Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā 29.03.2016


PAZIŅOJUMS PAR TIESĪBĀM

60.2 pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir šādas tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja šī persona pati par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi;

Pirms runājat ar izmeklētāju vai prokuroru, jums ir tiesības piezvanīt savam advokātam. Ja jums ir nepieciešama palīdzība, lai sazinātos ar savu advokātu, jautājiet izmeklētājam vai prokuroram, kurš jums palīdzēs.

Ja jums nav sava advokāta, jūs varat prasīt, lai izmeklētājs vai prokurors jums iedod advokātu kontaktinformāciju.

Gadījumā, ja

  • jūsu mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem, vai
  • jūs kriminālprocesā nevēlaties aizstāvi, bet likums paredz, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta,

jūs varat saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. Ar lūgumu saņemt bezmaksas juridisko palīdzību jums jāvēršas pie izmeklētāja, prokurora vai tiesneša, kuru pienākums ir nodrošināt advokāta piedalīšanos.

2) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

Jums ir tiesības uz privātu sarunu ar advokātu. Advokāts rīkojas neatkarīgi no izmeklētāja un prokurora.

3) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja;

Jums ir tiesības konsultēties ar savu advokātu, pirms izmeklētājs vai prokurors sāk nopratināšanu, kā arī jūs varat konsultēties ar savu advokātu par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar jūsu interešu aizstāvību.   

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos atsevišķā procesuālajā darbībā aizstāvības nodrošināšanai, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

Ja jums nav savs advokāts vai arī viņš nav varējis ierasties uz kādu no izmeklēšanas darbībām, kas noteiktas Kriminālprocesa likuma 81.pantā, jums ir tiesības vērsties pie izmeklētāja vai prokurora, ar lūgumu nodrošināt advokāta piedalīšanos attiecīgajā izmeklēšanas darbībā. Sīkāku informāciju par attiecīgajām izmeklēšanas darbībām jautājiet izmeklētājam vai prokuroram.

Izmeklētāja vai prokurora pienākums ir nodrošināt advokāta piedalīšanos.

5) saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

Lai uzaicinātu sev aizstāvi, jūs varat bez maksas izmantot tās iestādes telefonu, kurā atrodaties.

6) tikt informētai par to, kāds pieņēmums izteikts vai kādas aizdomas radušās pret šo personu, vai kāda apsūdzība tai izvirzīta;

Jums ir tiesības, arī tad, ja jūs nepratina, zināt, kādēļ un par kādu nodarījumu jūs tur aizdomās vai apsūdz. Ja esat aizturēts, jums ir tiesības uzreiz pēc aizturēšanas uzzināt aizturēšanas pamatojumu.

7) likumā noteiktajā kārtībā un apjomā saņemt mutvārdu vai rakstveida tulkojumu tai saprotamā valodā;

Ja jūs nesaprotat valodu, kurā runā izmeklētājs vai prokurors, vai nerunājat tajā, jums ir tiesības uz bezmaksas tulka palīdzību. Tulks var jums palīdzēt sarunāties arī ar advokātu, un viņa pienākums ir neizpaust minēto sarunu saturu.

Likumā noteiktajos gadījumos un apmērā jums ir tiesības saņemt dokumentu tulkojumu, tostarp arī tiesneša lēmumu, ar ko tiek atļauts jūs apcietināt vai turēt apcietinājumā, lēmumu par jūsu saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzību) un ikvienu tiesas spriedumu.

Ja likumā nav noteikts rakstveida tulkojums, tad jums tiks nodrošināts dokumenta vai tā satura izklāsta tulkojums mutvārdos.

8) sniegt liecību vai atteikties liecināt;

Kad jūs nopratina izmeklētājs vai prokurors, jums nav obligāti jāatbild uz jautājumiem par nodarījumu, par kuru jūs tur aizdomās. Jūsu advokāts var palīdzēt jums pieņemt lēmumu attiecībā uz liecināšanu vai atteikšanos liecināt. Ja jūs izlemjat sniegt liecību, jums ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.

Tuvinieks Kriminālprocesa likuma izpratnē ir jūsu saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsi, kā arī tās personas, ar kuru jūs dzīvojat kopā un ar kuru jums ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

9) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.

Jūs varat pārsūdzēt lēmumu, ja tas ir paredzēts šajā likumā un norādīts lēmumā, kas jums izsniegts vai pieņemts attiecībā uz jums. Jautājiet izmeklētājam, prokuroram vai tiesai, kad, kam un kādos termiņos jums jāiesniedz sūdzība, ja to vēlaties.

(2) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas procesa un tiesas.

Par liecību nesniegšanu jums nevar tikt piemērotas nekādas sankcijas. Liecību nesniegšana nenozīmē, ka atzīstat savu vainu.

(3) Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, aizturētajam, kā arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ciktāl šāda piekļuve neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;

            Pirms tiek pieņemts lēmums par apcietinājuma piemērošanu, jums (vai jūsu advokātam) ir tiesības saņemt ierosinājuma kopiju un iepazīties ar tiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai jūs varētu apstrīdēt apcietinājuma piemērošanu. Šie dokumenti ietver:

  • ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu
  • visus tos dokumentus, kas ierosinājumā norādīti kā pamatojums tam, kāpēc jums jāpiemēro apcietinājums.

Iepazīšanos ar dokumentiem jums var atteikt, ja tas var apdraudēt citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un vai traucēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu paziņo viņa tuviniekam, mācību iestādei, darba devējam, kā arī sazināties ar vienu no tiem, ciktāl šāda sazināšanās neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu tiktu informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, kā arī ar to sazināties;

            Jums jāinformē izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai vēlaties, lai kāds, piemēram, tuvinieks, mācību iestāde vai darba devējs, tiktu informēts par jūsu aizturēšanu vai apcietināšanu. Dažos gadījumos tiesības informēt citu personu par jūsu aizturēšanu vai apcietināšanu var tikt uz laiku ierobežotas. Šādos gadījumos izmeklēšanas iestādes darbinieks jūs par to informēs.

            Tuvinieks Kriminālprocesa likuma izpratnē ir jūsu saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsi, kā arī tās personas, ar kuru jūs dzīvojat kopā un ar kuru jums ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

            Informējiet izmeklēšanas iestādes darbinieku, ka vēlaties, lai par to, ka esat aizturēts vai apcietināts, tiktu paziņots jūsu valsts konsulārajai iestādei vai vēstniecībai. Tāpat informējiet izmeklēšanas iestādes darbinieku arī tad, ja vēlaties sazināties ar jūsu valsts konsulāta vai vēstniecības amatpersonu

3) saņemt informāciju par tiesībām uz neatliekamo medicīnisko palīdzību;

            Jums ir tiesības uz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Informējiet izmeklēšanas iestādes darbinieku, ja jums ir nepieciešama šāda palīdzība. Ja jums ir nepieciešamas kādas speciālas zāles vai speciāla aprūpe, nekavējoties paziņojiet par to izmeklēšanas iestādes vai citas kompetentas iestādes darbiniekam.

4) saņemt informāciju par maksimālo stundu vai mēnešu skaitu, uz kādu personai var tikt ierobežota brīvība pirmstiesas procesā.

            Jūs var aizturēt ne ilgāk kā uz 48 stundām. Kad minētais laiks ir pagājis, jums ir jābūt vai nu atbrīvotam, vai arī jūs jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, kurš pieņems lēmumu par to, vai jums tiks piemērots apcietinājums.         

            Jautājiet savam advokātam vai tiesnesim informāciju par iespēju apstrīdēt jūsu apcietināšanu.

            Maksimālais laiks, ko jūs pirmstiesas procesā var turēt apcietinājumā, ir atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma smaguma, par ko jūs tur aizdomās vai apsūdz, ir:

  • par kriminālpārkāpumu – 20 dienas
  • par mazāk smagu noziegumu – 4 mēneši
  • par mazāk smagu noziegumu, kas saistīts ar dzimumneaizskaramību un tikumību, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo – 6 mēneši
  • par smagu noziegumu – 6 mēneši
  • par sevišķi smagu noziegumu – 15 mēneši

Daži no šiem termiņiem var tikt pagarināti likumā noteiktajā kārtībā!

(4) Personai, tiklīdz tā ieguvusi tiesības uz aizstāvību, nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajām tiesībām. To, ka informācija ir izsniegta un, ja nepieciešams, tiesības izskaidrotas, persona apliecina ar savu parakstu.

            Ja jums kaut kas no iepriekš minētā nav saprotams, jūs varat prasīt, lai jums to izskaidro. Ar savu parakstu jūs apliecināt, ka iepriekš minētais tiesību izskaidrojums jums ir saprotams, un ka ir saprotami atbildēts uz jūsu jautājumiem par jūsu tiesībām.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.