Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu AKKA/LAA un Konkurences padomes strīdā 26.09.2017


2017. gada 14. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība (turpmāk - AKKA/LAA) pret Konkurences padomi.

AKKA/LAA ir muzikālo darbu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kurai vienīgajai Latvijā ir tiesības par maksu izsniegt licences ar tās pārvaldītajām autortiesībām, lai publiskotu ar autortiesībām aizsargātus darbus.[1]

Konkurences padome 2008. gadā uzlika AKKA/LAA naudas sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, piemērojot pārmērīgus tarifus par muzikālo darbu izmantošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Pēc lēmuma saņemšanas, AKKA/LAA noteica jaunus tarifus, par kuriem Konkurences padome uzsāka pārbaudes procedūru. Pārbaudes procedūras ietvaros Konkurences padome salīdzināja piemērotos tarifus ar Lietuvu un Igauniju un konstatēja, ka Latvijā vairākumā gadījumu tarifi ir augstāki. Konkurences padome secināja, ka, rēķinot tarifus atkarībā no attiecīgās vietas platības, Latvijā tarifi ir no divām līdz trim reizēm augstāki.[2] Kā otru faktoru tarifu salīdzināšanai vērtēja pirktspējas paritātes indeksu (turpmāk - PPP indekss),[3] salīdzinot to ar aptuveni divdesmit dalībvalstīs esošajiem, un tika konstatēts, ka Latvijā maksājamie tarifi par 50% līdz 100% pārsniedz citās dalībvalstīs piemērotos tarifus.[4]

Pēc pārbaudes procedūras Konkurences padome secināja, ka Latvijas tarifi, tos salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nav taisnīgi, un uzlika AKKA/LAA naudas sodu aptuveni 32 000 EUR apmērā. Naudas sods tika aprēķināts, pamatojoties uz organizācijas apgrozījumu, uzskatot, ka atlīdzības, kuras tiek iekasētas tiesību subjektu interesēs, ir organizācijas apgrozījuma neatņemama sastāvdaļa.[5]

Par šādu lēmumu AKKA/LAA vērsās Administratīvajā tiesā, lūdzot atcelt Konkurences padomes lēmumu. Pieteikums tika pamatots ar vairākiem argumentiem, proti, Konkurences padome ir tarifus salīdzinājusi tikai ar Baltijas valstīm, lai gan iekšzemes kopprodukts un cenu līmenis Latvijas situācijā esot salīdzināms arī ar vairākām citām valstīm; ir nesaprotamas etalontarifu noteikšanas metodes; AKKA/LAA neesot pienākums attaisnot savus tarifus, kā arī, aprēķinot naudas sodu, nav jāņem vērā summas, kuras tiek iekasētas autoriem paredzētajām atlīdzībām, jo tās nav organizācijas īpašums.[6]

Administratīvā tiesa lēmumu daļēji atcēla, atzīstot, ka ir pamatoti konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un pamatoti salīdzināti tarifi ar Baltijas valstīm, tomēr nav pamatota autoriem paredzēto atlīdzību iekļaušana organizācijas apgrozījumā, līdz ar to, liekot naudas sodu pārrēķināt. Par šādu spriedumu abas tiesvedībā iesaistītās puses iesniedza apelācijas sūdzību, kuras ietvaros tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST prejudiciālos jautājumus. Pirmkārt, iesniedzējtiesa vēlējās noskaidrot, vai lietā noteiktie tarifi spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un ir piemērojams Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 102. pants par nauda sodiem, otrkārt, kā jāinterpretē minētajā pantā lietotais "netaisnīgas cenas" jēdziens un vai tas konkretizējams ar PPP indeksu, kā arī - kā tiek veikta tarifu salīdzināšana.

Spriedumā EST atgādināja, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 102. panta nosacījumu piemērošanā ir jāņem vērā, ka tā mērķis ir konkurences tiesiskajā regulējumā nošķirt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un dalībvalstu tiesību piemērošanas jomas.[7] Līdz ar to ES tiesību piemērojamības jomā ietilpst jebkura aizliegta vienošanās un darbība, kas var apdraudēt brīvo tirdzniecību starp dalībvalstīm un kaitēt vienotajam tirgum. EST atsaucās uz spriedumu Lucazeau, kurā netieši tika atzīts, ka monopolstāvoklī esošas autortiesību pārvaldījuma organizācijas tarifi spēj ietekmēt pārrobežu tirdzniecību un šādai situācijai ir piemērojams LESD 102. pants, [8] līdz ar to piemērojot pantu arī konkrētajai lietai.

EST arī atzina, ka metode, kas ir balstīta uz attiecīgās dalībvalsts cenu salīdzināšanu ar citām dalībvalstīm, ir derīga,[9] un situācijā, kad uzņēmuma tarifi, salīdzinot ar citu valstu piedāvātajiem, ir augstāki, to var uzskatīt par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Attiecībā uz Konkurences padomes veikto salīdzinājumu tikai ar Baltijas valstīm EST norādīja, ka salīdzinājums nav uzskatāms par nepietiekami reprezentatīvu tāpēc vien, ka aptver ierobežotu dalībvalstu skaitu,[10] ja vien etalondalībvalstis tiek izraudzītas pēc objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Apskatītajā lietā iesniedzējtiesai ir jāvērtē šo kritēriju ievērošana, ņemot vērā, ka konkurences iestādēm pastāv zināma rīcības brīvība, izvēloties salīdzināšanas metodes.

Tālāk EST vērtēja, kāda tarifu atšķirība ir uzskatāma par ievērojamu un kādus pierādījumus autortiesību organizācija var sniegt, lai atspēkotu tarifu pārmērīgumu. "Ievērojami" augstākus tarifus nav iespējams konkrēti konstatēt, un katrā lietā ir jāvērtē individuālie apstākļi, fakti un situācija attiecīgajā tirgū. Šādu izvērtēšanu EST atstāj iesniedzējtiesas ziņā, norādot, ka atšķirību ir iespējams attaisnot, pierādot atšķirīgus apstākļus.

Attiecībā uz tiesību subjektiem paredzētā atalgojuma iekļaušanu organizācijas apgrozījumā, EST norādīja, ka tas ir pieļaujams gadījumā, kad šis atalgojums ietilpst šīs organizācijas sniegto pakalpojumu vērtībā un kad šāda iekļaušana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka uzliktais naudas sods ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem nodrošināja Latvijas pārstāvību EST lietā C-177/16, gan sniedzot rakstveida apsvērumus, gan arī piedaloties mutvārdu tiesas sēdē.

 


[1] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 7.punkts.

[2] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 9.punkts.

[3] PPP indekss tiek plaši izmantots ekonomiskajos pētījumos, kurus veic tostarp tādas organizācijas kā Eurostat, ESAO vai Pasaules Banka, kad ir jāveic, piemēram, dzīves līmeņa salīdzināšana valstīs. Tālab PPP valūtas maiņas likmes tiek piemērotas, lai ekonomiskos rādītājus no valsts valūtas konvertētu mākslīgā kopīgā valūtā, kura dēvēta par pirktspējas standartu [Purchasing Power Standard], kas izlīdzina dažādu valstu valūtu pirktspēju un ļauj veikt jēgpilnus salīdzinājumus starp valstīm. Tādējādi šīs darbības ļauj pielāgot salīdzināmos datus atbilstoši dažādās valstīs esošajiem atšķirīgajiem cenu līmeņiem. (Ģenerāladvokāta N.Vāla 2017. gada 6. aprīļa secinājumi lietā C-177/16 AKKA/LAA, ECLI:EU:C:2017:286, 87. punkts)

[4] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 10.punkts.

[5] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 11.punkts.

[6] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 12.punkts.

[7] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 25.punkts.

[8] EKT 1989.gada 13.jūlija spriedums apvienotajās lietās 10/88, 241/88 un 242/88 Lucazeau u.c., EU:C:1989:326.

[9] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 38.punkts.

[10] EST 2017.gada 14.septembra spriedums lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība pret Konkurences padomi, ECLI:EU:C:2017:286, 40.punkts.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.