Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu lietā saistībā ar atkārtotas pēcmuitošanas pārbaudes veikšanu un sākotnējās pēcmuitošanas pārbaudes rezultātu pārskatīšanu 07.01.2016


Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) 2015. gada 10. decembrī pasludināja spriedumu lietā C-427/14 Veloserviss. Šajā lietā Latvijas Republikas Augstākā tiesa uzdeva jautājumus, lai noskaidrotu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 78. panta 3. punkta (turpmāk - Muitas kodekss) interpretāciju, saistībā ar atkārtotas pēcmuitošanas pārbaudes veikšanu un sākotnējās pēcmuitošanas pārbaudes rezultātu pārskatīšanu.

Lieta saistīta ar tiesvedību starp SIA “Veloserviss” un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk ‑ VID). SIA “Veloserviss” no Kambodžas uzņēmuma ieveda un 2007.gadā deklarēja laišanai brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā velosipēdus, kuriem SIA “Veloserviss”, pamatojoties uz Kambodžas valdības 2007.gadā izsniegto A veidlapas (FORM A) izcelsmes sertifikātu piemēroja preferenciālo muitas nodokļa atvieglojumu – muitas nodokli 0% apmērā. VID par SIA “Veloserviss” deklarācijām 2008.gadā veica muitas auditu, tajā skaitā, konstatējot pareizu ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu. Eiropas Komisijas Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk - OLAF) 2009.gadā atklāja, ka Kambodžas valdības uzņēmumam 2007.gadā izsniegtais izcelsmes sertifikāts neatbilst Kambodžas izcelsmes preču statusam. Tādējādi, laižot brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā no Kambodžas uzņēmuma importētos velosipēdus, tiem nebija pamata piemērot nodokļu atvieglojumus. VID šo informāciju saņēma 2010.gadā. Saskaņā ar šo informāciju un pamatojoties uz Muitas kodeksa 78.panta 3.punktā noteikto, VID veica muitas nodokļa pārrēķinu par SIA “Veloserviss”  2007.gadā deklarēto preci  “velosipēdi”,  par kuru VID 2008.gadā bija veicis muitas auditu. VID konstatēja, ka deklarētajai precei nebija pamata piešķirt preferenciālo izcelsmi un piemērot muitas nodokļa atvieglojumu. VID papildināja iepriekš pieņemto muitas audita lēmumu un ar 2010.gada 23.jūlija lēmumu Nr.22.4/38141 uzlika SIA “Veloserviss” pienākumu papildus samaksāt muitas nodokli atbilstoši pamatlikmei 14% apmērā no muitas vērtības. SIA “Veloserviss” par VID 2010.gada 23.jūlija lēmuma Nr.22.4/38141 atcelšanu  vērsās administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa ar 2012.gada 17.februāra spriedumu un Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 27.marta spriedumu apmierināja SIA “Veloserviss” prasību par VID 2010.gada 23.jūlija lēmuma Nr.22.4/38141atcelšanu. VID par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt, norādot, ka 2008.gadā, veicot SIA “Veloserviss” muitas auditu, VID rīcībā nav bijis OLAF 2009.gada ziņojums. Tādējādi VID nebija iespējams konstatēt nepamatotu velosipēdu izcelsmes sertifikātu uzrādīšanu un piemērot pareizu ievedmuitas nodokļa likmi. Latvijas Republikas Augstākās tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST prejudiciālos jautājumus.

EST tika uzdoti trīs prejudiciālie jautājumi par to, 1) vai Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts interpretējams tā, ka atkārtotas pēcmuitošanas pārbaudes veikšanu un sākotnējās pēcmuitošanas pārbaudes rezultātu pārskatīšanu ierobežo tiesiskās paļāvības princips; 2) vai Muitas kodeksa 78. panta 3. punktā paredzēto pēcmuitošanas pārbaužu veikšanas kārtību un ierobežojumus pārbaužu rezultātu pārskatīšanai var noteikt nacionālās dalībvalsts likumos; kā arī, 3) vai Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts interpretējams tā, ka nacionālie likumi drīkst saturēt ierobežojumus sākotnējās muitas pēcmuitošanas pārbaudes rezultātu pārskatīšanai, ja ir saņemta informācija, ka muitas noteikumi piemēroti uz nepatiesu vai nepilnīgu ziņu pamata, kas nebija zināma sākotnējā pēcmuitošanas lēmuma pieņemšanas brīdī?

EST spriedumā atzina, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības principam vispārīgi nav pretrunā tas, ka muitas dienesti veic pārskatīšanu vai vēlākas pēcmuitošanas pārbaudes un rīkojas atbilstoši to rezultātiem Muitas kodeksa 78. panta 3. punkta izpratnē. Tāpat EST paskaidroja, ka, lai arī dalībvalstis joprojām ir pilnvarotas pieņemt procesuālus noteikumus Muitas kodeksa piemērošanas jomā, tām tomēr ir jāpārliecinās, ka tie atbilst šim kodeksam, kā arī – vispārīgi – atbilstošajām Eiropas Savienības tiesību prasībām un principiem. Ar šādu atrunu dalībvalstu kompetencē principā saglabājas tādu noteikumu pieņemšana, kas reglamentē Muitas kodeksa 78. panta 3. punktā paredzētās pēcmuitošanas pārbaudes.

EST, atbildot uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas uzdotajiem jautājumiem, norādīja, ka Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir ierobežota muitas dienestu iespēja atkārtoti veikt pārskatīšanu vai pēcmuitošanas pārbaudi un tās rezultātā noteikt jaunu muitas parādu, ciktāl šī ierobežošana attiecas uz trīs gadu laikposmu no sākotnējā muitas parāda rašanās brīža, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties www.curia.europa.eu  (lieta Nr. C-427/14).

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.