Eiropas procedūras civillietās un komerclietās
I. Vispārēji par Eiropas procedūrām
II. Eiropas izpildes rīkojums neapstrīdētiem prasījumiem
III. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra
IV. Eiropas procedūra maza apmēra prasībām
V. Eiropas procedūru civillietās un komerclietās izmaksas
VI. Komisijas iniciatīvas par jaunām Eiropas procedūrām
I. Vispārēji par Eiropas procedūrām
Novēloti maksājumi, parāda neatmaksāšana, izmaksas, pārrobežu tiesvedības ilgums un ar to saistītie sarežģījumi apdraud gan uzņēmumu, gan patērētāju intereses. Līdz nesenam laikam valstis situāciju ir mēģinājušas uzlabot ar nacionālo regulējumu. Taču pēdējo gadu laikā pārrobežu civillietās un komerclietās attiecībā uz prasījumiem par naudas piedziņu Eiropas Savienībā ir izveidotas vairākas atšķirīgas vienkāršotas procedūras, kas ļauj efektīvāk un vienkāršāk panākt parādu un maksājumu piedziņu Eiropas Savienības līmenī.
Eiropas izpildes rīkojums neapstrīdētiem prasījumiem ir mehānisms, ar kuru ir iespējams vienā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, izlīgumu vai publisku aktu civillietās vai komerclietās apstiprināt par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, kas ļauj šo spriedumu, izlīgumu vai publisku aktu izpildīt citā dalībvalstī bez tā izpildes pasludināšanas šajā izpildes valstī. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir jau noteikts process pārrobežu civillietās vai komerclietās par prasījumiem par naudas piedziņu, kas sākas līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā un noslēdzas ar Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi citā dalībvalstī bez izpildes pasludināšanas. Eiropas procedūra maza apmēra prasībām līdzīgi Eiropas maksājuma rīkojumamir process pārrobežu civillietā vai komerclietā par prasības summu ne lielāku par 2 000 euro, kas sākas līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā un noslēdzas ar procedūras rezultātā pieņemta sprieduma izpildi.
Eiropas Savienībā pārrobežu parādu un maksājumu piedziņas jautājumos Eiropas Komisija turpina veikt konsultācijas, kā uzlabot vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma izpildi citā dalībvalstī un, iespējams, ieviest vēl kādas vienotas Eiropas procedūras civillietās vai komerclietās. Konsultācijas tiek veiktas ar Komisijas Zaļo grāmatu par spriedumu izpildes efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā: Banku kontu apķīlāšanu, kā arī ar Komisijas Zaļo grāmatu par spriedumu efektīvu izpildi Eiropas Savienībā: Parādnieku īpašumu pārredzamību.
↑ uz augšuII. Eiropas izpildes rīkojums neapstrīdētiem prasījumiem
Liela daļa prasījumu, kas tiek izskatīti tiesās, ir prasījumi par naudas piedziņu, pie tam lielu daļu no šiem prasījumiem parādnieki neapstrīd. Tieši šīm prasījumu kategorijām un, lai vienkāršotu Briseles I Regulas mehānismu attiecībā uz vienas dalībvalsts spriedumu atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī, Eiropas Savienības ietvaros 2004.gada 21.aprīlī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem.
Regulas galvenie principi:
- regula izveido mehānismu, kā par vienā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, izlīgumu vai publisku aktu civillietā vai komerclietā izsniegt Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, lai varētu to brīvi izpildīt jebkurā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- Eiropas izpildes rīkojuma neapstrīdētiem prasījumiem izsniegšanu var lūgt kreditors. Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem var lūgt izsniegt par spriedumiem, izlīgumiem vai publiskiem aktiem, kas pieņemti kopš 2005.gada 21.oktobra. Lai spriedumu, izlīgumu vai publisku aktu apstiprinātu par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, tiem jābūt par prasījumu, kurš nav apstrīdēts, un par konkrētas naudas summas samaksu civillietā vai komerclietā. Tā, piemēram, prasījums var būt arī par uzturlīdzekļu piedziņu. Regulā tiek izskaidrots, ko saprast ar neapstrīdētu prasījumu, spriedumu, publisku aktu, utt.
- katrai dalībvalstij ir pienākums noteikt to iestādi, kurā persona var vērsties ar lūgumu izsniegt Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem par konkrētu spriedumu, izlīgumu vai publisku aktu. Šī iestāde pārbauda, vai ir ievēroti Eiropas izpildes rīkojuma neapstrīdētiem prasījumiem izsniegšanas priekšnosacījumi. Latvijā atbilstoši Civilprocesa likumam Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem piedzinējs var lūgt izsniegt tiesai, kurā tajā laikā atrodas lieta.
- vairākos gadījumos, lai izsniegtu Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda sprieduma atbilstība minimālajām procesuālajām garantijām un citiem nosacījumiem, kas paredzēti regulā. Atbilstība minimālajām procesuālajām garantijām ietver to, ka jāpārbauda, kādā veidā dokumenti, ar ko celta prasība, tika izsniegti parādniekam, vai parādnieks tika nodrošināts ar atbilstošu informāciju par prasījumu, piemēram, par prasītāju, prasījuma summu un pamatojumu, kā arī par informāciju saistībā ar prasījuma apstrīdēšanu un sekām, ja prasījums netiek apstrīdēts. Pie tam Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem var izsniegt tikai tad, ja atsevišķos gadījumos parādniekam ir iespēja lūgt nolēmuma pārskatīšanu.
- Eiropas izpildes rīkojuma neapstrīdētiem prasījumiem mērķis ir pieļaut sprieduma, izlīguma vai publiska akta izpildi jebkurā citā dalībvalstī bez izpildes pasludināšanas par tiem šajā citā dalībvalstī un bez iespējas parādniekam iebilst pret izpildi (saskaņā ar regulas noteikumiem tas ir iespējams tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos). Līdz ar to vienā dalībvalstī pieņemts spriedums, izlīgums vai publiska akts, kas apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, bez īpašām starpprocedūrām var tikt izpildīts citā dalībvalstī. Tomēr kreditors var izvēlēties atzīšanas un izpildes pasludināšanas mehānismu, kas paredzēts Briseles I Regulā, nevis izmantot regulas mehānismu par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem.
- izpildes procesu, ciktāl to neierobežo regulas noteikumi, regulē izpildes dalībvalsts tiesību akti.
Regula Latvijā ir spēkā kopš 2005.gada 21.janvāra.Regula ir spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju.
Plašāka informācija par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem ir pieejama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās.Regulas praktiskā piemērošana un veidlapu aizpildīšana ir iespējama Eiropas Tiesiskās sadarbības atlasā civillietās un komerclietās, kurir pieejami arīdalībvalstu paziņojumi.
↑ uz augšuIII. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra
Ātra parādu piedziņa, kas nav apstrīdēta no parādnieka puses, ir jo īpaši būtiska ekonomiskajiem operatoriem Eiropas Savienībā un iekšējā tirgus efektīvai darbībai. Novēloti maksājumi ir risks mazo un vidēji lielo uzņēmumu maksātspējai. Nepieciešamība iesaistīties garos un dārgos tiesvedības procesos pat, lai atgūtu neapstrīdētus parādus, palielina negatīvās ekonomiskās sekas. Lai vienkāršotu un paātrinātu tiesvedības procesu un samazinātu tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem prasījumiem par naudas piedziņu, Eiropas Savienības ietvaros 2006.gada 12.decembrī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.
Regulas galvenie principi:
- regula izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, kas ir noteikta procesuālā kārtība finanšu prasījuma piedziņai par konkrētu summu, kuram iestājies samaksas termiņš pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru saprot procesu pārrobežu civillietās vai komerclietās par prasījumiem par naudas piedziņu. Tas sākas ar pieteikuma Eiropas maksājuma rīkojumam iesniegšanu tiesā un noslēdzas ar šā rīkojuma izpildi.
- Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir alternatīva iespēja tām procedūrām, kas izveidotas dalībvalstīs saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Tā neietekmē dalībvalstu nacionālās procedūras, jo daudzas dalībvalstis, cīnoties ar neapstrīdēto prasījumu masveida piedziņu, nacionālajā līmenī ir izveidojušas vienkāršotas maksājuma rīkojuma procedūras. Piemēram, Latvijā, šāda procedūra civillietās ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā.
- Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru piemēro tikai pārrobežu civillietās vai komerclietās. Ar pārrobežu lietām saprot tādas lietas, ja vismaz vienai no pusēm domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tiesvedības dalībvalstī.
- regulas piemērošanas nolūkos tiesu jurisdikcija tiek noteikta saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Savienības instrumentiem tiesiskās sadarbības jautājumos civillietās un komerclietās, pamatā ar Briseles I Regulas noteikumiem. Tomēr regula precizē, ka, ja prasījums ir saistīts ar līgumu, ko noslēdzis patērētājs, un ja atbildētājs ir patērētājs, jurisdikcija ir tikai tiesām dalībvalstī, kur atrodas atbildētāja domicils.
- Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā tiek izmantotas veidlapas, kas pievienotas regulai. Regulā ir paredzētas vairākas veidlapas, kuras izmanto, piemēram, pieteikumam Eiropas maksājuma rīkojumam, šā pieteikuma grozīšanai, pieteikuma nepieņemšanai, Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanai, paziņojumam par iebildumiem pret Eiropas maksājuma rīkojumu.
- regulā ir paredzēti procesuāli termiņi vairākām Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras stadijām, piemēram, paziņojums par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu atbildētājam ir jānosūta 30 dienu laikā. Regulā ir arī paredzēti minimālie standarti Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanai atbildētājam.
- atbilstoši regulas noteikumiem, ja atbildētājs neiebilst pret Eiropas maksājuma rīkojumu, tiesa nekavējoties pasludina Eiropas maksājuma rīkojumu par izpildāmu un nosūta to prasītājam. Atbilstoši regulas noteikumiem nav paredzēta iespēja parādniekam apstrīdēt Eiropas maksājuma rīkojuma pasludināšanu par izpildāmu, taču regulā ir paredzēta iespēja noteiktos apstākļos atbildētājam lūgt pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu. Katrai dalībvalstij ir pienākums noteikt tās kompetentās iestādes, kurās var lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu.
- vienā dalībvalstī pieņemtu un izpildāmu Eiropas maksājuma rīkojumu var izpildīt bez jebkādiem starpposmiem citās dalībvalstīs, un tam nav vajadzīgs iesniegt pieteikumu par izpildes pasludināšanu. Taču atbilstoši regulā paredzētajiem nosacījumiem izpildes dalībvalstī noteiktos apstākļos atbildētājs var iesniegt pieteikumu par izpildes atteikumu, apturēšanu vai ierobežošanu.
- izpildes procesu, ciktāl to neierobežo regulas noteikumi, regulē izpildes dalībvalsts tiesību akti.
Regulu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs piemēro kopš 2008.gada 12.decembra, izņemot Dāniju.
Plašāka informācija par Eiropas maksājuma rīkojumu ir pieejama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās. Regulas praktiskā piemērošana un veidlapu aizpildīšana ir iespējama Eiropas Tiesiskās sadarbības atlasā civillietās un komerclietās, kurir pieejami arīdalībvalstu paziņojumi.
↑ uz augšuIV. Eiropas procedūra maza apmēra prasībām
Nereti tiesas skata pārrobežu lietas, kas saistītas ar maza apmēra prasījumiem. Taču izmaksas, tiesvedības ilgums un ar to saistītie sarežģījumi bieži vien potenciāli tiesvedībā iesaistītām personām mazina vēlmi uzsākt procesu par šādu izdevumu piedziņu tiesas ceļā, jo īpaši no parādnieka citā valstī. Bieži vien izmaksas tiesvedībā pret parādnieku citā dalībvalstī pārsniedz paša prasījuma summu. Piemēram, nereti pārrobežu tiesvedībā ir nepieciešams algot divus juristus/advokātus, saskarties ar tulkošanas un ceļošanas izdevumiem. Tāpēc, lai vienkāršotu, paātrinātu un samazinātu izmaksas tiesvedībā, kas saistīta ar maza apmēra prasījumiem, Eiropas Savienībā 2007.gada 11.jūlijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.
Regulas galvenie principi:
- regula izveido Eiropas maza apmēra prasību procedūru, ar ko saprot procesu pārrobežu civillietā vai komerclietā, kur prasības summa nepārsniedz 2 000 euro, un kas sākas līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā un noslēdzas ar procedūras gaitā pieņemta sprieduma izpildi.
- Eiropas maza apmēra prasību procedūra ir alternatīva iespēja tām procedūrām, kas izveidotas dalībvalstīs saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, jo daudzas dalībvalstis ir ieviesušas vienkāršotas procedūras maza apmēra prasībām. Tāpēc Eiropas maza apmēra prasību procedūra šīs nacionālās procedūras neietekmē, jo to piemēro tikai pārrobežu civillietās un komerclietās. Ar pārrobežu lietām saprot tādas lietas, kur vismaz vienai no pusēm domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā dalībvalstī, kuras tiesā ir celta prasība.
- Eiropas maza apmēra prasību procedūru piemēro tādiem prasījumiem, kuru summa nepārsniedz 2 000 euro, neskaitot procentu maksājumus, izdevumus un jau atmaksāto izdevumu summu, laikā, kad prasība iesniegta kompetentajā tiesā. Jurisdikcijas noteikumi ir paredzēti citos Eiropas Savienības instrumentos tiesiskās sadarbības jautājumos civillietās un komerclietās.
- Eiropas maza apmēra prasību izskata rakstveida procedūrā, taču tiesa lietu var izskatīt arī mutiski, ja tiesa uzskata, ka tas ir vajadzīgs, vai ja to lūdz kāda no pusēm. Lai atvieglotu šo rakstveida procedūru, regulā ir paredzētas vairākas veidlapas, kuras izmanto prasības pieteikuma iesniegšanai, tiesas atbildes vēstulei, pretprasībai, rakstveida paskaidrojumiem utt. Dalībvalstīm jānodrošina, ka prasības pieteikuma veidlapas ir pieejamas visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas maza apmēra prasību procedūru, kā arī to, lai pusēm būtu pietiekama praktiska palīdzība veidlapu aizpildīšanā.
- regulā ir paredzēti procesuālie termiņi noteiktām darbībām Eiropas maza apmēra prasību procedūras ietvaros, piemēram, saskaņā ar regulu atbildētājam rakstveida paskaidrojumi ir jāiesniedz 30 dienu laikā pēc tam, kad viņam ir izsniegts prasības pieteikums.
- dalībvalstu ziņā ir paredzēt, vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību un kādos termiņos par spriedumu, kas pieņemts Eiropas maza apmēra prasību procedūras ietvaros. Informāciju par dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz pārsūdzību Eiropas Komisija dara publiski pieejamu.
- regulā ir paredzēta iespēja noteiktos apstākļos atbildētājam lūgt pārskatīt spriedumu, kas pieņemts Eiropas maza apmēra prasību procedūras ietvaros. Lūgumu par sprieduma pārskatīšanu ir jāiesniedz tās dalībvalsts tiesā, kurai ir jurisdikcija un kurā spriedums pieņems.
- regulā paredzēto civilprocesuālo normu ievērošana atvieglo arī sprieduma, kas pieņemts Eiropas maza apmēra prasību procedūras ietvaros, atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī. Par šādu spriedumu nav jāiesniedz pieteikums par izpildes pasludināšanu. Vienā dalībvalstī pieņemts spriedums Eiropas maza apmēra prasību procedūras ietvaros bez īpašām starpprocedūrām var tikt izpildīts citā dalībvalstī un bez iespējas parādniekam iebilst pret izpildi (saskaņā ar regulas noteikumiem tas ir iespējams tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos). Lai izpildītu šo spriedumu citā dalībvalstī, tiesa pēc puses lūguma izdod apstiprinājumu šim spriedumam, kas pieņemts Eiropas maza apmēra prasību procedūras ietvaros. Šis apstiprinājums ir regulā paredzēta veidlapa. Spriedums ir izpildāms neskatoties uz tā iespējamo pārsūdzību.
- izpildes procesu, ciktāl to neierobežo regulas noteikumi, regulē izpildes dalībvalsts tiesību akti.
Regulu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs piemēro kopš 2009.gada 1.janvāra, izņemot Dāniju.
Plašāka informācija par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām ir pieejama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās. Regulas praktiskā piemērošana un veidlapu aizpildīšana ir iespējama Eiropas Tiesiskās sadarbības atlasā civillietās un komerclietās, kur ir pieejami arīdalībvalstu paziņojumi.
↑ uz augšu V. Eiropas procedūru civillietās un komerclietās izmaksas
Valsts nodevas apmēru Eiropas procedūrām civillietās un komerclietās nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas Civilprocesa likumu.
a) Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem līdzīgi kā izpildrakstu izsniedz, lai Latvijas tiesas pieņemtu spriedumu brīvi varētu izpildīt jebkurā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Civilprocesa likums neparedz valsts nodevu izpildraksta izsniegšanai, arī Eiropas izpildes rīkojumu, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 541.1 panta pirmo daļu izraksta pēc piedzinēja lūguma, atsevišķu samaksu par to neieturot.
541.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana
(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.
b) valsts nodevas apmērs Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā nosakāms saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1. punktu un ir atkarīgs no prasības summas.
34.pants. Valsts nodeva
(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:
1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:
a) (izslēgts ar 2009.gada 5.februāra likumu),
b) līdz 1000 latiem - 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;
c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,
d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,
e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,
f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,
g) vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;
c) ņemot vērā, ka Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām prasības summa nevar pārsniegt EUR 2 000, valsts nodevas apmērs nosakāms saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1. punkta b) vai c) apakšpunktu atkarībā no prasības summas.
34.pants. Valsts nodeva
(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:
1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:
a) (izslēgts ar 2009.gada 5.februāra likumu),
b) līdz 1000 latiem - 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;
c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus.
VI. Komisijas iniciatīvas par jaunām Eiropas procedūrām
Zaļā grāmata par spriedumu izpildes efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā: Banku kontu apķīlāšana
- Banku kontu apķīlāšana ir viens no efektīvākajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem, jo nereti parādnieka naudas līdzekļi ir vienīgā manta, uz kuru vērst piedziņu. Lai gan pašlaik vairāki Eiropas Savienības instrumenti regulē gan ar lietu piekritību saistītos jautājumus, gan nosaka kārtību, kādā tiek atzīti un pasludināti par izpildāmiem tiesas nolēmumi, tomēr pašlaik Eiropas Savienībā nav attiecīgs tiesību akts, kas paredzētu vienotus ar tiesu nolēmumu izpildi saistītus noteikumus. Pašreizējā dalībvalstu izpildes tiesību normu sadrumstalotība nopietni kavē parādu piedziņu pārrobežu lietās. Tāpēc Eiropas Komisija 2006.gada 24.oktobrī prezentēja Zaļo grāmatu par spriedumu izpildes efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā: Banku kontu apķīlāšanu.
- Komisija Zaļajā grāmatā vērš uzmanību uz vairākām gan tiesiska, gan praktiska rakstura pašreizējās situācijas nepilnībām, proti, ka kreditoram, kas pieprasa nolēmuma atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī, jāsaskaras ar dažādām tiesību sistēmām, procesuālajām prasībām un valodas barjerām, kas ietver papildu izmaksas un aizkavēšanos izpildes procesa uzsākšanā. Praksē kreditors, kas vēlas piedzīt naudas prasījumu, parasti cenšas to īstenot, apķīlājot parādnieka bankas kontu. Taču, ja šobrīd parādnieki gandrīz nekavējoties var pārvietot savus naudas līdzekļus no kontiem, kas zināmi to kreditoriem, uz citiem kontiem tajā pašā vai citā dalībvalstī, tad kreditoram nav iespējas tikpat ātri apķīlāt parādnieka kontā esošos naudas līdzekļus. Vienlaikus problēmas, kas saistītas ar pārrobežu parādu piedziņu var radīt šķērsli brīvai naudas maksājumu apritei Eiropas Savienībā un traucēt iekšējā tirgus pareizu darbību, jo novēloti maksājumi vai nemaksāšana apdraud gan uzņēmumu, gan patērētāju intereses. Šobrīd arī tādus tiesu nolēmumus, kas prasības nodrošināšanas nolūkos paredz rīkojumu par bankas konta apķīlāšanu, nav iespējams atzīt un izpildīt dalībvalstu starpā, pamatojoties uz spēkā esošajiem Kopienas instrumentiem. Briseles I Regula ievērojami atvieglo Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi. Tomēr Briseles I Regula pamatā nepieļauj iespēju atzīt un pasludināt par izpildāmiem tiesu nolēmumus par prasības nodrošināšanu, jo īpaši tajos gadījumos, kad šāds nolēmums ir pieņemts bez atbildētāja klātbūtnes vai tam nepaziņojot par šāda nolēmuma pieņemšanu. Lai novērstu minētos problēmjautājumus, Komisija ierosina ieviest vienotu Eiropas rīkojumu bankas kontu apķīlāšanai, kas garantētu kreditoram maksājamās naudas summas vai kreditora pieprasītās naudas summas saglabāšanu parādnieka bankas kontā, neļaujot tās parādniekam izņemt vai pārskaitīt uz citiem bankas kontiem Eiropas Savienības teritorijā. Šāda procedūra regulētu rīkojuma izsniegšanas noteikumus, vienlaikus nodrošinot arī parādnieka attiecīgu aizsardzību. Turklāt vienā dalībvalstī pieņemts rīkojums par bankas konta apķīlāšanu tiktu atzīts un izpildīts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez nolēmumu izpildes pasludināšanas prasības.
- Daudzas ieinteresētās personas, t.sk., dalībvalstis ir sniegušas savus viedokļus Eiropas Komisijai par Zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem. Eiropas Komisija, apzinot ieinteresēto personu viedokļus, iespējams, izstrādās jau konkrētu priekšlikumu Kopienas instrumentam par vienotu bankas kontu apķīlāšanas procedūru un rīkojuma izdošanu Eiropas Savienībā. Arī Latvija ir sniegusi savas atbildes uz Zaļās grāmatas jautājumiem. Latvijas nacionālā pozīcija par Zaļo grāmatu ir apstiprināta Ministru kabinetā 2007.gada 17.aprīlī.
Komisijas Zaļā grāmata par spriedumu efektīvu izpildi Eiropas Savienībā: Parādnieku īpašumu pārredzamība
- Problēmas ar pārrobežu parādu piedziņu var radīt šķēršļus brīvai naudas maksājumu apritei Eiropas Savienībā un traucēt iekšējā tirgus pareizu darbību. Novēloti maksājumi un nemaksāšana apdraud gan uzņēmumu, gan patērētāju intereses. Tas jo īpaši ir tādā gadījumā, kad kreditoram un izpildu iestādēm nav ziņu par parādnieka atrašanās vietu vai viņa īpašumiem. Parādnieka adreses un/vai informācijas par viņa finanšu stāvokli meklēšana bieži ir piespiedu izpildes sākumpunkts. Pašlaik parādnieka īpašumu pārredzamību pamatā panāk valsts līmenī ar dažādu informācijas avotu, jo īpaši reģistru un parādnieka deklarāciju palīdzību. Pat, ja šie valsts informācijas avoti šķiet līdzīgi, pastāv ievērojamas atšķirības piekļuves nosacījumos, informācijas iegūšanas procedūrās, saturā un vispārējā sistēmu efektivitātē. Tāpēc Eiropas Komisija 2008.gada 6.martā prezentēja Zaļo grāmatu par spriedumu efektīvu izpildi Eiropas Savienībā: Parādnieku īpašumu pārredzamību.
- Komisija Zaļajā grāmatā vērš uzmanību, ka pārrobežu parādu atgūšanu kavē atšķirības valstu tiesību sistēmās un nepietiekamas kreditoru zināšanas par informācijas resursiem citās dalībvalstīs. Iespējamie pasākumi Eiropas līmenī varētu uzlabot parādnieku īpašumu pārredzamību un kreditoru tiesības saņemt informāciju, vienlaikus ievērojot parādnieka privātās dzīves neaizskaramības principus, kas līdzsvarotu kreditora tiesības uz efektīvu piedziņu.
- Informāciju par parādnieka īpašumiem var iegūt no dažādiem avotiem, jo īpaši no reģistriem un no paša parādnieka. Tādēļ tā vietā, lai pievērstos vienam pasākumam Eiropas mērogā, Zaļajā grāmatā tiek ierosināts apsvērt pasākumu kopumu, kas varētu palīdzēt nodrošināt to, ka pieņemamā laika posmā kreditors iegūst ticamu informāciju par sava parādnieka īpašumiem. Šajā Zaļajā grāmatā apskatītie iespējamie pasākumi ir šādi:
- rokasgrāmatas par valstu tiesību aktiem un praksi izpildes jomā sagatavošana,
- reģistros pieejamās informācijas paplašināšana un piekļuves reģistriem uzlabošana,
- informācijas apmaiņa starp izpildiestādēm,
- pasākumi attiecībā uz parādnieka deklarāciju.
Visas ieinteresētās personas, t.sk., dalībvalstis ir sniegušas savus viedokļus Eiropas Komisijai par Zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem, lai pēc tam, iespējams, Eiropas Komisija varētu izstrādāt priekšlikumu jau konkrētam Kopienas instrumentam. Arī Latvija ir sniegusi savas atbildes uz Zaļās grāmatas jautājumiem. Latvijas nacionālā pozīcija par Zaļo grāmatu ir apstiprināta Ministru kabinetā 2008.gada 30.septembrī.
↑ uz augšu
