Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu lietā par Eiropas Savienības pilsoņa izdošanu trešajai valstij 12.09.2016


2016. gada 7. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-182/15 Petruhhin, kurā EST analizēja Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pilsoņa izdošanas trešajai valstij kārtību no ES tiesību skatupunkta. Prejudiciālā nolēmuma lūgumu EST iesniedza Latvijas Republikas Augstākā tiesa (turpmāk – Augstākā tiesa).

Igaunijas pilsonis Aleksejs Petruhins tika aizturēts Bauskā 2014. gadā. Ņemot vērā Interpola interneta vietnē publicētu paziņojumu par viņa meklēšanu, viņam tika piemērots pagaidu apcietinājums, kura laikā Krievijas Federācija iesniedza lūgumu viņu izdot, jo pret viņu uzsākta kriminālvajāšana un viņam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums par mēģinājumu organizētā grupā ar citām personām realizēt narkotiskās vielas sevišķi lielā apmērā.

Augstākā tiesa, izskatot A. Petruhina motivēto lūgumu atcelt lēmumu par viņa izdošanu Krievijas Federācijai, uzdeva trīs prejudiciālos jautājumus, būtībā jautājot:

  • pirmkārt, vai apstāklis, ka ES pilsoņi, kas pārvietojas uz citu dalībvalsti, netiek pasargāti no izdošanas trešajai valstij tādā pašā mērā kā šīs dalībvalsts pilsoņi, nav pretrunā ES pilsonības jēgai, konkrētāk Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 21. pantā minētajām ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesībām un LESD 18. pantā minētajam diskriminācijas aizliegumam pilsonības dēļ;
  • otrkārt, vai izdošanas gadījumā dalībvalstij jāveic Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 19. pantā minētās aizsardzības pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā garantiju pārbaude.

EST atzina, ka, nepastāvot starptautiskai konvencijai starp ES un attiecīgo trešo valsti, izdošanas jomā pastāvošie noteikumi ietilpst dalībvalstu kompetencē. Tajā pašā laikā EST atgādināja, ka minētais apstāklis neatbrīvo no atbildības par šīs kompetences īstenošanu saskaņā ar ES tiesībām, tajā skaitā ES regulējumu ES pilsonības jomā.

Tādi izdošanas noteikumi, kas ļauj izdot trešajai valstij ES pilsoni, kas ir citas dalībvalsts pilsonis, tajā pašā laikā ļaujot neizdot savus pilsoņus, ir pārvietošanās brīvības ierobežojums LESD 21. panta izpratnē. Saskaņā ar EST pastāvīgo judikatūru šāds ierobežojums var būt attaisnots, ja tas pamatots ar objektīviem apsvērumiem un ir samērīgs ar valsts tiesībās noteikto leģitīmo mērķi.

Konkrētajā gadījumā izvairīšanās no personu, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, nesodāmības riska, var būt objektīvs apsvērums, kas pamato attiecīgo ierobežojumu. Tomēr no EST pastāvīgās judikatūras izriet, ka pasākumiem jābūt nepieciešamiem, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, un šos mērķus nevar sasniegt ar personas tiesību mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

EST atzina par atbilstošām izvirzītā mērķa sasniegšanai attiecīgās personas izdošanu trešajai valstij regulējošās normas, kas principā ļauj izdot trešajai valstij citas dalībvalsts pilsoni. Tomēr, izvērtējot personas tiesību mazāk ierobežojošo līdzekļu pastāvēšanu, EST norādīja, ka būtu jādod priekšroka informācijas apmaiņai ar dalībvalsti, kuras pilsonība ir attiecīgajai personai, ciktāl tai ir kompetence īstenot kriminālvajāšanu par trešajā valstī izdarīto nodarījumu, lai ļautu tai izdot Eiropas apcietināšanas orderi kriminālvajāšanas veikšanai. Tādēļ Petruhhin lietai līdzīgos gadījumos dalībvalstij ir pienākums informēt dalībvalsti, kuras pilsonība ir attiecīgajam pilsonim, un pēc pēdējās dalībvalsts lūguma nodot minēto pilsoni šai dalībvalstij atbilstoši Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, noteikumiem, ja vien šī dalībvalsts var īstenot kriminālvajāšanu attiecībā uz minēto pilsoni.

Uz Augstākās tiesas jautājumu par Hartas 19. pantā noteikto garantiju pārbaudi EST atbildēja apstiprinoši. Ciktāl dalībvalsts, kurai lūdz izdošanu, kompetentās iestādes rīcībā ir informācija, kas pierāda faktisku necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās pret personām risku trešajā valstī, kura ir lūgusi veikt izdošanu, tai ir jāizvērtē šī riska pastāvēšana brīdī, kad tai ir jāpieņem lēmums par personas izdošanu šai valstij. Kompetentai iestādei ir jāpamatojas uz objektīvu, ticamu, konkrētu un pienācīgi atjauninātu informāciju, kas var izrietēt tostarp no:

  • Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem;
  • trešās valsts, kas ir lūgusi veikt izdošanu, tiesu spriedumiem,
  • lēmumiem, ziņojumiem un citiem dokumentiem, kurus ir izstrādājušas Eiropas Padomes institūcijas vai kuri izriet no Apvienoto Nāciju sistēmas.

Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties www.curia.europa.eu (lieta Nr. C-182/15).

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.