2021.gada 25. martā noritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja dalībniekus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un maksātnespējas procesa administratoru uzraudzībā 2020.gadā, iezīmējot arī nākotnes virzienu uzraudzības jomā.

“2020. gada rezultāti uzraudzības jomā rāda, ka administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu skaits ir audzis. Pieaugums ir vērojams gan plānveida uzraudzības ietvaros veikto pārbaužu rezultātā, gan sūdzību izskatīšanas rezultātā. Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests arī turpmāk pastiprināti kontrolēs administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības likumību”, atklāj Inese Šteina

Attiecībā uz konstatēto pārkāpumu skaita pieaugumu jānorāda, ka šobrīd nav indikāciju, kas liecinātu par administratoru darbības pasliktināšanos. Būtiskais konstatēto pārkāpumu skaita pieaugums saistāms ar Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības sistēmas attīstību, to balstot uz informācijas analīzi un identificētajiem riskiem, kā arī Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) ieviešanu, kas iestādei devusi plašāku informāciju par administratoru darbībām maksātnespējas procesos.

2021. gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izvirzījis šādas prioritātes:

- nepārtraukti paaugstināt uzraudzības pasākumu efektivitāti;

- augstā līmenī nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas funkcijas veikšanu;

- veikt pasākumus, kas vērsti uz EMUS attīstību.

 

Ar Maksātnespējas kontroles dienesta 2020. gada ziņojumu var iepazīties MKD tīmekļvietnē https://www.mkd.gov.lv/lv/gada-zinojumi

2021. gada martā Maksātnespējas kontroles dienests rīko divus bezmaksas informatīvos pasākumus maksātnespējas procesa administratoriem un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, šobrīd informatīvie pasākumi notiek, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu.

Informatīvs pasākums maksātnespējas procesa administratoriem

Aicinām maksātnespējas procesa administratorus pieteikties Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajam bezmaksas informatīvajam pasākumam par maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības aktualitātēm un rezultātiem 2020. gadā.  

Norises laiks un vieta

  • 2021. gada 18. marts
  • Plkst. 10.00 līdz 12.00
  • Tiešsaistē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams.

Pievienošanās saite maksātnespējas procesa administratoriem, kuri būs pieteikušies, tiks nosūtīta vienu dienu pirms informatīvā pasākuma.

Pieteikšanās

Līdz 2021. gada 16. martam, nosūtot apstiprinājumu uz elektroniskā pasta adresi: eduards.lipskis@mkd.gov.lv.

Lūgums kā ziņojuma tēmu norādīt: Informatīvais pasākums.

Ziņojuma saturā ierakstīt: Vārdu, Uzvārdu.

Informatīvo pasākumu vadīs:

  1. Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina
  2. Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža
  3. Otrā uzraudzības departamenta direktore Laura Mūrniece
  4. Otrā uzraudzības departamenta direktora vietniece Žanete Strode-Pastore

Informatīvs pasākums tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām

Aicinām tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām pieteikties Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajam bezmaksas informatīvajam pasākumam par Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas EMUS lietošanu.

Norises laiks un vieta

  • 2021. gada 24. marts
  • Plkst. 10.00 līdz 12.00
  • Tiešsaistē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams.

Pievienošanās saite tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, kuras būs pieteikušās, tiks nosūtīta vienu dienu pirms informatīvā pasākuma.

Pieteikšanās

Līdz 2021. gada 22. martam, nosūtot apstiprinājumu uz elektroniskā pasta adresi: laura.liepina@mkd.gov.lv

Lūgums kā ziņojuma tēmu norādīt: Informatīvais pasākums.

Ziņojuma saturā ierakstīt: Vārdu, Uzvārdu.

Tēmas:

  1. EMUS lietošana un izmantošanas nepieciešamība
  2. EMUS veicamās darbības tiesiskās aizsardzības procesā
  3. Tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtība sistēmā

Maksātnespējas kontroles dienestā regulāri notiek bezmaksas informatīvie pasākumi:

  • maksātnespējas procesa administratoriem;
  • tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām;
  • iedzīvotājiem.

Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā ir pieejama informācija par:

  • sadarbības iestāžu rīkotajiem informatīvajiem pasākumiem, vebināriem u.c. pasākumiem maksātnespējas un finanšu pratības jomās
  • starptautiskām konferencēm nozares profesionāļiem maksātnespējas un globālās finanšu noziedzības novēršanas jomās

Ziņas par visiem informatīvajiem pasākumiem un konferencēm, kas saistītas ar maksātnespējas jomu, kā arī iespējām piedalīties, ir pieejamas MKD mājas lapā sadaļā Informatīvie pasākumi

 

2020. gadā sodīts katrs ceturtais maksātnespējas procesa administrators jeb 26% no visiem administratoriem, salīdzinājumam 2019. gadā sodīts katrs piektais jeb 21% no visiem administratoriem. Analizējot 2020. gada plānveida uzraudzības pasākumu rezultātus, var secināt, ka ieviestās izmaiņas ir paaugstinājušas uzraudzības efektivitāti, jo konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies. Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests atzinīgi vērtē uzraudzības veikšanas ietvaros konstatēto vairāku administratoru rīcību, veicot aktīvas un mērķtiecīgas darbības parādnieka maksātnespējas procesā.

 

Pieaudzis konstatēto pārkāpumu skaits

Kopumā 2020. gadā pieņemti 82 lēmumi, ar kuriem iestāde atzinusi pārkāpumus administratora rīcība, kas ir par 19% vairāk nekā 2019. gadā, kad tika pieņemti 69 lēmumi.

14 administratori ar tiesas lēmumu atcelti no viena vai vairākiem maksātnespējas procesiem, Maksātnespējas kontroles dienestam konstatējot būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, kā arī Maksātnespējas kontroles dienesta uzlikto tiesisko pienākumu neizpildi.

Vienlaikus uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēti arī tādi pārkāpumi, par kuriem Maksātnespējas kontroles dienests ziņojis tiesībaizsardzības iestādēm – nosūtīti četri iesniegumi Valsts policijai un pieci iesniegumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tā rezultātā šobrīd ir uzsākti divi kriminālprocesi.

 

Konstatētie būtiskākie pārkāpumi

Vērtējot administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu raksturu, secināms, ka būtiskākie, vienlaikus arī biežāk konstatētie pārkāpumi ir parādnieka darījumu un pārvaldes institūciju un dalībnieku atbildības par zaudējumu nodarīšanu neizvērtēšana vai nepilnīga izvērtēšana un neziņošana tiesībsargājošajām institūcijām, nepamatota maksātnespējas procesa izmaksu segšana no parādnieka (tostarp fiziskās personas) naudas līdzekļiem, normatīvo aktu pārkāpumi saistībā ar parādnieka mantas atsavināšanu, kā arī tas, ka administratori juridisko personu maksātnespējas procesos bez jebkāda tiesiska pamata no parādnieka norēķinu konta ir veikuši naudas pārskaitījumus uz saviem privātajiem norēķinu kontiem.

 

Administratoru darbības novērtējums

Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests atzinīgi vērtē plānveida uzraudzības veikšanas ietvaros konstatēto vairāku administratoru rīcību, veicot aktīvas un mērķtiecīgas darbības parādnieka maksātnespējas procesā, tostarp saistībā ar:

  • rūpīgu parādnieka dokumentu pārņemšanu, noformējot detalizētus pieņemšanas nodošanas aktus, kā arī bankas norēķinu kontu apzināšanu;
  • mantas pārdošanas organizēšanu;
  • informācijas pieprasīšanu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmumā norādītajām ziņām un no tā izrietošās prasības par zaudējumu piedziņu celšanu pret valdes locekļiem;
  • prasības celšanu par zaudējumu piedziņu pret valdes locekļiem un pienācīgu izlīguma slēgšanas izvērtēšanu un pamatošanu;
  • pārskatāmi sakārtotu izmaksas apliecinošo dokumentu uzrādīšanu uzraugošajai iestādei;
  • rūpīgu ziņu ievadīšanu Elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā.

 

Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina uzsver: “Joprojām lielāko uzmanību iestāde velta tieši administratoru rīcības uzraudzībai maksātnespējas procesā. Administratoru rīcības uzraudzību Maksātnespējas kontroles dienests veic gan plānveidā, gan savas kompetences ietvaros, izskatot saņemtās sūdzības. Plānveida uzraudzības pasākumi šobrīd tiek veikti neklātienē – izvērtējot iestādes rīcībā esošo informāciju”.

Atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. Minētais atbalsts ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.

Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.

2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām, tiks izmaksāts atbalsts 500 euro apmērā par katru bērnu.   

“Līdz ar to minētais ienākums – atbalsts 500 euro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.

 

 

 

Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis informāciju par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu laika periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim.

Minētajā laika periodā pieņemti: 36 lēmumi par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu par kopējo summu EUR 30 840 apmērā; 115 lēmumi par fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu par kopējo summu EUR 56 150 apmērā; 3 lēmumi par Kontā  iemaksāto naudas līdzekļu atmaksu EUR 1 945 apmērā, kā arī 1 lēmums par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu par kopējo summu EUR 250 apmērā.

Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:

  • nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē,
  • nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem.

Dati par iepriekšējiem periodiem

Ir apkopota informācija par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim. 

Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021. gada janvārī

Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:

  • aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā,
  • nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem,
  • kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību.

Dati par iepriekšējiem periodiem.

Kā katrā konkrētā maksātnespējas procesā nokļūst maksātnespējas procesa administrators?

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvo materiālu, skaidrojot maksātnespējas procesa administratoru ieteikšanas (rindas) procedūru. 

INFOGRAFIKA: Administratoru ieteikšanas procedūras (rindas) skaidrojums

Automatizēta procedūra starp divām valsts informatīvajām sistēmām

Maksātnespējas procesa administratoru ieteikšanas procedūra (rinda) funkcionāli sastāv un darbojas, sadarbojoties divām informāciju sistēmām - Elektroniskajai maksātnespējas uzskaites sistēmai (EMUS) un Tiesu informatīvajai sistēmai (TIS).

EMUS tiek uzturēts saraksts ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuri izteikuši vēlmi atrasties rindā. Saraksts tiek nodots TIS, kur pēc noteikta nejaušības algoritma no saraksta tiek veikta izloze.

Maksātnespējas procesa administrators nevar izvēlēties, kuru maksātnespējīgo subjektu administrēt un otrādi – neviens subjekts nevar izvēlēties, kurš maksātnespējas procesa administrators administrēs tā maksātnespējas procesu.

Rindas darbības vēsture un noteikumi

Maksātnespējas procesa administratoru automatizēta ieteikšanas procedūra darbojās no 2008.gada. Lai nodrošinātu automatizētu rindas darbību un objektīvu maksātnespējas procesa administratoru izvēles procedūru administrējamos maksātnespējas procesos, tajā tika veiktas vairākkārtējas likumdošanai atbilstošas izmaiņas un uzlabojumi.

2019. gada 1. janvārī izveidota jauna administratoru ieteikšanas (rindas) procedūra, ieviešot uzlabojumus un garantējot nejaušības principu  rindas darbībā.

Rindas darbība tiek nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu".  

Vienlīdzīga lietu sadale

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu lietu sadali administratoru starpā, TIS ir izveidotas divas paralēlas plūsmas– juridisko personu maksātnespējas procesu plūsma un fizisko personu maksātnespējas procesu plūsma. Abās plūsmās kandidē visi sarakstā esošie administratori. Tādējādi katrs maksātnespējas procesa administrators var atrasties vai nu abās plūsmās vai nevienā.

Nav iespējama situācija, kad administrators kandidē tikai uz juridisko personu vai fizisko personu maksātnespējas procesu administrēšanu.

Ieteikšanas procedūra

Saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību, katrs maksātnespējas procesa administrators no fizisko personu maksātnespējas plūsmas un juridisko personu maksātnespējas  plūsmas tiek ieteikts vienu reizi. Ja ierosinātais maksātnespējas process netiek pasludināts, maksātnespējas procesa administrators zaudē iespēju konkrētās plūsmas ietvaros pretendēt uz maksātnespējas procesa administrēšanu.

Ja maksātnespējas procesa administrators izsaka vēlmi izstāties no rindas – šādā gadījumā tas nekavējoties tiek izņemts no saraksta.

Ieteikšanas procedūras (rindas) darbības caurskatāmība

Lai gan maksātnespējas procesa administrators neiecelšanas gadījumā netiek "ielikts atpakaļ" plūsmā un vienas plūsmas ietvaros tiešām zaudē iespēju pretendēt uz citu administrējamo maksātnespējas procesu, šī sistēma nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem administratoriem, kā arī rindas darbības caurskatāmību. 

Lai nodrošinātu procesu atklātību, noslēgušās plūsmas ar administratoru vārdiem, uzvārdiem un maksātnespējas lietu numuriem ir pieejamas visiem administratoriem  

Ieteikšanas procedūras (rindas) darbības audits un rezultāti

MKD regulāri nodrošina ieteikšanas (rindas) procesa darbības auditu, ko veic neatkarīga trešā persona. Rindas darbības laikā veikto auditu rezultātā konstatēts, ka rindas darbība atbilst normatīvo aktu prasībām. Līdz šim saņemtās sūdzības vienmēr ir bijušas izskaidrojamas ar loģiskiem rindas darbības principiem, un nekādi pārkāpumi nav tikuši konstatēti.

Vidējais plūsmas ilgums 

Šobrīd Covid-19 ierobežojumu ietekmē, statistiski vidējais fiziskās personas plūsmas ilgums ir 43 dienas, savukārt, juridisko personu plūsmas ilgums ir 93 dienas.

Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis Informatīvo materiālu par maksātnespējas procesa administratora uzraudzības instrumentu piemērošanas principiem.

Materiāls paredzēts maksātnespējas procesa administratoriem un citām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām, lai veicinātu izpratni par MKD piemērotā uzraudzības instrumenta izvēli.

Informatīvā materiāla mērķis ir veicināt vienotu praksi uzraudzības instrumentu piemērošanā.

Informatīvajā materiālā ir skaidrots, kā MKD izvēlas piemērojamo uzraudzības instrumentu, tostarp piemēro principu “Konsultē vispirms”.

Informatīvais materiāls par maksātnespējas procesa administratora uzraudzības instrumentu  piemērošanas principiem

Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis Informatīvo materiālu efektīvai rīcībai ar parādnieka mantu.

Maksātnespējas procesa būtība ir saistīta ar parādnieka mantas atsavināšanu un iegūto līdzekļu sadalīšanu starp kreditoriem likumā noteiktā kārtībā, lai tādējādi veicinātu parādnieka saistību pilnīgāku izpildi. Tādējādi sekmīga maksātnespējas procesa norise ir nesaraujami saistāma ar efektīvu parādnieka mantas atgūšanas un atsavināšanas procesu.

Informatīvā materiāla mērķis ir veicināt vienveidīgu izpratni jautājumā par efektīvu rīcību ar parādnieka mantu, kas aptver ne tikai Maksātnespējas likumā noteikto procedūru piemērošanas aprakstu, bet arī sniedz atsevišķus praktiskus piemērus, kuri iegūti, Maksātnespējas kontroles dienestam īstenojot tā kompetencē esošo uzraudzības instrumentu piemērošanu.

Informatīvs materiāls efektīvai rīcībai ar parādnieka mantu

Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka un vadītāja vietnieks Raimonds Apinis šī gada 2. un 3.februārī attālināti piedalās starptautiskā konferencē, kas veltīta sejas atpazīšanas tehnoloģiju pielietojumam kriminālizmeklēšanā.

Konference notiek Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta "Virzība uz Eiropas mēroga sejas atpazīšanas datu apmaiņu” (TELEFI) ietvaros. Projekta mērķis ir apzināt situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs sejas atpazīšanas tehnoloģiju pielietojumā kriminālizmeklēšanā, kā arī apzināt iespējas sejas atpazīšanas datu apmaiņai starp ES dalībvalstīm.

Projekta rezultātā ir sagatavotas rekomendācijas sejas atpazīšanas datu apmaiņai starp ES dalībvalstīm.

Projektu vada Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūts, tā īstenošanā iesaistītas tiesu ekspertīžu iestādes no Igaunijas, Latvijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes. Latviju projektā pārstāv Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

Projekts ilgst no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 28.februārim.

Vairāk informācijas projekta tīmekļa vietnē www.telefi-project.eu.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonds.

2020. gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 euro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020. gadā bija 1 440 euro.

Salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019. gadā sastādīja 1 711 943 euro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019. gadā bija 1 342 euro.

2020. gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019. gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

 

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2020. gadā izmaksātas:

- MAS “Dzintars” 211 darbinieka prasījumu apmierināšanai 420 652 euro apmērā;

- MAS “PNB Banka” 332 darbinieku prasījumu apmierināšanai 282 760 euro apmērā;

- MAS “Grobiņa” 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai 146 306 euro apmērā;

- MSIA Ražošanas firma “RIKOM” 43 darbinieku prasījumu apmierināšanai 122 966 euro apmērā;

- MSIA “Vectēvs” 62 darbinieku prasījumu apmierināšanai 113 562 euro apmērā;

- MSIA “Cabtours” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 92 828 euro apmērā;

- MAS “Vital Centrs” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 207 euro apmērā;

- MSIA “Latvian Port” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 50 994 euro apmērā;

- MAS “AURORA medicīnas centrs” 39 darbinieku prasījumu apmierināšanai
49 890 euro apmērā;

- MSIA “Sungate” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 45 109 euro apmērā.

Kopā 2020. gadā pieņemti 1 410 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

2020. gadā Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 812 914 euro. 2019. gadā atgūto līdzekļu summa darbinieku prasījumu garantijas fondā sastādīja 296 050 euro.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Sākoties 2021. gadam, kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem Latvijā ir palikušas nemainīgas. Tādējādi pašreizējā brīdī nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība šogad ir tieši tāda pati, kāda tā bija 2020. gadā.

Šāda situācija, kad kadastrālo vērtību bāze ir 2020. gada līmenī saglabāsies līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu citu regulējumu.

Vienlaikus jānorāda, ka, līdzšinējās kadastrālās vērtības ir mainījušās tiem īpašumiem, kam pagājušajā gadā tika mainīti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie objekta raksturojošie dati (zemes vienības lietošanas mērķis vai apgrūtinājumi, noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi utml., mainīts ēkas lietošanas veids, nolietojums, vai ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījusies ēkas kopplatība).

Tāpat jāvērš uzmanība, ka atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli. Šis pieaugums attiecas uz 5%  no visām lauksaimniecības zemju vienībām (17 500 zemes vienības), kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka Ministru kabinets 2016. gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par 3ha. Speciālo vērtību noteica uz  10 gadiem – līdz 2025. gadam un  tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības. Speciālās vērtības Valsts zemes dienests (VZD) nosaka ārpus Kadastra informācijas sistēmas – ar tām var iepazīties VZD mājaslapas sadaļā – Speciālās vērtības lauku zemei.

Īpašuma kadastrālo vērtību iespējams uzzināt datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv vai portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati kadastrā”.

Eiropas Komisijas un ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) izveidojis 20 miljonu EUR dotāciju programmu - MVU fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam”, ar mērķi palīdzēt Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) apzināt un aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī atbalstīt ES ekonomikas atveseļošanos. Programma īpaši noderīga  uzņēmumiem, kas vēlas izstrādāt savu intelektuālā īpašuma stratēģiju vai pieteikt preču zīmes un/vai dizainparaugus valsts, reģionālā vai ES līmenī.

Šodien, 11.janvārī, tiek uzsākta pieteikumu iesniegšana pirmajam posmam, kas noslēgsies 31.janvārī. Kopumā gada garumā plānoti 5 pieteikuma posmi, kuros uzņēmējiem būs iespēja pieteikties MVU fonda atbalstam.

MVU iespējams pieteikties diviem pakalpojumiem:

  • 1.pakalpojums: intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojums (IP Scan) - 75% līdzfinansējums  

Pakalpojums noteic, ka intelektuālā īpašuma eksperts izpēta konkrēta uzņēmuma uzņēmējdarbības modeli, produktus un/vai pakalpojumus, kā arī izaugsmes plānus, lai izstrādātu stratēģiju uzņēmuma vajadzībām. Plānots, ka pakalpojums palīdzēs izlemt, kādas intelektuālā īpašuma tiesības uzņēmums varētu pieteikt, vai kā plānot savu stratēģiju nākotnē. Galarezultātā eksperts klientam nodod rakstisku ziņojumu.  

Intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojuma attiecināmās izmaksas (fiksēta summa) Latvijai - 700 EUR, bet ar fonda starpniecību uzņēmumam būs iespēja atgūt 75% no pakalpojuma izmaksām.  

  • 2.pakalpojums: preču zīmju un/vai dizainparaugu pamatmaksas par pieteikumu iesniegšanu jebkuras ES dalībvalsts, reģionālā (Beniluksa) vai Eiropas Savienības līmenī - 50 % līdzfinansējums  

Pakalpojums paredz, ka uzņēmumam būs iespēja atgūt 50 % no pamatnodevu maksas par vienu vai vairākām preču zīmēm un/vai dizainparaugiem.  

Piemēram, pamatnodevas Eiropas Savienībā: 850 EUR preču zīmei un 230 EUR dizainparaugam, bet Latvijā: 90 EUR preču zīmei un 40 EUR dizainparaugam.  

Uzņēmums nevarēs atgūt 50% finansējumu, ja pirms preču zīmes/dizainparauga pieteikšanas nebūs pieteicies kādā no “Idejas stiprākam uzņēmumam” posmiem un tajā saņēmis apstiprinājumu par kvalificēšanos noteikumiem un apstiprinājumu - EUIPO parakstītu lēmumu par dotācijas piešķiršanu. 

Svarīgi! 

Pirms piesakāt savu uzņēmumu atbalstam: 

  1. Pārliecinieties, ka Jūsu uzņēmums atbilst maza un vidēja uzņēmuma oficiālajai definīcijai (angļu valodā - EUIPO, latviešu valodā - LIAA resurss)  
  1. Iepazīstieties ar saturu projekta tīmekļa vietnē un pārliecinieties, ka varat atbildēt ar “JĀ” uz visiem jautājumiem Kontrolsarakstā pieteikuma iesniedzējiem.  
  1. Iepazīstieties ar pamatnostādnēm pretendentiem 

Uzņēmums gada laikā varēs iesniegt pieteikumu katram pakalpojumam tikai vienu reizi (1.pakalpojumam vai 2.pakalpojumam, vai abu kombinācijai). Ja piesakāties tikai vienam pakalpojumam vienā posmā, varat pieteikties arī otram pakalpojumam nākamajā posmā. Pretendentam piesakoties atbalstam, būs jāapliecina, ka nav pieteicies vai nav jau saņēmis valsts vai ES finansējumu tiem pašiem pakalpojumiem vai daļai no pieprasītajiem pakalpojumiem. 

Katram MVU var tikt atmaksāti ne vairāk kā 1500 EUR, neatkarīgi no pieprasīto darbību veida. Visu sekmīgo pieteikumu saraksts tiks publicēts EUIPO tīmekļa vietnē: https://euipo.europa.eu/ohimportal/en/grants  

Ja rodas tehniskas problēmas saistībā ar e-veidlapas iesniegšanu tiešsaistē,  sazinieties ar EUIPO informācijas centru (information@euipo.europa.eu), izskaidrojot savu problēmu. Ja tuvojas termiņa beigas, pievienojiet ekrānšāviņu ar kļūdu, kā arī kļūdas rašanās laika pierādījumu. 

Plašāka informācija par dotācijas programmu latviešu valodā: MVU fonds “Idejas stiprākam uzņēmumam” (Ideas Powered for Business SME Fund)

Vai likumi ir obligāti un vai drīkst aicināt tos pārkāpt? Šodien, 10. novembrī, iznācis jaunākais žurnāla “Jurista Vārds” laidiens, kas veltīts likuma varai pandēmijas apstākļos. Brīvpieejā - divi apjomīgi ekspertu skaidrojumi jeb viedokļi: 1) par valsts rīcības brīvību tiesiskās kārtības noteikšanā un 2) par to, vai vārda brīvībai ir robežas.

Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 10. novembra laidiens elektroniski pieejams šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12283

Līdz šim publiskajā telpā pārāk pieticīgi ir aplūkota Covid-19 pandēmijas jeb šīs globālās problēmas nozīmīga šķautne – juridiskā puse jeb tiesiskums un likuma vara. Ja medicīnas un ekonomikas jomas ekspertu viedokļi publiski ir plaši pārstāvēti, tad juristu kā tiesiskās sistēmas ekspertu balss ir pieklusināta. Iespējams, arī tādēļ daļā sabiedrības stihiski veidojas tiesību avotos nebalstīta izpratne par valsts pilnvarām, likuma varu un indivīda tiesībām un pienākumiem pakļauties likumdevēja noteiktajai kārtībai.

Ņemot vērā šos apsvērumus un pēc iespējas plašākas sabiedrības informēšanas un izglītošanas nolūkā “Jurista Vārds” organizēja juristu aptauju par valsts rīcības brīvību tiesiskās kārtības noteikšanā un personu tiesībām un pienākumiem tās ievērošanā.

Tāpat iepriekš nekad nepieredzētā apmērā internetā vērojama arī agresija un naids – ne vien rupji un aizskaroši komentāri, bet arī aicinājumi fiziski uzbrukt un pat nogalināt ne tikai politiķus, bet arī epidemiologus, mediķus u.c. Šāda veida informācija internetā tiek papildināta arī ar video un foto, kur attēlota likuma pārkāpšana, piemēram, sabiedrisko vietu apmeklējumi bez sejas maskas.

Tādēļ “Jurista Vārds” uzrunāja ekspertus, lai noskaidrotu, vai Latvijā ir spēkā esošas tiesību normas, saskaņā ar kurām iespējams noteikt administratīvo atbildību vai kriminālatbildību par internetā izplatītām viltus ziņām attiecībā uz pandēmiju, aicinājumiem pārkāpt epidemioloģiskās drošības pasākumus. Ekspertiem tika arī vaicāts, vai būtu nepieciešamība šādas normas radīt, kā arī, vai tiesību aizsardzības iestāžu eventuālā darbība nebūtu drauds vārda brīvībai Latvijā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem - “Jurista Vārda" 10. novembra laidienā.

Portālā juristavards.lv brīvpieejā pieejamas publikācijas: Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt un Huligānisms internetā: vai vārda brīvībai ir robežas.

(!) “Jurista Vārda” saturu veido oriģināldarbi, kurus sargā autortiesības. Jebkāda žurnālā, tostarp žurnāla elektroniskajā versijā juristavards.lv, publicēto rakstu (tai skaitā brīvpieejai atvērto publikāciju) pārpublicēšana pieļaujama tikai ar redakcijas rakstveida atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz “Jurista Vārdu” ir obligāta, vienlaikus norādot arī pirmpublikācijas vietu un laiku.

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Vai vecāki var iebilst un ļaut izglītojamam neapmeklēt izglītības iestādi? Jaunākajā “Jurista Vārda” laidienā ikvienam interesentam brīvi pieejams ar pandēmiju saistīts skaidrojums un redakcijas sleja. Viens no tiem par vecākiem aktuālu tēmu – “Bērna tiesības un intereses: vecāku atbildība pandēmijas laikā”.

Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 3. novembra laidiens elektroniski pieejams šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12282

Žurnāla redakcija brīvpieejā publicē Latvijas Universitātes doktorantes Ilzes Ziemanes skaidrojumu “Bērna tiesības un intereses: vecāku atbildība pandēmijas laikā”. Atsākoties klātienes mācībām izglītības iestādēs pēc skolēnu rudens brīvlaika, daudziem vecākiem un bērniem ir radies jautājums par šāda mācību procesa atbilstību un nepieciešamību, raugoties uz strauji pieaugušo ar Covid-19 infekciju sirgstošo personu skaitu. Skaidrojumā plašāk par to, vai vecāki var iebilst un ļaut izglītojamam neapmeklēt izglītības iestādi, kas ir bērns, un kādi ir viņa pienākumi. 

Tāpat brīvpieejā – ar mērķi raisīt domas, "Jurista Vārda” galvenās redaktores Dinas Gailītes gatavotā redakcijas sleja “Likuma varai trauksmaini laiki”. Par draudiem, ko pandēmija rada sabiedrības veselībai un labklājībai, tiek runāts ik dienas. Mazāk vērības veltīts satricinājumiem, ko šis laiks var radīt un jau ir radījis likuma varai jeb tiesiskumam. Kādēļ gan lai “Jurista Vārda” slejās runātu par tik vienkāršām un katram juristam it kā pašsaprotamām lietām? Atbildi lasiet šodienas numurā!

(!) “Jurista Vārda” saturu veido oriģināldarbi, kurus sargā autortiesības. Jebkāda žurnālā, tostarp žurnāla elektroniskajā versijā juristavards.lv, publicēto rakstu (tai skaitā brīvpieejai atvērto publikāciju) pārpublicēšana pieļaujama tikai ar redakcijas rakstveida atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz “Jurista Vārdu” ir obligāta, vienlaikus norādot arī pirmpublikācijas vietu un laiku.

 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
 

2020. gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem. Salīdzinājumā ar 2019. gada oktobri, ir vērojams nebūtisks pieaugums.

No 2. septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020. gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, savukārt šī gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas. Kopumā 2020. gada pirmajos  10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019. gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.

Atgādinām, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 17.pants noteica, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir šādos gadījumos:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.

2020. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 448 668 euro apmērā 53 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 044 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020. gada deviņos mēnešos bija 1 388 euro.

Salīdzinājumam, 2019. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 444 967 euro apmērā 88 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 093 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gada deviņos mēnešos bija 1 322 euro.

Kopā 2020. gada deviņos mēnešos pieņemti 1 093 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2020. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MAS “Dzintars” 207 darbinieka prasījumu apmierināšanai 416 039 euro apmērā;
  • MAS “PNB Banka” 322 darbinieku prasījumu apmierināšanai 274 866 euro apmērā;
  • MAS “Grobiņa” 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai 146 306 euro apmērā;
  • MSIA “Vital Centrs” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 207 euro apmērā;
  • MSIA “Latvian Port” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 50 994 euro apmērā;
  • MAS “AURORA medicīnas centrs” 39 darbinieku prasījumu apmierināšanai 49 890 euro apmērā;
  • MSIA “Sungate” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 45 109 euro apmērā;
  • MSIA “Hotel Valdemārs” 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 43 385 euro apmērā;
  • MSIA “RBG” 33 darbinieku prasījumu apmierināšanai 37 445 euro apmērā;
  • MSIA “Fragola” 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 35 942 euro apmērā.

2020. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 327 672 euro. Salīdzinājumam, 2019. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantijas fondā atguva 217 115euro.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020. gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies. 

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 17.pants noteica, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

No 2. septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019. gada septembrī. 

Kaut arī dati septembrī šķietami uzrāda maksātnespējas procesa skaita samazinājumu, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo nākamajos mēnešos skaitļi var mainīties. “Secinājumus par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām varēsim paust, novērojot datu dinamiku atlikušā gada griezumā”, saka I. Šteina.

2020.gadā pirmajos deviņos mēnešos ierosinātas 299 juridiskās personas maksātnespējas lietas, savukārt 2019. gadā kopumā - 623 lietas. Tai skaitā pēc kreditoru pieprasījuma 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos ierosinātas 93 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un 261 lietas 2019. gadā kopumā.

Atgādinām, ka kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir šādos gadījumos:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
JV

6. oktobrī iznāks “Jurista Vārda” grāmatžurnāls “Dati kā tehnoloģiju laikmeta resursi: izmantošana un aizsardzība”, kur vairāk nekā 100 lappusēs būs apkopotas 30 ekspertu publikācijas. Izdevumu saņems visi “Jurista Vārda” abonenti, bet to varēs iegādāties arī  mazumtirdzniecībā (12 eiro). Lai garantētu, ka grāmatžurnāla pietiek visiem interesentiem, redakcija aicina pircējus elektroniski pieteikties līdz 30. septembrim!

Grāmatžurnāls būs veltīts dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar datu aizsardzību un izmantošanu modernajās tehnoloģijās - interneta vidē, interneta platformās, mākslīgā intelekta algoritmos u.c. Dati žurnālā tiks aplūkoti ne tikai personas datu izmantošanas un aizsardzības kontekstā, bet plašāk - kā jebkādu datu izmantošana jebkādā veidā.

“Vai esat domājuši par to, kāda informācija par jums pieejama interneta dzīlēs – meklētājprogrammās vai Youtube? Vai esat domājuši par to, kas ir kriptovalūta vai digitālā valūta? Tad jums noteikti ir jālasa “Jurista Vārda” tematiskais numurs “Dati kā vērtība tehnoloģiju laikmetā”, kurā tiks apkopoti labāko ekspertu un speciālistu viedokļi, komentāri, ieteikumi un vadlīnijas datu jautājumos – no dažādām perspektīvām un dažādos kontekstos. Tādēļ sekojiet līdzi, un tiekamies “Jurista Vārda” lappusēs!” tematisko grāmatžurnālu raksturo un lasītājus aicina pieteikties tā iegādei viesredaktore Viktorija Soņeca

VIDEO: Grāmatžurnāla vieredaktores aicinājums lasīt “Jurista Vārda” grāmatžurnālu par datiem tehnoloģiju laikmetā!

Daži no tematiem, kas tiks aplūkoti “Jurista Vārda” grāmatžurnālā par datiem:

  • “Kiberdrošība - tiesiski aizsargājama vērtība”,
  • “Kontaktu izsekošana cīņā pret Covid-19",
  • “Īpašu kategoriju personas datu apstrāde interneta meklētājprogrammās”,
  • “Mākslīgais intelekts personāla atlasē: personas datu aizsardzības aspekti”,
  • “Patērētāju personas datu izmantošana personalizētajā digitālajā mārketingā: vadlīnijas komersantiem”.

Abonentiem! Šo "Jurista Vārda" laidienu saņems visi 2020. gada abonenti atbilstoši abonementa veidam.

Kā pieteikties grāmatžurnālam?

Visi interesenti, kas vēlas būt droši par iespēju no 6. oktobra šo tematisko žurnālu iegādāties, ir aicināti līdz 30. septembrim (ieskaitot) aizpildīt pieteikuma anketu: https://forms.gle/1RF7ThwcNZRTqynv7  

“Jurista Vārda” Lasītāju serviss sazināsies ar interesentiem e-pastā!

 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Neraugoties uz to, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru rīcību skaits bija samazinājies, šobrīd ir vērojams sūdzību skaita pieaugums. 

Maksātnespējas kontroles dienests šogad saņēmis 109 sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru rīcību. 2020.gada pirmajā pusgadā, izskatot sūdzības, iestāde ir pieņēmusi 71 lēmumu. No izskatītām sūdzībām 48 gadījumos sūdzības ir noraidītas, bet 23 gadījumos iestāde ir konstatējusi, ka administrators ir pārkāpis normatīvo aktu prasības. Biežāk sūdzību ietvaros konstatētie pārkāpumi saistīti ar parādnieka darījumu neizvērtēšanu un informācijas nesniegšanu procesā iesaistītajām personām.

Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests īsteno arī plānveida uzraudzību. Veicot uzraudzības pasākumus, tiek ņemti vērā iestādes identificētie riska faktori, uzraudzības pasākumus koncentrējot uz tiem administratoriem, uzraugošajām personām un maksātnespējas procesiem, kas ietilpst augsta riska kategorijā.

Maksātnespējas kontroles dienesta direktore I.Šteina: “Maksātnespējas kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina, ka būtiskākais no plānveida uzraudzības instrumentiem ir klātienes pārbaudes administratoru un uzraugošo personu prakses vietās.  No 2020. gadā  sagatavotajiem pārbaudes ziņojumiem par veiktajām klātienes pārbaudēm, pārkāpumi tika konstatēti 78% gadījumos, tostarp, 45% gadījumos pārkāpumi tika atzīti par būtiskiem. Konstatēto pārkāpumu raksturs ir dažāds, piemēram, administrators ir pārdevis parādnieka mantu necaurspīdīgā procedūrā, nav izvērtējis pirms maksātnespējas slēgtos darījumus un valdes locekļu atbildību u.c. Šie dati norāda uz to, ka Maksātnespējas kontroles dienesta izveidotā uzraudzības risku sistēma ir efektīva un ļauj identificēt problēmas, un vērst iestādes resursus uz to risināšanu.“

Par būtisku pārkāpumu ir atzīstama tāda administratora vai uzraugošās personas rīcība, kas liecina par personisku ieinteresētību, objektivitātes trūkumu, ļaunprātību un nepieļauj administratora vai uzraugošās personas turpmāko darbību konkrētajā procesā. Maksātnespējas kontroles dienests, konstatējot būtiskus pārkāpumus, vēršas tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa vai uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa. Piemēram, 2020. gada pirmajā pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests tiesā iesniedza 11 pieteikumus par administratora vai uzraugošās personas atcelšanu. Vienlaikus 2020. gadā pirmajā pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests 5 gadījumos ir sniedzis ziņas tiesībaizsardzības institūcijām par pārbaudēs konstatētajiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

Kaut arī 2020.gadā kopumā situācija maksātnespējas jomā ir uzlabojusies, tomēr  pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

“Kopš reformām maksātnespējas jomā esam ievērojami pilnveidojuši maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus, arvien precīzāk nosakot riska faktorus, kuriem jāpievērš vislielākā uzmanība.

Šobrīd atzīstami rezultāti ir sasniegti maksātnespējas procesa izmaksu kontrolē, kā rezultātā ir samazinājies maksātnespējas procesa administratoru pārkāpumu skaits saistībā ar nesamērīgu izmaksu segšanu no parādnieka līdzekļiem. Vienlaikus, vērtējot maksātnespējas procesa administratoru pārbaudēs konstatēto, pastiprinātu uzmanību pievēršam administratora rīcībai, vērtējot parādnieka slēgtos darījumus un pārvaldes institūciju locekļu darbību, ar kuru var būt nodarīti zaudējumi kreditoriem un kavēta sekmīga uzņēmējdarbības vides attīstība.

Kaut arī kopumā situācija maksātnespējas jomā uzlabojas un konstatēto pārkāpumu skaits ir samazinājies, tomēr satraucošs ir to pārkāpumu apjoms, kas būtiski ietekmē maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tāpēc Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības funkciju stiprināšana arī turpmāk būs mana prioritāte maksātnespējas jomas sakārtošanā”, atklāj I. Šteina.

Salīdzinot rezultātus veiktajās klātienes pārbaudēs maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās 2020.gadā ar iepriekšējo gadu, secināms, kaut arī konstatēto pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu nedaudz samazinājies, tomēr joprojām Maksātnespējas kontroles dienests 78% gadījumu konstatē pārkāpumus, no kuriem vairāk nekā puse ir būtiski pārkāpumi (skat. diagrammu).

mkd

 

Ir klāt septembris un līdz ar to arī "Jurista Vārds" 15. pētniecisko darbu konkurss! Arī šogad žurnāla redakcija aicina studentus un jaunos juristus mest sev izaicinājumu, piedaloties ikgadējā konkursā.  

Žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkurss ir vienīgais nacionāla mēroga tieslietu studentu un jauno juristu zinātniski pētniecisko darbu konkurss, kurā spēkiem var mēroties visu Latvijas augstskolu tiesību zinātņu studenti.  

Konkursam var iesniegt gan tam speciāli izstrādātus darbus, gan darbus, kas izstrādāti studiju ietvaros. Darbs var būt par jebkādu juridisku tēmu – gan žurnāls, gan žūrija novērtēs tēmu dažādību un oriģinalitāti. 

(!) Papildus šogad pirmo reizi žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkursā izveidota atsevišķa sekcija jaunākajiem tiesību zinātņu studentiem – Baltijas civiltiesību "tēva" Frīdriha Georga fon Bunges vārdā nosauktā Cerību balva. Darbus šai sekcijai var iesniegt ikviens tieslietu students, kurš mācās pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības vai bakalaura studiju programmā. 

Mērķtiecīgiem studentiem un jaunajiem juristiem žurnāla “Jurista Vārda” konkurss ir laba iespēja ar savām atziņām un personību iepazīstināt Latvijas juristu sabiedrību un uzsākt ceļu savas pirmās publikācijas virzienā. Savukārt žurnāls ar šī konkursa palīdzību meklē jaunos Latvijas tiesību zinātnes un prakses talantus un savus nākamos autorus. Nenoliedzami, ka panākumi “Jurista Vārda” konkursā ir arī labs sākums katra jaunā jurista profesionālajai karjerai. 

Darbs jāiesniedz žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā līdz 2020. gada 4. oktobrim, sūtot to uz e-pastu juristavards@lv.lv. Darbu var iesniegt tikai elektroniskā formātā. 

 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Šodien, 8. septembrī, oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” apgādā nākusi klajā sestā Satversmes zinātnisko komentāru grāmata par mūsu valsts pamatlikuma II nodaļu “Saeima”.

Izdevuma atvēršana notiks šodien, 8. septembrī, pulksten 13.00 Saeimas nama Sarkanajā zālē, Rīgā, Jēkaba ielā 11. Pasākumam iespējams sekot līdzi attālināti tiešraidē parlamenta mājaslapā www.saeima.lv un LVportals.lv.

Līdz ar šī sējuma izdošanu ir pabeigts vairāk nekā desmit gadu ilgs darbs, kas rezultējies sešos apjomīgos sējumos. Satversmes komentāru kopējais lappušu skaits ir 3712.

’’Šoreiz Satversmes komentāru kārtējās grāmatas atvēršana ir sevišķs notikums. Pirmkārt jau tāpēc, ka līdz ar šo grāmatu ir pabeigts 12 gadu ilgušais darbs, kurā esmu iesaistījis vairāk kā simts labāko valsts zinātnieku un lietpratēju. Paldies visiem līdzautoriem un “Latvijas Vēstnesim”!  Mūsu valsts pamatlikumam, kas ir izteikti lakonisks, beidzot ir fundamentāls skaidrojums sešu apjomīgu sējumu veidolā,” projekta paliekošo vērtību raksturo Latvijas Universitātes profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis, kas ir idejas autors un projekta vadītājs. 

Jaunākajā izdevumā pirmo reizi Latvijas tiesību literatūrā aplūkots konstitucionālais regulējums, kas nosaka Saeimas Prezidija un pastāvīgo komisiju darbu, Saeimas sēžu sasaukšanas kārtību, Saeimas kārtības rulli, Saeimas sēžu sasaukšanas vietu - Rīgu un daudzus citus jautājumus, kas saistīti ar parlamenta darbu.

Izdevums ir vērtīgs informācijas avots tiklab praktiķiem, kā arī visiem tiem interesentiem, kuri vēlas padziļināti iepazīties ar mūsu valsts būtību un saprast valsts varas atzaru funkcionēšanas mehānismu. Komentāri dod iespēju piekļūt atlasītiem faktiem, kas iegūti, pētot pirmavotus. 

“Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarot - šie latviešu tautasdziesmas vārdi pirmie nāk prātā, atceroties 12 gadus seno pagātni, kad kopā ar profesoru Ringoldu Balodi apsvērām ieceri veidot un izdot Satversmes komentārus,” atceras oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. “Laiks ir ātri pagājis, un šodien atveram pēdējo šī projekta ietvaros tapušo izdevumu. Paldies projektā iesaistītajām personām un “Latvijas Vēstneša” kolēģiem, īpaši profesoram Balodim un Gitai Kronbergai, ar kuru pašaizliedzīgo darbu ir tapuši visi seši Satversmes komentāru sējumi. Es ceru, ka šis daudzu cilvēku kopdarbs ir būtiski stiprinājis Latvijas valstiskumu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī veicinājis Latvijas valststiesību zinātnes un prakses attīstību.”

Izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa “Saeima”” autoru kolektīvu veido 34 zinātnieki, lietpratēji, mācībspēki un juristi. Satvermes komentāru kopējais autoru skaits sasniedz 95. Šī ir Satversmes zinātnisko komentāru projekta noslēdzošā daļa, un tā ir astotā – pēdējā – komentētā Satversmes nodaļa.

 

  • Grāmatu iespējams iegādāties no 9. septembra lv.lv/gramatas vai Latvijas Vēstneša” Klientu centrā (Bruņinieku iela 53, Rīga).

Par oficiālo izdevēju “Latvijas Vēstnesis”

Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” ir valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma. “Latvijas Vēstnesis” nodrošina - oficiālo publikāciju (vestnesis.lv), tiesību aktu pieejamību (likumi.lv), to skaidrošanu (lvportals.lv) un diskusiju tiesiskai domai un praksei (žurnāls “Jurista Vārds”, juristavards.lv).

Patentu valde aicina š.g. 10. septembrī piedalīties ikgadējā seminārā par aktualitātēm intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumos tiesnešiem un intelektuālā īpašuma jomas speciālistiem, kas jau piekto gadu tiek organizēts sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju. Šogad, pielāgojoties šī brīža izaicinājumiem Latvijā un pasaulē, seminārs notiks tiešsaistē, reģionālā līmenī – Latvijas un Eiropas tiesu sistēmas darbiniekiem un intelektuālā īpašuma jomas profesionāļiem.

Semināra formāts un saturs, kā arī lektoru pieredze sniegs iespēju Jums pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes darbam ar intelektuālā īpašuma lietām. Lektoru vidū ir eksperti ar ilggadēju pieredzi no WIPO, EUIPO, Vācijas Federālās Augstākās tiesas, Varšavas Universitātes, Hāgas tiesas, kompānijas BARDEHLE PAGENBERG, Latvijas Augstākās tiesas. Eksperti dalīsies savās zināšanās un sniegs ieskatu par pierādījumiem patentu lietās tiesā; nereģistrētu, atšķirtspējīgu preču zīmju aizsardzību; dizainparaugu un preču zīmju tehniskiem izņēmumiem; intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un pamattiesību aizsardzību u.c.

Semināra laikā ikvienam no Jums būs iespēja pieslēgties interaktīvai videi un uzdot jautājumus lektoriem, izmantojot tiešsaistes jautājumu platformu sli.do, izmantojot tēmturi #ipforjudges2020.

Semināra darba valoda būs angļu valoda, tā laikā tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.

Lai pielāgotu semināra vēstījumus un saturu, kā arī nodrošinātu iespēju izplatīt semināra prezentācijas, lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz: komunikacija@lrpv.gov.lv

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar pasākuma organizatoriem.

Būsim priecīgi jūs redzēt mūsu tiešsaistes seminārā! 

Semināra programma >>>

No septembra “Latvijas Vēstneša” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas podkāsts “Kā likums!” ikvienam klausītājam ir pieejams arī “Spotify” straumēšanas platformā. Jaunā tematiskā aplāde ar katra jaunā ieraksta publicēšanu gūst klausītāju atzinību. Šodien klajā nākusi iknedēļas jaunā audio saruna. 

Jaunākā, 2. septembra, podkāsta “Kā likums!” saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu: Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība

Augusta sākumā “Latvijas Vēstnesis” nāca klajā ar podkāstu “Kā likums!”, un šajos trešdienas raidījumos LV portāla redakcija piedāvā saturu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, tostarp tiesisko regulējumu un likumdošanas procesu. 

Interesenti podkāstu var  noklausīties LV portāla konkrētās publikācijas atvērumā un divās straumēšanas plaformās - Podbean.com un Spotify.com.

LV portālā pieejams tematiskais atvērums, kur vienkopus klausītāji var atrast visus pieejamos podkāsta ierakstus: https://lvportals.lv/tags/podkasts  

“Šī gada augustā arī mēs esam pievienojušies podkāstu veidotāju saimei. “Latvijas Vēstneša” platformas podkāstā "Kā likums!" lietotājiem līdz šim esam nodevuši lejuplādēm kopumā piecas sarunas,” informē LV portāla direktore Zaida Kalniņa, “Kā zināms, ikviena jauna projekta ieviešana ir saistīta ar lielu apņēmību veicamās aktivitātes realizēt iespējami kvalitatīvi, tāpēc redakcijā ar lielu rūpību veicām potenciālo tēmu izvēli, ierakstā iedibinājām savu podkāsta stilu un paši iemēģinājām jaunas prasmes audio satura veidošanā.”

Podkāsta "Kā likums!" sekotāju skaits aug ar katru jauna ieraksta publicēšanu. Pirmās piecas sarunas ar ekspertiem ir lejuplādētas vairāk nekā 700 reizes. Latvijā klausītāju ir visvairāk - podkāsts lejuplādēts un atskaņots vismaz 515, savukārt Vācijā - 155 reizes, kur ir fiksēts otrs lielākais lejuplāžu skaits.

Kā noklausīties? LVportals.lv publikācijas noslēguma daļā atrodas podkāsta lodziņš, klikšķini uz tā un klausies! Tāpat podkāstu “Kā likums!” var atrast Podbean.com un Spotify.com platformā, meklējot pēc atslēgas vārdiem “Kā likums!”. Tiekamies trešdienās! 

Par LV portālu

LV portāla darbība ir vērsta uz mērķi veicināt sabiedrības izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. LV portāls, veicinot sabiedrības tiesisko un pilsonisko izglītību un stiprinot tiesiskumu Latvijā, ir oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas daļa.

Šodien, 18. augustā, valdība uzklausījusi un atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu "Par oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas funkcijas izpildi”. Ministru kabinets (MK) informatīvo ziņojumu pieņēmis zināšanai un lēmis virzīt valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pilnā apmērā oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” funkciju izpildei.

Valdība noteikusi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt ilgtspējīgas, vispārpieejamas un vienotas platformas darbību, kurā nepastarpināti sniedz sabiedrībai nozīmīgu un kvalitatīvu valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju, veicinot sabiedrībā izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un veicina kvalitatīvu sabiedrības diskusiju, uzturot atgriezenisko saiti starp sabiedrību un valsti.

Latvijas Vēstneša” kolektīvs ar patiesu gandarījumu iepazinās ar valdības lēmumu - atbalstīt TM informatīvo ziņojumu “Par oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas funkcijas izpildi”. Šis Latvijas oficiālajam izdevējam ir vēsturisks lēmums, kas beidzot pieliek punktu gadiem ilgušajām diskusijām par “Latvijas Vēstneša” lomu un uzdevumiem Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts attīstībā un informatīvās telpas stiprināšanā un šo uzdevumu finansēšanas avotiem. Visa “Latvijas Vēstneša” 27 gadus ilgā darbība bijusi vērsta uz to, lai šīs funkcijas tiktu īstenotas ne formāli, bet – pēc būtības. Vienmēr esam apzinājušies, ka tie ir sabiedrības līdzekļi, kurus apsaimniekojam, un tas uzliek par pienākumu nodrošināt maksimāli kvalitatīvus, mūsdienīgus  un  sabiedrībai nepieciešamus pakalpojumus,” apgalvo oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.

 

Informatīvais ziņojums paredz piešķirt papildus nepieciešamo finansējumu 2021. gadā un turpmākajos gados 1 391 328 euro apmērā VSIA “Latvijas Vēstnesis” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, ko paredz “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”.

Tāpat ziņojums paredz saglabāt VSIA "Latvijas Vēstnesis" pašreizējo juridisko statusu - valsts kapitālsabiedrība - ilgtermiņā.

 

Par oficiālo izdevēju “Latvijas Vēstnesis”

Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” ir valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma. “Latvijas Vēstnesis” nodrošina - oficiālo publikāciju (vestnesis.lv), tiesību aktu pieejamību (likumi.lv), to skaidrošanu (lvportals.lv) un diskusiju tiesiskai domai un praksei (žurnāls “Jurista Vārds”, juristavards.lv).

11. augusta “Jurista Vārda” tematiskais numurs veltīts enerģētikas sektora tiesībpolitikai, kļūstot gandrīz par ikgadēju tradīciju. Tajā nozares eksperti un praktiķi apskata aktuālākos tiesībpolitikas jautājumus, kas saistīti ar enerģētikas nozares problemātiku un praksi gan starptautiskā mērogā, gan Latvijas robežās. 

Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 11. augusta laidiens elektroniski pieejams šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12268

Lai arī mūsdienu sabiedrība dzīvo industriālās rūpniecības laikā, tomēr arvien lielāku nozīmi kā viens no resursa veidiem pasaulē ieņem klimats, dabas resursi, kā arī zeme un tās derīgās īpašības. 

Šajā “Jurista Vārda” tematiskajā numurā lasītājiem tiek piedāvātas publikācijas par Latvijas enerģētikas nozares attīstības aspektiem klimata pārmaiņu griežos, tiesiskā regulējuma aspektiem par atjaunojamo energoresursu nozarei sniegto valsts atbalstu Eiropas Savienības īstenotās klimata politikas kontekstā. Tāpat numurā tiek apskatīta jaunākā tiesu prakse strīdos par elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta atcelšanu

Vēl šajā numurā var lasīt Kārļa Piģēna un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekles Rotas Šņukas rakstu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumā noteiktajiem mērķiem un to iespējamo pilnveidošanu. Savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" padomes priekšsēdētājas vietnieces Olgas Bogdanovas un valdes locekļa  Gata Junghāna rakstā lasītāji var gūt ieskatu par enerģijas patēriņa reakcijas neatkarīgas agregācijas ieviešanu Latvijā, kā arī uzzināsiet Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta vecākās ekspertes Ances Ansones viedokli par to, vai Latvijai nepieciešams atsevišķs likums gāzes tirgum

Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, kontaktējoties ar Lasītāju servisu:

  • 67311161; 
  • abonenti@lv.lv
  • vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.

Žurnālu KIOSKS: https://juristavards.lv/zurnals.php?mode=visi

 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Šodien, 5. augustā, “Latvijas Vēstnesis” nāk klajā ar valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas podkāstu “Kā likums!”. Podkāsta sarunās LV portāla redakcija piedāvās saturu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, tostarp tiesisko regulējumu un likumdošanas procesu. 

Turpmāk ik trešdienu LV portāla redakcija saviem klausītājiem piedāvās jaunu podkāsta sarunu ar nedēļas viesi par kādu aktuālu tēmu. To būs iespējams noklausītiesi LV portāla publikācijā un Podbean.com platformā. Drīzumā podkāstu varēs klausīties arī citur. 

Pirmā sarunas tēma ir uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Aplūkojot dažādas ikdienišķas situācijas, to palīdz šķetināt zvērināta advokāte Dana Rone.

Kā noklausīties? Publikācijas noslēguma daļā atrodas podkāsta lodziņš, klikšķini uz tā un klausies! Tāpat vari mūs atrast Podbean.com platformā, meklējot pēc atslēgas vārdiem “Kā likums!”. Tiekamies trešdienās! 

Par LV portālu

LV portāla darbība ir vērsta uz mērķi veicināt sabiedrības izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. LV portāls, veicinot sabiedrības tiesisko un pilsonisko izglītību un stiprinot tiesiskumu Latvijā, ir oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas daļa.

“Latvijas Vēstnesis” piedāvā papildu funkcionalitāti jaunajai iespējai, kas interesentiem piedāvā e-pastā saņemt ziņu par interesējošu publikāciju oficiālajā izdevumā tūlītēji pēc tās publiskošanas. Tagad arī publikāciju atvērumos ietvertās saites, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs, kadastra numurs, adrese klikšķa attālumā aicina pieteikties pakalpojumam “Seko līdzi”. 

No 2020. gada jūlija ikvienam interesentam ir pieejams pakalpojums “Seko līdzi” oficiālo publikāciju monitorings, kas pārlūko pasūtīto informācijas pieprasījumu (ievadītos atlases kritērijus) par Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv) satura jaunumiem. Lietotāji to aktīvi izmanto. 

Pilnveidojot funkcionalitāti, arī publikāciju atvērumi papildināti ar “Seko līdzi” iespēju lietotājs, uzklikšķinot uz saites, var uzreiz pieteikties interesējošajai informācijai. 

“Interesents var pierakstīties, piemēram, saņemt vēsti e-pastā, ja ir jauna publikācija, kas satur konkrēta uzņēmuma reģistrācijas numuru, adresi, nosaukumu. Savukārt paziņojumu sarakstos, izmantojot meklētāju, iespējams kombinēt informācijas atlasi. Viena no iespējām populārajā grupā “Izsoles” pasūtīt informāciju par nekustamā īpašuma izsolēm pilsētā X,” skaidro Oficiālo publikāciju departamenta Paziņojumu publikācijas daļas vadītāja Aija Sinkeviča. 

Pakalpojums palīdz 24/7 režīmā sekot līdzi ikvienai publikācijai, kurā minēts, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs, kadastra numurs, iestāde, amatpersona, adrese, nosaukums vai cits atslēgvārds vai frāze.

Kopumā ir plašas izvēles iespējas, kā sekot līdzi oficiālajām publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, piesakoties pat ļoti detalizētam informācijas pasūtījumam. Atslēgvārds vai frāze, paziņojumu grupa vai konkrēts meklēšanas kritērijs tajās, tiesību akti pēc izdevēja vai veida, dažādas to kombinācijas – pakalpojums “Seko līdzi” nodrošina plašas atlases iespējas atbilstoši individuālajai vajadzībai vai iestādes, uzņēmuma informatīvajai interesei. 

Svarīgs iestatījums – izvēlēties meklēt vārdu vai frāzi locījumos vai pretēji meklēt precīzu frāzi, jo rezultāti abos gadījumos ir atšķirīgi. Tādēļ aicinām pievērst uzmanību meklēšanas parametru “Meklēt visu frāzi” un “Locījumos” lietojumam. 

Lai pieteiktos jaunumu saņemšanai, lietotāji var izmantot funkciju "Seko līdzi", kas pieejama vietnes meklēšanas rezultātu skatā, publikāciju sarakstos un tagad arī to publikāciju atvērumos, kuras satur tipveida saites, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs vai kadastra numurs. Tā nodrošina paziņojumu piegādi uz norādīto e-pasta adresi, tiklīdz oficiālajā izdevumā – laidienā vai papildu laidienā – tiek publicēta informācija, kas atbilst lietotāja izvēlētajiem informācijas atlases kritērijiem.

Pakalpojumā sniegtie dati (tai skaitā personas dati) ir publiski pieejama informācija, kas ir publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

 

Par oficiālo izdevumu “Latvijas Vēstnesis”

“Latvijas Vēstnesis” ir periodisks elektroniskais izdevums, kas bez maksas pieejams vietnē www.vestnesis.lv. Tajā publicētā informācija ir publiski ticama un saistoša. Vestnesis.lv ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs (turpmāk – Novērošanas centrs) publicēja ziņojumu par Atklāto pirmkoda programmatūru (OSS) – kas ir alternatīvs veids, kā organizēt inovācijas darbības programmatūras nozarē. Ziņojumā galvenokārt tiek analizēts, kādā apjomā atklātā pirmkoda (OS) licences izmanto komercuzņēmumi Eiropas programmatūras nozarē, un kā šie uzņēmumi izmanto aizsargātās intelektuālā īpašuma tiesības, lai uzturētu savus biznesa modeļus, kuros izmanto programmatūru, kas licencēta saskaņā ar OSS noteikumiem.

OSS programmatūrai ir arī dažas specifiskas iezīmes, kas ne vienmēr labi atbilst pašreizējai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Rezultātā uzņēmējdarbības fokuss var tikt novirzīts no pašas programmatūras uz produktiem un pakalpojumiem, kas to papildina. Tas ietekmē programmatūras uzņēmumu biznesa modeļus un veidu, kādā tie izmanto intelektuālā īpašuma tiesības šo biznesa modeļu uzturēšanai.

Rezultātu analīze tika veikta 1364 uzņēmumu izlasē, kas atrodas ES un kuri darbojas programmatūras nozarē. Veiktā analīze liecina, ka OSS ir kļuvusi par programmatūras uzņēmumu biznesa modeļu neatņemamu sastāvdaļu. Lielākā daļa šo uzņēmumu mudina savus darbiniekus izstrādāt, vai izmantot programmatūru, kurai ir OSS licences. Pēdējos gados lielākā daļa uzņēmumu, kas piedalījās apsekojumā, vai nu saglabāja, vai palielināja savu līdzdalību OSS izstrādē vai izmantošanā. OSS sniedz dažus taustāmus ieguvumus, neaprobežojoties tikai ar zemākām izmaksām. Iekļaujot OSS programmatūru savos biznesa modeļos, uzņēmumi var gūt stratēģisku labumu, kas saistīts ar programmatūras tālāku izplatīšanu un lielāku izmantojamo zināšanu kopumu. Dati liecina, ka OSS nevis ierobežo, bet gan drīzāk paplašina programmatūras uzņēmumu biznesa iespējas, un lielākā daļa no tiem OSS uzskata par iespēju, nevis par apdraudējumu to biznesa modelim. Ienākšanas rādītājs nozarē ir augsts, un daudzi jaunizveidoti uzņēmumi norāda, ka OSS bija ļoti svarīga, pieņemot lēmumu sākt uzņēmējdarbību. Vairāk nekā trešdaļai jauno OSS izstrādes vai izmantošanas uzņēmumu OSS pastāvēšanai bija izšķiroša nozīme darbības uzsākšanā.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir publiskā un privātā sektora ekspertu un ieinteresēto pušu sadarbības tīkls, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt valsts iestāžu, privātā sektora un Eiropas Savienības iestāžu pasākumus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

Regulā Nr. 386/2012 Novērošanas centram ir uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar izpratnes uzlabošanu par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un informācijas apmaiņas veicināšanu par jauniem konkurētspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas paplašina kultūras un radošā satura likumīgo piedāvājumu. Šajās jomās Novērošanas centrs sagatavo izpētes ziņojumus, kuros sniegta informācija par dažādiem intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kontekstiem un to nozīmi attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem un Eiropas ekonomiku.

Ziņojums par Atklāto pirmkoda programmatūru (OSS) pieejams šeit>>

Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra veiktie pētījumi ir atrodami šeit>>> 

ANO Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem šogad aprit 40. pastāvēšanas gadskārta. Šim notikumam veltīts jaunākais, 28. jūlija, žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais laidiens.

Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 28. jūlija laidiens elektroniski pieejams šeit.

Šogad aprīlī apritēja 40 gadi, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980.  gada 11. aprīļa Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem pieņemšanas. Konvencija ir daudzpusējs līgums, kas izveido vienotu tiesisko ietvaru pārrobežu preču pirkumapārdevuma līgumiem, kas ir starptautiskās tirdzniecības mugurkauls.

Visiem šajā tematiskajā numurā iekļautajiem rakstiem ir praktiska vērtība – tie sniedz noderīgus ieteikumus konvencijas noteikumu piemērošanā. Taču vienlaikus šie raksti dod pamatu turpmākām diskusijām un pētījumiem, kas nepieciešami, lai Latvijā biežāk izmantotu priekšrocības, ko piedāvā konvencija starptautisko preču pirkuma-pārdevuma darījumiem.

Tematiskā numura raksti sadalīti trīs lielās kategorijās.

  1. Pirmajā kategorijā ir konvencijas interpretācijas jautājumi, kas palīdzēs veidot izpratni par to, kā būtu “jālasa” konvencijas noteikumi, lai tos pareizi saprastu un piemērotu.
  2. Otrā rakstu kategorija ir saistīta ar konvencijas piemērošanas praksi, tostarp tiesu praksi. Otrās daļas raksti ilustrē, ar ko jārēķinās praksē, ja līgums tiek noslēgts tā, ka tam ir piemērojami konvencijas noteikumi.
  3. Savukārt trešajā rakstu kategorijā ir analītiski raksti par konkrētiem konvencijas noteikumiem. Šie raksti noderēs, izšķiroties par līgumam piemērojamo likumu, ļaujot izprast un vieglāk salīdzināt konvencijas normas ar Latvijas vai kādas citas valsts tiesisko regulējumu.
     

Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, sazinoties “Jurista Vārda” ar Lasītāju servisu:

  • 67311161; 
  • abonenti@lv.lv
  • vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.
     

Žurnālu KIOSKS.

 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
 

Papildinformācijai:

Kellija Virse
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67310675
Mob.: +371 22113792
kellija.virse@lv.lv
www.lv.lv


 

52 numuri gadā, no tiem vismaz 10 tematiskie laidieni, ap 800 rakstu, vairāk nekā 250 ekspertu viedokļi un skaidrojumi, pieeja juristavards.lv arhīvam, kurā kopumā uzkrāti 15 tūkstoši rakstu, - to visu ik gadu saņem žurnāla “Jurista Vārds” abonenti. Nenokavē un abonē “Jurista Vārdu” 2021. gadam - oktobrī vēl izdevīgāk! 

Vai zinājāt, ka “Jurista Vārda” arhīvā 25 gadu laikā ir uzkrāti vairāk nekā 15 tūkstoši rakstu, kuru tapšanā piedalījušies gandrīz 1900 autori? Turklāt arhīvā uzkrāto rakstu skaits nebūt nenozīmē, ka tie ir "vēsturiski krāmi". Ļoti būtiska ir publikāciju daļa, kas gadu gadiem tiek aktīvi izmantota, lai juristi praktiski gatavotos tiesu lietām, rakstītu normatīvo aktu projektus un meklētu tiesisko problēmu labākos risinājumus.

“Žurnāla redakcija ir gandarīta, ka ieguldītais darbs ir nepieciešams un noderīgs. To uzskatāmi rāda, piemēram, žurnāla citējamība tiesu spriedumos: vispārējo un administratīvo tiesu nolēmumos pēdējos 10 gados atsauces uz žurnālā publicētiem rakstiem ir atrodamas vairāk nekā 10 tūkstoš reižu, tai skaitā Augstākās tiesas nolēmumos – vairāk nekā 300 reižu,” uzsver “Jurista Vārda” galvenā redaktore Dina Gailīte

Jau vairākus gadus redakcija kopā ar ārštata autoriem un viesredaktoriem aktīvi veido arī tematiskos žurnāla laidienus, lai "vienos vākos" apkopotu speciālistu viedokļus par konkrētu juridisku problēmu vai kādu tiesību apakšnozari. Vismaz reizi gadā tiek veidots kāds īpaši apjomīgs tematiskais laidiens, kas sasniedz grāmatžurnāla apjomu - šogad tāds tiek veltīts datu aizsardzībai un izmantošanai (iznāks 6. oktobrī). Grāmatžurnālu, ko varēs nopirkt arī mazumtirdzniecībā, visi žurnāli abonentu saņems bez maksas.

Turklāt žurnāla drukas versijas abonentiem ir pieejams jau pieminētais apjomīgais elektroniskais arhīvs (jaunākais laidiens + 25 raksti no arhīva katru mēnesi).

Izmanto iespēju: oktobrī "Jurista Vārda" 2021. gada abonementam – 10 eiro atlaide!

Oktobrī - izdevīgāk!

Žurnāla 2021. gada abonēšanas maksai 10 EUR atlaide tiek piešķirta tikai laikā no 1. līdz 31. oktobrim.

Atgādinām par “Jurista Vārda” trīs abonementa veidiem, uz kuriem attiecas akcijas piedāvājums (noformējot abonementu uz 12 mēnešiem):

  • drukātais žurnāls (akcijas cena: 79 EUR);
  • e-žurnāls (akcijas cena: 95 EUR);
  • komplekts: drukātais un e-žurnāls (akcijas cena: 129 EUR).

Vairāk par žurnāla “Jurista Vārds” abonēšanu var uzzināt, kontaktējoties ar Lasītāju servisu (tālrunis: 67311161, e-pasts: abonenti@lv.lv vai lv.lv/abonesana).

(!) No oktobra pircējiem ir iespēja samaksāt par pakalpojumu tiešsaistē, izmantojot Mobilly, maksājumu karti vai internetbanku, kas norādītas pasūtījuma maksāšanas veida izvēlnē. 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.