Skaidrojums iedzīvotājiem par tiesībām un pienākumiem, kā arī praksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā noteiktā ieguvēja ievešana valdījumā 18.09.2017


Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir sagatavojusi informāciju (skaidrojumu) iedzīvotājiem par regulējumu, tiesībām un pienākumiem, kā arī praksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā noteiktā ieguvēja ievešana valdījumā.

 

Kāpēc ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā veic tiesu izpildītājs?

Tiesu izpildītājam ir ar likumu uzlikts pienākums veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā izpildi. Šāda nolēmuma izpildi tiesu izpildītājam visbiežāk nepieciešams veikt gadījumos, kad nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi pret iepriekšējā īpašnieka (valdītāja) gribu, it sevišķi, ja īpašums pārdots izsolē sakarā ar nenokārtotiem parādiem, bet iepriekšējais īpašnieks atsakās īpašumu atbrīvot un nodot ieguvējam (jaunajam īpašniekam). Papildus norādām, ka ievešana valdījumā var būt arī gadījumos, kad nekustamais īpašums ir pārdots izsolē sakarā ar tiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu.

Tādēļ, ja nekustamā īpašuma ieguvējs vēršas pie tiesu izpildītāja ar lūgumu un tiesas izsniegtu izpildu rakstu par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, tiesu izpildītājam ir pienākums uzsākt pret parādnieku izpildes lietvedību un veikt nepieciešamās darbības, lai tiktu nodrošināta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā. Uzsākot izpildes lietvedību, tiesu izpildītājs ierakstītā pasta sūtījumā nosūta vai izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Ja līdz tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajam datumam parādnieks īpašumu neatbrīvo pats, tiesu izpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni. Ja parādnieks atsakās izpildīt tiesu izpildītāja uzaicinājumu, tiesu izpildītājs izskaidro parādniekam, ka tādā gadījumā īpašumā esošā manta tiks aprakstīta, novērtēta, izvesta un nodota mantas glabātājam glabāšanā un ka parādniekam būs pienākums segt ar šīm darbībām saistītos izdevumus. Ja arī pēc tam parādnieks tomēr atsakās atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu, tikai tādā gadījumā tiesu izpildītājs apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā. Visas minētās darbības tiesu izpildītājs fiksē aktā.

Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas nekad neuzsāk nolēmuma piespiedu izpildi pret personu. Tiesu izpildītāja darbību pamatā vienmēr ir likumīgā spēkā stājies nolēmums un aizskartās puses lūgums, kura ir vērsusies pie tiesu izpildītāja, jo parādnieks nolēmumu nepilda labprātīgi.

 

Ar kuru brīdi parādniekam ir pienākums atstāt nekustamo īpašumu?

Pēc tam, kad parādnieka nekustamais īpašums viņa nenokārtoto parādsaistību dēļ ticis pārdots piespiedu izsolē, parādnieks zaudē īpašumtiesības uz šo īpašumu un viņam ir pienākums to atbrīvot. Ja parādnieks labprātīgi atstāj nekustamo īpašumu, tiesu izpildītāja iesaiste nav nepieciešama un parādniekam nekādi papildus izdevumi nerodas.

 

Kas notiek, ja parādnieks īpašumu neatbrīvo labprātīgi?

Ja parādnieks īpašumu neatbrīvo labprātīgi, nekustamā īpašuma ieguvējam (personai, kas īpašumu iegādājusies izsolē) nav citu iespēju, kā vērsties pie tiesu izpildītāja ar lūgumu ievest viņu īpašuma valdījumā piespiedu kārtā.

Šādā gadījumā parādniekam būs jāsedz visi ar nolēmuma par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā izpildi saistītie izdevumi. Tomēr arī piespiedu izpildes stadijā parādniekam vismaz divreiz vēl tiek dota iespēja pašam atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu.

 

Kā notiek ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā?

Kārtību, kādā tiesu izpildītājs veic ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā piespiedu kārtā, regulē Civilprocesa likuma 74.2 nodaļa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma minētajā nodaļā noteikto kārtību tiesu izpildītājs, uzsākot nolēmuma piespiedu izpildi, vispirms ierakstītā pasta sūtījumā nosūta vai arī izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks telpas neatbrīvos pats.

Līdz paziņojumā norādītajam datumam parādniekam tiek dota iespēja atbrīvot nekustamo īpašumu, izvest savas mantas no īpašuma un nodot nekustamo īpašumu jaunajam īpašniekam, ko praksē vairumā gadījumu parādnieki arī izdara, jo apzinās, ka palikt ilgāk īpašumā viņam vairs nav tiesiska pamata – ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ir ieguvusi cita persona.

Ja līdz paziņojumā norādītajam datumam īpašums tomēr netiek atbrīvots, tiesu izpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Jāmin, ka pie ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā katrai no pusēm – gan nekustamā īpašuma ieguvējam, gan parādniekam ir tiesības katram pieaicināt divus lieciniekus.

 

Kas notiek, ja parādnieks ignorē tiesu izpildītāja uzaicinājumu un neatbrīvo nekustamo īpašumu?

Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni, netiek pildīts, tiesu izpildītājs izskaidro parādniekam, ka tādā gadījumā īpašumā esošā manta tiks aprakstīta, novērtēta, izvesta un nodota mantas glabātājam glabāšanā un ka parādniekam būs pienākums segt ar šīm darbībām saistītos izdevumus (transporta izdevumus, izmaksas par mantu glabāšanu).

Ja arī pēc tam parādnieks tomēr atsakās atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu, tikai tādā gadījumā tiesu izpildītājs apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā.

Visas šīs darbības, tai skaitā parādnieka atteikšanos atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atteikšanos atstāt nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs fiksē aktā, kura vienu eksemplāru pēc tam izsniedz parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim, kura klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiesu izpildītājs var pieaicināt policijas pārstāvjus.

Par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam. Ar šo brīdi ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā uzskatāma par pabeigtu.

 

Kas notiek, ja parādnieks ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā neierodas?

Tātad, kā jau minēts iepriekš, ja līdz paziņojumā norādītajam datumam īpašums tomēr netiek atbrīvots, tiesu izpildītājs dodas uz nekustamo īpašumu, lai uzaicinātu parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Tomēr, ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

Tiesu izpildītājs atkārtoti nosaka datumu, kurā notiks ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, un paziņo par to parādniekam un nekustamā īpašuma ieguvējam. Šajā laikā parādniekam un viņa ģimenes locekļiem joprojām ir iespēja īpašumu atbrīvot pašiem.

Tikai tad, ja ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā arī atkārtoti noteiktajā laikā un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem.

Tiesu izpildītājs apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā.

Visas šīs darbības tiesu izpildītājs fiksē aktā, kura vienu eksemplāru parādnieks pēc tam ir tiesīgs saņemt.

Par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam. Ar šo brīdi ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā uzskatāma par pabeigtu.

 

Kas notiek ar no īpašuma izvestajām mantām?

Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

Aizturēto mantu, tāpat kā gadījumā, ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar Civilprocesa likuma 71. nodaļas, kurā regulēta piedziņas vēršanas uz kustamo mantu kārtība, noteikumiem.

Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks mēneša laikā nav ieradies saņemt (samaksājot sprieduma izpildes izdevumus), tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

 

Kā risināmi strīdi un sūdzības sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā?

Tiesu izpildītāja darbības piedzinējs vai parādnieks Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Tiesa, izskatot sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām, var atzīt konkrētu tiesu izpildītāja darbību par prettiesisku un to atcelt.

Ņemams vērā, ka tā valdītāja iebildumi, no kura nekustamais īpašums pārgājis uz ieguvēju (parādnieka jeb bijušā valdītāja), kā arī trešo personu (visbiežāk – īrnieku) iebildumi pret izsolē iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu neaptur ievešanu valdījumā. Agrākais valdītājs un trešās personas savas tiesības var pierādīt, tikai ceļot prasību tiesā.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 2130. pantu lietas iznomātājam vai izīrētājam jānodod lieta nomniekam vai īrniekam, viņam jādod iespēja to lietot un nomniekam ievākt no tās augļus. No minētā secināmas, ka īres tiesiskās attiecības nerada valdījumu, tomēr nomniekam vai īrniekam kā lietas turētājam saglabājas tiesības lietot tam nodoto lietu.

 

Tikai tāda sūdzība, ko tiesā iesniedz trešā persona, kuras valdījumā nododamais nekustamais īpašums atrodas, aptur ievešanu valdījumā līdz sūdzības izskatīšanai. Sūdzības apmierināšana nekavē nekustamā īpašuma ieguvēju celt vispārējā kārtībā prasību pret nekustamā īpašuma valdītāju.

Tāpat likumā ir noteikts, ka par savu darbību tiesu izpildītāji ir disciplināri atbildīgi:

  •  tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm;
  • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par profesionālās ētikas un citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

Ja, izvērtējot ierosinātās disciplinārlietas materiālus, tiesu izpildītāja rīcībā tiek konstatēti pārkāpumi, viņam tiek piemērots kāds no likumā paredzētajiem disciplinārsodiem – izteikta piezīme, izteikts rājiens, uzlikts naudas sods no 150 līdz 1430 euro apmērā vai pat atcelšana no amata.

 

Kādas ir zvērinātu tiesu izpildītāju izmaksas sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 7.6. apakšpunktu amata atlīdzības takse par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā ir 133,32 euro. Ja ievešanas valdījumā procesā nepieciešams aprakstīt īpašumā esošo mantu, papildus maksājama takse, kas atkarībā no aprakstāmās mantas daudzuma variē no 36,99 euro līdz 266,65 euro. Papildus minētajām summām, ja parādnieks atsakās atvērt telpas un pats izvest sev piederošo mantu, parādniekam būs jāsedz arī izdevumi par atslēdznieka, krāvēju, transporta, mantas glabāšanas, kā arī citiem pakalpojumiem. Šo izdevumu apmērs atkarīgs no katras konkrētās lietas apstākļiem un var sasniegt pat 1000 euro.

 

 

 

 

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.