Eiropas Savienības Tiesa pasludina vēl vienu spriedumu par apdrošinātāja atbildības limitu attiecībā uz nemateriālo zaudējumu kompensāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ietvaros 24.03.2014


Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2013.gada 24.oktobrī ir pasludinājusi spriedumu lietā C-371/12 Petillo et Petillo. Šajā lietā Itālijas tiesa uzdeva prejudiciālu jautājumu par to, kā interpretēt Padomes 1972.gada 24.aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk tekstā - Pirmā direktīva) 3.panta 1.punktu, kā arī Padomes 1983.gada 30.decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (turpmāk tekstā - Otrā direktīva) 1.panta 1. un 2.punktu.

2007.gadā M. Recchioni vadītais transportlīdzeklis ietriecās C. Petillo piederošā transportlīdzekļa aizmugurē, kuru vadīja E. Petillo. Tā rezultātā pēdējai minētajai personai radās miesas bojājumi. Petillo kungi cēla prasību Itālijas tiesā pret M. Recchioni apdrošināšanas sabiedrību Unipol, pieprasot Unipol izmaksāt materiālo zaudējumu atlīdzību konkrētā apmērā, kā arī E. Petillo nodarītā nemateriālā kaitējuma atlīdzību EUR 14 155,37 apmērā, jau izmaksāto EUR 2700 vietā.

Itālijas tiesa uzdeva prejudiciālo jautājumu, vēloties noskaidrot, vai ES tiesību aktiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek paredzēts konkrēts režīms attiecībā uz atlīdzināmā nemateriālā kaitējuma, kas radies ceļu satiksmes negadījumu rezultātā radītiem viegliem miesas bojājumiem, apmēru, ierobežojot šī kaitējuma atlīdzības apmēru, salīdzinot ar to, kas tiek piešķirts kā atlīdzība par identiska kaitējuma, kas radies citu iemeslu dēļ, nevis konkrēto negadījumu rezultātā, nodarīšanu.

EST atzina, ka pamatlietā izskatāmais Itālijas tiesiskais regulējums atbilst ES tiesībām. EST norādīja, ka Itālijas Civilkodeksā ir paredzēts pamatojums tiesībām saņemt atlīdzību par nemateriālu kaitējumu, kas radies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, tajā pašā laikā Privātpersonu apdrošināšanas kodeksā ir paredzēta kārtība, lai noteiktu atlīdzības apmēru par kaitējumu veselībai, kas radies nelielu ievainojumu dēļ, kuri iegūti minētajos negadījumos. Ir jāuzskata, ka, no vienas puses, šis valsts tiesību regulējums ietver valsts materiālās tiesības civiltiesiskās atbildības jomā, uz kurām ir atsauce Pirmajā un Otrajā direktīvā un, no otras puses, ka tas nav tāds, kas ierobežotu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu, kurš ir paredzēts apdrošinātajam. Turklāt lietas materiāli neietver norādi uz to, ka valsts tiesību regulējumā nav paredzēti apmēri, kas atbilstu Otrajā direktīvā paredzētajiem minimālajiem atlīdzības apmēriem attiecībā uz obligāto apdrošināšanu par kaitējumu īpašumam un miesas bojājumiem.

Tālāk EST pārbaudīja, vai konkrētais valsts tiesību regulējums izslēdz vai nesamērīgi samazina cietušās personas tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu. EST norādīja, ka ar Pirmās un Otrās direktīvas normām dalībvalstīm netiek piemērots konkrēts režīms, lai noteiktu cietušās personas tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar apdrošinātās personas civiltiesisko atbildību. EST secināja, ka iesniegtajos lietas materiālos nav nekā, kas norādītu uz cietušā tiesību izslēgšanu vai nesamērīgu samazinājumu. No minētajiem materiāliem, pirmkārt, izriet, ka atlīdzība tiek piešķirta, otrkārt, ka ierobežojošākā aprēķina metode, kas paredzēta attiecībā uz šo atlīdzību, ir piemērojama tikai par kaitējumu, kas radies nelielu fizisku ievainojumu dēļ, un visbeidzot, ka šī aprēķina rezultātā iegūtā summa ir samērīga it īpaši ar iegūto ievainojumu smagumu un radušās invaliditātes ilgumu. Turklāt šī sistēma ļauj tiesai pielāgot izmaksājamās atlīdzības apmēru, īstenojot tās palielinājumu, kas var sasniegt piekto daļu no aprēķinātās summas.

Lietai C-371/12 Petillo et Petillo var būt būtiska nozīme saistībā ar Latvijas Republikas tiesisko regulējumu. Tajā iestājās un savu nostāju pauda arī Latvijas Republika. EST līdzīgu jautājumu izskatīja arī Latvijas lietā C-277/12 Drozdovs, kurā prejudiciāla nolēmuma lūgumu uzdeva Augstākās tiesas Civillietu departamenta (turpmāk – AT). EST pasludināja spriedumu minētajā lietā 2013.gada 24.oktobrī. Pēc tā saņemšanas AT vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, kas 2014.gada 14.februārī ierosināja lietu „Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam”.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.