Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu par muitas tiesībās lietotā jēdziena “saistītās personas” skaidrojumu 04.02.2016


Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2016. gada 21. janvārī pasludināja spriedumu lietā C-430/14 Stretinskis, kurā prejudiciālā nolēmuma lūgumu EST iesniedza Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā Tiesa).

Laika periodā no 2008. līdz 2009. gadam A. Stretinskis (turpmāk – pieteicējs) importēja brīvam apgrozījumam Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā lietotus apģērbus no ASV uzņēmumiem “Latcars LLC” un “Dexter Plus LLC”. Par to tika noformēti vienotie administratīvie dokumenti. Pieteicējs preču muitas vērtības aprēķinu veicis pēc darījuma vērtības metodes, pamatojoties uz ASV uzņēmumu rēķinos norādīto preču kopējo cenu un transporta pakalpojumu cenu par preču piegādi ar jūras transportu.  VID radās šaubas par uzrādīto preču muitas vērtību. Cita starpā šaubas radīja tas, ka pieteicējs un preces piegādājušo uzņēmumu "Latcars LLC" un "Dexter Plus LLC" direktors Māris Stretinskis ir brāļi un līdz ar to - saistītās personas Regulas Nr.2454/93

[1] 143. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, kas nosaka, ka personas uzskata par saistītām, ja tās ir vienas ģimenes locekļi.

Lieta nonāca līdz Augstākajai tiesai, kura nolēma uzdot EST šādus prejudiciālus jautājumus:

1) Vai Regulas Nr. 2454/93 143. panta l. punkta "h" apakšpunkts interpretējams tādējādi, ka tas attiecināms ne tikai uz situācijām, kad darījuma puses ir vienīgi fiziskās personas, bet arī uz situācijām, kad ģimenes vai radniecības attiecības pastāv starp darījuma puses - juridiskās personas - amatpersonu un citu darījuma pusi (fizisko personu) vai tās amatpersonu (juridiskās personas gadījumā)?

2) Ja atbilde ir apstiprinoša, vai tiesai, kas izskata lietu, ir jāveic tālāks lietas apstākļu izvērtējums par patieso attiecīgās fiziskās personas ietekmi juridiskajā personā?

Atbildot uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, EST sākumā norādīja, ka tie būtu jāizvērtē kopīgi. Proti, Augstākā tiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2454/93 143. panta 1. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pircējs, kas ir fiziska persona, un pārdevējs, kas ir juridiska persona, kuras amatpersona ir šā pircēja brālis, ir uzskatāmi par saistītām personām Muitas kodeksa

[2] 29. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

EST atzīmēja, ka no Regulas Nr. 2454/93 143. panta 1. punkta h) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā minētās attiecības ir starp fiziskām personām, taču pamatlietā attiecīgo preču pārdevējs ir juridiska persona. Tajā pašā laikā risks, ka ievesto preču pārdošanas cenu ietekmē radniecības attiecībā esošas personas, eksistē vienlīdz tad, kad pārdevējs ir juridiska persona, kurā kāds pircēja radinieks spēj ietekmēt pārdošanas cenu par labu šim pēdējam. Tādējādi Muitas kodeksa 29. panta 1. punkta d) apakšpunkta lietderīgā iedarbība būtu apdraudēta, ja Regulas Nr. 2454/93 143. panta 1. punkta h) apakšpunkts būtu interpretējams tādā veidā, ka viena no pirkuma pusēm nevar būt juridiska persona, lai pircējs un pārdevējs varētu tikt uzskatīti par saistītām personām. Līdz ar to tādos gadījumos, kad kāda fiziska persona spēj juridiskā personā ietekmēt ievesto preču pārdošanas cenu par labu pircējam, ar kuru to saista radniecības attiecības, tas, ka pārdevējs ir juridiska persona, neliedz iespēju šo preču pircēju un pārdevēju uzskatīt par saistītiem Muitas kodeksa 29. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

Lai novērtētu, vai kāda fiziska persona spēj juridiskā personā ietekmēt ievesto preču pārdošanas cenu par labu pircējam, ar kuru to saista radniecības attiecības, jāizvērtē pircēja radinieka veiktās funkcijas attiecīgajā juridiskajā personā vai – kā tas bija pamatlietā – apstāklī, ka šis radinieks ir vienīgais, kas juridiskajā personā veic kādas darbības. Muitas iestādēm jāpārbauda attiecīgās pārdošanas apstākļi un jāpieņem darījuma vērtība tik lielā mērā, cik tādas attiecības, kā pamatlietā aplūkotās, nav ietekmējušas ievesto pārdošanas cenu.

Rezultātā EST secināja, ka Regulas Nr.2454/93 143. panta 1. punkta h) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka pircējs, kas ir fiziska persona, un pārdevējs, kas ir juridiska persona, kurā šī pircēja radinieks faktiski spēj ietekmēt preču pārdošanas cenu par labu šim pircējam, ir uzskatāmi par saistītām personām Muitas kodeksa 29. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties www.curia.europa.eu  (lieta Nr. C-664/13).

[1] Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi. OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

[2] Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97. OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.