INFOGRAFIKA: Rīgas pilsētas tiesa

Atbilstoši Tieslietu padomes 2022. gada 22. aprīļa lēmumam nolemts ar 2022. gada 1. augustu reorganizēt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu, tās pievienojot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un  Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas reorganizāciju īsteno Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju. Šo tiesu reorganizācija ir 2015. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājumus. Tiesu reorganizācijas plāns tika izstrādāts Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai.

Reorganizācija nozīmē tiesu reformu organizatoriskā līmenī: tiesu vada viens tiesas priekšsēdētājs, tajā ir vienota lietu sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiek pēc vienota principa.

Reformas būtība:

viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Šīs jaunās teritorijas ietvaros turpina darboties tiesa,  visu līdzšinējo tiesu darbības vietās, nodrošinot iedzīvotāju pieejamību tiesai. 

Reformas mērķis:

paaugstināt tiesu darbības efektivitāti un iespējami racionāli izmantot tiesu rīcībā esošos resursus kā arī sekmēt saņemto un izskatīto lietu skaita izlīdzināšanu uz tiesnesi.

Pēc reformas Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās: Abrenes ielā 8, Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39, Rīgā un Lomonosova ielā 10, Rīgā, Ieriķu ielā 5, Rīgā (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām.

Lietu sadales kārtību un citus darba organizācijas jautājumus tiesā nosaka tiesas priekšsēdētājs. Līdz ar to aicinām Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv sekot līdzi aktuālajai informācijai par tiesā noteikto lietu sadales kārtību un tiesas darbu pēc reorganizācijas.

Rīgas pilsētas tiesai noteikta izņēmuma piekritība atbilstoši līdzšinējai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izņēmuma piekritībai, piemēram, intelektuālā īpašuma[1] lietu izskatīšanā un pārrobežu lietu izskatīšanā par bērnu prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu[2], kā arī lietu, kas satur valsts noslēpuma objekta, izskatīšanu.

Tiesā ir nozīmētas kontaktpersonas – tiesu darbinieki, kuri atbildēs uz jautājumiem neskaidrību gadījumā. Kontaktinformācija: Oksana Hvostova e-pasts: oksana.hvostova@tiesas.lv., tālr. 67077202.

[1] Lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu, lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē.

[2] Lietas par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī.

  • Vienmērīgāka tiesu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi. Apvienojot Rīgas pilsētas tiesas, tiek  radīta iespēja izlīdzināt piekritīgo lietu apjomu starp tiesām, kas rodas sakarā ar pašreiz katrai no tiesām piekritīgo lietu apjomu un to specifiku, kas savukārt ir saistīts ar tiesas teritoriju. Tāpat reorganizācijas rezultātā, ieviešot vienotu darba organizācijas modeli pakāpeniski tiks sekmēta saņemto un izskatīto lietu skaita izlīdzināšana uz tiesnesi. Tiesu noslodzes izlīdzināšana, jo īpaši ir būtiski ir tieši sarežģīto (specifisko) lietu izskatīšanā, kas šobrīd lielā mērā koncentrētas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tāpat būs iespējams objektīvāk izvērtēt gadījumus, kad nepieciešams civillietu vai krimināllietu nodot citai tiesai (ārpus Rīgas), lai nodrošinātu tās ātrāku izskatīšanu.
  • Plašākas iespējas veidot tiesnešu specializāciju. Reorganizācijas gadījumā pastāvēs vēl plašākas iespējas veidot tiesnešu specializāciju (kas ietver arī iespēju nākotnē pakāpeniski krimināllietu tiesnešus un civillietu tiesnešus koncentrēt vienuviet).
  • Racionāla tiesnešu kapacitātes un citu tiesas resursu izmantošana. Rīgas pilsētas tiesu apvienošana ne tikai sekmēs racionālāku tiesnešu kapacitātes izmantošanu, bet arī efektīvāku darba organizāciju un arī citus tiesas resursu optimizāciju, piemēram, centralizēti nodrošināt tulkus un tulkojumus vienas tiesas ietvaros, sekmēt vienotu tiesu praksi, pārvaldību un vienotu darba organizāciju (tajā skaitā termiņu pārraudzības metodes). Centralizēta pārvaldība ļauj vieglāk un racionālāk organizēt darbu krīzes situācijās, tostarp attiecībā uz darbinieku aizstāšanu, piemēram, iztrūkstošo darbinieku slimības, vai citu iemeslu dēļ.
  • Sekmēta tiesas pieejamība. Šobrīd rodas situācijas, kad viena iela atrodas divu tiesu piekritībā, proti – adreses ar pāra numuriem ietilpst vienas tiesas teritorijā, bet ar nepāra numuriem – citas tiesas teritorijā. Tādējādi tiesas pieejamība tiek kavēta vai padarīta neizprotama. Reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt, kā arī atstāt dokumentus  īpašā pastkastē pie tiesas (dokumentu atstāšanas punktā) jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās vietām.

Vai tiesu darbinieki ir informēti par reformām?

Tiesneši, kā arī tiesu darbinieki ir informēti par izmaiņām tiesu darba organizācijā no šī gada 1.augusta. Tieslietu ministrija pirms reformas uzsākšanas informēja tiesu priekšsēdētājus par plānotajām izmaiņām vairākās sanāksmēs.


Vai reformas rezultātā tiks samazināts tiesnešu vai darbinieku skaits?

Tiesu reformas mērķis nav samazināt tiesnešu vai tiesu darbinieku skaitu. Reformas rezultātā nesamazināsies lietu skaits. Tiesas priekšsēdētāja pārziņā ir tiesu darbinieku kompetenču un noslodzes izvērtēšana un amata vietu pārskatīšana nepieciešamības gadījumā.


Vai līdz ar reformas ieviešanu tiesnešiem vai darbiniekiem darba vietas adrese mainīsies?

Reformas rezultātā nemainās tiesnešu vai tiesu darbinieku darba vietas. Visi esošie Rīgas pilsētu tiesu tiesneši un darbinieki ir piekrituši turpināt darbu pašreizējās darba adresēs. Pagaidām iespēja - mainīt faktisko darba vietu - netiek plānota.


Vai tiesu arī turpmāk vadīs līdzšinējais tiesas priekšsēdētājs?

Apvienoto Rīgas pilsētas tiesu līdz amata pilnvaru termiņa beigām vadīs  esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja. Amatu turpinās arī trīs esošie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja vietnieki. Vienlaikus ņemot vērā tiesas lielumu, paredzēta papildus vietnieku amatu izveidošana. 


Vai Rīgas pilsētas tiesas darbības teritorija aptvers visu Rīgu?

Jā, Rīgas pilsētas tiesas darbības teritorija iekļaus līdzšinējas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa darbības teritoriju.


Vai pastāvēs arī citas iespējas, kā iesniegt vai saņemt dokumentus? Vai arī vienmēr jādodas uz tiesu ?

Tiesā dokumentus var iesniegt:

1)         elektroniski (izmantojot e-lietas portālu vai e-pastu[1]);

2)         izmantojot pasta pakalpojumus;

3)         atstājot īpašā pastkastē pie tiesas (dokumentu atstāšanas punktā). Tiesas dokumenti tiek paziņoti, izmantojot pastu (izvēloties vienkāršu pasta sūtījumu, ja likums neapredz citādi), oficiālo elektronisko adresi, e-pastu vai e-lietas portālu (likumā noteiktajos gadījumos). Tāpat arī saņemt tiesas dokumentus būs iespējams jebkurā no adresēm, iepriekš norādot adresi, kurā vēlas saņemt dokumentus.

[1] Ja dokumenti sagatavoti un nosūtīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.


Kā es zināšu tieši kurā tiesas atrašanās vietā man ir jāiesniedz dokumenti?

Dokumentus varēs iesniegt (arī atstāt dokumentu atstāšanas vietās (pasta kastēs)) tiesai jebkurā no Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Reformas rezultātā būtiski palielinās vietu skaits, kur turpmāk varēs iesniegt dokumentus t.i. vairs nepastāvēs strikta iesniedzamo dokumentu vieta.


Vai tiesa skatīs lietu tur, kur ir iesniegti dokumenti?

Rīgas pilsētas tiesā ienākošās lietas tiks sadalītas elektroniski, izmantojot Tiesu informācijas sistēmas specializēto programmu. Prasības pieteikumi, pieteikumi un sūdzības tiks sadalītas datorizēti starp visiem Rīgas pilsētas tiesas tiesnešiem, ņemot vērā tiesnesim noteikto specializāciju tiesā. Līdz ar to, iesniedzot dokumentus konkrētā Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietā, būs situācijas,  kad lietas izskatīšana notiks citā tiesas atrašanās vietā, ne tajā tiesas atrašanās vietā, kur iesniegti dokumenti. Vienlaikus ņemot vērā, ka satiksmes infrastruktūra ir vienlīdz laba Rīgas administratīvās teritorijas robežās, attiecīga situācija nerada riskus tiesas pieejamībai.


Kā es zināšu, kur lieta tiks izskatīta? Vai es sev interesējošo informāciju par tiesvedības gaitu varu iegūt, nevēršoties tiesā?

Tiesa informēs procesa dalībniekus par lietas izskatīšanas vietu un laiku (ar tiesas pavēsti, paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā u.c. dokumentiem izmantojot pastu, e-pastu vai e-lietas portālu).

Latvijas tiesu portāla www.elieta.lv sadaļā “Pakalpojumi” ir iespējams sekot līdzi tiesvedības gaitai. Ievadot lietas numuru vai tiesas pavēstes numuru, var iegūt informāciju par lietas saņemšanas un izskatīšanas datumu, tāpat arī izskatīšanas rezultātu, kā arī sprieduma spēkā stāšanās datumu.

Autorizēti Latvijas tiesu portāla www.elieta.lv, izvēloties  iespēju “Pāriet uz: manas.tiesas.lv”, kur lietotājs ir lietas dalībnieks, ir nodrošināta iespēja skatīt lietu, datus un lietas materiālus (tai skaitā lietā pievienotās nolēmumu un audio protokolu datnes).  

Portālā https://manas.tiesas.lv/  personas var autorizēties ar lietotājvārdu un paroli, ko piešķir Tiesu administrācija, ar elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti, izmantojot Latvija.lv sistēmu. Portālā www.elieta.lv personas var autorizēties tikai ar Valsts reģionālās attīstības aģentūra vienoto autorizācijas moduli.


Kas notiks ar tām lietām, ko tiesa jau sākusi skatīt. Vai tās līdz ar reformu sāks skatīt no jauna?

Likums “Par tiesu varu” noteic, ka lietas, kuru izskatīšana ir uzsākta, turpina izskatīt tas pats tiesnesis, kurš lietu skatīja līdz reformas ieviešanai. Līdz ar to, ja lietas izskatīšana jau uzsākta, tā tiks turpināta arī pēc reformas.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lietas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lietas, kuru izskatīšana nav uzsākta tiks nodotas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ar precizēto nosaukumu pēc reorganizācijas – Rīgas pilsētas tiesai.

Infografika par Rīgas tiesu reorganizāciju:

Informatīvs video par Rīgas tiesu reorganizāciju: