ANO Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem šogad aprit 40. pastāvēšanas gadskārta. Šim notikumam veltīts jaunākais, 28. jūlija, žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais laidiens.

Viss žurnāla “Jurista Vārds” 2020. gada 28. jūlija laidiens elektroniski pieejams šeit.

Šogad aprīlī apritēja 40 gadi, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980.  gada 11. aprīļa Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem pieņemšanas. Konvencija ir daudzpusējs līgums, kas izveido vienotu tiesisko ietvaru pārrobežu preču pirkumapārdevuma līgumiem, kas ir starptautiskās tirdzniecības mugurkauls.

Visiem šajā tematiskajā numurā iekļautajiem rakstiem ir praktiska vērtība – tie sniedz noderīgus ieteikumus konvencijas noteikumu piemērošanā. Taču vienlaikus šie raksti dod pamatu turpmākām diskusijām un pētījumiem, kas nepieciešami, lai Latvijā biežāk izmantotu priekšrocības, ko piedāvā konvencija starptautisko preču pirkuma-pārdevuma darījumiem.

Tematiskā numura raksti sadalīti trīs lielās kategorijās.

  1. Pirmajā kategorijā ir konvencijas interpretācijas jautājumi, kas palīdzēs veidot izpratni par to, kā būtu “jālasa” konvencijas noteikumi, lai tos pareizi saprastu un piemērotu.
  2. Otrā rakstu kategorija ir saistīta ar konvencijas piemērošanas praksi, tostarp tiesu praksi. Otrās daļas raksti ilustrē, ar ko jārēķinās praksē, ja līgums tiek noslēgts tā, ka tam ir piemērojami konvencijas noteikumi.
  3. Savukārt trešajā rakstu kategorijā ir analītiski raksti par konkrētiem konvencijas noteikumiem. Šie raksti noderēs, izšķiroties par līgumam piemērojamo likumu, ļaujot izprast un vieglāk salīdzināt konvencijas normas ar Latvijas vai kādas citas valsts tiesisko regulējumu.
     

Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, sazinoties “Jurista Vārda” ar Lasītāju servisu:

  • 67311161; 
  • abonenti@lv.lv
  • vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.
     

Žurnālu KIOSKS.

 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
 

Papildinformācijai:

Kellija Virse
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67310675
Mob.: +371 22113792
kellija.virse@lv.lv
www.lv.lv


 

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs (turpmāk – Novērošanas centrs) publicēja ziņojumu par Atklāto pirmkoda programmatūru (OSS) – kas ir alternatīvs veids, kā organizēt inovācijas darbības programmatūras nozarē. Ziņojumā galvenokārt tiek analizēts, kādā apjomā atklātā pirmkoda (OS) licences izmanto komercuzņēmumi Eiropas programmatūras nozarē, un kā šie uzņēmumi izmanto aizsargātās intelektuālā īpašuma tiesības, lai uzturētu savus biznesa modeļus, kuros izmanto programmatūru, kas licencēta saskaņā ar OSS noteikumiem. OSS programmatūrai ir arī dažas specifiskas iezīmes, kas ne vienmēr labi atbilst pašreizējai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Rezultātā uzņēmējdarbības fokuss var tikt novirzīts no pašas programmatūras uz produktiem un pakalpojumiem, kas to papildina. Tas ietekmē programmatūras uzņēmumu biznesa modeļus un veidu, kādā tie izmanto intelektuālā īpašuma tiesības šo biznesa modeļu uzturēšanai. Rezultātu analīze tika veikta 1364 uzņēmumu izlasē, kas atrodas ES un kuri darbojas programmatūras nozarē. Veiktā analīze liecina, ka OSS ir kļuvusi par programmatūras uzņēmumu biznesa modeļu neatņemamu sastāvdaļu. Lielākā daļa šo uzņēmumu mudina savus darbiniekus izstrādāt, vai izmantot programmatūru, kurai ir OSS licences. Pēdējos gados lielākā daļa uzņēmumu, kas piedalījās apsekojumā, vai nu saglabāja, vai palielināja savu līdzdalību OSS izstrādē vai izmantošanā. OSS sniedz dažus taustāmus ieguvumus, neaprobežojoties tikai ar zemākām izmaksām. Iekļaujot OSS programmatūru savos biznesa modeļos, uzņēmumi var gūt stratēģisku labumu, kas saistīts ar programmatūras tālāku izplatīšanu un lielāku izmantojamo zināšanu kopumu. Dati liecina, ka OSS nevis ierobežo, bet gan drīzāk paplašina programmatūras uzņēmumu biznesa iespējas, un lielākā daļa no tiem OSS uzskata par iespēju, nevis par apdraudējumu to biznesa modelim. Ienākšanas rādītājs nozarē ir augsts, un daudzi jaunizveidoti uzņēmumi norāda, ka OSS bija ļoti svarīga, pieņemot lēmumu sākt uzņēmējdarbību. Vairāk nekā trešdaļai jauno OSS izstrādes vai izmantošanas uzņēmumu OSS pastāvēšanai bija izšķiroša nozīme darbības uzsākšanā. Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir publiskā un privātā sektora ekspertu un ieinteresēto pušu sadarbības tīkls, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt valsts iestāžu, privātā sektora un Eiropas Savienības iestāžu pasākumus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Regulā Nr. 386/2012 Novērošanas centram ir uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar izpratnes uzlabošanu par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un informācijas apmaiņas veicināšanu par jauniem konkurētspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas paplašina kultūras un radošā satura likumīgo piedāvājumu. Šajās jomās Novērošanas centrs sagatavo izpētes ziņojumus, kuros sniegta informācija par dažādiem intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kontekstiem un to nozīmi attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem un Eiropas ekonomiku. Ziņojums par Atklāto pirmkoda programmatūru (OSS) pieejams šeit>> Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra veiktie pētījumi ir atrodami šeit>>>