Atjaunināts: 23.03.2023.
Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests apkopo un analizē datus maksātnespējas jomā. 2022. gads salīdzinājumā ar 2021. gadu ir iezīmējies ar administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu un sūdzību par administratoru rīcību samazināšanos. Dati apliecina, ka Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotā riskos balstītā uzraudzība ir efektīva un sniedz pozitīvu rezultātu attiecībā uz administratoru rīcības likumību. Uzlabojušies arī maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji - palielinājušies atgūstamības radītāji un samazinājušās maksātnespējas procesa izmaksas.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2022.gada ziņojums pieejams dienesta tīmekļvietnē.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomes sēdē uzsvēra, ka administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties dienesta mērķtiecīgajam uzraudzības darbam. "2022. gadā puse no pārbaudēm noslēgtas ar rīcības nepareizības izskaidrošanu, izstrādāti vairāki informatīvie materiāli un organizēti informatīvie pasākumi, lai veicinātu administratoru un uzraugošo personu izpratni par likumīga un efektīva maksātnespējas procesa norisi."
2022. gadā pārkāpumi administratoru rīcībā konstatēti 20% no visiem administratoriem (2021. gadā – 32%), savukārt, sūdzību skaits samazinājies par 53%. Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests principa "Konsultē vispirms" ietvaros aktīvi piemērojis preventīva rakstura uzraudzības instrumentu – rīcības nepareizības izskaidrošanu. Šo instrumentu Maksātnespējas kontroles dienests piemēro, kad konstatētie pārkāpumi nav būtiski vai sistemātiski, lai panāktu administratoru izpratni par normatīvo aktu prasībām. 1. grafikā: Saņemto sūdzību skaita par maksātnespējas procesa administratoru rīcību un konstatēto pārkāpumu skaita sūdzību ietvaros dinamika no 2017. – 2022. gadam.
2. grafikā: Piemēroto uzraudzības instrumentu skaita dinamika no 2017. – 2021. gadam.
Konstatētie pārkāpumi
Analizējot pārkāpumu būtību, secināms, ka 2022. gadā visbiežāk administratori pieļāvuši pārkāpumus, kas saistīti ar:
- informācijas nesniegšanu maksātnespējas procesā iesaistītajām personām – 16%;
- parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu un pārdošanu – 13%;
- ziņojuma par mantas neesamību un mantas pārdošanas plāna sastādīšanu – 12%.
Izskatīto sūdzību ietvaros konstatētie pārkāpumi, galvenokārt, ir saistīti ar atklātības nenodrošināšanu maksātnespējas procesā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana maksātnespējas procesā
Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā ir nodrošinājis pārbaužu veikšanu 17 juridisko personu maksātnespējas procesos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) prasību izpildi. Rezultātā konstatēts augsts pārkāpumu īpatsvars. 2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienests sankcijas par Novēršanas likuma pārkāpumiem piemēroja 7 administratoriem, pieņemot 3 lēmumus par brīdinājuma izteikšanu un 4 lēmumus par soda naudas piemērošanu 1 650 eiro apmērā (kopējais piemērotās soda naudas apmērs). Pārkāpumi, par kuriem administratoriem piemērota sankcija, ir:
- ilgstoša ziņojumu nesniegšana Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem;
- ilgstoša klienta izpētes neveikšana;
- ilgstoša informācijas nenoskaidrošana, vai parādnieka patiesais labuma guvējs neatbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam;
- nepārliecināšanās, vai nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums nav uzskatāms par aizdomīgu.
Administratīvie pārkāpumi – ierosināto procesu skaits samazinās, sodīto personu skaits pieaug
Veicot administratīvā pārkāpuma procesu, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā uzsācis 60 administratīvā pārkāpuma procesus un pie administratīvās atbildības saucis 55 fiziskās personas, 24 no tām piemērots arī papildsods – aizliegums ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Lai gan ierosināto administratīvā pārkāpuma procesu skaits ir turpinājis samazināties, 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis sodīto personu skaits, un arī to personu skaits, kurām piemērots papildsods. Lielākā daļa, tas ir, 58 no 60 uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem, bijuši pret parādnieka pārstāvi juridiskās personas maksātnespējas procesā, savukārt 1 gadījumā – pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, bet vēl 1 – pret bijušo administratoru.
3. grafikā: Administratīvā atbildība: piemērotais un samaksātais naudas sods - dinamika no 2020. – 2022. gadam.
Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā
Viena no mazāk aizsargātajām maksātnespējas procesā iesaistīto personu kategorijām ir maksātnespējīgā darba devēja darbinieki. Nereti darba devējs ilgstoši pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nespēj vai nevēlas norēķināties ar darbiniekiem, kas neapšaubāmi kritiski ietekmē darbiniekus, kas pelna iztikas līdzekļus. Lai mazinātu maksātnespējas procesa izraisītās negatīvās sekas, valsts garantē darbinieku aizsardzības pamatlīmeni, sedzot darba devēja nesamaksāto darba samaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kura turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas kontroles dienests.
2022. gadā segti 737 darbinieku prasījumi no 57 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Kopējā izmaksātā summa no garantiju fonda 1 361 582 eiro.
2022. gadā par 26 % ir palielinājusies vidējā segtā summa vienam darbiniekam salīdzinājumā ar 2021. gadu. 2022. gadā par 49 % ir samazinājies vidējais darbinieku prasījumu apmierināšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš.
1.tabulā: Būtiskākie dati par darbinieku prasījumiem, t.sk. vidējās izmaksātās bruto summas vienam darbiniekam – dinamika no 2020.gada – 2022.gadam.
Lielākie darba devēji, kuru darbinieku prasījumus sedzis Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā, bija – SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME" (139 darbinieku prasījumus 298 849 eiro apmērā), SIA "RAMATAS PLUS" (96 darbinieku prasījumus 238 357 eiro apmērā) un SIA "VENTBETONS-V" (49 darbinieku prasījumus 134 395 eiro apmērā).
Maksātnespējas procesa digitalizācija – informācijas pieejamība visiem procesa dalībniekiem
2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienesta organizēja starptautisku konferenci "Insolvency Goes Digital", kur pirmo reizi starptautiskā mērogā prezentēja Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēmu jeb EMUS. Sistēmas priekšrocības ir maksātnespējas procesa caurspīdīgums, sistematizēta uzraudzība, informācijas aprite starp visām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī sistēmā uzkrāto datu izmantošana politikas plānošanas nolūkiem. I. Šteina: "Konferencē Maksātnespējas kontroles dienesta komanda saņēma atzinīgu novērtējumu no ārvalstu kolēģiem, un varējām pārliecināties, ka Latvija maksātnespējas nozares digitalizācijā ir krietnu soli priekšā citām valstīm."
Kopš EMUS izveides 2019. gadā administratoru un TAP uzraugošo personu lietvedībā ir reģistrēti 569 tūkstoši dokumentu, EMUS e-pakalpojumu 2022. gadā ir lietojuši 3455 lietotāji.
2. tabulā: Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocību uzskaitījums, reģistrēto dokumentu un lietotāju uzskaite.
Maksātnespējas nozares aktuālie dati un maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji
2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus, redzams, ka bieži tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav. Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā dažādos formātos vērsis iesaistīto institūciju uzmanību uz šīs problēmas aktualitāti.
3.tabulā: Maksātnespējas procesa galvenie efektivitātes rādītāji: vidējais maksātnespējas procesa ilgums, maksātnespējas procesa izmaksas, sekmīgi pabeigto procesu skaits u.c.
Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesiem – jau vairākus gadus nemainīga paliek tendence, ka sekmīgi – ar saistību dzēšanu, fiziskās personas maksātnespējas procesu izdodas pabeigt ap 70 % parādnieku, 2022. gadā tas bija 71%. Analizējot gadījumus, kad tiesa izbeidz maksātnespējas procesu, nedzēšot atlikušās parādnieka saistības, redzams, ka 15% gadījumu tiesa dažādu ierobežojumu dēļ nav piemērojusi saistību dzēšanas procedūru, 10% gadījumu parādnieki nav pildījuši saistību dzēšanas plānu. Tāpat ir gadījumi, kad parādnieks nokārto visas savas saistības vai arī maksātnespējas procesa ietvaros nepiesakās neviens kreditors.
Lielākie no 2022. gadā izbeigtajiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem:
1) atzīto kreditoru prasījumu apjoma ziņā – SIA "ORMUS", atzīto prasījumu apmērs 33 milj. eiro;
2) atgūto finanšu līdzekļu apjoma ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa ietvaros atgūti 7 milj. eiro;
3) apmierināto kreditoru prasījumu apjoma ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa ietvaros apmierināti kreditoru prasījumi 6,3 milj. eiro apmērā;
4) maksātnespējas procesa izmaksu ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa izmaksās kopā iztērēti 960 tūkst. eiro;
5) administratora atlīdzības ziņā – AS "Krāsainie lējumi", administrators atlīdzībā saņēmis 350 tūkst. eiro.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2023. gada prioritātes
Maksātnespējas kontroles dienests 2023. gadā turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz iestādes darbības stratēģijā 2021.-2025. gadam un Uzraudzības stratēģijā 2022.-2023. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Lai turpinātu mērķtiecīgi īstenot riskos balstītu uzraudzību, Maksātnespējas kontroles dienests 2023. gadā izstrādās Uzraudzības stratēģiju nākamajam uzraudzības periodam – 2024. un 2025. gadam.
Viens no svarīgākajiem Maksātnespējas kontroles dienesta darbiem 2023. gadā būs izstrādāt maksātnespējas sektora risku novērtējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Iestādes efektīva darbība nav iedomājama bez EMUS. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz sistēmas attīstību un lietotājiem draudzīgu risinājumu ieviešanu.
Saistībā ar Direktīvas par pārstrukturēšanu un maksātnespēju ieviešanu 2023. gadā tiks izstrādāti arī vairāki normatīvo aktu projekti, piemēram, uzraugošo personu rīcības kodekss, noteikumi par uzraugošo personu civiltiesisko apdrošināšanu u.c. Tāpat plānots izstrādāt grozījumus administratoru eksaminācijas kārtībā.
Starptautiskās sadarbības ietvaros Maksātnespējas kontroles dienests īsteno Eiropas Komisijas projektu InsolEuPro "Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas uzlabošana ES tiesību aktu piemērošanā un uzticības un izpratnes veicināšanā par Eiropas tiesisko kultūru, izmantojot līdzdalības apmācības pieeju un jaukta tipa mācīšanos". Projekta ietvaros Maksātnespējas kontroles dienesta eksperti izstrādās mācību materiālus administratoriem un citiem maksātnespējas nozares praktiķiem par Eiropas Savienības tiesību praktisko piemērošanu.
Lai Maksātnespējas kontroles dienests arī nākotnē varētu turpināt sekmīgi pildīt tam noteiktos uzdevumus, 2023. gadā turpinās strādāt pie iestādes kapacitātes stiprināšanas. Kā maksātnespējas politikas īstenotāji turpinās strādāt kopā ar Tieslietu ministriju un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī mērķtiecīgi sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu priekšlikumus un atbalstu normatīvā regulējuma uzlabošanai maksātnespējas jomā.
Papildu informācija par Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomes sēdē izskanējušiem priekšlikumiem.
2022. gada 15. martā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sasauca Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja padomes locekļus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem 2022. gadā.
Tieslietu ministre pateicās konsultatīvās padomes sēdes dalībniekiem un atzinīgi novērtēja Maksātnespējas kontroles dienesta ieguldīto darbu jomas sakārtošanā. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norādīja, ka par maksātnespējas jautājumiem pēdējā laikā ir dzirdams mazāk, un tas šajā gadījumā ir kompliments, jo maksātnespējas jomā ir ieguldīts liels darbs un par to sakāms paldies Maksātnespējas kontroles dienestam. Pateicību par veiksmīgu sadarbību izteica arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Santa Garanča un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.
Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka maksātnespējas joma attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru darbību ir ievērojami uzlabojusies, tomēr darbs jāturpina pie komercvides sakārtošanas. Kā būtiska problēma iezīmējās t.s. vienkāršotā likvidācija, jo tās ietvaros netiek izvērtēta uzņēmumu iepriekšējā darbība, kas rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu pretlikumīgu darbību riskus. Sevišķu uzmanību pievērsa lielajam bezmantas maksātnespējas procesu īpatsvaram. Sēdes dalībnieki norādīja, ka šīs jautājums jāpēta plašāk kopā ar citām atbildīgajām institūcijām. Statistikas dati apliecina, ka liela daļa uzņēmumu ilgstoši strādā ar negatīvu pašu kapitālu, un šajā kontekstā ir diskutējams jautājums par valdes atbildību.
Vienlaikus uzmanība tika vērsta uz nepieciešamību uzņēmējiem savlaicīgāk risināt finanšu grūtības. Bieži tiesiskās aizsardzības procesus izmanto novēloti, kad faktiski iestājusies maksātnespēja.
Informāciju sagatavoja
Maksātnespējas kontroles dienests
Kontaktinformācija: Tālrunis: 67099158
E-pasts: inese.cepleniece@mkd.gov.lv
www.mkd.gov.lv
2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 737 darbiniekiem no 57 maksātnespējīgiem uzņēmumiem 1 357 671 eiro apmērā. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2022. gadā bija 1 842 eiro.
Maksātnespējas kontroles dienests (turpmāk - Dienests) ir darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – Fonda) turētājs un pārvaldītājs. No Fonda līdzekļiem Dienests apmierina darbinieku prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumos saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Lielākās summas no Fonda līdzekļiem 2022. gadā izmaksātas:
- MSIA ,,RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME” 139 darbinieku prasījumu apmierināšanai 298 849 eiro apmērā;
- MSIA ,,RAMATAS PLUS” 96 darbinieku prasījumu apmierināšanai 238 357 eiro apmērā;
- MSIA ,,VENTBETONS-V” 49 darbinieku prasījumu apmierināšanai 134 395 eiro apmērā.;
- MSIA ,,TAIMIŅŠ” 55 darbinieku prasījumu apmierināšanai 88 737 eiro apmērā;
- MSIA ,,BRIZ” 22 darbinieku prasījumu apmierināšanai 64 613 eiro apmērā.
2022. gadā Dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 408 142 eiro.
Informācija par darbinieku prasījuma iesniegšanu darba devēja maksātnespējas gadījumos atrodama Dienesta tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv sadaļā Maksātnespēja - Darbinieku prasījumi.
2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi. 2022. gadā ierosinātas 393 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, tā rezultātā pasludināti 302 juridiskās personas maksātnespējas procesi.
Salīdzinot ar 2021. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita pieaugums, kas skaidrojams ar t.s. moratorija jeb aizlieguma kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu atcelšanu 2022. gada 1. septembrī un t.s. drošās ostas principa (pienākuma pašam parādniekam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu iesaldēšana) atcelšanu no 2022. gada 1. janvāra. Moratorijs un drošās ostas princips tika ieviesti 2020. un 2021. gadā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas uz tautsaimniecību, un līdz ar to atcelšanu 2022. gadā maksātnespējas nozare ir atgriezusies brīvā tirgus apstākļos, tādēļ ir vērojams maksātnespējas procesu skaita pieaugums. Tomēr redzams, ka maksātnespējas procesu skaits ir mazāks nekā 2019. gadā, kad par maksātnespējīgām tika pasludinātas 580 juridiskās personas.
Diagramma, kurā attēlota fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita dinamika no 2019. līdz 2022. gadam. Diagramma pieejama MKD tīmekļvietnē.
2022. gadā ir vērojama neliela tendence samazināties fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam, 2022.gadā pasludināti 816 fizisko personu maksātnespējas procesi.
Palielinājies ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits.
2022. gadā ir palielinājušies centieni glābt savu uzņēmējdarbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu. Būtiski pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits – ierosinātas 129 lietas. Var secināt, ka tendence uzņēmējiem saglabāt uzņēmējdarbību tiesiskā ceļā palielinās. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesiskās aizsardzības process tiek pasludināts – 16. Proti, tikai 12% gadījumu kreditori ir saskaņojuši un tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Salīdzinoši, 2021. gadā šis rādītājs bija 28%. Tas liecina, ka uzņēmējiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ir rūpīgāk jāstrādā pie kvalitatīvu un dzīvē īstenojamu plānu izstrādes savas uzņēmējdarbības glābšanā un kreditoru pārliecināšanā par to efektivitāti.
Diagramma, kurā attēlota tiesiskās aizsardzības procesu skaita dinamika no 2019. līdz 2022. gadam. Diagramma pieejama MKD tīmekļvietnē.
2022.gada septembra beigās par godu Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) 20 gadu jubilejai noritēja MKD organizēta starptautiska konference “Insolvency Goes Digital” (tulk. – “Maksātnespēja kļūst digitāla”), kurā pirmo reizi kopā ar ārvalstu ekspertiem tika aplūkots, kā pēdējo gadu laikā ir digitalizēta maksātnespējas joma. Tika runāts par Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), Elektronisko izsoļu vietni E-izsoles, administratoru amata pretendentu izvēles sistēmu, kuras darbības nodrošināšanā iesaistīta gan EMUS, gan Tiesu informatīvā sistēma. MKD un Tiesu administrācijas eksperti pēc konferences secina, ka no ārvalstu kolēģiem konferencē izskanējušie maksātnespējas digitalizācijas nākotnes mērķi Eiropā Latvijā jau sasniegti.
Īpašā viešņa Catherine Bridge Zoller - vecākā padomniece pārstrukturēšanas un maksātnespējas jautājumos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) vēstīja par digitalizāciju maksātnespējas jomā no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, kurās ERAB veic ieguldījumus. Kā nākotnes izaicinājumus maksātnespējas procedūru digitalizācijas jomā viņa minēja elektronisko tiesu lietu vadību, maksātnespējas e-pārdošanu un izsoles, digitālo ziņošanu (maksātnespējas administratori), dažādu datu punktu savstarpēju savienošanu: tiesas, administratīvās iestādes, maksātnespējas regulatori, maksātnespējas administratori, apkopoto datu vākšanu un statistikas analīzi, apzinātāku un mērķtiecīgāku maksātnespējas politika un lēmumu pieņemšanu, kā arī lielāku pārredzamību visiem: kreditoriem, debitoriem, akcionāriem, investoriem, valstij.
Gandarījumu par maksātnespējas procesa digitalizāciju Latvijā pauž MKD Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Barojana: “Skatoties uz EMUS un Tiesu administrācijas sistēmām (e-izsoles, Tiesu informatīvā sistēma (TIS)) kopā, mēs jau šobrīd piedāvājam gan elektroniskās izsoles, gan elektronisku tiesas procesa menedžmentu, gan elektronisku ziņošanu par maksātnespējas procesa norisi procesā iesaistītajām personām, gan saslēgumus ar citām informācijas sistēmām un datu apkopošanu no procesā iesaistītajām personām, kas veido maksātnespējas “centrālo datu punktu”, un līdz ar to sniedz iespēju analizēt datus un apkopot statistiku. Tādējādi attiecībā uz maksātnespējas nozari mēs ar šīm sistēmām nodrošinām gan datus kvalitatīvai politikas izstrādei, gan veicinām lielāku maksātnespējas procesa caurskatāmību”. A. Barojana konferences dalībniekus detalizēti iepazīstināja ar Maksātnespējas kontroles dienesta pārziņā esošo Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu.
Ar administratoru amata pretendentu izvēli, ko nodrošina divas elektroniskās sistēmas - EMUS un TIS, iepazīstināja MKD Juridiskā departamenta direktore Karīna Paturska. Pēc konferences viņa neslēpj prieku, sakot: “Man ir patiess lepnums par MKD un TA kolēģu paveikto. Labi atceramies, ka mūsu digitalizācijas ceļa sākums nepavisam nebija viegls, bet esam gājuši tālu ceļu un šobrīd varam teikt, ka maksātnespējas digitalizācijas jomā "uzdodam toni" pārējai Eiropai”. Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Aivars Švābe atklāja elektroniskās sistēmas “E-izsoles” darbības principus un ieguvumus. Lektoru vidū bija arī eksperti no Čehijas, Polijas un Lietuvas. Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Revīzijas, grāmatvedības, īpašuma vērtēšanas un maksātnespējas pārvaldības iestādes Analīzes nodaļas vadītājs Tadas Paulavičius dalījās pieredzē par Lietuvas maksātnespējas sistēmas pārveidošana par modernu un uz klientu orientētu sistēmu. Polijas Tieslietu ministrijas Ekonomisko tiesību departamenta direktora vietnieks, tiesnesis Emil Szczepanik aicināja uz pārdomām, vai veiksmīgai digitalizācijai ir robežas. Dr. Ondřej Zezulka, Čehijas Republikas Tieslietu ministrijas Likumdošanas departamenta pārstāvis dalījās ar praktisku pieredzi un sniedza ieskatu, kā digitalizācija tiek ieviesta maksātnespējas jomā Čehijas Republikā.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina secina: “Ir patīkami apzināties, ka maksātnespējas digitalizācijas jomā esam īstenojuši mērķus, kuri daļai Eiropas valstu vēl ir nākotne. Lielākais prieks un gandarījums, ka esam to sasnieguši paši saviem spēkiem. 2017. gadā, kad uzsākām ceļu šo ideju īstenošanā, tas bija ļoti ambiciozs mērķis un prasīja lielu intelektuālu, laika un cilvēkresursu ieguldījumu. Te liels paldies jāteic kolēģiem gan no Maksātnespējas kontroles dienesta, gan Tiesu administrācijas, kuri panākuši, ka maksātnespējas process Latvijā ir digitalizēts tik augstā līmenī.”
Kopumā klausītāju rindās bija aptuveni 200 dalībnieku no dažādām Eiropas valstīm.
Catherine Bridge Zoller pēc konferences izteica atzinību, ka dzirdētā pieredze ļoti palīdzēja uzlabot izpratni par digitalizācijas procesiem maksātnespējas procedūru kontekstā.
Maksātnespējas kontroles dienests par godu iestādes 20 gadu jubilejai šodien atklāj starptautisku konferenci "Insolvency Goes Digital", kur kopā ar ārvalstu jomas speciālistiem dalās pieredzē par maksātnespējas jomas digitalizāciju.
Starptautiskās konferences dalībniekus uzrunā un Maksātnespējas kontroles dienesta komandu svētkos sveic Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, atgādinot, ka savulaik izvirzītās prioritātes komerctiesiskās vides sakārtošanai bija efektīva maksātnespējas procesa uzraudzības nodrošināšana, kā rezultātā tika radīta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma – EMUS: “Šodien EMUS ir maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes – Maksātnespējas kontroles dienesta un maksātnespējas procesa administratoru ikdienas darba vide. Nav šaubu, ka EMUS ir viens no pēdējo gadu vērtīgākajiem ieguldījumiem maksātnespējas nozares attīstībā un priecājos, ka šodien sistēma tiek prezentēta arī starptautiskajā vidē”.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina, atklājot konferenci, izsaka pateicību Maksātnespējas kontroles dienesta un Tiesu administrācijas darbiniekiem par intelektuālo un cilvēkresursu ieguldījumu EMUS tapšanā un nepārtrauktā sistēmas attīstībā.
Konferences pirmajā daļā tiek apskatīta Latvijas pieredze maksātnespējas jomas digitalizācijā, vērtējot Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocības un sadarbību ar Tiesu informatīvo sistēmu.
Otrajā daļā par maksātnespējas jomas digitalizācijas procesiem dalās pārstāvji no Čehijas, Polijas un Lietuvas. Īpašā viešņa - Catherine Bridge Zoller, vecākā padomniece pārstrukturēšanas un maksātnespējas jautājumos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā.
Akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” mērķis ir noteikt, izvērtēt un apbalvot periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegt pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.
Akcijā tiek noteikti ne vairāk kā trīs uzvarētāji un ne vairāk kā divi veicināšanas balvas saņēmēji katrā no šādām kategorijām:
- nacionālie laikraksti;
- reģionālie laikraksti;
- žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā;
- žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā;
- specializētie izdevumi;
- citi preses izdevumi;
- interneta ziņu portāli.
Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Dalība akcijā ir brīvprātīga. Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus. Izdevumi, kas iznāk retāk nekā reizi mēnesī, abonē vai piegādā centram vismaz divus secīgus sava izdevuma numurus. Ja interneta ziņu portāla īpašnieks piekrīt dalībai akcijā, tas izvērtēšanas laikā nodrošina centram piekļuvi interneta ziņu portāla saturam, kas portālā publiskots attiecīgajā gadā, tai skaitā maksas saturam. Ja portālā ir specializētas sadaļas ar atsevišķu tīmekļa vietni, portāla īpašnieks var izvēlēties dalībai akcijā virzīt tikai portāla galveno sadaļu un par to informē centru.
Ikviens interesents tiek aicināts ieteikt akcijas potenciālos kandidātus. Periodiskās preses izdevuma vai interneta ziņu portāla nosaukums un kontaktinformācija jāiesniedz centram, nosūtot to uz e-pastu pasts@vvc.gov.lv, izmantojot uzslavas iesūtīšanas funkciju lietotnē “Valodas draugs” vai pa pastu uz adresi Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010.
Akcijas nolikums pieejams šeit.
Akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.
Projektu īsteno "Latvijas Vēstneša" izdotā žurnāla "Jurista Vārds" redakcija sadarbībā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesu. Iecere par šādu audiovizuālu Satversmes popularizēšanu "Jurista Vārds" redakcijā radusies jau pirms vairākiem gadiem. Filma “Atver Satversmi” ir Latvijas juristu aicinājums ikvienam pilsonim iedziļināties mūsu pamatlikumā un izprast tajā ietvertos demokrātiskas valsts funkcionēšanas mehānismus un aizsargātās cilvēka pamattiesības.
"Izprotot Satversmes vērtības un apzinoties priekšrocības, ko ikkatram dod tiesiska un demokrātiska valsts, varam cerēt uz Latvijas sabiedrības nepieciešamo līdzdalību demokrātijas funkcionēšanā, noturību pret apdraudējumiem un gatavību aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti jebkuru satricinājumu apstākļos," filmas ieceri skaidro žurnāla "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte.
Žurnāla "Jurista Vārds" 3. maija laidiena redakcijas sleja plašāk pastāstīts par filmu. Jaunajā žurnālā ir arī vairāki tematiskie raksti par Satversmi.
No šodienas, 3. maija, filma “Atver Satversmi” ir pieejama “sēriju” veidā – atbilstoši Satversmes struktūrai:
- “Jurista Vārda” Youtube kontā: visas sērijas;
- vietnē likumi.lv pie katras attiecīgās Satversmes nodaļas.
Katru “sēriju” ievada konkrētās Satversmes nodaļas komentārs, kam seko secīgi Satversmes pantu lasījumi. Filmu veidojis režisors Juris Sējāns kopā ar radošo grupu no "Jurista Vārda" un Satversmes tiesas. Filmas “sērijas” kopš 3. maija ir bez maksas pieejamas jebkuram interesentam internetā, savukārt filmas “garās versijas” kopīgā skatīšanās, klātesot visiem tās dalībniekiem, veidotājiem un atbalstītājiem, paredzēta 26. maijā.
Izdevums jauniešiem "Satversme kabatā"
"Grāmata būs Latvijas valsts dāvinājums visiem 9. klašu beidzējiem. Skolēniem to palīdzēs aizgādāt Tieslietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Izdevums bagātināts ar krāsainām ilustrācijām un saistošu vēstījumu par Latvijai vissvarīgāko grāmatu, kā to nodēvējis rakstnieks Jānis Joņevs. Ceram, ka Latvijas jaunajiem pilsoņiem tā būs interesanta tikšanās ar Latvijas pamatlikumu, un grāmatiņa lieti noderēs tālāko mācību gaitā," izdevuma misiju raksturo "Latvijas Vēstneša" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.
LV portāla sadaļa "Satversme"
- drošticamība, pirmavots, objektivitāte;
- mūsdienīgums, tehnoloģijas, dinamika;
- valstiskums, cilvēks, patriotisms.
Lai vienkopus būtu ērti pieejami visi tematiskie Latvijas Republikas tiesību akti, vietnē likumi.lv (uztur oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis") izveidota jauna tematiskā sadaļa "Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem".
Sadaļā ir apkopoti visi Latvijas Republikas tiesību akti – piemēram, likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, kuri ir par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā vai kuros ir kāda tematiski saistītā tiesību norma par to. Apkopoti arī tiesību akti, kuros ir noteikti atvieglojumi personām, kuras izmitina savā īpašumā bēgļus no Ukrainas.
2022. gada 11. aprīlī sadaļā ir apkopoti 14 tiesību akti:
"Jaunā tēma ir pieejama gan tēmu katalogā, gan lietotāju ērtībām izeja uz to ir izvietota vietnes likumi.lv sākumlapā. Sadaļu aktualizēsim ar jaunajiem tiesību aktiem," skaidro "Latvijas Vēstneša" Oficiālo publikāciju departamenta Tiesību aktu sistematizācijas daļas vadītāja Sandra Zālīte.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam ir pieejams tulkojums gan ukraiņu, gan angļu valodā. Tulkojumus var atrast atvērtā tiesību akta pasē (labajā pusē), izvēloties attiecīgās valodas ikonu – karodziņu.
- Likums ukraiņu valodā: https://likumi.lv/wwwraksti/LIKUMI/TULKOJUMI_UA/UKR_ATBALSTA_LIKUMS.PDF
- Likums angļu valodā: https://likumi.lv/ta/en/en/id/330546-law-on-assistance-to-ukrainian-civilians
Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" vietnes – vestnesis.lv, likumi.lv, lvportals.lv – un žurnāls "Jurista Vārds" / juristavards.lv veido valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu.
Papildinformācijai:
Zeltīte Kazļenoka
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.: +371 25386479
zeltite.kazlenoka@lv.lv
lv.lv
Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests apkopo un analizē datus par norisēm maksātnespējas jomā. 2021.gadā maksātnespējas procesa administratoru darbībā konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar 2020.gadu ir palielinājies par 6%. Sūdzību skaits ir samazinājies par 25%. Tāpat ziņojumā ir analizēti maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji un atklāts, kas jāņem vērā, lai sekmīgi pabeigtu fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Konstatētie pārkāpumi
Analizējot pārkāpumu būtību, secināms, ka, tāpat kā 2020.gadā, visbiežāk administratori pieļāvuši pārkāpumus, kas saistīti ar informācijas nesniegšanu kreditoriem u.c. procesā iesaistītajām personām (19 %), ar parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu, novērtēšanu, pārdošanu saistītus pārkāpumus (16 %) un ar darījumu un valdes locekļu rīcības neizvērtēšanu saistītus pārkāpumus (14 %). Konkrētie pārkāpumi uzskatāmi par tipiskiem un sistemātiskiem, un tie rada negatīvu tiešu ietekmi uz tādiem maksātnespējas procesa rādītājiem kā ilgums, izmaksas un atgūstamība. Tomēr jāatzīmē, ka samazinājies ar maksātnespējas procesa izmaksām saistīto pārkāpumu skaits, kas iepriekšējos gados ir bijusi viena no iestādes uzraudzības prioritātēm.
Informācija par konstatētajiem pārkāpumiem tiek publicēta katru ceturksni Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana maksātnespējas procesā
2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Novēršanas likumā, ar kuriem noteikts paplašināt Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz administratoriem. Veikto pārbaužu ietvaros konstatēts, ka vairākos gadījumos administratori nav veikuši administratora profesionālās darbības riska izvērtējumu, pamatojoties uz kuru izveidojama iekšējā kontroles sistēma. Administratoru iekšējās kontroles sistēmās nav iekļauti klientu riska līmeņa noteikšanas kritēriji, aizdomīgu darījumu tipoloģijas un pazīmes (riska indikatori), konkrēti kritēriji klienta darījumu uzraudzības nodrošināšanai. Konstatēti arī gadījumi, kad administratori novēloti vai vispār nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina uzsver: “Savlaicīgi iesniegts ziņojums par aizdomīgu darījumu dod ne tikai iespēju savlaicīgi uzsākt vai pilnvērtīgi turpināt izpēti saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, bet arī spēj novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. MKD viena no prioritātēm ir novērst maksātnespējas procesu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, tādējādi veicinot maksātnespējas procedūru tiesiskumu un sekmējot pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.”
Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā
2021. gadā ir novērojams kopējā no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmēra, kā arī apmierināto darbinieku skaita samazinājums. Minētais saistīts ar to, ka laika posmā no 2020.gada 22.marta līdz 2020.gada 1.septembrim (likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" - spēkā līdz 2020. gada 9.jūnijam - 17. pants) un no 2020.gada 23.decembra līdz 2021.gada 1.septembrim (Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22.pants) kreditoriem, tai skaitā darbiniekiem, bija noteikts aizliegums iesniegt juridiskās personas (sava darba devēja) maksātnespējas procesa pieteikumu. Tā kā saņemt sava darba devēja neapmaksātos darbinieku prasījumus var tikai tie darbinieki, kuru darba dēvējam pasludināts maksātnespējas process, bet tā kā pasludināto maksātnespējas procesu skaits bija samazinājies, līdz ar to krities arī no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmērs un apmierināto darbinieku skaits.
Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS)
2021. gadā īstenota virkne dažādu EMUS pilnveidošanas pasākumu. Īpaši izceļami ir divi pasākumi, kas tieši saistīti ar administratoru darbības efektivitāti un uzraudzības stiprināšanu:
1. Ieviesta e-adreses integrācija administratoru lietvedībā, kas sniedz iespēju administratoriem veikt visas nepieciešamās darbības saziņai ar maksātnespējas procesā iesaistītajām personām caur e-adresi, izmantojot vienu informācijas sistēmu.
2. Ieviests starpsistēmu integrācijas risinājums starp Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošo kontu reģistru un EMUS, kas paredz ērtu un ātru piekļuvi informācijai, samazinot administratīvo slogu informācijas ieguvē.
Maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji
Maksātnespējas procesa efektivitāte ir atkarīga no visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu rīcības, tomēr sevišķi jāuzsver, ka tā vislielākajā mērā ir atkarīga no parādnieka rīcības pirms maksātnespējas procesa. Dati uzrāda, ka Latvijas komercdarbības videi joprojām ir samērā raksturīga izvairīšanās no nodokļu nomaksas un citu kreditoru prasījumu segšanas, un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām nākas cīnīties ar šādas rīcības sekām. Par to liecina vidējais maksātnespējas procesa ilgums, kas ir būtiski palielinājis, un iemesls tam ir garas tiesvedības, pārsvarā pret parādnieka bijušo valdi, kā arī kriminālprocesi, kuros parādnieks ir cietušā statusā.
Sekmīga fiziskās personas maksātnespējas procesa nosacījumi
Sekmīgi pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu skaits salīdzinoši ar 2020 gadu nav būtiski mainījies. Joprojām biežāk konstatētais iemesls, kādēļ fiziskajām personām neizdodas sekmīgi pabeigt procesu, ir saistību dzēšanas plāna nepildīšana. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā tiesas, lemjot par procesa izbeigšanu, ļoti rūpīgi vērtē parādnieka rīcību saistību dzēšanas procedūras laikā.
2022.gada prioritātes maksātnespējas jomā
2021.gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis savas darbības turpmākās piecgades stratēģiju un atsevišķi Uzraudzības stratēģiju 2022.-2023.gadam. Tādējādi dienesta 2022. gada prioritāte ir īstenot pasākumus, kas vērsti uz iestādes darbības stratēģijas un uzraudzības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Inese Šteina norāda, ka nemainīgi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte ir ekonomikā nozīmīgi maksātnespējas procesi un tiesiskās aizsardzības procesi, kuru uzraudzībai tiek veltīti pastiprināti iestādes resursi. Lai nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību 2022.-2023.gadā, esam izvirzījuši prioritātes, kas saistītas ar administratora savlaicīgu un vispusīgu parādnieka darījumu izvērtēšanu, savlaicīgi un pilnīgi sagatavotu informāciju par maksātnespējas procesa norisi, rīcību parādnieka mantas pārdošanas procesā un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) datu kvalitāti.
Detalizēti ar procesiem maksātnespējas jomā var iepazīties Gada ziņojumā 2021 Maksātnespējas kontroles dienests tīmekļvietnē.
Maksātnespējas procesa administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroles ietvaros ir apkopoti rezultāti par 2021.gad 4.ceturksni:
65 maksātnespējīgo uzņēmumu 421 darbinieku prasījumu apmierināšanai Maksātnespējas kontroles dienests 2021. gadā ir izmaksājis 572 248 eiro.
Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021.gadā bija 1 359 eiro.
2021. gadā Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 413 627 eiro.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gadā izmaksātas:
- MSIA “Čilija Pizza” 42 darbinieku prasījumu apmierināšanai 79 237 eiro apmērā;
- MSIA “Sigtur” 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
- MSIA “Fliit Latvia” 24 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41 079 eiro apmērā;
- MSIA “Stell Technology” 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
- MSIA “Nice Kitchen” 21 darbinieka prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
- MSIA “International SV” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
- MSIA “Nippon Auto” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
- MAS “JUF” 15 darbinieku prasījumu apmierināšanai 22 982 eiro apmērā;
- MSIA “Arcan” 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
- MSIA “UKT Risinājumi” 7 darbinieku prasījumu apmierināšanai 16 071 eiro apmērā;
Kopā 2021. gadā pieņemti 457 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības stratēģiju 2022.-2023.gadam. Tajā ir analizēti riski, kas izriet no iestādes iepriekšējās darbības rezultātiem, tostarp biežāk konstatētajiem pārkāpumiem administratoru rīcībā, ārējās vides (Covid-19) un citiem faktoriem, kā arī atsevišķi vērtēti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu saistītie riski.
Maksātnespējas kontroles direktore Inese Šteina uzsver: “Nemainīgi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte ir ekonomikā nozīmīgi maksātnespējas procesi un tiesiskās aizsardzības procesi, kuru uzraudzībai tiek veltīti pastiprināti iestādes resursi. Lai nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību 2022.-2023.gadā, esam izvirzījuši prioritātes, kas saistītas ar administratora savlaicīgu un vispusīgu parādnieka darījumu izvērtēšanu, savlaicīgi un pilnīgi sagatavotu informāciju par maksātnespējas procesa norisi, rīcību parādnieka mantas pārdošanas procesā un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) datu kvalitāti”.
Uzraudzība skaitļos
No 164 administratoriem 2021.gadā pārkāpumi konstatēti 32% administratoru darbībā, kas, salīdzinājumā ar 2020.gadu, ir palielinājies par 6%. Par normatīvo aktu pārkāpumiem amata darbība izbeigta 4 administratoriem.
Biežāk konstatētie pārkāpumi
2021. gadā biežākie pārkāpumi maksātnespējas procesa administratoru rīcībā:
- ar parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu, novērtēšanu, pārdošanu saistīti pārkāpumi;
- informācijas nesniegšana kreditoriem u.c. procesā iesaistītajām personām;
- ar darījumu un valdes locekļu rīcības neizvērtēšanu saistīti pārkāpumi.
Šīs pārkāpumu kategorijas ir tipiskas un sistemātiskas, un rada tiešu ietekmi uz maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanu. Sīkāks vērtējums pieejams Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē MKD Uzraudzības stratēģija 2022.-2023.gadam.
Uzlabojumi maksātnespējas procesa administratoru darbībā
2021. gadā ir samazinājies ar maksātnespējas procesa izmaksām saistīto pārkāpumu skaits. Iepriekš maksātnespējas procesa izmaksas tika identificētas kā viena no lielākajām maksātnespējas nozares problēmām, līdz ar to pēdējo gadu laikā tieši izmaksu kontrole ir bijusi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte.
Ministru kabinets ar 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums) izsludināja valstī ārkārtējo situāciju un noteica vairākus būtiskus ierobežojumus, tos pastiprinot ar 2021. gada 20. oktobra grozījumiem.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz rīkojumā paredzētajiem ierobežojumiem un to piemērošanu reliģiskas darbības laikā:
- Reliģiskās organizācijas laika periodā no š.g. 21. oktobra līdz 14. novembrim ir aicinātas uzrunāt iedzīvotājus, aicinot tos vakcinēties, palikt savās mājās un piedalīties dievkalpojumos attālināti.
- Visus dievkalpojumus šajā laika periodā plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus notur garīgais un kalpojošais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas izvairoties no tiešā kontakta.
- Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību, kas veicama pulcējoties. Tādējādi saglabājot iespēju veikt individuālos reliģiskās darbības veikšanas vietu apmeklējumus, bet rūpējoties arī par iespējami drošāku vidi, ir noteikts, ka reliģiskās darbības veikšanas vietā var atrasties tikai individuālie apmeklētāji (vai personas no vienas mājsaimniecības). Individuālie apmeklētāji vai personas no vienas mājsaimniecības stingri ievēro noteikumus par sejas masku lietošanu un sociālo (fizisko) distancēšanos, kā arī iespējami ierobežo (saīsina) apmeklējuma laiku, iespēju robežās nepārsniedzot 15 minūtes. Rīkojumā nav noteikts konkrēts personu skaits, kas var atrasties reliģiskās darbības veikšanas vietā, bet gan ir noteikts, ka vienai personai ir nodrošināmi ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo telpu platības un reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk, kā 20 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra. Ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro sociālā (fiziskā) distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem (t.sk. dievkalpojumu laikā), gan uz citām personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video/audio tiešraidi.
- Reliģiskās darbības veikšanas vietas darbību uzsāk no plkst. 6.00 un beidz līdz plkst. 19.00.
- Reliģiskās darbības veikšanas vietās laika periodā no š.g. 4. līdz 7. novembrim garīgais un kalpojošais personāls veic savus pienākumus arī ārpus noteiktā darba laika, lai nodrošinātu attālinātu plašākas sabiedrības līdzdalību reliģiskās darbības veikšanā. Šajos datumos darba laika ietvaros ir atļauti arī individuālie apmeklējumi.
- Laika periodā no š.g. 21. oktobra līdz 14. novembrim laulību reģistrācija ir atļauta, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Garīdzniekam ir jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.
- Bēres organizējamas tikai ārtelpās klāt esot ne vairāk kā 20 cilvēkiem, bet kristības neatliekamajos gadījumos organizējamas divu mājsaimniecību ietvaros līdz 10 personām (neskaitot ar rituālu organizēšanu saistītās personas). Veicot laulības reģistrāciju vai piedaloties neatliekamu kristību vai bēru ceremonijās, visām klātesošajām personām jālieto mutes un deguna aizsegi, kā arī ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
- Klātienē nav atļauti koru mēģinājumi, arī dziedāšana dievkalpojumu laikā ir iespēju robežās minimizējama. Dziedāšana bez mutes un deguna aizsega lietošanas, nodrošinot atbilstošu dievkalpojuma norisi, ir pieļaujama vienīgi tad, ja to dara viena persona (dziedātājs), atrodoties nodalītā telpā vai, piemēram, balkonā, kas ir vairāku metru attālumā no garīgā un kalpojošā personāla un pārējiem reliģiskās darbības vietas apmeklētājiem.
- Attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumu attiecināmību uz reliģiskajām organizācijām atzīmējams, ka, ņemot vērā reliģisko savienību (baznīcu) sniegto skaidrojumu par to, ka reliģiskās darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu izplatīšana reliģiskās darbības veikšanas vietās nevar tikt uzskatīta par tirdzniecību, bet gan par dievkalpojuma elementu un rituālu priekšmetu izplatīšanu par ziedojumiem, uz reliģiskajām organizācijām nav attiecināmi tirdzniecības ierobežojumi.
- Reliģiskās organizācijas sadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.
Ikviens ir stingri aicināms vakcinēties, palikt mājās un neapmeklēt dievnamus, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.
Tieslietu ministrija augsti novērtē reliģisko organizāciju pārstāvju aktīvo iesaisti ieviesto drošības pasākumu skaidrošanā un ticīgo mudināšanā "palikt mājās", pēc iespējas atturoties no reliģiskās darbības veikšanas vietu apmeklējuma, tā vietā aicinot reliģiskās darbības veikšanai izmantot attālinātus dalības veidus.
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021.gada septembrī
Depozīta izmaksa 2021. gada septembrī
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību
- nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē
- nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem
Tieslietu ministrija izsludina atklātu konkursu uz vakanto
MAKSĀTNESPĒJAS KONTROLES DIENESTA
PIRMĀ UZRAUDZĪBAS DEPARTAMENTA JURISKONSULTA ierēdņa amatu!
Prasības pretendentiem/-ēm:
• atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām;
• otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātņu jomā;
• pieredze jurista darbā;
• zināšanas juridisko dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā;
• prasme pielietot teorētiskās zināšanas praksē, prasme izteikt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošajiem jautājumiem;
• labas komunikācijas un analītiskās prasmes, ētiskums, radošā domāšana un novatorisms;
• teicamas iemaņas darbā ar datoru.
Pirmā uzraudzības departamenta kompetences ietvaros galvenie veicamie pienākumi:
• vest administratīvā pārkāpuma procesu atbilstoši iestādes kompetencei, tajā skaitā sagatavot dokumentu projektus;
• organizēt un vest administratīvā pārkāpuma procesu uzskaiti iestādes ietvaros.
Mēnešalga:
• Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsulta amats klasificēts 26.3 amata saimes IIIB līmenī, kas atbilst 10. mēnešalgu grupai
• mēnešalga no 940 euro līdz 1280 euro
--------
Pieteikties lūdzam elektroniski, izmantojot saiti:
https://tm.easycruit.com/vacancy/application/2794983/161723?channel=LVNVA&iso=lv
--------
Ja nav iespējams, tad pieteikuma dokumentus (motivētu pieteikumu ar apliecinājumu par atbilstību Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām, izglītību apliecinoša dokumenta kopiju un CV) iesniegt Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV 1536) 14 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Papildus pieteikumu vēstulē vēlams norādīt, uz kuru vakanci pretendē, informāciju par iegūto profesionālo pieredzi un atsauksmes sniedzējiem (iestādes nosaukums, vārdu, uzvārdu, amatu un kontaktinformāciju).
Tālrunis uzziņām: 67036731, 67036724
2021. gada 7. septembrī stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar kuriem ieviestas būtiskas izmaiņas gan administratora pretendentu, gan arī amatā iecelto administratoru eksaminācijas tiesiskajā regulējumā.
Kvalifikācijas eksāmens
Ar minētajiem grozījumiem ir pagarināts administratora kvalifikācijas periods, nosakot, ka pēc iecelšanas amatā vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas, administrators kārto kvalifikācijas eksāmenu reizi piecos gados.
Norādāms, ka pārejas posmā uz piecu gadu kvalifikācijas periodu, visi šobrīd amatā ieceltie administratori, atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumos noteiktajam, ir sadalīti divās grupās, ievērojot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumā noteikto amata apliecības derīguma termiņa beigu datumu, proti:
1. grupa – administratori, kuriem izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigu datums nav vēlāks par 2022. gada 31. martu;
2. grupa – administratori, kuriem izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigu datums ir laikposmā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim.
Attiecīgi 1. grupas administratori kvalifikācijas eksāmenu kārtos ne vēlāk kā 2024. gada aprīlī, savukārt 2. grupas administratori – ne vēlāk kā 2024. gada oktobrī. Līdz kvalifikācijas eksāmena kārtošanai administrators turpina pildīt administratora pienākumus pamatojoties uz izsniegto amata apliecību.
Palielināts pilnveides pasākumu stundu apmērs
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka līdz ar pāreju uz piecu gadu kvalifikācijas periodu, likumdevējs ir palielinājis apmeklējamo kvalifikācijas pilnveides pasākumu akadēmisko stundu apmēru, nosakot, ka kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 80 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā līdz iesnieguma par pieteikšanos kvalifikācijas eksāmenam iesniegšanai.
Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība" 3. punktā noteiktas jomas, kurās apmeklējami kvalifikācijas pilnveides pasākumi.
Administratora (pretendenta) eksāmens
Attiecībā uz administratora (pretendenta) eksāmena organizēšanu norādāms, ka Maksātnespējas likums šobrīd nenoteic administratora eksāmena organizēšanas biežumu. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā noteikts, ka par administratora eksāmena organizēšanu lemj Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome pēc padomes locekļa vai Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ierosinājuma (Maksātnespējas likuma 16.1 panta 1.1 daļa).
Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka šobrīd no Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes informācija par nepieciešamību organizēt administratora eksāmenu nav saņemta.
Maksātnespējas kontroles dienests aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai iestādes tīmekļvietnē sadaļās Eksaminācija un Aktuālā informācija administratoriem.
Š.g. 14. septembrī norisinājās jau sestās apmācības par intelektuālā īpašuma jautājumiem Latvijas un Eiropas tiesnešiem, tiesu sistēmas darbiniekiem, kā arī intelektuālā īpašuma jomas profesionāļiem. Šoreiz seminārā īpašs uzsvars tika likts uz preču zīmju aizsardzības un autortiesību tēmām. Arī šogad, jau otro gadu pēc kārtas, seminārs notika Eiropas līmenī tiešsaistē un pulcēja vairāk nekā 360 reģistrētu dalībnieku. Īpaša dalībnieku aktivitāte bija vērojama no Lietuvas, Bulgārijas un Moldovas.
Semināru atklāja Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Graube, ar gandarījumu paužot: “Esmu pārliecināta, ka dodamies pareizā virzienā, lai stiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomu!”
Starptautisku iniciatīvu nozīmību savā runā uzsvēra arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Tieslietu institūta direktore Undžo Mina (Eun-Joo Min): “Tiesu sistēmai un visiem intelektuālā īpašuma profesionāļiem ir jāapzinās un jāreaģē uz sabiedrībā notiekošo attīstību, jo gadiem nemainīgās intelektuālā īpašuma tiesību normas tiek piemērotas un interpretētas gadījumos, kuri dinamiski atspoguļo mūsdienu sociālekonomiskās un tehnoloģiskās izmaiņas. Un tās neaprobežojas ar teritoriālajām valstu robežām, jo intelektuālais īpašums sniedzas pāri šīm robežām.”
Seminārā savās zināšanās dalījās starptautiski atzīti lektori un intelektuālā īpašuma tiesību jomas zinātāji no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO), Latvijas, Lietuvas un Polijas. Semināru vadīja Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Lektori apskatīja tādas aktuālas tēmas kā: Civiltiesiskās atbildības regulējums Preču zīmju likumā, Preču zīmes reputācijas nozīme civillietās un krimināllietās, EUIPO un Eiropas Savienības tiesu prakse attiecībā uz Nicas klasifikāciju, Strīdu izšķiršana starp kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un darbu izmantotājiem, kā arī šobrīd īpaši aktuālo tēmu - autortiesības un mākslīgais intelekts.
Apmācību noslēdzošajā daļā notika diskusija “Interneta pakalpojumu sniedzēja atbildība par autortiesību pārkāpumu”, kurā detalizētāk tika apskatīts Lietuvas apelācijas tiesas spriedums “LINKOMANIJA” lietā, kā arī Krakovas Apelācijas tiesas spriedums Polijas interneta pakalpojumu sniedzēja lietā. Savukārt Latvijas Augstākās tiesas pārstāvis stāstīja par Latvijas tiesu sistēmas pieredzi.
Par semināru:
Ikgadējās apmācības tiek organizētas ciešā sadarbībā ar WIPO un EUIPO ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu tiesu sistēmas darbinieku profesionālo pilnveidi un tālākizglītību, īpašu vērību veltot intelektuālā īpašuma aizsardzības tēmai, kas turpmāk varētu paaugstināt tiesu spriedumu kvalitāti un sagatavotu kvalitatīvam darbam Eiropas Savienības tiesību sistēmā.
Ņemot vērā semināra auditorijas pausto interesi un augsto vērtējumu, Patentu valde, ciešā sadarbībā ar vadošajām institūcijām intelektuālā īpašuma jomā, arī turpmāk plāno attīstīt tiesnešu un tiesu sistēmas darbinieku apmācību iniciatīvu intelektuālā īpašuma jautājumos.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22. pants noteic, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22.pants.
Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punkti.
Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.
No 2. septembra kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u.tml.
Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā:
- Īsfilma “Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā” skaidro, ko nozīmē būt kreditoram un kā rīkoties, lai atgūtu savu naudu, ja parādniekam pasludināts maksātnespējas process.
- Īsfilma “Darbiniekam neizmaksāto naudas līdzekļu atgūšana” un infografika “Kā atgūt neizmaksāto darba samaksu” – informācija un iespējamā rīcības plāna izklāsts darbiniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus ir palikuši bez darba samaksas. Kur un kā uzzināt par darba devēja maksātnespējas procesu, kā arī darbinieka tiesībām iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu par savu darba devēju.
- Īsfilma “Kreditors un Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma” – par to kā ērtāk un ātrāk iesniegt kreditora prasījumu un uzzināt būtiskāko par procesa norisi, neizejot no mājas.
Papildinformācija ir ērti pieejama MKD tīmekļvietnē sadaļās Darbinieku prasījumi un Informācija par EMUS. Skaidrojumi īsfilmu un infografikas formātā atrodami MKD sociālo tīklu kontos Youtube, Facebook, Twitter un Linkedin.
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021.gada jūnijā
Depozīta izmaksa 2021. gada jūnijā
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību
- nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē
- nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem
2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likumā, ar kuriem noteikts paplašināt Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem. Līdz ar šā regulējuma spēkā stāšanos administratorus NILLTPF novēršanas likuma prasību izpildē vienlaicīgi uzraudzīs gan Maksātnespējas kontroles dienests, gan biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija". Vienlaikus NILLTPF novēršanas likumā noteiktās sankcijas joprojām var piemērot tikai Maksātnespējas kontroles dienests.
MKD tīmekļvietnē ir pieejama detalizēta informācija sadaļā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana”, kur iespējams iepazīties ar:
- atbildību par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF) prasību pārkāpumiem
- vadlīnijām NILLTPF jomā
- nacionālām un starptautiskām sankcijām
- tiesību aktiem u.c. noderīgu informāciju
Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) tiesu eksperti no 19. līdz 23.jūlijam piedalās pieredzes apmaiņas vizītē Vācijas Federālajā kriminālizmeklēšanas dienestā Vīsbādenē. Vizītes mērķis ir gūt pieredzi augu DNS izpētes jomā.
Pieredzes apmaiņas vizīte notiek Eiropas Savienības finanšu programmas Hercule III līdzfinansēta projekta “Tabakas un citu augu izcelsmes vielu izpētes kapacitātes celšana” ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt VTEB tabakas un citu augu izcelsmes objektu izpētes kapacitāti, lai nodrošinātu tiesībsargājošajām iestādēm augstas kvalitātes pierādījumus ekonomisko noziegumu izmeklēšanā.
Projekta ietvaros VTEB attīstīs Latvijā un Baltijas valstīs pilnīgi jaunu tiesu ekspertīžu virzienu – augu DNS izpēte, kas būtiski paplašinās augu un augu izcelsmes vielu tiesu ekspertīzes iespējas.
Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis infografiku par administratīvā pārkāpuma procesu, tā norisi, pienākumiem, tiesībām, termiņiem, lēmumu pieņemšanu u.c. ar administratīvajiem pārkāpumiem saistītiem jautājumiem maksātnespējas procesā.
Atgādinām, ka 01.07.2020. stājās spēkā Administratīvās atbildības likums. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma (MNL) 180.panta otro daļu MKD veic administratīvā pārkāpumu procesu par (MNL 179.pantā noteiktajiem pārkāpumiem) maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Aktuāla informācija par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar maksātnespējas procesu meklējama Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) tīmekļvietnē sadaļās Maksātnespēja - Administratīvo pārkāpumu lietas.
Dati par administratīvo pārkāpumu skaitu un to raksturu pieejama MKD tīmekļvietnē sadaļās Aktualitātes - Dati - Administratīvie pārkāpumi.
Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis aktuālus jautājumus un sniedzis praktiskas atbildes Skaidrojumus un atziņās no 2020. gada decembra līdz 2021. gada jūnijam.
Skaidrojumos un atziņās ir aprakstītas dažādas dzīves situācijas un to iespējamie risinājumi saistībā ar maksātnespējas procedūrām. Visi Maksātnespējas kontroles dienesta Skaidrojumu un atziņu apkopojumi.
Turpinot 2020. gadā iesākto publicitātes projektu, Ieslodzījuma vietu pārvalde uzsāk darbu pie 2021. gada žurnāla. Šis būs jau otrais Ieslodzījuma vietu pārvaldes žurnāla numurs.
Jaunākajā žurnāla numurā būs lasāma cietumu priekšnieku intervija, kas notika 17. jūnijā Liepājā, kur tikās Liepājas cietuma priekšnieks pulkvedis Raitis Žvagiņš un Jelgavas cietuma priekšnieks pulkvežleitnants Ainārs Lācis. Intervijas laikā izrunāti jautājumi gan par Covid-19 ietekmi uz cietuma darbu, gan par personāla vadību, darbu ar ieslodzītajiem, darba procesu pilnveidošanas risinājumiem un citām aktuālām tēmām.
Interviju būs iespējams lasīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada žurnāla numurā, kas būs pieejams arī elektroniski. Plānotais žurnāla iznākšanas laiks – 2021. gada novembris.
2020. gada žurnāla numurs pieejams te: https://www.ievp.gov.lv/lv/iznacis-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-2020-gada-zurnals-0
Strādājam kopā drošai un iekļaujošai Eiropai.
Vairāk par Norvēģijas grantu 2014.–2021. gada perioda programmu vari uzzināt vietnē www.norwaygrants.lv
Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" Nr.1-6.4/2-2019 top ar Norvēģijas grantu 2014.–2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" atbalstu
No š.g. 2.jūlija stājas spēkā jaunie Adresācijas noteikumi, kas paredz, ka pēc finansējuma saņemšanas, Valsts zemes dienests (turpmāk – Dienests) Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus, tajā skaitā arī administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību robežu datus, publicēs Latvijas Atvērto datu portālā. Līdz ar to adrešu dati būs gan sabiedrībai, gan pašvaldībām, gan arī iestādēm bezmaksas pieejami bez atkalizmantošanas ierobežojumiem.
Adresācijas noteikumi paredz iespēju pāriet uz pilnīgi elektronisko adrešu piešķiršanas, maiņas vai likvidācijas procesu. Šī pāreja tiks īstenota pakāpeniski, jo ir nepieciešams izstrādāt IT risinājumus gan Dienesta pusē, gan pašvaldību pusē. Pēc pārejas procesa sabiedrībai informācija par adresēm būs iespējams saņemt ātrāk un maksimāli īsā laikā.
Jaunajos adresācijas noteikumos veiktas arī izmaiņas saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu – atbilstoši 2020. gada 10. jūnijā pieņemtajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, tie papildināti ar aktualizētu adresācijas objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju. Taču, kas svarīgi, šīs izmaiņas saglabās līdzšinējos adrešu pieraksta pamatprincipus, tie paliks nemainīgi, kā līdz šim.
Atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam no 2021. gada 1. jūlija Latvijas teritorija tiks iedalīta valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Valstspilsētas pašvaldības teritorija ir pielīdzināma šobrīd esošajai republikas pilsētai, tās adreses pierakstā tiks izmantots valstspilsētas nosaukums. Tāpat arī jāņem vērā, ka valstspilsētas būs gan kā atsevišķas pašvaldības, gan novadā ietilpstošās pilsētas. Noteikumos nav izdalītas atsevišķi valstspilsētas un novada pilsētas, jo adrešu piešķiršanas kārtība un pamatprincipi pilsētās ir vienādi, neatkarīgi no pilsētas statusa.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, no 2021. gada 1. jūlija Valsts adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, būs uzskatāmi par mazciemiem, līdz ar to Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā tiem tiks pievienota pazīme "mazciems". Lai tos varētu identificēt arī kartē, mazciemiem telpiski tiks attēloti nosaukumi un to atrašanās vieta kartē, savukārt adrešu piešķiršanas kārtība mazciemos ir pielīdzināma teritorijām, kas atrodas ārpus ciemiem un pilsētām, t.i., mazciemos adresēs tiks izmantoti nosaukumi, nevis numuri ar piesaisti ielām, kā ciemos un pilsētās. Lai atvieglotu adrešu meklēšanu, ja nezin, vai konkrētā apdzīvotā vieta ir ciems vai mazciems - adreses pierakstā tiks izmantots tikai ciema vai mazciema nosaukums.
Tāpat noteikumos ir iestrādātas arī normas, lai risinātu pašvaldību, tai skaitā Rīgas pilsētas būvvaldes, problemātiskos jautājumus saistībā ar adrešu piešķiršanu stūra ēkām un savstarpēji savienotām ēkām, kas dabā izskatās kā viena ēka u.c. Vēsturiski ir izveidojusies
situācija, ka ēkām ielu krustojumos daļā gadījumu tiek lietotas divas ēku adreses no katras ielas, un attiecīgi dzīvokļu numerācija ēkā ir saistīta ar ieeju kāpņutelpā no konkrētās ielas, no kuras tajā arī faktiski var ieiet. Taču līdz šim spēkā esošie adresācijas pamatprincipi, kas bija noteikti Adresācijas noteikumos, nepieļauj saglabāt šādu situāciju. Līdz ar to jaunajos Adresācijas noteikumos ir noteikts, ka pašvaldība, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) ierosinājumu, ēkai, kurā ir vairākas telpu grupas, var piešķirt adreses ar piesaisti vairākām ielām, ja ēkas galvenā fasāde ir pieguloša vairākām ielām un ēkā ir funkcionējošās ieejas no dažādām ielām. Vienlaicīgi ar ēkas adresēm piešķir numurus ēkā esošajām telpu grupām. Telpu grupām numurus piešķir ar piesaisti tai ielai, no kuras ir galvenā ieeja telpu grupā, vienlaikus nodrošinot, ka telpu grupu numuri šajā ēkā neatkārtojas.
Tāpat ir konstatētas situācijas, kad Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas vairākas ēkas, bet dabā tās izskatās kā viena ēka. Bieži vien šīm ēkām nemaz nav katrai savas atsevišķas ieejas un tām ir kopēji pārsegumi, pamati, līdz ar ko pašvaldībām ir jāpiešķir ēkām, kas vizuāli dabā izskatās kā viena ēka, divas vai vairākas adreses. Šādi gadījumi rada neizpratni iedzīvotāju vidū, jo apvidū ēku var viegli atrast ar vienu adreses numuru. Lai risinātu šo problēmu, noteikumos ir noteikti kritēriji, kādos gadījumos divām vai vairākām ēkām pašvaldība var piešķirt vienu adresi – ēkas atrodas uz vienas zemes vienības, un tās ir funkcionāli saistītas, ēkas ir savstarpēji bloķētas, tām ir vienota ēku fasāde, kopīgi pamati un pārsegumi vai ēkas ir caurstaigājamas. Līdz ar to pašvaldība turpmāk varēs izvērtēt, kādos gadījumos ēkām būtu jāpiešķir viena adrese, bet kādos dažādas.
Adresācijas noteikumi arī paredz, ka uzņēmumu un rūpnieciskās apbūves slēgtajās (norobežotajās) teritorijās apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai adresi piešķir, ņemot vērā ielu, no kuras ir nodrošināta galvenā piekļuve teritorijai, neatkarīgi no tā, vai ēkas atrodas pie vienas vai pie vairākām ielām. Ja uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā teritorijā atrodas vairāki adresācijas objekti, pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju, visām uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā (norobežotajā) teritorijā esošajām ēkām var piešķirt vienu adresi vai papildināt ēkas numuru ar mazo burtu "k" un defisi. Ar jaunajiem Adresācijas noteikumiem iepazīties var šeit.
Papildu informācija:
Jaunie Adresācijas noteikumi ir pirmais solis adrešu datu atvēršanas virzienā, otrs būtisks solis ir finansējuma saņemšana. Adrešu datu atvēršana nav iespējama bez papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanas, jo adrešu datu publicēšana Latvijas Atvērto datu portālā radīs tiešu un ilgtermiņa ietekmi uz Dienesta budžetu - turpmāk vairs netiks saņemta maksa par adrešu datu izsniegšanu, kurus Dienests šobrīd novirza Valsts adrešu reģistra darbības nodrošināšanai, tai skaitā adrešu datu izsniegšanas uzturēšanai. Lai nepieciešamo finansējumu datu atvēršanai rastu, Tieslietu ministrija virzīs priekšlikumu prioritārajiem pasākumiem 2022.gadam, iekļaujot Dienestam nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu bez maksas adrešu datu publicēšanu atvērto datu veidā.
Laipni aicinām Jūs tiešsaistē vērot Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkotās sabiedrības informēšanas kampaņas “Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajām un sodu izcietušajām personām” atklāšanas pasākumu – ekspertu diskusiju.
Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus pret bijušajiem ieslodzītajiem un skaidrot valsts un pašvaldības iestāžu, ģimenes locekļu, uzņēmēju, brīvprātīgo darbinieku un plašākas sabiedrības lomu ieslodzīto personu sekmīgā resocializācijā un recidīva novēršanā.
Pasākuma norises laiks un vieta: šī gada 28. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 13.30. Pasākuma tiešraidi varēs vērot ziņu portālā DELFI.LV un ziņu aģentūras LETA tiešraižu sadaļā.
Diskusijas dalībnieki:
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure
- Nodarbinātības valsts aģentūras direktores vietniece Kristīne Stašāne
- Psihoterapeits Dr. Artūrs Utināns
- Žurnālists, rubrikas “Neredzamais cietums” autors Mārtiņš Otto
- Tieslietu ministrijas apbalvotais brīvprātīgais resocializācijas jomā, režisore un aktrise Kristīne Klētniece-Sika.
Diskusijas moderators: Gustavs Terzens
Diskusijas saturs:
Atklāšanas pasākumā eksperti iepazīstinās ar resocializācijas pasākumu nozīmi, aktuālajām resocializācijas programmām Latvijā, informēs par jaunās ieslodzīto atbalsta sistēmas izstrādi un ieviešanu ieslodzījumu vietās, kā arī skaidros valsts un pašvaldību iestāžu, ģimeņu, uzņēmēju, brīvprātīgo un plašākas sabiedrības nozīmi ieslodzīto personu sekmīgā resocializācijā un recidīva novēršanā.
Mediju jautājumiem un papildu informācijai:
Ksenija Vītola
Ieslodzījuma vietu pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67290261, 28304809
E-pasts: ksenija.vitola@ievp.gov.lv
Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.1.3.0/16/I/001 “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana”
Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 38. panta pirmo daļu, kā arī ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus ieslodzījuma vietās, ir izdots rīkojums par epidemioloģiskās drošības pasākumiem ģimenes dienu, īslaicīgo un ilgstošo satikšanos laikā.
Ar rīkojumu noteikts, ka pilngadīgajai personai atļauts apmeklēt ieslodzījuma vietu, lai piedalītos ģimenes dienās, īslaicīgajās un ilgstošajās satikšanās vai apmeklētu ieslodzīto ieslodzījuma vietas atklātā cietuma nodaļā tad, ja persona var uzrādīt apliecinājumu par vakcinācijas, laboratorisko analīžu vai Covid-19 infekcijas izslimošanas faktu, piemēram:
- negatīvu Covid-19 testa rezultātu, veikts ne agrāk kā 48 stundas pirms satikšanās dienas;
- ārsta izsniegtu izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 27/u) par to, ka persona izslimojusi Covid-19 infekciju un kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa ir pagājušas 11, bet ne vairāk kā 90 dienas;
- izdruku no E-veselības sistēmas vai Covid-19 sertifikātu par vakcinācijas, laboratorisko analīžu vai Covid-19 infekcijas izslimošanas faktu.
Satikšanās laikā ieslodzītajam un apmeklētājam jālieto mutes un deguna aizsegs, izņemot bērnus līdz septiņu gadu vecumam.
Tāpat ieslodzījuma vietu priekšniekiem ir jāorganizē regulāra satikšanās telpu vēdināšana un virsmu dezinfekcija, kā arī jānodrošina ieslodzīto informēšana par pieņemtajiem lēmumiem un tiesību ierobežojumiem saistībā ar ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kā arī personāla informēšana par pieņemtajiem lēmumiem un ar dienesta vai darba organizāciju saistītām izmaiņām.
Papildu informācija:
Ar šī gada 1. jūliju ieslodzījuma vietās tiek atcelti vairāki ieslodzīto tiesību ierobežojumi, kuri tika noteikti saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un epidemioloģisko situāciju valstī, tai skaitā, arī noteiktie ierobežojumi attiecībā uz īslaicīgo un ilgstošo satikšanās nodrošināšanu ieslodzītajiem.
Ieslodzītajiem, prioritāri, būs tiesības izmantot neizmantotās īslaicīgās un ilgstošās satikšanās ar radiniekiem un citām personām par laika periodu no 2020.gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem ieslodzītajiem, īslaicīgās un ilgstošās satikšanās ieslodzījuma vietās tiks organizētas rindas kārtībā, ņemot vērā datumu, kad iesniegts iesniegums par satikšanos.
Valsts zemes dienests ir izstrādājis ziņojumu par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu VZD.
Ir apkopota informācija par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām no 2021.gada 1.aprīļa līdz 30. aprīlim.
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā,
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem,
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību.
Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis informāciju par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu laika periodā no 2021.gada 1.aprīļa līdz 30. aprīlim.
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē,
nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem.
Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis apkopojumu lietās par maksātnespējas procesa administratora atbilstību nevainojamas reputācijas prasībai, kurā sniegts ieskats administratīvo tiesu praksē jautājumos par nevainojamu reputāciju (attiecībā uz administratoriem). Tāpat norādītas būtiskākās komisijas atziņas par nevainojamas reputācijas jēdzienu, kā arī nevainojamas reputācijas jēdziena attiecināšana uz katras izskatītās lietas faktiskajiem apstākļiem. Vienlaikus atzīmējams, ka katrā konkrētā gadījumā komisija izvērtē lietas faktiskos apstākļus, administratora vai administratora pretendenta attieksmi u.c. apstākļus to kopumā, līdz ar to nav vienādu (identisku) gadījumu.
Dokuments ir pieejams MKD tīmekļvietnē sadaļā Aktuālā informācija administratoriem, kur ir iespēja sekot līdzi visām aktualitātēm un Maksātnespējas kontroles dienesta informatīvajiem paziņojumiem.
Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) vadītāja M.Čentoricka un vadītāja vietnieks R.Apinis 27.maijā piedalās Eiropas Tiesu ekspertīžu iestāžu asociācijas (ENFSI) dalīborganizāciju pārstāvju ikgadējā sanāksmē, kas šogad notiek tiešsaistē. Sanāksmi organizē Grieķijas Policijas Tiesu ekspertīžu departaments.
VTEB ir ENFSI biedrs kopš 1998. gada. VTEB tiesu eksperti ir pārstāvēti 11 ENFSI ekspertu darba grupās un 4 ekspertu darba grupu vadības komitejās.
Šonedēļ Ieslodzījuma vietu pārvaldē norisinās pirmās nodarbības jaunās prakses vadītāju apmācību programmas ietvaros. Jaunā programma ieviesta ar Norvēģijas grantu atbalstu un tās īstenošanā piedalīsies arī Norvēģijas korekcijas dienestu pārstāvji, daloties ar savu profesionālo pieredzi.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure uzsver: “Uzskatu, ka efektīvu sodu izpildes politiku var īstenot tikai kvalificēts, profesionāls un psiholoģiski noturīgs personāls, tādēļ viena no mūsu prioritātēm ir uz mērķu sasniegšanu tendēta personāla attīstība. Tieši tādēļ mēs strādājam ne tikai pie jaunā Mācību centra būvniecības, bet arī esam izveidojuši jaunu prakses vadītāju jeb mentoringa apmācību programmu. Lai veiksmīgi norisinātos mūsu pieredzējušo un profesionāli augsti kvalificēto prakses vadītāju zināšanu pēctecīga nodošana, ir ļoti svarīgi apgūt tieši pareizos instrumentus un metodes šo zināšanu un iemaņu nodošanā izglītojamajiem.”
Jaunās programmas ietvaros prakses vadītāji pilnveidos profesionālās kompetences, kas nepieciešamas kvalifikācijas prakses vadīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra izglītojamajiem, kuri apgūst profesionālo tālākizglītības mācību programmu “Ieslodzījuma vietu apsardze”.
Kā ziņots iepriekš, Ieslodzījuma vietu pārvaldes jaunā Mācību centra izveides projekta ietvaros tika izstrādāta jauna prakses vadītāju apmācību programma, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietu personālu ar mūsdienu sodu izpildei atbilstošu izglītību, kā arī veicinātu personāla profesionālo pilnveidi. Līdz ar to projekta mērķis ir radīt ne tikai modernu infrastruktūru apmācību īstenošanai, bet arī pilnveidot Latvijas korekcijas dienestu personāla apmācību saturu un metodes, sagatavojot nodarbinātos mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai.
Ņemot vērā noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, prakses vadītāju apmācības norisinās tiešsaistē.
Papildu informācija:
Jaunajā apmācību programmā prakses vadītāji apgūs tādas tēmas kā:
- Kvalifikācijas prakse – instruments efektīvai izglītības programmas apguvei un profesionālo prasmju attīstīšanai.
- Atgriezeniskā saite un tās pielietošana.
- Kvalifikācijas prakses vadītāja un izglītojamā sagatavošanās pirmajai un turpmākajām sanāksmēm.
- Uzticēšanās veidošana un stiprināšana.
- Motivācija. Pašmotivācija. Atbalsts. Sadarbība.
- Mērķu un uzdevumu sasniegšanas stratēģija kvalifikācijas prakses norises procesā.
- Vērtēšana. Kritiskā domāšana. Lēmumu pieņemšana.
Strādājam kopā drošai un iekļaujošai Eiropai.
Vairāk par Norvēģijas grantu 2014.-2021. gada perioda programmu vari uzzināt www.norwaygrants.lv
Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" Nr.1-6.4/2-2019, top ar Norvēģijas grantu 2014. – 2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" atbalstu.
Pēdējos mēnešos vērojams fiziskās personas maksātnespējas procesu skaita pieaugums. 2021. gada pirmajā ceturksnī fiziskās personas maksātnespējas process pasludināts 335 personām, kas vidēji ir par 10 pasludinātiem procesiem mēnesī vairāk nekā 2020. gada pirmajos četros mēnešos. Arī Maksātnespējas kontroles dienestā iedzīvotāji aktīvāk interesējas par dažādiem ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajiem jautājumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis infografiku "Fiziskās personas maksātnespējas process", lai palīdzētu iedzīvotājiem izprast fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi. Informatīvajā materiālā koncentrētā veidā iespējams rast atbildes uz galvenajiem ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajiem jautājumiem: kas jāņem vērā, ja cilvēks ir izvēles priekšā, vai sākt maksātnespējas procesu, uzsākšanas nosacījumiem, ierobežojumiem tā piemērošanā, izmaksām, parādnieka pienākumiem un tiesībām bankrota un saistību dzēšanas procedūru ietvaros, t.sk. mantas pārdošanas plānu un mantas paturēšanas tiesībām, kā arī par ienākumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu u.c. būtiskiem jautājumiem.
Skaidrojošā infografika un papildu detalizēta informācija par fiziskas personas maksātnespējas procesu ir pieejama Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
2021.gada 14.maijā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina Valsts policijas starptautiskajā seminārā par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas problemātiku starptautisku ekspertu komandai sniedza priekšlasījumu par interešu konflikta pazīmēm administratora rīcībā.
Seminārā piedalījās speciālisti no Valsts policijas, Konkurences padomes, Zvērinātu advokātu padomes, banku un apdrošināšanas uzņēmuma pārstāvji, iekšlietu un tieslietu jomas pārstāvji no Amerikas Savienotajām Valstīm.
MKD direktore Inese Šteina: "Man ir patiess gandarījums, ka Maksātnespējas kontroles dienesta ekspertu pieredze tiek novērtēta kā nesatverams ieguvums, kas palīdz pilnveidot zināšanas par korupcijas jomas jautājumiem. Pieredzes apmaiņa ļauj iegūt jaunas zināšanas un pārņemt labāko praksi, tādējādi sekmējot arvien kvalitatīvāku ekonomisko noziegumu apkarošanu.”
Valsts policija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekta Nr. EEZ/VP/2020/1 “Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā” (turpmāk – Projekts) organizē starptautisku semināru par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas problemātiku “Korupcija privātajā sektorā, ar publiskajiem un privātajiem iepirkumiem saistīto noziegumu izmeklēšana”, kurā tiek sniegti priekšlasījumi par šādām tēmām:
|
Administratīvā rajona tiesa 2021. gada 28. aprīlī pieņēma lēmumu, ar kuru apmierināts K. Sniedzes lūgums par pagaidu noregulējuma piemērošanu un uzlikts par pienākumu Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram apturēt K. Sniedzes amata darbību līdz 2024. gada 7. martam. Maksātnespējas kontroles dienests tiesas lēmumu uzskata par nepamatotu, nepiekrīt tiesas lēmumā norādītajai argumentācijai, secinājumiem un pārsūdz to pilnā apjomā.
No tiesas lēmuma izriet, ka maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) amata darbība ir apturama uz laiku, kamēr persona pilda tiesneša amata pienākumus. Turklāt no tiesas lēmuma izriet, ka persona var apturēt administratora amata darbību ne tikai uz laiku, kamēr tā iecelta tiesneša amatā sākotnēji uz trim gadiem, bet arī uz neierobežoti ilgu laiku, kad persona jau ir apstiprināta tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā šāda rezerves varianta saglabāšana gan uz sākotnējiem trim gadiem, kad persona ir iecelta tiesneša amatā uz terminētu laiku, gan arī uz laiku, kad persona ir apstiprināta tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, nekādā veidā neveicina personas ieinteresētību visas pūles veltīt tiesneša amata pienākumu pildīšanai.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina norāda: "Maksātnespējas likumā noteiktais amata darbības apturēšanas institūts kalpo citam mērķim, nevis kā instruments, lai persona sev nodrošinātu vienkāršotu atgriešanās iespēju sev tīkamā amatā. Līdz ar to administratora amata darbības apturēšanas regulējuma esība nav pamats, lai persona savienotu amatus, kuru savienošana saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" ir kategoriski aizliegta".
Konteksts: Aprīlī darbu sāka Latvijas Ekonomisko lietu tiesa un K. Sniedze vēlējās savienot tiesneša pienākumus ar savu līdzšinējo administratores darbu, to apturot. Taču likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" neļauj ieņemt šos divus amatus vienlaicīgi, līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests neapturēja K. Sniedzes administratora amata darbību, un K. Sniedze pret Maksātnespējas kontroles dienestu vērsās Administratīvajā rajona tiesā.
Maksātnespējas kontroles dienests veic maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa norises likumības un administratoru rīcības kontroli, katru ceturksni apkopojot datus par veiktajām klātienes un neklātienes, tematiskajām un padziļinātājām pārbaudēm, kā arī būtiskākajiem konstatētajiem pārkāpumiem.
Statistikas dati par 2021. gada 1. ceturksni
Plānveida uzraudzības statistika
Iesniegto sūdzību statistika
Administratīvo pārkāpumu statistika
Maksātnespējas kontroles dienests katru mēnesi apkopo datus par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām un depozīta izmaksām juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesos.
Statistikas dati par 2021. gada martu
Depozīta izmaksa
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas
Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka pabalsts pensijas saņēmējiem 200 euro apmērā, ko izmaksā saskaņā ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Atgādinām, ka 500 euro atbalsts par katru bērnu nav paredzēts kreditoru prasījumu segšanai fizisko personu maksātnespējas procesos
2021. gada 1. ceturksnī Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 84 502 euro apmērā 16 maksātnespējīgo uzņēmumu 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1. ceturksnī bija 1 193 euro.
Lielākās summas izmaksātas:
- MSIA “Arcan” 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 euro apmērā;
- MSIA “DC Krasts” 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 8 852 euro apmērā;
- MSIA “Arbez” 7 darbinieku prasījumu apmierināšanai 7 115 euro apmērā;
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Konteksts: salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kopējā izmaksātā summa no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir samazinājusies, bet nedaudz ir palielinājies vidēji vienam darbiniekam piešķirto līdzekļu apmērs. Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2020. gada 1. ceturksnī ir izmaksājis naudas līdzekļus 597 378 euro apmērā 23 maksātnespējīgo uzņēmumu 506 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa šajā periodā bija 1 172 euro.
Samazinājums ir saistīts ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajiem aizliegumiem kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Savukārt līdz 2021.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu pašam parādniekam ir noteikts pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tikai tādos gadījumos, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas.
Ikmēneša un gada statistika par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām no darbinieku prasījumu garantiju fonda vienmēr pieejama Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
2021.gada 25. martā noritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja dalībniekus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un maksātnespējas procesa administratoru uzraudzībā 2020.gadā, iezīmējot arī nākotnes virzienu uzraudzības jomā.
“2020. gada rezultāti uzraudzības jomā rāda, ka administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu skaits ir audzis. Pieaugums ir vērojams gan plānveida uzraudzības ietvaros veikto pārbaužu rezultātā, gan sūdzību izskatīšanas rezultātā. Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests arī turpmāk pastiprināti kontrolēs administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības likumību”, atklāj Inese Šteina
Attiecībā uz konstatēto pārkāpumu skaita pieaugumu jānorāda, ka šobrīd nav indikāciju, kas liecinātu par administratoru darbības pasliktināšanos. Būtiskais konstatēto pārkāpumu skaita pieaugums saistāms ar Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības sistēmas attīstību, to balstot uz informācijas analīzi un identificētajiem riskiem, kā arī Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) ieviešanu, kas iestādei devusi plašāku informāciju par administratoru darbībām maksātnespējas procesos.
2021. gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izvirzījis šādas prioritātes:
- nepārtraukti paaugstināt uzraudzības pasākumu efektivitāti;
- augstā līmenī nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas funkcijas veikšanu;
- veikt pasākumus, kas vērsti uz EMUS attīstību.
Ar Maksātnespējas kontroles dienesta 2020. gada ziņojumu var iepazīties MKD tīmekļvietnē https://www.mkd.gov.lv/lv/gada-zinojumi
2021. gada martā Maksātnespējas kontroles dienests rīko divus bezmaksas informatīvos pasākumus maksātnespējas procesa administratoriem un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, šobrīd informatīvie pasākumi notiek, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu.
Informatīvs pasākums maksātnespējas procesa administratoriem
Aicinām maksātnespējas procesa administratorus pieteikties Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajam bezmaksas informatīvajam pasākumam par maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības aktualitātēm un rezultātiem 2020. gadā.
Norises laiks un vieta
- 2021. gada 18. marts
- Plkst. 10.00 līdz 12.00
- Tiešsaistē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams.
Pievienošanās saite maksātnespējas procesa administratoriem, kuri būs pieteikušies, tiks nosūtīta vienu dienu pirms informatīvā pasākuma.
Pieteikšanās
Līdz 2021. gada 16. martam, nosūtot apstiprinājumu uz elektroniskā pasta adresi: eduards.lipskis@mkd.gov.lv.
Lūgums kā ziņojuma tēmu norādīt: Informatīvais pasākums.
Ziņojuma saturā ierakstīt: Vārdu, Uzvārdu.
Informatīvo pasākumu vadīs:
- Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina
- Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža
- Otrā uzraudzības departamenta direktore Laura Mūrniece
- Otrā uzraudzības departamenta direktora vietniece Žanete Strode-Pastore
Informatīvs pasākums tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām
Aicinām tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām pieteikties Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajam bezmaksas informatīvajam pasākumam par Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas EMUS lietošanu.
Norises laiks un vieta
- 2021. gada 24. marts
- Plkst. 10.00 līdz 12.00
- Tiešsaistē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams.
Pievienošanās saite tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, kuras būs pieteikušās, tiks nosūtīta vienu dienu pirms informatīvā pasākuma.
Pieteikšanās
Līdz 2021. gada 22. martam, nosūtot apstiprinājumu uz elektroniskā pasta adresi: laura.liepina@mkd.gov.lv
Lūgums kā ziņojuma tēmu norādīt: Informatīvais pasākums.
Ziņojuma saturā ierakstīt: Vārdu, Uzvārdu.
Tēmas:
- EMUS lietošana un izmantošanas nepieciešamība
- EMUS veicamās darbības tiesiskās aizsardzības procesā
- Tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtība sistēmā
Maksātnespējas kontroles dienestā regulāri notiek bezmaksas informatīvie pasākumi:
- maksātnespējas procesa administratoriem;
- tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām;
- iedzīvotājiem.
Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā ir pieejama informācija par:
- sadarbības iestāžu rīkotajiem informatīvajiem pasākumiem, vebināriem u.c. pasākumiem maksātnespējas un finanšu pratības jomās
- starptautiskām konferencēm nozares profesionāļiem maksātnespējas un globālās finanšu noziedzības novēršanas jomās
Ziņas par visiem informatīvajiem pasākumiem un konferencēm, kas saistītas ar maksātnespējas jomu, kā arī iespējām piedalīties, ir pieejamas MKD mājas lapā sadaļā Informatīvie pasākumi
2020. gadā sodīts katrs ceturtais maksātnespējas procesa administrators jeb 26% no visiem administratoriem, salīdzinājumam 2019. gadā sodīts katrs piektais jeb 21% no visiem administratoriem. Analizējot 2020. gada plānveida uzraudzības pasākumu rezultātus, var secināt, ka ieviestās izmaiņas ir paaugstinājušas uzraudzības efektivitāti, jo konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies. Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests atzinīgi vērtē uzraudzības veikšanas ietvaros konstatēto vairāku administratoru rīcību, veicot aktīvas un mērķtiecīgas darbības parādnieka maksātnespējas procesā.
Pieaudzis konstatēto pārkāpumu skaits
Kopumā 2020. gadā pieņemti 82 lēmumi, ar kuriem iestāde atzinusi pārkāpumus administratora rīcība, kas ir par 19% vairāk nekā 2019. gadā, kad tika pieņemti 69 lēmumi.
14 administratori ar tiesas lēmumu atcelti no viena vai vairākiem maksātnespējas procesiem, Maksātnespējas kontroles dienestam konstatējot būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, kā arī Maksātnespējas kontroles dienesta uzlikto tiesisko pienākumu neizpildi.
Vienlaikus uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēti arī tādi pārkāpumi, par kuriem Maksātnespējas kontroles dienests ziņojis tiesībaizsardzības iestādēm – nosūtīti četri iesniegumi Valsts policijai un pieci iesniegumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tā rezultātā šobrīd ir uzsākti divi kriminālprocesi.
Konstatētie būtiskākie pārkāpumi
Vērtējot administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu raksturu, secināms, ka būtiskākie, vienlaikus arī biežāk konstatētie pārkāpumi ir parādnieka darījumu un pārvaldes institūciju un dalībnieku atbildības par zaudējumu nodarīšanu neizvērtēšana vai nepilnīga izvērtēšana un neziņošana tiesībsargājošajām institūcijām, nepamatota maksātnespējas procesa izmaksu segšana no parādnieka (tostarp fiziskās personas) naudas līdzekļiem, normatīvo aktu pārkāpumi saistībā ar parādnieka mantas atsavināšanu, kā arī tas, ka administratori juridisko personu maksātnespējas procesos bez jebkāda tiesiska pamata no parādnieka norēķinu konta ir veikuši naudas pārskaitījumus uz saviem privātajiem norēķinu kontiem.
Administratoru darbības novērtējums
Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests atzinīgi vērtē plānveida uzraudzības veikšanas ietvaros konstatēto vairāku administratoru rīcību, veicot aktīvas un mērķtiecīgas darbības parādnieka maksātnespējas procesā, tostarp saistībā ar:
- rūpīgu parādnieka dokumentu pārņemšanu, noformējot detalizētus pieņemšanas nodošanas aktus, kā arī bankas norēķinu kontu apzināšanu;
- mantas pārdošanas organizēšanu;
- informācijas pieprasīšanu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmumā norādītajām ziņām un no tā izrietošās prasības par zaudējumu piedziņu celšanu pret valdes locekļiem;
- prasības celšanu par zaudējumu piedziņu pret valdes locekļiem un pienācīgu izlīguma slēgšanas izvērtēšanu un pamatošanu;
- pārskatāmi sakārtotu izmaksas apliecinošo dokumentu uzrādīšanu uzraugošajai iestādei;
- rūpīgu ziņu ievadīšanu Elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina uzsver: “Joprojām lielāko uzmanību iestāde velta tieši administratoru rīcības uzraudzībai maksātnespējas procesā. Administratoru rīcības uzraudzību Maksātnespējas kontroles dienests veic gan plānveidā, gan savas kompetences ietvaros, izskatot saņemtās sūdzības. Plānveida uzraudzības pasākumi šobrīd tiek veikti neklātienē – izvērtējot iestādes rīcībā esošo informāciju”.
Atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. Minētais atbalsts ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām, tiks izmaksāts atbalsts 500 euro apmērā par katru bērnu.
“Līdz ar to minētais ienākums – atbalsts 500 euro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.
Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis informāciju par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu laika periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim.
Minētajā laika periodā pieņemti: 36 lēmumi par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu par kopējo summu EUR 30 840 apmērā; 115 lēmumi par fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu par kopējo summu EUR 56 150 apmērā; 3 lēmumi par Kontā iemaksāto naudas līdzekļu atmaksu EUR 1 945 apmērā, kā arī 1 lēmums par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu par kopējo summu EUR 250 apmērā.
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē,
- nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem.
Ir apkopota informācija par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim.
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021. gada janvārī
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā,
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem,
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību.
Kā katrā konkrētā maksātnespējas procesā nokļūst maksātnespējas procesa administrators?
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvo materiālu, skaidrojot maksātnespējas procesa administratoru ieteikšanas (rindas) procedūru.
INFOGRAFIKA: Administratoru ieteikšanas procedūras (rindas) skaidrojums
Automatizēta procedūra starp divām valsts informatīvajām sistēmām
Maksātnespējas procesa administratoru ieteikšanas procedūra (rinda) funkcionāli sastāv un darbojas, sadarbojoties divām informāciju sistēmām - Elektroniskajai maksātnespējas uzskaites sistēmai (EMUS) un Tiesu informatīvajai sistēmai (TIS).
EMUS tiek uzturēts saraksts ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuri izteikuši vēlmi atrasties rindā. Saraksts tiek nodots TIS, kur pēc noteikta nejaušības algoritma no saraksta tiek veikta izloze.
Maksātnespējas procesa administrators nevar izvēlēties, kuru maksātnespējīgo subjektu administrēt un otrādi – neviens subjekts nevar izvēlēties, kurš maksātnespējas procesa administrators administrēs tā maksātnespējas procesu.
Rindas darbības vēsture un noteikumi
Maksātnespējas procesa administratoru automatizēta ieteikšanas procedūra darbojās no 2008.gada. Lai nodrošinātu automatizētu rindas darbību un objektīvu maksātnespējas procesa administratoru izvēles procedūru administrējamos maksātnespējas procesos, tajā tika veiktas vairākkārtējas likumdošanai atbilstošas izmaiņas un uzlabojumi.
2019. gada 1. janvārī izveidota jauna administratoru ieteikšanas (rindas) procedūra, ieviešot uzlabojumus un garantējot nejaušības principu rindas darbībā.
Rindas darbība tiek nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu".
Vienlīdzīga lietu sadale
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu lietu sadali administratoru starpā, TIS ir izveidotas divas paralēlas plūsmas– juridisko personu maksātnespējas procesu plūsma un fizisko personu maksātnespējas procesu plūsma. Abās plūsmās kandidē visi sarakstā esošie administratori. Tādējādi katrs maksātnespējas procesa administrators var atrasties vai nu abās plūsmās vai nevienā.
Nav iespējama situācija, kad administrators kandidē tikai uz juridisko personu vai fizisko personu maksātnespējas procesu administrēšanu.
Ieteikšanas procedūra
Saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību, katrs maksātnespējas procesa administrators no fizisko personu maksātnespējas plūsmas un juridisko personu maksātnespējas plūsmas tiek ieteikts vienu reizi. Ja ierosinātais maksātnespējas process netiek pasludināts, maksātnespējas procesa administrators zaudē iespēju konkrētās plūsmas ietvaros pretendēt uz maksātnespējas procesa administrēšanu.
Ja maksātnespējas procesa administrators izsaka vēlmi izstāties no rindas – šādā gadījumā tas nekavējoties tiek izņemts no saraksta.
Ieteikšanas procedūras (rindas) darbības caurskatāmība
Lai gan maksātnespējas procesa administrators neiecelšanas gadījumā netiek "ielikts atpakaļ" plūsmā un vienas plūsmas ietvaros tiešām zaudē iespēju pretendēt uz citu administrējamo maksātnespējas procesu, šī sistēma nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem administratoriem, kā arī rindas darbības caurskatāmību.
Lai nodrošinātu procesu atklātību, noslēgušās plūsmas ar administratoru vārdiem, uzvārdiem un maksātnespējas lietu numuriem ir pieejamas visiem administratoriem
Ieteikšanas procedūras (rindas) darbības audits un rezultāti
MKD regulāri nodrošina ieteikšanas (rindas) procesa darbības auditu, ko veic neatkarīga trešā persona. Rindas darbības laikā veikto auditu rezultātā konstatēts, ka rindas darbība atbilst normatīvo aktu prasībām. Līdz šim saņemtās sūdzības vienmēr ir bijušas izskaidrojamas ar loģiskiem rindas darbības principiem, un nekādi pārkāpumi nav tikuši konstatēti.
Vidējais plūsmas ilgums
Šobrīd Covid-19 ierobežojumu ietekmē, statistiski vidējais fiziskās personas plūsmas ilgums ir 43 dienas, savukārt, juridisko personu plūsmas ilgums ir 93 dienas.
Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis Informatīvo materiālu par maksātnespējas procesa administratora uzraudzības instrumentu piemērošanas principiem.
Materiāls paredzēts maksātnespējas procesa administratoriem un citām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām, lai veicinātu izpratni par MKD piemērotā uzraudzības instrumenta izvēli.
Informatīvā materiāla mērķis ir veicināt vienotu praksi uzraudzības instrumentu piemērošanā.
Informatīvajā materiālā ir skaidrots, kā MKD izvēlas piemērojamo uzraudzības instrumentu, tostarp piemēro principu “Konsultē vispirms”.
Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis Informatīvo materiālu efektīvai rīcībai ar parādnieka mantu.
Maksātnespējas procesa būtība ir saistīta ar parādnieka mantas atsavināšanu un iegūto līdzekļu sadalīšanu starp kreditoriem likumā noteiktā kārtībā, lai tādējādi veicinātu parādnieka saistību pilnīgāku izpildi. Tādējādi sekmīga maksātnespējas procesa norise ir nesaraujami saistāma ar efektīvu parādnieka mantas atgūšanas un atsavināšanas procesu.
Informatīvā materiāla mērķis ir veicināt vienveidīgu izpratni jautājumā par efektīvu rīcību ar parādnieka mantu, kas aptver ne tikai Maksātnespējas likumā noteikto procedūru piemērošanas aprakstu, bet arī sniedz atsevišķus praktiskus piemērus, kuri iegūti, Maksātnespējas kontroles dienestam īstenojot tā kompetencē esošo uzraudzības instrumentu piemērošanu.
Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka un vadītāja vietnieks Raimonds Apinis šī gada 2. un 3.februārī attālināti piedalās starptautiskā konferencē, kas veltīta sejas atpazīšanas tehnoloģiju pielietojumam kriminālizmeklēšanā.
Konference notiek Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta "Virzība uz Eiropas mēroga sejas atpazīšanas datu apmaiņu” (TELEFI) ietvaros. Projekta mērķis ir apzināt situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs sejas atpazīšanas tehnoloģiju pielietojumā kriminālizmeklēšanā, kā arī apzināt iespējas sejas atpazīšanas datu apmaiņai starp ES dalībvalstīm.
Projekta rezultātā ir sagatavotas rekomendācijas sejas atpazīšanas datu apmaiņai starp ES dalībvalstīm.
Projektu vada Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūts, tā īstenošanā iesaistītas tiesu ekspertīžu iestādes no Igaunijas, Latvijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes. Latviju projektā pārstāv Valsts tiesu ekspertīžu birojs.
Projekts ilgst no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 28.februārim.
Vairāk informācijas projekta tīmekļa vietnē www.telefi-project.eu.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonds.
2020. gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 euro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020. gadā bija 1 440 euro.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019. gadā sastādīja 1 711 943 euro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019. gadā bija 1 342 euro.
2020. gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019. gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2020. gadā izmaksātas:
- MAS “Dzintars” 211 darbinieka prasījumu apmierināšanai 420 652 euro apmērā;
- MAS “PNB Banka” 332 darbinieku prasījumu apmierināšanai 282 760 euro apmērā;
- MAS “Grobiņa” 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai 146 306 euro apmērā;
- MSIA Ražošanas firma “RIKOM” 43 darbinieku prasījumu apmierināšanai 122 966 euro apmērā;
- MSIA “Vectēvs” 62 darbinieku prasījumu apmierināšanai 113 562 euro apmērā;
- MSIA “Cabtours” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 92 828 euro apmērā;
- MAS “Vital Centrs” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 207 euro apmērā;
- MSIA “Latvian Port” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 50 994 euro apmērā;
- MAS “AURORA medicīnas centrs” 39 darbinieku prasījumu apmierināšanai
49 890 euro apmērā;
- MSIA “Sungate” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 45 109 euro apmērā.
Kopā 2020. gadā pieņemti 1 410 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
2020. gadā Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 812 914 euro. 2019. gadā atgūto līdzekļu summa darbinieku prasījumu garantijas fondā sastādīja 296 050 euro.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Sākoties 2021. gadam, kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem Latvijā ir palikušas nemainīgas. Tādējādi pašreizējā brīdī nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība šogad ir tieši tāda pati, kāda tā bija 2020. gadā.
Šāda situācija, kad kadastrālo vērtību bāze ir 2020. gada līmenī saglabāsies līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu citu regulējumu.
Vienlaikus jānorāda, ka, līdzšinējās kadastrālās vērtības ir mainījušās tiem īpašumiem, kam pagājušajā gadā tika mainīti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie objekta raksturojošie dati (zemes vienības lietošanas mērķis vai apgrūtinājumi, noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi utml., mainīts ēkas lietošanas veids, nolietojums, vai ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījusies ēkas kopplatība).
Tāpat jāvērš uzmanība, ka atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli. Šis pieaugums attiecas uz 5% no visām lauksaimniecības zemju vienībām (17 500 zemes vienības), kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka Ministru kabinets 2016. gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par 3ha. Speciālo vērtību noteica uz 10 gadiem – līdz 2025. gadam un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības. Speciālās vērtības Valsts zemes dienests (VZD) nosaka ārpus Kadastra informācijas sistēmas – ar tām var iepazīties VZD mājaslapas sadaļā – Speciālās vērtības lauku zemei.
Īpašuma kadastrālo vērtību iespējams uzzināt datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv vai portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati kadastrā”.
Eiropas Komisijas un ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) izveidojis 20 miljonu EUR dotāciju programmu - MVU fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam”, ar mērķi palīdzēt Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) apzināt un aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī atbalstīt ES ekonomikas atveseļošanos. Programma īpaši noderīga uzņēmumiem, kas vēlas izstrādāt savu intelektuālā īpašuma stratēģiju vai pieteikt preču zīmes un/vai dizainparaugus valsts, reģionālā vai ES līmenī.
Šodien, 11.janvārī, tiek uzsākta pieteikumu iesniegšana pirmajam posmam, kas noslēgsies 31.janvārī. Kopumā gada garumā plānoti 5 pieteikuma posmi, kuros uzņēmējiem būs iespēja pieteikties MVU fonda atbalstam.
MVU iespējams pieteikties diviem pakalpojumiem:
- 1.pakalpojums: intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojums (IP Scan) - 75% līdzfinansējums
Pakalpojums noteic, ka intelektuālā īpašuma eksperts izpēta konkrēta uzņēmuma uzņēmējdarbības modeli, produktus un/vai pakalpojumus, kā arī izaugsmes plānus, lai izstrādātu stratēģiju uzņēmuma vajadzībām. Plānots, ka pakalpojums palīdzēs izlemt, kādas intelektuālā īpašuma tiesības uzņēmums varētu pieteikt, vai kā plānot savu stratēģiju nākotnē. Galarezultātā eksperts klientam nodod rakstisku ziņojumu.
Intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojuma attiecināmās izmaksas (fiksēta summa) Latvijai - 700 EUR, bet ar fonda starpniecību uzņēmumam būs iespēja atgūt 75% no pakalpojuma izmaksām.
- 2.pakalpojums: preču zīmju un/vai dizainparaugu pamatmaksas par pieteikumu iesniegšanu jebkuras ES dalībvalsts, reģionālā (Beniluksa) vai Eiropas Savienības līmenī - 50 % līdzfinansējums
Pakalpojums paredz, ka uzņēmumam būs iespēja atgūt 50 % no pamatnodevu maksas par vienu vai vairākām preču zīmēm un/vai dizainparaugiem.
Piemēram, pamatnodevas Eiropas Savienībā: 850 EUR preču zīmei un 230 EUR dizainparaugam, bet Latvijā: 90 EUR preču zīmei un 40 EUR dizainparaugam.
Uzņēmums nevarēs atgūt 50% finansējumu, ja pirms preču zīmes/dizainparauga pieteikšanas nebūs pieteicies kādā no “Idejas stiprākam uzņēmumam” posmiem un tajā saņēmis apstiprinājumu par kvalificēšanos noteikumiem un apstiprinājumu - EUIPO parakstītu lēmumu par dotācijas piešķiršanu.
Svarīgi!
Pirms piesakāt savu uzņēmumu atbalstam:
- Pārliecinieties, ka Jūsu uzņēmums atbilst maza un vidēja uzņēmuma oficiālajai definīcijai (angļu valodā - EUIPO, latviešu valodā - LIAA resurss)
- Iepazīstieties ar saturu projekta tīmekļa vietnē un pārliecinieties, ka varat atbildēt ar “JĀ” uz visiem jautājumiem Kontrolsarakstā pieteikuma iesniedzējiem.
Uzņēmums gada laikā varēs iesniegt pieteikumu katram pakalpojumam tikai vienu reizi (1.pakalpojumam vai 2.pakalpojumam, vai abu kombinācijai). Ja piesakāties tikai vienam pakalpojumam vienā posmā, varat pieteikties arī otram pakalpojumam nākamajā posmā. Pretendentam piesakoties atbalstam, būs jāapliecina, ka nav pieteicies vai nav jau saņēmis valsts vai ES finansējumu tiem pašiem pakalpojumiem vai daļai no pieprasītajiem pakalpojumiem.
Katram MVU var tikt atmaksāti ne vairāk kā 1500 EUR, neatkarīgi no pieprasīto darbību veida. Visu sekmīgo pieteikumu saraksts tiks publicēts EUIPO tīmekļa vietnē: https://euipo.europa.eu/ohimportal/en/grants
Ja rodas tehniskas problēmas saistībā ar e-veidlapas iesniegšanu tiešsaistē, sazinieties ar EUIPO informācijas centru (information@euipo.europa.eu), izskaidrojot savu problēmu. Ja tuvojas termiņa beigas, pievienojiet ekrānšāviņu ar kļūdu, kā arī kļūdas rašanās laika pierādījumu.
Plašāka informācija par dotācijas programmu latviešu valodā: MVU fonds “Idejas stiprākam uzņēmumam” (Ideas Powered for Business SME Fund)
Vai likumi ir obligāti un vai drīkst aicināt tos pārkāpt? Šodien, 10. novembrī, iznācis jaunākais žurnāla “Jurista Vārds” laidiens, kas veltīts likuma varai pandēmijas apstākļos. Brīvpieejā - divi apjomīgi ekspertu skaidrojumi jeb viedokļi: 1) par valsts rīcības brīvību tiesiskās kārtības noteikšanā un 2) par to, vai vārda brīvībai ir robežas.
Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 10. novembra laidiens elektroniski pieejams šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12283
Līdz šim publiskajā telpā pārāk pieticīgi ir aplūkota Covid-19 pandēmijas jeb šīs globālās problēmas nozīmīga šķautne – juridiskā puse jeb tiesiskums un likuma vara. Ja medicīnas un ekonomikas jomas ekspertu viedokļi publiski ir plaši pārstāvēti, tad juristu kā tiesiskās sistēmas ekspertu balss ir pieklusināta. Iespējams, arī tādēļ daļā sabiedrības stihiski veidojas tiesību avotos nebalstīta izpratne par valsts pilnvarām, likuma varu un indivīda tiesībām un pienākumiem pakļauties likumdevēja noteiktajai kārtībai.
Ņemot vērā šos apsvērumus un pēc iespējas plašākas sabiedrības informēšanas un izglītošanas nolūkā “Jurista Vārds” organizēja juristu aptauju par valsts rīcības brīvību tiesiskās kārtības noteikšanā un personu tiesībām un pienākumiem tās ievērošanā.
Tāpat iepriekš nekad nepieredzētā apmērā internetā vērojama arī agresija un naids – ne vien rupji un aizskaroši komentāri, bet arī aicinājumi fiziski uzbrukt un pat nogalināt ne tikai politiķus, bet arī epidemiologus, mediķus u.c. Šāda veida informācija internetā tiek papildināta arī ar video un foto, kur attēlota likuma pārkāpšana, piemēram, sabiedrisko vietu apmeklējumi bez sejas maskas.
Tādēļ “Jurista Vārds” uzrunāja ekspertus, lai noskaidrotu, vai Latvijā ir spēkā esošas tiesību normas, saskaņā ar kurām iespējams noteikt administratīvo atbildību vai kriminālatbildību par internetā izplatītām viltus ziņām attiecībā uz pandēmiju, aicinājumiem pārkāpt epidemioloģiskās drošības pasākumus. Ekspertiem tika arī vaicāts, vai būtu nepieciešamība šādas normas radīt, kā arī, vai tiesību aizsardzības iestāžu eventuālā darbība nebūtu drauds vārda brīvībai Latvijā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem - “Jurista Vārda" 10. novembra laidienā.
Portālā juristavards.lv brīvpieejā pieejamas publikācijas: Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt un Huligānisms internetā: vai vārda brīvībai ir robežas.
- Atgādinām, ka žurnāla “Jurista Vārds” publikācijas saistībā ar pandēmiju šajos ārkārtas apstākļos bez maksas pieejamas portālā juristavards.lv – sadaļā “Cīņa ar pandēmiju: tiesiskie aspekti”.
(!) “Jurista Vārda” saturu veido oriģināldarbi, kurus sargā autortiesības. Jebkāda žurnālā, tostarp žurnāla elektroniskajā versijā juristavards.lv, publicēto rakstu (tai skaitā brīvpieejai atvērto publikāciju) pārpublicēšana pieļaujama tikai ar redakcijas rakstveida atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz “Jurista Vārdu” ir obligāta, vienlaikus norādot arī pirmpublikācijas vietu un laiku.
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Vai vecāki var iebilst un ļaut izglītojamam neapmeklēt izglītības iestādi? Jaunākajā “Jurista Vārda” laidienā ikvienam interesentam brīvi pieejams ar pandēmiju saistīts skaidrojums un redakcijas sleja. Viens no tiem par vecākiem aktuālu tēmu – “Bērna tiesības un intereses: vecāku atbildība pandēmijas laikā”.
Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 3. novembra laidiens elektroniski pieejams šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12282
Žurnāla redakcija brīvpieejā publicē Latvijas Universitātes doktorantes Ilzes Ziemanes skaidrojumu “Bērna tiesības un intereses: vecāku atbildība pandēmijas laikā”. Atsākoties klātienes mācībām izglītības iestādēs pēc skolēnu rudens brīvlaika, daudziem vecākiem un bērniem ir radies jautājums par šāda mācību procesa atbilstību un nepieciešamību, raugoties uz strauji pieaugušo ar Covid-19 infekciju sirgstošo personu skaitu. Skaidrojumā plašāk par to, vai vecāki var iebilst un ļaut izglītojamam neapmeklēt izglītības iestādi, kas ir bērns, un kādi ir viņa pienākumi.
Tāpat brīvpieejā – ar mērķi raisīt domas, "Jurista Vārda” galvenās redaktores Dinas Gailītes gatavotā redakcijas sleja “Likuma varai trauksmaini laiki”. Par draudiem, ko pandēmija rada sabiedrības veselībai un labklājībai, tiek runāts ik dienas. Mazāk vērības veltīts satricinājumiem, ko šis laiks var radīt un jau ir radījis likuma varai jeb tiesiskumam. Kādēļ gan lai “Jurista Vārda” slejās runātu par tik vienkāršām un katram juristam it kā pašsaprotamām lietām? Atbildi lasiet šodienas numurā!
- Atgādinām, ka žurnāla “Jurista Vārds” publikācijas saistībā ar pandēmiju šajos ārkārtas apstākļos bez maksas pieejamas portālā juristavards.lv – sadaļā “Cīņa ar pandēmiju: tiesiskie aspekti”.
(!) “Jurista Vārda” saturu veido oriģināldarbi, kurus sargā autortiesības. Jebkāda žurnālā, tostarp žurnāla elektroniskajā versijā juristavards.lv, publicēto rakstu (tai skaitā brīvpieejai atvērto publikāciju) pārpublicēšana pieļaujama tikai ar redakcijas rakstveida atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz “Jurista Vārdu” ir obligāta, vienlaikus norādot arī pirmpublikācijas vietu un laiku.
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
2020. gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem. Salīdzinājumā ar 2019. gada oktobri, ir vērojams nebūtisks pieaugums.
No 2. septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020. gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, savukārt šī gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas. Kopumā 2020. gada pirmajos 10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019. gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.
Atgādinām, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 17.pants noteica, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.
Kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir šādos gadījumos:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
2020. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 448 668 euro apmērā 53 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 044 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020. gada deviņos mēnešos bija 1 388 euro.
Salīdzinājumam, 2019. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 444 967 euro apmērā 88 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 093 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gada deviņos mēnešos bija 1 322 euro.
Kopā 2020. gada deviņos mēnešos pieņemti 1 093 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2020. gada deviņos mēnešos izmaksātas:
- MAS “Dzintars” 207 darbinieka prasījumu apmierināšanai 416 039 euro apmērā;
- MAS “PNB Banka” 322 darbinieku prasījumu apmierināšanai 274 866 euro apmērā;
- MAS “Grobiņa” 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai 146 306 euro apmērā;
- MSIA “Vital Centrs” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 207 euro apmērā;
- MSIA “Latvian Port” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 50 994 euro apmērā;
- MAS “AURORA medicīnas centrs” 39 darbinieku prasījumu apmierināšanai 49 890 euro apmērā;
- MSIA “Sungate” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 45 109 euro apmērā;
- MSIA “Hotel Valdemārs” 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 43 385 euro apmērā;
- MSIA “RBG” 33 darbinieku prasījumu apmierināšanai 37 445 euro apmērā;
- MSIA “Fragola” 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 35 942 euro apmērā.
2020. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 327 672 euro. Salīdzinājumam, 2019. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantijas fondā atguva 217 115euro.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020. gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies.
Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 17.pants noteica, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.
No 2. septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019. gada septembrī.
Kaut arī dati septembrī šķietami uzrāda maksātnespējas procesa skaita samazinājumu, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo nākamajos mēnešos skaitļi var mainīties. “Secinājumus par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām varēsim paust, novērojot datu dinamiku atlikušā gada griezumā”, saka I. Šteina.
2020.gadā pirmajos deviņos mēnešos ierosinātas 299 juridiskās personas maksātnespējas lietas, savukārt 2019. gadā kopumā - 623 lietas. Tai skaitā pēc kreditoru pieprasījuma 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos ierosinātas 93 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un 261 lietas 2019. gadā kopumā.
Atgādinām, ka kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir šādos gadījumos:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
6. oktobrī iznāks “Jurista Vārda” grāmatžurnāls “Dati kā tehnoloģiju laikmeta resursi: izmantošana un aizsardzība”, kur vairāk nekā 100 lappusēs būs apkopotas 30 ekspertu publikācijas. Izdevumu saņems visi “Jurista Vārda” abonenti, bet to varēs iegādāties arī mazumtirdzniecībā (12 eiro). Lai garantētu, ka grāmatžurnāla pietiek visiem interesentiem, redakcija aicina pircējus elektroniski pieteikties līdz 30. septembrim!
Grāmatžurnāls būs veltīts dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar datu aizsardzību un izmantošanu modernajās tehnoloģijās - interneta vidē, interneta platformās, mākslīgā intelekta algoritmos u.c. Dati žurnālā tiks aplūkoti ne tikai personas datu izmantošanas un aizsardzības kontekstā, bet plašāk - kā jebkādu datu izmantošana jebkādā veidā.
“Vai esat domājuši par to, kāda informācija par jums pieejama interneta dzīlēs – meklētājprogrammās vai Youtube? Vai esat domājuši par to, kas ir kriptovalūta vai digitālā valūta? Tad jums noteikti ir jālasa “Jurista Vārda” tematiskais numurs “Dati kā vērtība tehnoloģiju laikmetā”, kurā tiks apkopoti labāko ekspertu un speciālistu viedokļi, komentāri, ieteikumi un vadlīnijas datu jautājumos – no dažādām perspektīvām un dažādos kontekstos. Tādēļ sekojiet līdzi, un tiekamies “Jurista Vārda” lappusēs!” tematisko grāmatžurnālu raksturo un lasītājus aicina pieteikties tā iegādei viesredaktore Viktorija Soņeca.
VIDEO: Grāmatžurnāla vieredaktores aicinājums lasīt “Jurista Vārda” grāmatžurnālu par datiem tehnoloģiju laikmetā!
Daži no tematiem, kas tiks aplūkoti “Jurista Vārda” grāmatžurnālā par datiem:
- “Kiberdrošība - tiesiski aizsargājama vērtība”,
- “Kontaktu izsekošana cīņā pret Covid-19",
- “Īpašu kategoriju personas datu apstrāde interneta meklētājprogrammās”,
- “Mākslīgais intelekts personāla atlasē: personas datu aizsardzības aspekti”,
- “Patērētāju personas datu izmantošana personalizētajā digitālajā mārketingā: vadlīnijas komersantiem”.
Abonentiem! Šo "Jurista Vārda" laidienu saņems visi 2020. gada abonenti atbilstoši abonementa veidam.
Kā pieteikties grāmatžurnālam?
Visi interesenti, kas vēlas būt droši par iespēju no 6. oktobra šo tematisko žurnālu iegādāties, ir aicināti līdz 30. septembrim (ieskaitot) aizpildīt pieteikuma anketu: https://forms.gle/1RF7ThwcNZRTqynv7
“Jurista Vārda” Lasītāju serviss sazināsies ar interesentiem e-pastā!
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Neraugoties uz to, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru rīcību skaits bija samazinājies, šobrīd ir vērojams sūdzību skaita pieaugums.
Maksātnespējas kontroles dienests šogad saņēmis 109 sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru rīcību. 2020.gada pirmajā pusgadā, izskatot sūdzības, iestāde ir pieņēmusi 71 lēmumu. No izskatītām sūdzībām 48 gadījumos sūdzības ir noraidītas, bet 23 gadījumos iestāde ir konstatējusi, ka administrators ir pārkāpis normatīvo aktu prasības. Biežāk sūdzību ietvaros konstatētie pārkāpumi saistīti ar parādnieka darījumu neizvērtēšanu un informācijas nesniegšanu procesā iesaistītajām personām.
Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests īsteno arī plānveida uzraudzību. Veicot uzraudzības pasākumus, tiek ņemti vērā iestādes identificētie riska faktori, uzraudzības pasākumus koncentrējot uz tiem administratoriem, uzraugošajām personām un maksātnespējas procesiem, kas ietilpst augsta riska kategorijā.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore I.Šteina: “Maksātnespējas kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina, ka būtiskākais no plānveida uzraudzības instrumentiem ir klātienes pārbaudes administratoru un uzraugošo personu prakses vietās. No 2020. gadā sagatavotajiem pārbaudes ziņojumiem par veiktajām klātienes pārbaudēm, pārkāpumi tika konstatēti 78% gadījumos, tostarp, 45% gadījumos pārkāpumi tika atzīti par būtiskiem. Konstatēto pārkāpumu raksturs ir dažāds, piemēram, administrators ir pārdevis parādnieka mantu necaurspīdīgā procedūrā, nav izvērtējis pirms maksātnespējas slēgtos darījumus un valdes locekļu atbildību u.c. Šie dati norāda uz to, ka Maksātnespējas kontroles dienesta izveidotā uzraudzības risku sistēma ir efektīva un ļauj identificēt problēmas, un vērst iestādes resursus uz to risināšanu.“
Par būtisku pārkāpumu ir atzīstama tāda administratora vai uzraugošās personas rīcība, kas liecina par personisku ieinteresētību, objektivitātes trūkumu, ļaunprātību un nepieļauj administratora vai uzraugošās personas turpmāko darbību konkrētajā procesā. Maksātnespējas kontroles dienests, konstatējot būtiskus pārkāpumus, vēršas tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa vai uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa. Piemēram, 2020. gada pirmajā pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests tiesā iesniedza 11 pieteikumus par administratora vai uzraugošās personas atcelšanu. Vienlaikus 2020. gadā pirmajā pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests 5 gadījumos ir sniedzis ziņas tiesībaizsardzības institūcijām par pārbaudēs konstatētajiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.
Kaut arī 2020.gadā kopumā situācija maksātnespējas jomā ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.
“Kopš reformām maksātnespējas jomā esam ievērojami pilnveidojuši maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus, arvien precīzāk nosakot riska faktorus, kuriem jāpievērš vislielākā uzmanība.
Šobrīd atzīstami rezultāti ir sasniegti maksātnespējas procesa izmaksu kontrolē, kā rezultātā ir samazinājies maksātnespējas procesa administratoru pārkāpumu skaits saistībā ar nesamērīgu izmaksu segšanu no parādnieka līdzekļiem. Vienlaikus, vērtējot maksātnespējas procesa administratoru pārbaudēs konstatēto, pastiprinātu uzmanību pievēršam administratora rīcībai, vērtējot parādnieka slēgtos darījumus un pārvaldes institūciju locekļu darbību, ar kuru var būt nodarīti zaudējumi kreditoriem un kavēta sekmīga uzņēmējdarbības vides attīstība.
Kaut arī kopumā situācija maksātnespējas jomā uzlabojas un konstatēto pārkāpumu skaits ir samazinājies, tomēr satraucošs ir to pārkāpumu apjoms, kas būtiski ietekmē maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tāpēc Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības funkciju stiprināšana arī turpmāk būs mana prioritāte maksātnespējas jomas sakārtošanā”, atklāj I. Šteina.
Salīdzinot rezultātus veiktajās klātienes pārbaudēs maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās 2020.gadā ar iepriekšējo gadu, secināms, kaut arī konstatēto pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu nedaudz samazinājies, tomēr joprojām Maksātnespējas kontroles dienests 78% gadījumu konstatē pārkāpumus, no kuriem vairāk nekā puse ir būtiski pārkāpumi (skat. diagrammu).
Ir klāt septembris un līdz ar to arī "Jurista Vārds" 15. pētniecisko darbu konkurss! Arī šogad žurnāla redakcija aicina studentus un jaunos juristus mest sev izaicinājumu, piedaloties ikgadējā konkursā.
Žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkurss ir vienīgais nacionāla mēroga tieslietu studentu un jauno juristu zinātniski pētniecisko darbu konkurss, kurā spēkiem var mēroties visu Latvijas augstskolu tiesību zinātņu studenti.
Konkursam var iesniegt gan tam speciāli izstrādātus darbus, gan darbus, kas izstrādāti studiju ietvaros. Darbs var būt par jebkādu juridisku tēmu – gan žurnāls, gan žūrija novērtēs tēmu dažādību un oriģinalitāti.
(!) Papildus šogad pirmo reizi žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkursā izveidota atsevišķa sekcija jaunākajiem tiesību zinātņu studentiem – Baltijas civiltiesību "tēva" Frīdriha Georga fon Bunges vārdā nosauktā Cerību balva. Darbus šai sekcijai var iesniegt ikviens tieslietu students, kurš mācās pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības vai bakalaura studiju programmā.
Mērķtiecīgiem studentiem un jaunajiem juristiem žurnāla “Jurista Vārda” konkurss ir laba iespēja ar savām atziņām un personību iepazīstināt Latvijas juristu sabiedrību un uzsākt ceļu savas pirmās publikācijas virzienā. Savukārt žurnāls ar šī konkursa palīdzību meklē jaunos Latvijas tiesību zinātnes un prakses talantus un savus nākamos autorus. Nenoliedzami, ka panākumi “Jurista Vārda” konkursā ir arī labs sākums katra jaunā jurista profesionālajai karjerai.
Darbs jāiesniedz žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā līdz 2020. gada 4. oktobrim, sūtot to uz e-pastu juristavards@lv.lv. Darbu var iesniegt tikai elektroniskā formātā.
- Konkursa nolikums, pieteikuma forma un rekomendācijas paraugs pieejams žurnāla “Jurista Vārds” portālā.
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Šodien, 8. septembrī, oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” apgādā nākusi klajā sestā Satversmes zinātnisko komentāru grāmata par mūsu valsts pamatlikuma II nodaļu “Saeima”.
Izdevuma atvēršana notiks šodien, 8. septembrī, pulksten 13.00 Saeimas nama Sarkanajā zālē, Rīgā, Jēkaba ielā 11. Pasākumam iespējams sekot līdzi attālināti tiešraidē parlamenta mājaslapā www.saeima.lv un LVportals.lv.
Līdz ar šī sējuma izdošanu ir pabeigts vairāk nekā desmit gadu ilgs darbs, kas rezultējies sešos apjomīgos sējumos. Satversmes komentāru kopējais lappušu skaits ir 3712.
’’Šoreiz Satversmes komentāru kārtējās grāmatas atvēršana ir sevišķs notikums. Pirmkārt jau tāpēc, ka līdz ar šo grāmatu ir pabeigts 12 gadu ilgušais darbs, kurā esmu iesaistījis vairāk kā simts labāko valsts zinātnieku un lietpratēju. Paldies visiem līdzautoriem un “Latvijas Vēstnesim”! Mūsu valsts pamatlikumam, kas ir izteikti lakonisks, beidzot ir fundamentāls skaidrojums sešu apjomīgu sējumu veidolā,” projekta paliekošo vērtību raksturo Latvijas Universitātes profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis, kas ir idejas autors un projekta vadītājs.
Jaunākajā izdevumā pirmo reizi Latvijas tiesību literatūrā aplūkots konstitucionālais regulējums, kas nosaka Saeimas Prezidija un pastāvīgo komisiju darbu, Saeimas sēžu sasaukšanas kārtību, Saeimas kārtības rulli, Saeimas sēžu sasaukšanas vietu - Rīgu un daudzus citus jautājumus, kas saistīti ar parlamenta darbu.
Izdevums ir vērtīgs informācijas avots tiklab praktiķiem, kā arī visiem tiem interesentiem, kuri vēlas padziļināti iepazīties ar mūsu valsts būtību un saprast valsts varas atzaru funkcionēšanas mehānismu. Komentāri dod iespēju piekļūt atlasītiem faktiem, kas iegūti, pētot pirmavotus.
“Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarot - šie latviešu tautasdziesmas vārdi pirmie nāk prātā, atceroties 12 gadus seno pagātni, kad kopā ar profesoru Ringoldu Balodi apsvērām ieceri veidot un izdot Satversmes komentārus,” atceras oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. “Laiks ir ātri pagājis, un šodien atveram pēdējo šī projekta ietvaros tapušo izdevumu. Paldies projektā iesaistītajām personām un “Latvijas Vēstneša” kolēģiem, īpaši profesoram Balodim un Gitai Kronbergai, ar kuru pašaizliedzīgo darbu ir tapuši visi seši Satversmes komentāru sējumi. Es ceru, ka šis daudzu cilvēku kopdarbs ir būtiski stiprinājis Latvijas valstiskumu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī veicinājis Latvijas valststiesību zinātnes un prakses attīstību.”
Izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa “Saeima”” autoru kolektīvu veido 34 zinātnieki, lietpratēji, mācībspēki un juristi. Satvermes komentāru kopējais autoru skaits sasniedz 95. Šī ir Satversmes zinātnisko komentāru projekta noslēdzošā daļa, un tā ir astotā – pēdējā – komentētā Satversmes nodaļa.
- Grāmatu iespējams iegādāties no 9. septembra lv.lv/gramatas vai Latvijas Vēstneša” Klientu centrā (Bruņinieku iela 53, Rīga).
Par oficiālo izdevēju “Latvijas Vēstnesis”
Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” ir valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma. “Latvijas Vēstnesis” nodrošina - oficiālo publikāciju (vestnesis.lv), tiesību aktu pieejamību (likumi.lv), to skaidrošanu (lvportals.lv) un diskusiju tiesiskai domai un praksei (žurnāls “Jurista Vārds”, juristavards.lv).
Patentu valde aicina š.g. 10. septembrī piedalīties ikgadējā seminārā par aktualitātēm intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumos tiesnešiem un intelektuālā īpašuma jomas speciālistiem, kas jau piekto gadu tiek organizēts sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju. Šogad, pielāgojoties šī brīža izaicinājumiem Latvijā un pasaulē, seminārs notiks tiešsaistē, reģionālā līmenī – Latvijas un Eiropas tiesu sistēmas darbiniekiem un intelektuālā īpašuma jomas profesionāļiem.
Semināra formāts un saturs, kā arī lektoru pieredze sniegs iespēju Jums pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes darbam ar intelektuālā īpašuma lietām. Lektoru vidū ir eksperti ar ilggadēju pieredzi no WIPO, EUIPO, Vācijas Federālās Augstākās tiesas, Varšavas Universitātes, Hāgas tiesas, kompānijas BARDEHLE PAGENBERG, Latvijas Augstākās tiesas. Eksperti dalīsies savās zināšanās un sniegs ieskatu par pierādījumiem patentu lietās tiesā; nereģistrētu, atšķirtspējīgu preču zīmju aizsardzību; dizainparaugu un preču zīmju tehniskiem izņēmumiem; intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un pamattiesību aizsardzību u.c.
Semināra laikā ikvienam no Jums būs iespēja pieslēgties interaktīvai videi un uzdot jautājumus lektoriem, izmantojot tiešsaistes jautājumu platformu sli.do, izmantojot tēmturi #ipforjudges2020.
Semināra darba valoda būs angļu valoda, tā laikā tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.
Lai pielāgotu semināra vēstījumus un saturu, kā arī nodrošinātu iespēju izplatīt semināra prezentācijas, lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz: komunikacija@lrpv.gov.lv.
Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar pasākuma organizatoriem.
Būsim priecīgi jūs redzēt mūsu tiešsaistes seminārā!
No septembra “Latvijas Vēstneša” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas podkāsts “Kā likums!” ikvienam klausītājam ir pieejams arī “Spotify” straumēšanas platformā. Jaunā tematiskā aplāde ar katra jaunā ieraksta publicēšanu gūst klausītāju atzinību. Šodien klajā nākusi iknedēļas jaunā audio saruna.
Jaunākā, 2. septembra, podkāsta “Kā likums!” saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu: Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība.
Augusta sākumā “Latvijas Vēstnesis” nāca klajā ar podkāstu “Kā likums!”, un šajos trešdienas raidījumos LV portāla redakcija piedāvā saturu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, tostarp tiesisko regulējumu un likumdošanas procesu.
Interesenti podkāstu var noklausīties LV portāla konkrētās publikācijas atvērumā un divās straumēšanas plaformās - Podbean.com un Spotify.com.
LV portālā pieejams tematiskais atvērums, kur vienkopus klausītāji var atrast visus pieejamos podkāsta ierakstus: https://lvportals.lv/tags/podkasts
“Šī gada augustā arī mēs esam pievienojušies podkāstu veidotāju saimei. “Latvijas Vēstneša” platformas podkāstā "Kā likums!" lietotājiem līdz šim esam nodevuši lejuplādēm kopumā piecas sarunas,” informē LV portāla direktore Zaida Kalniņa, “Kā zināms, ikviena jauna projekta ieviešana ir saistīta ar lielu apņēmību veicamās aktivitātes realizēt iespējami kvalitatīvi, tāpēc redakcijā ar lielu rūpību veicām potenciālo tēmu izvēli, ierakstā iedibinājām savu podkāsta stilu un paši iemēģinājām jaunas prasmes audio satura veidošanā.”
Podkāsta "Kā likums!" sekotāju skaits aug ar katru jauna ieraksta publicēšanu. Pirmās piecas sarunas ar ekspertiem ir lejuplādētas vairāk nekā 700 reizes. Latvijā klausītāju ir visvairāk - podkāsts lejuplādēts un atskaņots vismaz 515, savukārt Vācijā - 155 reizes, kur ir fiksēts otrs lielākais lejuplāžu skaits.
Kā noklausīties? LVportals.lv publikācijas noslēguma daļā atrodas podkāsta lodziņš, klikšķini uz tā un klausies! Tāpat podkāstu “Kā likums!” var atrast Podbean.com un Spotify.com platformā, meklējot pēc atslēgas vārdiem “Kā likums!”. Tiekamies trešdienās!
Par LV portālu
LV portāla darbība ir vērsta uz mērķi veicināt sabiedrības izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. LV portāls, veicinot sabiedrības tiesisko un pilsonisko izglītību un stiprinot tiesiskumu Latvijā, ir oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas daļa.
Šodien, 18. augustā, valdība uzklausījusi un atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu "Par oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas funkcijas izpildi”. Ministru kabinets (MK) informatīvo ziņojumu pieņēmis zināšanai un lēmis virzīt valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pilnā apmērā oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” funkciju izpildei.
Valdība noteikusi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt ilgtspējīgas, vispārpieejamas un vienotas platformas darbību, kurā nepastarpināti sniedz sabiedrībai nozīmīgu un kvalitatīvu valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju, veicinot sabiedrībā izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un veicina kvalitatīvu sabiedrības diskusiju, uzturot atgriezenisko saiti starp sabiedrību un valsti.
”Latvijas Vēstneša” kolektīvs ar patiesu gandarījumu iepazinās ar valdības lēmumu - atbalstīt TM informatīvo ziņojumu “Par oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas funkcijas izpildi”. Šis Latvijas oficiālajam izdevējam ir vēsturisks lēmums, kas beidzot pieliek punktu gadiem ilgušajām diskusijām par “Latvijas Vēstneša” lomu un uzdevumiem Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts attīstībā un informatīvās telpas stiprināšanā un šo uzdevumu finansēšanas avotiem. Visa “Latvijas Vēstneša” 27 gadus ilgā darbība bijusi vērsta uz to, lai šīs funkcijas tiktu īstenotas ne formāli, bet – pēc būtības. Vienmēr esam apzinājušies, ka tie ir sabiedrības līdzekļi, kurus apsaimniekojam, un tas uzliek par pienākumu nodrošināt maksimāli kvalitatīvus, mūsdienīgus un sabiedrībai nepieciešamus pakalpojumus,” apgalvo oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.
Informatīvais ziņojums paredz piešķirt papildus nepieciešamo finansējumu 2021. gadā un turpmākajos gados 1 391 328 euro apmērā VSIA “Latvijas Vēstnesis” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, ko paredz “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”.
Tāpat ziņojums paredz saglabāt VSIA "Latvijas Vēstnesis" pašreizējo juridisko statusu - valsts kapitālsabiedrība - ilgtermiņā.
Par oficiālo izdevēju “Latvijas Vēstnesis”
Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” ir valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma. “Latvijas Vēstnesis” nodrošina - oficiālo publikāciju (vestnesis.lv), tiesību aktu pieejamību (likumi.lv), to skaidrošanu (lvportals.lv) un diskusiju tiesiskai domai un praksei (žurnāls “Jurista Vārds”, juristavards.lv).
11. augusta “Jurista Vārda” tematiskais numurs veltīts enerģētikas sektora tiesībpolitikai, kļūstot gandrīz par ikgadēju tradīciju. Tajā nozares eksperti un praktiķi apskata aktuālākos tiesībpolitikas jautājumus, kas saistīti ar enerģētikas nozares problemātiku un praksi gan starptautiskā mērogā, gan Latvijas robežās.
Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 11. augusta laidiens elektroniski pieejams šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12268
Lai arī mūsdienu sabiedrība dzīvo industriālās rūpniecības laikā, tomēr arvien lielāku nozīmi kā viens no resursa veidiem pasaulē ieņem klimats, dabas resursi, kā arī zeme un tās derīgās īpašības.
Šajā “Jurista Vārda” tematiskajā numurā lasītājiem tiek piedāvātas publikācijas par Latvijas enerģētikas nozares attīstības aspektiem klimata pārmaiņu griežos, tiesiskā regulējuma aspektiem par atjaunojamo energoresursu nozarei sniegto valsts atbalstu Eiropas Savienības īstenotās klimata politikas kontekstā. Tāpat numurā tiek apskatīta jaunākā tiesu prakse strīdos par elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta atcelšanu.
Vēl šajā numurā var lasīt Kārļa Piģēna un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekles Rotas Šņukas rakstu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumā noteiktajiem mērķiem un to iespējamo pilnveidošanu. Savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" padomes priekšsēdētājas vietnieces Olgas Bogdanovas un valdes locekļa Gata Junghāna rakstā lasītāji var gūt ieskatu par enerģijas patēriņa reakcijas neatkarīgas agregācijas ieviešanu Latvijā, kā arī uzzināsiet Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta vecākās ekspertes Ances Ansones viedokli par to, vai Latvijai nepieciešams atsevišķs likums gāzes tirgum.
Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, kontaktējoties ar Lasītāju servisu:
- 67311161;
- abonenti@lv.lv
- vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.
Žurnālu KIOSKS: https://juristavards.lv/zurnals.php?mode=visi
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Šodien, 5. augustā, “Latvijas Vēstnesis” nāk klajā ar valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas podkāstu “Kā likums!”. Podkāsta sarunās LV portāla redakcija piedāvās saturu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, tostarp tiesisko regulējumu un likumdošanas procesu.
Turpmāk ik trešdienu LV portāla redakcija saviem klausītājiem piedāvās jaunu podkāsta sarunu ar nedēļas viesi par kādu aktuālu tēmu. To būs iespējams noklausītiesi LV portāla publikācijā un Podbean.com platformā. Drīzumā podkāstu varēs klausīties arī citur.
Pirmā sarunas tēma ir uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Aplūkojot dažādas ikdienišķas situācijas, to palīdz šķetināt zvērināta advokāte Dana Rone.
Kā noklausīties? Publikācijas noslēguma daļā atrodas podkāsta lodziņš, klikšķini uz tā un klausies! Tāpat vari mūs atrast Podbean.com platformā, meklējot pēc atslēgas vārdiem “Kā likums!”. Tiekamies trešdienās!
Par LV portālu
LV portāla darbība ir vērsta uz mērķi veicināt sabiedrības izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. LV portāls, veicinot sabiedrības tiesisko un pilsonisko izglītību un stiprinot tiesiskumu Latvijā, ir oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas daļa.
“Latvijas Vēstnesis” piedāvā papildu funkcionalitāti jaunajai iespējai, kas interesentiem piedāvā e-pastā saņemt ziņu par interesējošu publikāciju oficiālajā izdevumā tūlītēji pēc tās publiskošanas. Tagad arī publikāciju atvērumos ietvertās saites, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs, kadastra numurs, adrese klikšķa attālumā aicina pieteikties pakalpojumam “Seko līdzi”.
No 2020. gada jūlija ikvienam interesentam ir pieejams pakalpojums “Seko līdzi” – oficiālo publikāciju monitorings, kas pārlūko pasūtīto informācijas pieprasījumu (ievadītos atlases kritērijus) par Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv) satura jaunumiem. Lietotāji to aktīvi izmanto.
Pilnveidojot funkcionalitāti, arī publikāciju atvērumi papildināti ar “Seko līdzi” iespēju – lietotājs, uzklikšķinot uz saites, var uzreiz pieteikties interesējošajai informācijai.
“Interesents var pierakstīties, piemēram, saņemt vēsti e-pastā, ja ir jauna publikācija, kas satur konkrēta uzņēmuma reģistrācijas numuru, adresi, nosaukumu. Savukārt paziņojumu sarakstos, izmantojot meklētāju, iespējams kombinēt informācijas atlasi. Viena no iespējām – populārajā grupā “Izsoles” pasūtīt informāciju par nekustamā īpašuma izsolēm pilsētā X,” skaidro Oficiālo publikāciju departamenta Paziņojumu publikācijas daļas vadītāja Aija Sinkeviča.
Pakalpojums palīdz 24/7 režīmā sekot līdzi ikvienai publikācijai, kurā minēts, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs, kadastra numurs, iestāde, amatpersona, adrese, nosaukums vai cits atslēgvārds vai frāze.
Kopumā ir plašas izvēles iespējas, kā sekot līdzi oficiālajām publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, piesakoties pat ļoti detalizētam informācijas pasūtījumam. Atslēgvārds vai frāze, paziņojumu grupa vai konkrēts meklēšanas kritērijs tajās, tiesību akti pēc izdevēja vai veida, dažādas to kombinācijas – pakalpojums “Seko līdzi” nodrošina plašas atlases iespējas atbilstoši individuālajai vajadzībai vai iestādes, uzņēmuma informatīvajai interesei.
Svarīgs iestatījums – izvēlēties meklēt vārdu vai frāzi locījumos vai pretēji meklēt precīzu frāzi, jo rezultāti abos gadījumos ir atšķirīgi. Tādēļ aicinām pievērst uzmanību meklēšanas parametru “Meklēt visu frāzi” un “Locījumos” lietojumam.
Lai pieteiktos jaunumu saņemšanai, lietotāji var izmantot funkciju "Seko līdzi", kas pieejama vietnes meklēšanas rezultātu skatā, publikāciju sarakstos un tagad arī to publikāciju atvērumos, kuras satur tipveida saites, piemēram, uzņēmuma reģistrācijas numurs vai kadastra numurs. Tā nodrošina paziņojumu piegādi uz norādīto e-pasta adresi, tiklīdz oficiālajā izdevumā – laidienā vai papildu laidienā – tiek publicēta informācija, kas atbilst lietotāja izvēlētajiem informācijas atlases kritērijiem.
Pakalpojumā sniegtie dati (tai skaitā personas dati) ir publiski pieejama informācija, kas ir publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Par oficiālo izdevumu “Latvijas Vēstnesis”
“Latvijas Vēstnesis” ir periodisks elektroniskais izdevums, kas bez maksas pieejams vietnē www.vestnesis.lv. Tajā publicētā informācija ir publiski ticama un saistoša. Vestnesis.lv ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs (turpmāk – Novērošanas centrs) publicēja ziņojumu par Atklāto pirmkoda programmatūru (OSS) – kas ir alternatīvs veids, kā organizēt inovācijas darbības programmatūras nozarē. Ziņojumā galvenokārt tiek analizēts, kādā apjomā atklātā pirmkoda (OS) licences izmanto komercuzņēmumi Eiropas programmatūras nozarē, un kā šie uzņēmumi izmanto aizsargātās intelektuālā īpašuma tiesības, lai uzturētu savus biznesa modeļus, kuros izmanto programmatūru, kas licencēta saskaņā ar OSS noteikumiem.
OSS programmatūrai ir arī dažas specifiskas iezīmes, kas ne vienmēr labi atbilst pašreizējai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Rezultātā uzņēmējdarbības fokuss var tikt novirzīts no pašas programmatūras uz produktiem un pakalpojumiem, kas to papildina. Tas ietekmē programmatūras uzņēmumu biznesa modeļus un veidu, kādā tie izmanto intelektuālā īpašuma tiesības šo biznesa modeļu uzturēšanai.
Rezultātu analīze tika veikta 1364 uzņēmumu izlasē, kas atrodas ES un kuri darbojas programmatūras nozarē. Veiktā analīze liecina, ka OSS ir kļuvusi par programmatūras uzņēmumu biznesa modeļu neatņemamu sastāvdaļu. Lielākā daļa šo uzņēmumu mudina savus darbiniekus izstrādāt, vai izmantot programmatūru, kurai ir OSS licences. Pēdējos gados lielākā daļa uzņēmumu, kas piedalījās apsekojumā, vai nu saglabāja, vai palielināja savu līdzdalību OSS izstrādē vai izmantošanā. OSS sniedz dažus taustāmus ieguvumus, neaprobežojoties tikai ar zemākām izmaksām. Iekļaujot OSS programmatūru savos biznesa modeļos, uzņēmumi var gūt stratēģisku labumu, kas saistīts ar programmatūras tālāku izplatīšanu un lielāku izmantojamo zināšanu kopumu. Dati liecina, ka OSS nevis ierobežo, bet gan drīzāk paplašina programmatūras uzņēmumu biznesa iespējas, un lielākā daļa no tiem OSS uzskata par iespēju, nevis par apdraudējumu to biznesa modelim. Ienākšanas rādītājs nozarē ir augsts, un daudzi jaunizveidoti uzņēmumi norāda, ka OSS bija ļoti svarīga, pieņemot lēmumu sākt uzņēmējdarbību. Vairāk nekā trešdaļai jauno OSS izstrādes vai izmantošanas uzņēmumu OSS pastāvēšanai bija izšķiroša nozīme darbības uzsākšanā.
Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir publiskā un privātā sektora ekspertu un ieinteresēto pušu sadarbības tīkls, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt valsts iestāžu, privātā sektora un Eiropas Savienības iestāžu pasākumus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.
Regulā Nr. 386/2012 Novērošanas centram ir uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar izpratnes uzlabošanu par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un informācijas apmaiņas veicināšanu par jauniem konkurētspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas paplašina kultūras un radošā satura likumīgo piedāvājumu. Šajās jomās Novērošanas centrs sagatavo izpētes ziņojumus, kuros sniegta informācija par dažādiem intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kontekstiem un to nozīmi attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem un Eiropas ekonomiku.
Ziņojums par Atklāto pirmkoda programmatūru (OSS) pieejams šeit>>
Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra veiktie pētījumi ir atrodami šeit>>>
ANO Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem šogad aprit 40. pastāvēšanas gadskārta. Šim notikumam veltīts jaunākais, 28. jūlija, žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais laidiens.
Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 28. jūlija laidiens elektroniski pieejams šeit.
Šogad aprīlī apritēja 40 gadi, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada 11. aprīļa Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem pieņemšanas. Konvencija ir daudzpusējs līgums, kas izveido vienotu tiesisko ietvaru pārrobežu preču pirkumapārdevuma līgumiem, kas ir starptautiskās tirdzniecības mugurkauls.
Visiem šajā tematiskajā numurā iekļautajiem rakstiem ir praktiska vērtība – tie sniedz noderīgus ieteikumus konvencijas noteikumu piemērošanā. Taču vienlaikus šie raksti dod pamatu turpmākām diskusijām un pētījumiem, kas nepieciešami, lai Latvijā biežāk izmantotu priekšrocības, ko piedāvā konvencija starptautisko preču pirkuma-pārdevuma darījumiem.
Tematiskā numura raksti sadalīti trīs lielās kategorijās.
- Pirmajā kategorijā ir konvencijas interpretācijas jautājumi, kas palīdzēs veidot izpratni par to, kā būtu “jālasa” konvencijas noteikumi, lai tos pareizi saprastu un piemērotu.
- Otrā rakstu kategorija ir saistīta ar konvencijas piemērošanas praksi, tostarp tiesu praksi. Otrās daļas raksti ilustrē, ar ko jārēķinās praksē, ja līgums tiek noslēgts tā, ka tam ir piemērojami konvencijas noteikumi.
- Savukārt trešajā rakstu kategorijā ir analītiski raksti par konkrētiem konvencijas noteikumiem. Šie raksti noderēs, izšķiroties par līgumam piemērojamo likumu, ļaujot izprast un vieglāk salīdzināt konvencijas normas ar Latvijas vai kādas citas valsts tiesisko regulējumu.
Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, sazinoties “Jurista Vārda” ar Lasītāju servisu:
- 67311161;
- abonenti@lv.lv
- vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.
Žurnālu KIOSKS.
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Papildinformācijai:
Kellija Virse
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67310675
Mob.: +371 22113792
kellija.virse@lv.lv
www.lv.lv
52 numuri gadā, no tiem vismaz 10 tematiskie laidieni, ap 800 rakstu, vairāk nekā 250 ekspertu viedokļi un skaidrojumi, pieeja juristavards.lv arhīvam, kurā kopumā uzkrāti 15 tūkstoši rakstu, - to visu ik gadu saņem žurnāla “Jurista Vārds” abonenti. Nenokavē un abonē “Jurista Vārdu” 2021. gadam - oktobrī vēl izdevīgāk!
Vai zinājāt, ka “Jurista Vārda” arhīvā 25 gadu laikā ir uzkrāti vairāk nekā 15 tūkstoši rakstu, kuru tapšanā piedalījušies gandrīz 1900 autori? Turklāt arhīvā uzkrāto rakstu skaits nebūt nenozīmē, ka tie ir "vēsturiski krāmi". Ļoti būtiska ir publikāciju daļa, kas gadu gadiem tiek aktīvi izmantota, lai juristi praktiski gatavotos tiesu lietām, rakstītu normatīvo aktu projektus un meklētu tiesisko problēmu labākos risinājumus.
“Žurnāla redakcija ir gandarīta, ka ieguldītais darbs ir nepieciešams un noderīgs. To uzskatāmi rāda, piemēram, žurnāla citējamība tiesu spriedumos: vispārējo un administratīvo tiesu nolēmumos pēdējos 10 gados atsauces uz žurnālā publicētiem rakstiem ir atrodamas vairāk nekā 10 tūkstoš reižu, tai skaitā Augstākās tiesas nolēmumos – vairāk nekā 300 reižu,” uzsver “Jurista Vārda” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Jau vairākus gadus redakcija kopā ar ārštata autoriem un viesredaktoriem aktīvi veido arī tematiskos žurnāla laidienus, lai "vienos vākos" apkopotu speciālistu viedokļus par konkrētu juridisku problēmu vai kādu tiesību apakšnozari. Vismaz reizi gadā tiek veidots kāds īpaši apjomīgs tematiskais laidiens, kas sasniedz grāmatžurnāla apjomu - šogad tāds tiek veltīts datu aizsardzībai un izmantošanai (iznāks 6. oktobrī). Grāmatžurnālu, ko varēs nopirkt arī mazumtirdzniecībā, visi žurnāli abonentu saņems bez maksas.
Turklāt žurnāla drukas versijas abonentiem ir pieejams jau pieminētais apjomīgais elektroniskais arhīvs (jaunākais laidiens + 25 raksti no arhīva katru mēnesi).
Izmanto iespēju: oktobrī "Jurista Vārda" 2021. gada abonementam – 10 eiro atlaide!
Oktobrī - izdevīgāk!
Žurnāla 2021. gada abonēšanas maksai 10 EUR atlaide tiek piešķirta tikai laikā no 1. līdz 31. oktobrim.
Atgādinām par “Jurista Vārda” trīs abonementa veidiem, uz kuriem attiecas akcijas piedāvājums (noformējot abonementu uz 12 mēnešiem):
- drukātais žurnāls (akcijas cena: 79 EUR);
- e-žurnāls (akcijas cena: 95 EUR);
- komplekts: drukātais un e-žurnāls (akcijas cena: 129 EUR).
Vairāk par žurnāla “Jurista Vārds” abonēšanu var uzzināt, kontaktējoties ar Lasītāju servisu (tālrunis: 67311161, e-pasts: abonenti@lv.lv vai lv.lv/abonesana).
(!) No oktobra pircējiem ir iespēja samaksāt par pakalpojumu tiešsaistē, izmantojot Mobilly, maksājumu karti vai internetbanku, kas norādītas pasūtījuma maksāšanas veida izvēlnē.
Par “Jurista Vārdu”
Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.