Informācija presei Jaunumi
1
Foto: Eiropas Padome

Trešdien, 17.aprīlī, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Strasbūrā, Francijā, tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču un Latvijas vārdā parakstīja starptautisko līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (Konvencija). Konvencija apliecina dalībvalstu apņemšanos sabiedrībai nodrošināt plašu piekļuvi oficiāliem dokumentiem, veicinot publiskās pārvaldes atklātību un sabiedrības līdzdalību, tādējādi stiprinot tiesiskumu.

Pievienošanās Konvencijai apliecina un pastiprinās Latvijas apņemšanos veicināt valsts institūciju darbu sabiedrības interesēs, atklātību un caurskatāmību, informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Latvijai ir moderna, sabiedrībai atvērta un tiesiska demokrātija ar augstu informācijas atklātības un digitalizācijas līmeni. Līdztekus pārējām Baltijas un Skandināvijas valstīm Latvija jau šobrīd nodrošina ļoti plašu pieeju oficiālajiem dokumentiem un Eiropas Padomes kontekstā ir to valstu grupā, kas pēc būtības arī pirms Konvencijas parakstīšanas, īsteno Konvencijā ietvertās vērtības. Šodien, parakstot pievienošanās līgumu Konvencijai, mēs nostiprinām Latviju kā informācijas atklātību cienošu valsti arī starptautiski. Mēs mudinām arī citas Eiropas Padomes valstis, kuru iedzīvotājiem nav tik plašas tiesības piekļūt valsts dokumentiem, kā tās ir Latvijā, sekot mūsu piemēram un rīkoties tāpat.”

Latvija jau šobrīd vairākos aspektos nodrošina sabiedrībai plašākas tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem nekā to prasa Konvencijas minimālie standarti. Proti, ir virkne oficiālo dokumentu jeb informācija, ko ikviens var iegūt bez pieprasījuma, nepastarpināti, bez maksas, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", publisko personu oficiālajās tīmekļvietnēs, publiskajos reģistros, specializētās tīmekļvietnēs un citviet.

Konvencijā termins "oficiāli dokumenti" tiek skaidrots kā visa informācija, kas ir ierakstīta jebkādā formā un ko ir sagatavojušas vai saņēmušas un glabā valsts iestādes.

Konvencija arī nosaka, ka publiskos dokumentus ir iespēja neizpaust, tikai tad, ja tiek aizsargātas citas Konvencijā konkrēti uzskaitītās tiesības un likumīgās intereses.

Pievienošanās Konvencijai stiprinās iedzīvotāju tiesības uz informācijas pieejamību, jo nodrošinās sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas.

Turpmāk Tieslietu ministrija būs kompetentā iestāde Latvijā, kas koordinēs Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

Papildu informācija:

Konvencija ir pieņemta 2009. gada 18. jūnijā un stājusies spēkā 2020. gada 1. decembrī. Konvenciju parakstījušas un ratificējušas 15 valstis: Albānija, Armēnija, Bosnija un Hercegovina, Igaunija, Islande, Lietuva, Melnkalne, Norvēģija, Moldovas Republika, Slovēnija, Somija, Ukraina, Ungārija, Spānija, un Zviedrija.  Konvenciju parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas piecas valstis: Beļģija, Gruzija, Ziemeļmaķedonija, Sanmarīno un Serbija.