Institucionālā kārtība 21.06.2013


ES institucionālā iekārta

II. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Līdz ar jauno statusu nāk arī iespēja un pienākums piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos. Šie procesi norisinās trīs galveno ES institūciju – Komisijas, Padomes un Parlamenta- ietvaros.
http://europa.eu/abouteuropa/index_en.htm

Eiropas Komisija
Eiropas Komisija ir politiski neatkarīga ES institūcija, kas pārstāv ES un tās dalībvalstu kopējās intereses. Tajās jomās, kurās dalībvalstis ir deleģējušas savas nacionālās kompetences Kopienai, Eiropas Komisija ir galvenā ES likumdošanas ierosinātāja. Gadījumos, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, Eiropas Komisija arī ierosina kopēju ES politiku un rīcības programmu pieņemšanu. Eiropas Komisija uzrauga, kā dalībvalstis pilda ES līmenī kopīgi pieņemtos lēmumus. Komisijas vadībā ir 20 komisāri (kolēģija) un katrs komisārs ir atbildīgs par noteiktu ES politikas jomu. Komisāri no sava vidus izvēlas Komisijas prezidentu. Pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents ir itālis Hosē Manuels Barozo.

Eiropas Komisijas komisāru kolēģija tiek iecelta uz pieciem gadiem. Kandidātus šiem amatiem nominē ES dalībvalstis, bet viņus apstiprina Eiropas Parlaments. Līdz ar to kārtējā jaunās kolēģijas sastādīšana notiek uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Jaunās Komisijas sastāvs ir papildināts ar 10 jauniem komisāriem – pa vienam no katras jaunās ES dalībvalsts. Pēc šāda principa Komisija darbosies līdz 2009.gada 31. oktobrim. Komisijai vienīgajai ir tiesību aktu iniciatora tiesības. Tā ierosina Eiropas tiesību aktu projektus savās kompetences jomās un nodod to izstrādi Eiropas Padomei, kas jautājumu nodod ekspertu darba grupām.

http://ec.europa.eu/index_lv.htm

ES Padome
ES Padome ir institūcija, kas pārnacionālā līmenī realizē varu tajās jomās, kurās dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem ir deleģējušas kompetenci Kopienai. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu.

Padome arī koordinē ES dalībvalstu ekonomisko politiku. Tikai Padomei visu ES dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padomes darbu koordinē un dokumentu apriti starp ES institūcijām un dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. ES Padomes Ģenerālsekretārs kopš 1999.gada ir spānis Havjers Solana, kurš darbojas arī kā Augstais pārstāvis Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) jautājumos.

ES Padomi veido ES dalībvalstu valdību pārstāvji. ES Padome darbojas dažādos formātos: ES Ministru padome (ministru līmenī) un Eiropadome (valstu un valdību vadītāju līmenī). Ministru padome nodarbojas ar tiesību aktu apstiprināšanu, savukārt Eiropadomē, kas notiek vismaz četras reizes gadā, ES valstu un valdību vadītāji nosprauž ES stratēģiskās prioritātes un pieņem ES nākotnei izšķirošus lēmumus, piemēram, par jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Ministru Padomes iedalās vairākos formējumos. Tieslietu ministrijas kompetencē ir Tieslietu un iekšlietu ministru padome, kas tiekas vismaz reizi mēnesī.

http://ue.eu.int/showPage.ASP?lang=lv

Eiropas Parlaments
Eiropas Parlaments ir vienīgā vēlētā ES institūcija. Reizi piecos gados katras ES dalībvalsts pilsoņi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts. Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits Eiropas Parlamentā noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam.

Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās pārliecības, tādēļ viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu, nevis nacionālo delegāciju ietvaros.

No dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti Eiropas Parlamentā veido 8 politiskās grupas, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa un Eiropas Sociālistu partijas grupa. Eiropas Parlaments kopā ar ES dalībvalstīm piedalās ES lēmumu pieņemšanā. Eiropas Parlaments arī apstiprina ES budžetu un uzrauga Eiropas Komisiju – institūciju, kas gatavo visus ES likumdošanas priekšlikumus un rūpējas, lai dalībvalstis pašu pieņemto ES likumdošanu pēc tam ievērotu.

Parlaments lēmumus pieņem plenārsesijās, kas reizi mēnesī četras dienas notiek Francijas pilsētā Strasbūrā. Pēc vajadzības Parlaments mēdz sasaukt arī divu dienu minisesijas, kas notiek Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Briselē ikdienā strādā arī Parlamenta komitejas, kurās deputāti saskaņo un sagatavo lēmumus pieņemšanai plenārsesijā.

http://www.europarl.europa.eu/portal/lv

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa (EST) tika izveidota 1952. gadā un atrodas Luksemburgā. To veido trīs tiesas: Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa), Vispārējā tiesa (izveidota 1988. gadā) un Civildienesta tiesa (izveidota 2004. gadā). Tiesas un Vispārējā tiesas sastāvā ir pa vienas tiesnesim no katras dalībvalsts.

EST nodrošina tiesiskumu, interpretējot un piemērojot Līguma par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un citus Eiropas Savienības institūciju izdotos tiesību aktus. Tiesas kompetencē ir nodrošināt Eiropas Savienības tiesību vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu prejudiciāla nolēmuma procedūras ietvaros, kā arī izskatīt dažāda vieda prasības: - prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi; - prasības atcelt tiesību aktu; prasības sakarā ar bezdarbību; - apelācijas sūdzības par tiesību jautājumiem par Vispārējās tiesas spriedumiem un rīkojumiem; - prasības pārskatīt nolēmumus, ko Vispārējā tiesa pieņem lietās, kas ierosinātas par Civildienesta tiesas nolēmumiem. Vispārējā tiesa kompetencē ir šādas prasības: - tiešās prasības, ko ceļ fiziskas vai juridiskas personas par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru aktiem; - pret Komisiju celtās dalībvalstu prasības; - prasības par tāda kaitējuma novēršanu, ko radījušas Eiropas Savienības iestādes vai to darbinieki; - prasības, pamatojoties uz līgumiem, kurus noslēgusi Eiropas Savienība un kuros skaidri noteikta Vispārējās tiesas kompetence; - prasības Kopienas preču zīmju jomā; - apelācijas sūdzības par tiesību jautājumiem par Civildienesta tiesas nolēmumiem; - prasības par Kopienas Augu šķirņu biroja lēmumiem, kā arī par Eiropas Ķimikāliju aģentūras lēmumiem. Civildienesta tiesas kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt ES iestāžu vai struktūru un to darbinieku strīdus, kuru izskatīšana ir EST kompetencē.

Eiropas Ombuds
Eiropas Ombuds izskata sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Kā iestāžu piemērus var minēt Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu. Eiropas Savienības struktūras, par kurām Ombuds var izskatīt sūdzības, ir, piemēram, Eiropas Vides pārvalde un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības pārvalde. Vienīgi Eiropas Tiesa un Pirmās instances tiesa, pildot tiesu iestādes pienākumus, nav Ombuda jurisdikcijā.

Ombuds parasti uzsāk izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzībām, taču viņš var uzsākt izmeklēšanu arī pēc paša ierosmes.

Ombuds izskata sūdzības par nelikumīgu vai nolaidīgu rīcību. Daudzas Eiropas Ombudam iesniegtās sūdzības attiecas uz administratīvo aktu izdošanas novilcināšanu, caurspīdīguma trūkumu iestāžu vai struktūru darbībā vai atteikumiem sniegt informāciju. Ir sūdzības par darba attiecībām starp Eiropas Savienības iestādēm un to darbiniekiem, par pieņemšanu darbā un konkursu norisi. Citas sūdzības ir saistītas ar līgumattiecībām starp Eiropas Savienības institūcijām un privātiem uzņēmumiem.

http://www.ombudsman.europa.eu/home.faces

Tieslietu jomā esošās decentralizētās iestāde
EUROJUST

Tieslietu ministrijas kompetencē esošajā jomā Eiropas Savienības mērogā ir izveidota iestāde, kuras galvenais uzdevums ir attīstīt tiesisko sadarbību un koordināciju Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, izstrādājot un pieņemot ES tiesību aktus ar mēŗķi atvieglot izmeklēšanas un vajāšanas pārrobežas darbību koordināciju, lai pilnībā nodrošonātu cieņu pret indivīda tiesībām un brīvībām.

Eurojust tika izveidots 2002.gada 28.februrārī. Latvijas pārstāvis šajā institūcijā ir bijušais Ģenerālprokuratūras Virsprokurors Gunārs Bundzis.

Eurojust galvenie mērķi ir:
- stimulēt un uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības koordināciju, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu dalībvalstīs,
- uzlabot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši atvieglojot starptautiskās savstarpējās tiesiskās sadarbības un izdošanas lūgumu veikšanu,
- citādi atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai to sadarbība izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības būtu vēl efektīvākas.

http://eurojust.europa.eu/Pages/home.aspx

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.