Eiropas Savienības Tiesas spriedums par deklarētā eļļu maisījuma kvalificēšanu kā pārtikas vai kā nepārtikas maisījumu 18.05.2016


2016. gada 28. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-233/15 Oniors Bio. Šo lietu EST ierosināja pēc Latvijas Republikas Administratīvās apgabaltiesas prejudiciālā nolēmuma lūguma. Pamatlietas ietvaros radās neskaidrība, kāda Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras (turpmāk – KN) apakšpozīcija būtu jāpiemēro šķidram, neapstrādātam, negaistošam augu eļļu maisījumam, ko veido rapšu eļļa (88 %) un saulespuķu eļļa (12 %). Proti, strīds bija par to, vai minētais maisījums jākvalificē kā pārtikas maisījums vai kā nepārtikas maisījums.

Oniors Bio iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam divas deklarācijas, lai laistu brīvā apgrozībā minēto eļļu maisījumu, kuru Oniors Bio klasificēja KN apakšpozīcijā 1516 00 31 (nepārtikas maisījums).  Apstākļi, kas norādīja uz to, ka attiecīgais eļļu maisījums bija jākvalificē kā nepārtikas maisījums, bija šādi:

  • eļļu maisījums paredzēts izmantošanai tehniskām vajadzībām;
  • atbilstoši ražotāja sniegtajai informācijai eļļu maisījuma ražošanai izmantots tāds tehnoloģisks process, kas nevarēja izslēgt, ka galaproduktā ir kaitīgas vielas, it īpaši toluols, kas ir denaturāts;
  • Latvijas sertifikācijas centra atzinums, ka attiecīgā eļļu maisījuma sastāvā bija 1,4 % toluola, kas to padara par nepiemērotu lietošanai pārtikā;
  • Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums, ka attiecīgais eļļu maisījums nav paredzēts lietošanai pārtikā vai izmantošanai pārtikas ražošanā, un to nedrīkst lietot šādiem mērķiem.

Administratīvās apgabaltiesas šaubas par to, vai eļļu maisījums ir patiešām jākvalificē kā nepārtikas maisījums, radīja šādi apstākļi:

  • attiecīgā eļļu maisījuma ražošanā principā netika veiktas tādas mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir attiecīgo preci padarīt par neatgriezeniski nepiemērotu lietošanai pārtikā, pievienojot denaturātus vai citas kaitīgas vielas (skat. EST spriedumu lietā C-503/10 Evroetil, ECLI:EU:C:2011:872);
  • VID nav konstatējis kaitīgu vielu klātbūtni no importētās preces izņemtajos paraugos.

Administratīvā apgabaltiesa uzdeva septiņus prejudiciālus jautājumus EST, kuru būtība bija noskaidrot, kā pareizi attiecīgo eļļu maisījumu klasificēt pēc KN.

EST paskaidroja, ka tamdēļ, lai tādu kā pamatlietā pastāvošu eļļu maisījumu kvalificētu kā nepārtikas maisījumu un klasificētu KN apakšpozīcijā 1518 00 31, nav nepieciešams, lai tas mērķtiecīgi tā ražošanas procesa gaitā būtu neatgriezeniski padarīts nepiemērots lietošanai pārtikā. Pietiek, ka tas ir nepārtikas maisījums, ņemot vērā tā objektīvās īpašības un pazīmes, kā arī tā paredzēto lietojumu. Spriedums lietā C-503/10 Evroetil attiecas uz jēdzienu “denaturēšana”, nevis uz pārtikas un nepārtikas maisījumu nošķiršanu. Savukārt izskatāmajā lietā KN apakšpozīcijas 1518 00 31 formulējums attiecas ne tikai uz augu eļļu maisījumiem, kas ir denaturēti, izmantojot atsevišķas metodes, bet vispārīgi uz nepārtikas augu eļļu maisījumiem.

EST norādīja, ka principā tādā gadījumā, kad deklarācijā par laišanu brīvā apgrozījumā ir norādīts, ka prece ir nepārtikas augu eļļu maisījums, bet šīs preces paraugu pārbaude, ko kompetentās muitas iestādes ir ņēmušas no minētā maisījuma, nav uzrādījusi nekādu cilvēka veselībai kaitīgu vielu klātbūtni, šīm iestādēm ir tiesības šo preci klasificēt KN pozīcijā 1517 (pārtikas maisījums), ja nepastāv citi elementi, kas pierāda, ka attiecīgā prece tās rakstura un objektīvo īpašību dēļ nav paredzēta lietošanai pārtikā.

Konkrētajā gadījumā šāds cits elements ir eļļu maisījuma ražotāja sniegtā informācija, ka eļļu maisījuma ražošanas procesa dēļ nevar tikt izslēgta cilvēka veselībai kaitīgu vielu klātbūtne tajā. Līdz ar to minētais pierāda, ka attiecīgo maisījumu nevar kvalificēt kā pārtikas maisījumu. Turklāt paraugu analīzes rezultāti automātiski neatspēko šo informāciju, ciktāl kaitīgo vielu klātbūtne eļļu maisījumā ir tikai iespējama, nevis skaidri zināma. Līdz ar to muitas iestāžu pamatošanās vienīgi uz paraugu analīzes rezultātiem, lai kvalificētu eļļu maisījumu kā pārtikas maisījumu, nav pieļaujama. Eļļu maisījuma kā pārtikas maisījuma kvalificēšana būtu pamatota tad, ja pastāvētu papildu apstākļi, kas varētu atspēkot ražotāja sniegtās informācijas patiesumu attiecībā uz eļļu maisījuma ražošanas procesu.

Attiecībā uz Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu EST norādīja, ka pats par sevi tas nevar būt noteicošs, lai pamatotu eļļu maisījuma kvalificēšanu kā nepārtikas maisījumu. Tas vien, ka šāds maisījums ir kvalificēts kā pārtikas maisījums KN piemērošanas un atbilstošo muitas nodevu iekasēšanas nolūkā, automātiski nenozīmē tā laišanu tirgū kā lietošanai cilvēku uzturā paredzētu produktu. Tomēr pārtikas jomā kompetentās valsts iestādes atzinums ir viens no elementiem, kas kompetentajai valsts iestādei vai tiesai ir jāņem vērā, lai attiecīgo maisījumu klasificētu atbilstošā KN pozīcijā.

Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties http://www.curia.europa.eu/ (lieta Nr. C‑233/15).

 

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.