nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra pilnvaras izdošanai. Izdotā pilnvara jāpievieno nostiprinājuma lūgumam. Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums lūgt nostiprinājumu ir izteikts nostiprinājuma lūgumā vai pirkuma līgumā vai ja pilnvarojums ir dots notāram, kas taisījis vai apliecinājis pirkuma līgumu.

3. Novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās, ja tajās nav notāra, bāriņtiesa, ievērojot Bāriņtiesu likumā noteiktos ierobežojumus, veic notariālās funkcijas šādos gadījumos:

3.1. apliecina darījumu (ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 6000 latu);

3.2. apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras;

3.3. apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

3.4. apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (ja viena no darījuma pusēm dzīvo attiecīgās bāriņtiesas teritorijā);

3.5. sagatavo dokumentu projektus.

Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. Apliecinājumu izdara un citus minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izdarīt apliecinājumus un pildīt citus minētos uzdevumus.

4. Bez notāra vai bāriņtiesas var apliecināt:

4.1.pulka komandieris vai cita viņam tiesībās līdzīga amatpersona – aktus, kuros kara laikā piedalās kara dienestā esoša persona;

4.2. kara kuģa komandieris – aktus, kuros piedalās kara laikā uz kara kuģiem dienestā esoša persona;

4.3. konsuli – ārvalstīs dzīvojošo personu aktus pēc Konsulārā reglamenta noteikumiem.

! Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka šajā materiālā sniegtajām ziņām ir tikai informatīvs raksturs. Apraksts ir attiecināms uz vispārinātu pirkuma gadījumu, proti, ja pirkuma līgums tiek slēgts par jau zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu, turklāt šajā procesā nenotiek nekādas īpašuma vai tā sastāva izmaiņas u.tml., tāpēc katrā atsevišķā gadījumā iespējamas atkāpes no aprakstītās procedūras.