Vērtējot, vai iespējams Latvijā lūgt nodrošināt prasību civillietā/ komerclietā, ja to plānots celt citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemērojama Regula (ES) Nr.1215/2012 jeb Briseles Ibis regula (vairāk skatīt šeit). Pieteikuma par pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem iesniegšanu dalībvalsts tiesā, kurai nav jurisdikcija skatīt lietu pēc būtības, regulē Briseles Ibis regulas 35. pants. Saskaņā ar šo pantu minētais pieteikums dalībvalsts tiesās var tikt iesniegts attiecībā uz tādiem pagaidu pasākumiem, kādi pieejami saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. No minētā izriet, ka dalībvalsts tiesa, kurā attiecīgais pieteikums iesniegts, bet kurai nav jurisdikcija skatīt lietu pēc būtības, pagaidu pasākumus nodrošina, ja to paredz nacionālie tiesību akti. Latvijas Civilprocesa likuma 137. panta trešā daļa nosaka, ka „izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā”. Savukārt Civilprocesa likuma 139. panta otrā daļa nosaka, ka „pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība”. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 139. panta trešo daļu, „apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā”. No minētā izriet, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums neparedz iespēju lūgt tiesai nodrošināt prasījumu, ja prasību pēc būtības plānots celt citā tostarp citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā.