Pieejami konferences "Aktuālie Civilprocesa problēmjautājumi" materiāli 30.10.2018


                    

2018. gada 19. oktobrī norisinājās ikgadējā tiesību zinātnieku un praktiķu konference "Aktuālie Civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju rīkoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros.

Ikgadējās konferences mērķis ir apvienot un aicināt tiesību zinātniekus un praktiķus, diskutēt par aktuālākajiem civilprocesa problēmjautājumiem, veicināt juridiskās domas attīstību civilprocesuālo tiesību jomā un rast iedvesmu un padomu nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai civilprocess Latvijā vienlaikus būtu gan efektīvs, gan nodrošinātu atbilstošu lietas dalībnieku tiesību un interešu aizsardzību.

Konferenci atklāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. Šogad konference norisinājās oktobra otrajā nedēļā, kad apritēja tieši 20 gadi, kopš 1998. gada 14. oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma Civilprocesa likumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Ar Civilprocesa likuma pieņemšanu tika pabeigts vairāku gadu neatlaidīgs darbs. Tas bija viens no pēdējiem lielajiem likumdošanas aktiem, kurš bija jāpieņem, lai varētu vispār atteikties no Latvijas PSR likumdošanas mantojuma.

Civilprocesa likums tika veidots, pamatojoties uz likumā "Par tiesu varu" nostiprinātajiem tiesas spriešanas principiem: tiesu neatkarību, atklātumu, iztiesāšanas nepārtrauktību, tiešumu un mutiskumu. Viens no svarīgākajiem jaunumiem Civilprocesa likumā bija sacīkstes princips.

Iezīmējot arī nākamo posmu Civilprocesa likuma veidošanā, analizējot 1998. gada 14. oktobrī pieņemtā likuma darbību, jāatzīmē, ka divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados bija ļoti daudz lietu par īpašuma atgūšanu. Tiesu sistēmas statistikas rādītājos bija redzams, ka veidojās liels lietu atlikums, iespējams, smagnējā procesa dēļ, tādēļ tika uzklausīta tiesnešu iniciatīva par nepieciešamību izdarīt grozījumus Civilprocesa likumā.

Modernizējot Civilprocesa likumu, tajā iestrādāja normas, kas veicināja ātrāku lietu izskatīšanu. Tika radītas tiesību normas par aizmugurisku spriedumu, slēgtu tiesas sēdi, piemēram, adopcijas lietās. Liels akcents Civilprocesa likuma modernizācijas gaitā tika likts uz tiesneša darbībām lietas sagatavošanā. Vienlaikus ar Civilprocesa likuma modernizāciju tika izveidota Tiesu administrācija un Zvērinātu tiesu izpildītāju institūts. Šie būtiskie grozījumi Civilprocesa likumā Saeimā tika pieņemti 2002. gada 31. oktobrī.

Tieslietu ministrs pasniedza Tieslietu ministrijas Pateicības rakstus par pašaizliedzīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu atjaunotās Latvijas tiesību sistēmas attīstībā Civilprocesa likuma un pirmo būtisko grozījumu Civilprocesa likumā izstrādātājiem un virzītājiem, kuru darbs ir nodrošinājis, ka Civilprocesa likums divdesmit gadu garumā ir kalpojis un turpina kalpot tam izvirzītajam mērķim - Gvido Zemrībo, Gunāram Aigaram, Guntai Višņakovai, Ritai Saulītei, Kalvim Torgānam, Sandrai Strencei, Ivetai Zalpēterei, Vitai Jonasei, Anitai Zikmanei, Maijai Sauļūnai, Linardam Muciņam.

 

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās un uz diskusiju aicināja 14 Latvijas lektori – gan augstskolu juridisko fakultāšu mācībspēki, gan tiesu varas pārstāvji, gan zvērināti advokāti, gan arī Tieslietu ministrijas pārstāvji, kuru ikdienas darbs ir cieši saistīts ar šīs jomas jautājumiem. Konferences pirmo daļu vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, savukārt otro daļu vadīja un konferences noslēguma runu teica ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, pastāvīgās Civilprocesa likumu grozījumu izstrādes darba grupas dalībnieks  Jānis Lapsa.

Tieslietu ministrija izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem, visiem lektoriem, moderatoriem un visiem klausītājiem, kas šo augstvērtīgo diskusiju par civilprocesuāliem jautājumiem darīja iespējamu un kas deva iedvesmu Tieslietu ministrijai šīs jomas pilnveidošanā.

Komference tika organizēta Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 3.4.1.0/16/I/001 “Justīcija attīstībai”. Projektu 85% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds un 15% ir valsts budžeta finansējums.

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.