Eiropas Savienības Tiesa par koncesiju līgumu interpretāciju 11.11.2011


Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) šī gada 10. novembrī ir pasludinājusi spriedumu prejudiciālā nolēmuma lietā C-348/10 Norma-A et Dekom. Šajā lietā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts lūdza Tiesas viedokli par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu slēgšanu koncesiju līgumu veidā.

Lūgums iesniegts tiesvedībā starp uzņēmumiem SIA „Norma A”, SIA „Dekom” un Ludzas novada domes tiesības pārņēmušo Latgales plānošanas reģionu par „koncesijas” piešķiršanu uzņēmumam SIA „Ludzas autotransporta uzņēmums” sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšanai Ludzas pilsētā un rajonā.

Lietas pamatā bija jautājums par to, vai par sabiedrisko pakalpojumu koncesiju atzīstams līgums, ar kuru līgumslēdzējai pusei nodotas tiesības sniegt sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus apstākļos, kad daļu no atlīdzības veido tiesības izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, bet vienlaikus līgumslēdzēja iestāde kompensē pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas rezultātā radušos zaudējumus, turklāt pakalpojuma izmantošanas risks ir ierobežots pakalpojuma sniegšanas kārtību reglamentējošo publisko tiesību noteikumu un līguma noteikumu dēļ.

Šajā lietā rakstiskos apsvērumus iesniedza arī Latvijas Republika, norādot, ka līguma kvalifikācijas izvērtēšana, atbilstoši Tiesas judikatūrai, būtu jāveic nacionālajai tiesai. Tāpat norādīja, ka konkrētajā gadījumā noslēgtais līgums var tikt klasificēts kā koncesijas līgums.

Atbilstoši Tiesas spriedumā noteiktajam par pakalpojumu (iepirkuma) līgumu Eiropas Savienības tiesību izpratnē ir uzskatāms līgums, ar kuru atbilstoši šo pakalpojumu sniegšanu regulējošajām publisko tiesību normām un līguma noteikumiem līdzējs neuzņemas būtisku līgumslēdzējas iestādes riska daļu. No tā secināms, ka būtiskākā atšķirība starp pakalpojumu un koncesiju līgumiem ir tāda, ka vienā gadījumā līgumslēdzējs neuzņemas risku, bet otrā   uzņemas.

Tiesa spriedumā norādīja, ka jautājums par to, vai attiecīgais pamatlietā aplūkotais tiesiskais darījums jākvalificē kā pakalpojumu koncesija vai pakalpojumu publiskā iepirkuma līgums, ir jāizvērtē nacionālajai tiesai, ņemot vērā visas minētā tiesiskā darījuma īpatnības.

Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties http://curia.europa.eu

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.