Maksātnespējas kontroles dienesta 2024. gada ziņas:
2023. gadā Maksātnespējas kontroles dienests kļuvis par līderi maksātnespējas jomas digitalizācijā, attīstot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, piedāvājot klientorientētu servisu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku aizsardzības jomā un nodrošinot mērķtiecīgu, riskos balstītu maksātnespējas procesu uzraudzību.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina: “Pagājušajā gadā esam piedalījušies vairākos starptautiskos forumos un konferencēs, daloties pieredzē un prezentējot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS). Tas ļāva mums no malas novērtēt savas sistēmas stiprās puses un tās augsto attīstības potenciālu. Ar lielu gandarījumu varu teikt, ka esam soli priekšā Eiropai, EMUS ir unikāls rīks, kas kalpo maksātnespējas procesa administratoriem savu pienākumu veikšanai, dienestam - efektīvas un riskos balstītas uzraudzības īstenošanai, kā arī klientorientēta servisa nodrošināšanai darbinieku aizsardzībai darba devēja maksātnespējas gadījumā. Esam gandarīti par izteikto atzinību pirmajā Eiropas darbinieku prasījumu garantiju fonda iestāžu vadītāju sanāksmē Madridē, kur Latvijā izveidoto darbinieku aizsardzības sistēmu novērtēja kā vienkāršu, loģisku un klientorientētu pakalpojumu.”
2023.gadā Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā ir izveidota jauna funkcionalitāte, automatizējot administratora ieteikšanu kredītiestāžu maksātnespējas procesam, ieviests jauns subjekta veids - fiziskās personas (individuālais komersants (IK), individuālais (ģimenes) uzņēmums (IU), zemnieku saimniecība (ZS), zivsaimniecība (Zvs)) process, kurā tiek apvienoti ar profesiju saistītie (IK/IU/ZS/Zvs) un personīgie (fiziskās personas) parādi vienā procedūrā. Ir izstrādāta maksātnespējas procesos iesaistīto personu pārbaude sankciju sarakstos, kas nodrošinās maksātnespējas procesa administratoriem iespēju caur EMUS veikt pārbaudi, vai attiecīgā maksātnespējas procesā iesaistītā persona (piemēram, kreditors) ir iekļauta kādā no sankciju sarakstiem. Šī funkcionalitāte ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Latvijas ģeopolitisko lokāciju un aizvien jaunās sankciju paketes pret Krieviju, ko izstrādā Eiropas Komisija.
Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku aizsardzības jomā 2023.gadā ir paplašināts darbinieku loks, kas var pretendēt uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda – turpmāk varēs pretendēt arī tie darbinieki, kuru darba devējam ir pasludināts fiziskās personas (tai skaitā saimnieciskās darbības veicēju) maksātnespējas process. Tāpat ir atvieglota darbinieku prasījumu iesniegšana – darbinieki tagad var brīvā formā norādīt detalizētu informāciju par darba devēja nesamaksāto darba samaksu, kā arī var aizpildīt saīsināto un vienkāršoto veidlapas formu. Ir saīsināts vidējais darbinieku prasījumu apmierināšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš - 2023.gadā iesniegumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu tika izskatīti vidēji 19 dienu laikā, kas ir par 21% īsākā termiņā nekā tas bija 2022.gadā, un par 60% īsākā termiņā nekā tas bija 2021.gadā.
Lai īstenotu mērķtiecīgu, riskos balstītu uzraudzību, 2023.gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis maksātnespējas sektora risku novērtējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un sniedzis risku mazinošo pasākumu priekšlikumus. Tāpat izstrādājis Uzraudzības stratēģiju 2024.-2025.gadam, pamatojoties uz iestādes iepriekšējā perioda uzraudzības rezultātiem un ņemot vērā uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju – Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedokli par prioritātēm maksātnespējas nozarē. “Konsultē vispirms” principa ietvaros par tiesību normu piemērošanu maksātnespējas jomā uzraugāmajiem subjektiem sniegti skaidrojumi, viedokļi, vadlīnijas u.c., katrā konkrētā gadījumā izvēloties efektīvāko saziņas veidu.
2023.gadā vērojams maksātnespējas procesu skaita samazinājums. Tas liecina, ka nedz Covid-19, ne Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisīto ekonomisko sarežģījumu sekas maksātnespējas nozarē vēl nav jūtamas. 2024.gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023.gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.
Juridiskās personas maksātnespējas procesi
Pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022.gadu ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021.gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. Procesu skaita samazinājums 2023.gadā liecina, ka nedz Covid-19, ne Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisīto ekonomisko sarežģījumu sekas maksātnespējas nozarē vēl nav jūtamas.
Tiesiskās aizsardzības procesi
Salīdzinot ar pagājušo gadu, 2023.gadā ir samazinājies uzsākto tiesiskās aizsardzības procesu skaits – ierosinātas 90 lietas. Vienlaikus ir pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits – pasludināti 25 procesi. Līdz ar to būtiski paaugstinājies rādītājs, kas raksturo attiecību starp ierosinātajiem un pasludinātajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, 2023.gadā šis rādītājs ir 28%, turpretī 2022.gadā tas bija 12%.
Fiziskās personas maksātnespējas procesi
2023. gadā nemainīga ir palikusi tendence samazināties fiziskās personas maksātnespējas procesu skaitam – pasludināti 737 maksātnespējas procesi. Ik gadu palielinoties valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, pieaug fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts, 2023.gadā tas bija 1240 eiro, bet 2024.gadā tas jau ir 1400 eiro, līdz ar to šis process personām, kuras nonākušas finansiālās grūtībās, kļūst arvien dārgāks.
Atgādinām, ka valsts iestāžu redzeslokā ir nonākusi informācija, ka arvien biežāk sastopami tādi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kas maldina finansiālās grūtībās nonākušās fiziskās personas par noteikumiem, lai saņemtu atbrīvojumu no parādsaistībām. Aicinām finansiālās grūtībās nonākušos rūpīgi un kritiski izvērtēt juridisko pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos ietverto. Plašāk lasiet Maksātnespējas kontroles dienesta, Tieslietu ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra sagatavotajā materiālā.
Maksātnespējas kontroles dienests ir apstiprinājis maksātnespējas procesa administratoru Uzraudzības stratēģiju 2024.-2025.gadam. Uzraudzības stratēģija 2024.-2025.gadam ir izstrādāta pamatojoties uz iestādes iepriekšējā perioda uzraudzības rezultātiem un ņemot vērā uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju – Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedokli par prioritātēm maksātnespējas nozares uzraudzībā.
Maksātnespējas kontroles direktore Inese Šteina: “Maksātnespējas kontroles dienests, veicot uzraudzību, plaši izmanto iestādei pieejamos digitālos resursus – EMUS un citas informācijas sistēmas, tādējādi uzraudzībā nepieciešamās ziņas tiek iegūtas ātrāk un efektīvāk. Tas savukārt ļauj ātrāk sasniegt pārbaudes rezultātu.
Stratēģijas periodā joprojām lielu uzmanību pievērsīsim, kā administratori ievēro Novēršanas likumā noteiktās prasības, piemēram, veicot tematiskās pārbaudes par administratoru darbības risku novērtējuma un IKS atbilstību Novēršanas likuma prasībām. Tāpat, ņemot vērā pēdējos grozījumus Sankciju likumā, pārbaudīsim, kā administratori nodrošina pienācīgu un efektīvu sankciju riska pārvaldību.
Kopumā jāsaka, ka iestādes stratēģiskā uzraudzības plānošana ir nesusi pozitīvu rezultātu, nodrošinot tiesisku maksātnespējas procesu norisi, līdz ar turpināsim īstenot stratēģisku un uz risku izvērtējumu balstītu uzraudzību arī turpmāk”.
Ar uzraudzības pasākumu rezultātā identificētajiem riskiem un izvirzītajā prioritātēm iespējams iepazīties Maksātnespējas kontroles dienesta UZRAUDZĪBAS STRATĒĢIJĀ 2024. - 2025.gadam.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2023. gada ziņas:
Finanšu sektora attīstības padomē, kuru vada Ministru prezidente Evika Siliņa ir izskatīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums par 2020.–2022. gadu (turpmāk – NRA 2023), kurā maksātnespējas sektora risks NRA 2023 novērtēts kā vidēji zems.
Maksātnespējas sektorā korupcijas drauds saistīts ar maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) ekskluzīvo kompetenci pārņemt parādnieka dokumentus un norēķinu kontus, izvērtēt parādnieka veiktos darījumus un parādnieka bijušo amatpersonu rīcību un atbildību. Pārskata periodā Finanšu izlūkošanas dienests no administratoriem kopsummā saņēmis 79 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, un minētais rādītājs starp nefinanšu sektora likuma subjektiem atzīts par augstu.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina: “Savlaicīgi un kvalitatīvi ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem ir viens no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stūrakmeņiem. Administratoru pienākuma ziņot izpilde šajā pārskata periodā bija viena no Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības prioritātēm, un tas atspoguļojas pozitīvos rādītājos – administratori aktīvi ziņo par aizdomīgiem darījumiem maksātnespējas procesos”.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka administratori ir kļuvuši par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektiem salīdzinoši nesen – tikai 2020. gada 1. janvārī, NRA 2023 nav identificēti specifiski riski, kas būtu attiecināmi tieši uz maksātnespējas sektoru un administratoriem kā Novēršanas likuma subjektiem.
Lai gan identificētais maksātnespējas sektora riska līmenis nav augsts, Maksātnespējas kontroles dienests ir izvirzījis vairākus sektora risku mazinošus priekšlikumus, kas ir iekļauti NRA 2023:
- Centralizēt uzraudzību Novēršanas likuma prasību izpildē attiecībā uz administratoriem un noteikt vienu uzraudzības un kontroles institūciju – Maksātnespējas kontroles dienestu un virzīt attiecīgus grozījumus Novēršanas likumā;
- Stiprināt Maksātnespējas kontroles dienesta kapacitāti uzraudzības pasākumu veikšanai;
- Turpināt veikt preventīvus uzraudzības pasākumus administratoriem (informatīvo materiālu izstrāde, bezmaksas informatīvo pasākumu organizēšana, rīcības nepareizības izskaidrošana);
- Izglītot administratora amata pretendentus par Novēršanas likuma prasību izpildi;
- Izvērtēt iespējas, kā veicināt Novēršanas likuma subjektiem informācijas pieejamību par patieso labuma guvēju attiecībā uz juridiskajām personām, kas ir reģistrētas ārvalstīs;
- Veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai no kredītiestādēm iegūtā informācija par parādnieka darījumiem trīs gadu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas būtu administratoriem pieejama bez maksas.
Šā gada septembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izstrādājis Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam (NRA 2023). Tas 15. novembrī izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē un šobrīd ir pieejams publiski. NRA 2023 secināts, ka visos finanšu noziegumu novēršanas sistēmas posmos ir ievērojami kāpināta un vienādota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskiem.
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis uzskatāmu materiālu – ar ko atšķiras fiziskās personas maksātnespējas process (regulē Maksātnespējas likums) no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesa (regulē Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums).
MKD aicina finansiālās grūtībās nonākušas fiziskās personas rūpīgi iepazīties ar sagatavoto materiālu, jo, kā jau iepriekš tika ziņots - valsts iestāžu redzeslokā ir nonākusi informācija, ka ir sastopami tādi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kas maldina finansiālās grūtībās nonākušas fiziskās personas par noteikumiem, lai saņemtu atbrīvojumu no parādsaistībām.
Ministru kabinets š.g. 3. oktobrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka turpmāk maksātnespējas procesa administratoru (administrators) konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā izvēlēsies, izmantojot Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS) kārtoto administratoru pretendentu sarakstu un Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) nodrošinātu automatizētu, uz nejaušības principa balstītu atlasi. Pretendentu sarakstā Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) iekļaus tos administratorus, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Ministru kabinets š.g. 3. oktobrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu", kas paplašina līdzšinējo noteikumu tvērumu, iekļaujot kārtību, kādā administratoru izvēlas konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam. Iepriekš noteikumi regulēja tikai, kā administrators tiek izvēlēts Maksātnespējas likumā regulētajos procesos, proti, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Līdz grozījumiem administratoru amata kandidātu atlases procedūru regulēja Latvijas Bankas (iepriekš – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, FKTK) normatīvie noteikumi, kas paredzēja, ka MKD sagatavo iespējamo administratora amata kandidātu sarakstu, savukārt Latvijas Banka (FKTK) izvērtē administratora amata kandidātu atbilstību un iesaka izvēlēto kandidātu tiesai. Ar mērķi padarīt administratoru amata kandidātu ieteikšanas procedūru kredītiestādes maksātnespējas procesam caurskatāmāku ar skaidri definētiem un pārbaudāmiem atbilstības kritērijiem Finanšu ministrija (FM) izvirzīja priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Ar grozījumiem Kredītiestāžu likuma 131.1 pantā līdzšinējā kārtība, kas attiecināma uz Maksātnespējas likumā regulētajiem procesiem, turpmāk attiecināma arī uz administratora amata kandidāta izvēli konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam. Detalizēta kārtība noteikta ar pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Kaut arī MKD kompetencē neietilpst kredītiestādes maksātnespējas procesu uzraudzība, turpmāk pretendentu sarakstu kredītiestādes maksātnespējas procesam EMUS kārtos MKD, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktiem un objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem, kas izstrādāti ciešā sadarbībā ar FM. MKD pārbaudīs administratora sodāmību, tostarp, vai administrators nav atzīstams par administratīvi sodītu, pēdējo divu laikā nav sodīts par normatīvo aktu pārkāpumiem, pieredzi (tiesa izbeigusi vismaz 15 administratora vadītos juridiskās personas maksātnespējas procesus), vai administratoram ir sertifikāts, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas jomā u.c. kritērijus. Attiecībā uz nepieciešamību pēc minētā sertifikāta paredzēts pārejas periods līdz 2024. gada 1. novembrim, kura laikā MKD var iekļaut administratoru pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam arī bez spēkā esoša sertifikāta. Vienlaikus tad administratoram ir pienākums līdz 2024. gada 31. oktobrim MKD iesniegt apliecinātu sertifikāta kopiju, pretējā gadījumā MKD izslēgs administratoru no pretendentu saraksta.
Konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā administratora amata kandidātu izvēlēsies tiesa, izmantojot TIS nodrošinātu automatizētu un nejaušības principā balstītu atlasi. Šajā atlasē piedalīsies tikai tie administratori, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritējiem un kurus MKD attiecīgi būs ievietojis pretendentu sarakstā. Tādējādi jau esošais tehniskais risinājums, kā administratora amata kandidāts tiek iecelts juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, sasaistot divas informācijas sistēmas – EMUS un TIS, ir pielāgots kredītiestādes maksātnespējas procesam.
Jāuzsver, kaut arī Latvijas Banka vairs netiks iesaistīta administratora amata kandidāta atlases procedūrā, tomēr Latvijas Bankas pārziņā joprojām ir visi citi ar kredītiestādes maksātnespējas procesu saistītie jautājumi, tostarp nodrošināt šo procesu uzraudzību. MKD kredītiestādes maksātnespējas procesa uzraudzībā nav iesaistīts, iestādes kompetencē ietilpst tikai pretendentu saraksta kārtošana EMUS atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Lai aizsargātu darbiniekus, sākot ar 2023.gada 1.oktobri uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus. URVN veido darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un uzņēmēja maksātnespējas gadījumā darbiniekiem ir tiesības pretendēt uz darba devēja neizmaksāto darba samaksu no šī fonda. Izmaiņas ir saistītas ar Grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.
Maksātnespējas kontroles dienesta Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Sandra Celma skaidro: “Līdz šiem grozījumiem uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda varēja pretendēt tikai tie darbinieki, kuru darba devējam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Līdz šim individuālajiem komersantiem (IK), zemnieku saimniecībām (ZS), individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (IU) un zvejnieku saimniecībām (ZVS) tiek piemērots juridiskās personas maksātnespējas process, savukārt no šā gada 15. septembra gadījumos, kad tiesa lems par IK, IU, ZS vai ZSV maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiem tiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, līdz ar to ar grozījumiem ir veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda varēs pretendēt arī tie darbinieki, kuru darba devējam tiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Lai darba devēju darbinieki būtu aizsargāti un varētu pretendēt uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda, ja darba devējam pasludina maksātnespēju un tas paliek parādā darbiniekiem, katram darba devējam ir pienākums maksāt URVN, kas arī veido šo darbinieku prasījumu garantiju fondu. Līdz ar to, sākot ar šā gada 1. oktobri visām fiziskajām personām, kas nodarbinās darbiniekus (arī fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem līdz šim šāds pienākums nebija), būs pienākums maksāt šo nodevu.”
Ar veiktajiem grozījumiem tiek nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) ieviešana, t.i. - dalībvalstis nodrošina, ka, ja maksātnespējīgiem uzņēmējiem ir ar profesiju saistīti parādi, kas ir radušies to tirdzniecības, darījumdarbības, amatniecības vai profesijas ietvaros, kā arī personīgi parādi, kas ir radušies ārpus minētās darbības un kurus nav iespējams racionāli nošķirt, tad šādi parādi, ja tie ir dzēšami, jāizskata vienā vienotā procedūrā, lai panāktu pilnīgu parādsaistību dzēšanu.
Riska valsts nodevas apmērs katru gadu tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem un 2023. gadā tie ir 36 centi. Darba devējs URVN aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.
No Darbinieku prasījumu garantiju fonda sedz darbinieku prasījumus (nesamaksāto darba samaksu un ar to saistītos nodokļus) darba devēja maksātnespējas gadījumā.
Vairāk informācijas par Darbinieku prasījumu garantiju fondu un darbinieku prasījumiem Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā sadaļā “Darbinieku prasījumi”.
Maksātnespējas procesa tiesiskuma un efektivitātes nodrošināšanā maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ieņem centrālo lomu. Ilgstoši maksātnespējas nozari Latvijā pavadīja skandāli, kritika un pamatotas aizdomas par administratoru ļaunprātīgu rīcību un iesaisti noziedzīgos nodarījumos. Administratoru patvaļa bieži izskanēja medijos, uz to norādīja arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. 2016. gadā Ārvalstu investoru padome Latvijā publicēja pētījumu "Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā", kur secināts, ka ļaunprātīgu darbību rezultātā valstij nodarīti zaudējumi ~ 600 miljonu eiro.
Izvirzītās prasības amata darbībai
Lai mainītu pastāvošo situāciju nozarē, valdība 2016. gadā apstiprināja Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, kur kā viens no rīcības virzieniem noteikts veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu. Lai nodrošinātu, ka administratoru profesijā ir profesionāli, godprātīgi un ar nevainojamu reputāciju apveltīti administratori, 2017. gadā tika mainīts administratora profesijas tiesiskais regulējums – īstenota t.s. administratoru profesijas reforma, paredzot regulāru kvalifikācijas pārbaudi, disciplināratbildību un prasību pēc nevainojamas reputācijas, kas līdz šim administratoriem netika izvirzīta. Būtiski tika stiprināta administratoru uzraudzība – izveidotas neatkarīgas eksaminācijas un disciplinārlietu komisijas, administratoru amata darbības jautājumi tika nodoti Maksātnespējas kontroles dienestam, tāpat iestādei piešķirtas tiesības veikt klātienes pārbaudes, stiprināta neklātienes uzraudzība, ieviešot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, ieviesta jauna administratoru ieteikšanas sistēma (t.s. rinda) u.c. pasākumi.
Profesiju pamet būtisks skaits administratoru
Reformas ietvaros īstenoto pasākumu rezultātā profesiju pameta būtisks skaits administratoru, kas nespēja kvalificēties izvirzītajam augstajam profesijas standartam. Daudzi nenokārtoja vai atteicās kārtot kvalifikācijas eksāmenu, vairāki administratori pameta profesiju vai tika atstādināti, uzsākto kriminālprocesu dēļ. Tāpat samērā liels skaits tika atcelti no profesijas par normatīvo aktu pārkāpumiem vai ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, atsevišķi administratori zaudēja savu amatu nevainojamas reputācijas trūkuma dēļ, izteikti bija vērojama tendence, ka administratori izteica lūgumu izbeigt savu amata darbību laikā, kad Maksātnespējas kontroles dienests uzsāka klātienes pārbaudes viņu administrētajos maksātnespējas procesos. Rezultātā administratoru skaits no 2017. gada sākuma ir samazinājies vairāk kā uz pusi, proti, 2017. gada sākumā profesijā praktizēja 312 administratori, bet šī gada 1. jūlijā – 152 administratori.
Vai administratoru skaits ietekmē maksātnespējas procesa efektivitāti?
Pamatoti ir uzdot jautājumu, kāds ir optimālais administratoru skaits profesijā un vai tik būtisks administratoru skaita kritums neliecina par to, ka esošie administratori nespēj kvalitatīvi un efektīvi administrēt maksātnespējas procesus? Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina skaidro: “Jautājums par optimālo administratoru skaitu profesijā ir atkarīgs no dažādiem faktoriem – aktuālā maksātnespējas procesu skaita, administrējamo uzņēmumu lieluma un sarežģītības un citiem faktoriem, kas cieši saistīti ar ekonomiskajiem procesiem valstī. Kopumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā šobrīd ir apmēram 2,3 tūkstoši maksātnespējas procesu. Tātad vidēji viena administratora lietvedībā šobrīd ir 18 maksātnespējas procesi (5 juridiskās personas un 13 fiziskās personas). Šāds rādītājs objektīvi nerada bažas par pārlieku lielu noslodzi un administratoru vidū pat tiek uzskatīts par nepietiekamu. Šobrīd nav indikāciju, kas liecinātu par to, ka profesijā būtu uzņemami jauni administratori. Maksātnespējas kontroles dienests nepārtraukti seko līdzi maksātnespējas procesu skaita dinamikai un nekavējoties ziņos Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajai padomei par nepieciešamību izsludināt eksāmenu jaunu administratoru uzņemšanai profesijā. Turklāt Maksātnespējas kontroles dienesta 2022. gada ziņojumā analizētie uzraudzības rezultāti pēdējos gados skaidri parāda, ka tieši administratoru darba kvalitātei, ne administratoru skaitam, ir izšķiroša nozīme maksātnespējas procesa efektivitātē”.
Pārkāpumu skaits samazinās
Maksātnespējas kontroles dienesta veiktās uzraudzības rādītāji liecina, ka profesijā šobrīd darbojas profesionāli un motivēti administratori. Inese Šteina atklāj: “Mēs aizvien retāk saskaramies ar gadījumiem, kad administratori apzināti būtu pieļāvuši būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus. Kopš 2017.gada sūdzību skaits ir samazinājies par 65% un atzīto pārkāpumu skaits – par 74%. Tāpat kā būtisku instrumentu pārkāpumu novēršanai un mazināšanai, vēlos atzīmēt riskos balstītos preventīvos uzraudzības pasākumus. Sākotnējos reformas ieviešanas gados administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu skaits pieauga, jo būtiski pieauga iestādes īstenotie uzraudzības pasākumi, pēdējos gados to skaits ir samazinājies. Piemēram, atbilstoši Uzraudzības stratēģijai 2022.-2023. gadam, Maksātnespējas kontroles dienests kā būtisku prioritāti uzraudzības jomā izvirzīja uzdevumu pārliecināties, vai administratori ir izvērtējuši parādnieka pirms maksātnespējas procesa slēgtos darījumus. Lai gan pārkāpumi šajā jomā tiek konstatēti, to skaits ir būtiski samazinājies, administratoriem vairāk izprotot vispusīgu darījumu izvērtēšanas nozīmīgumu un atbildības pasākumu īstenošanu. Mazinoties gadījumiem, kad maksātnespējas procesos tiek pieļauti būtiski pārkāpumi, Maksātnespējas kontroles dienests aizvien biežāk piemēro principu "Konsultē vispirms" – dažādus skaidrojošus pasākumus ar mērķi panākt administratoru izpratni par likumīgu un efektīvu rīcību. Īstenoto pasākumu rezultātā ir uzlabojušies arī maksātnespējas procesa rezultatīvie rādītāji – palielinājušies atgūstamības rādītāji un samazinājušās maksātnespējas procesa izmaksas. Tieši nesamērīgi lielās maksātnespējas procesa izmaksas vēsturiski tika iezīmētas kā viena no lielākajām maksātnespējas nozares problēmām, tāpēc to kontrole ilgstoši ir bijusi iestādes prioritāte. 2022. gadā šis rādītājs sasniedza 0,40 eiro centus no viena atgūtā eiro maksātnespējas procesa ietvaros, kas ir pēdējos gados zemākais rādītājs”.
Turpmāk vairāk jāpievēršas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem
Secināms, ka administratoru profesijas reforma ir nesusi vēlamo rezultāti – profesijā praktiski vairs nepraktizē administratori, kas maksātnespējas procesu izmantoja ļaunprātīgi un pretēji maksātnespējas procesa mērķim. Inese Šteina uzskata, ka līdz ar administratoru profesijas sakārtošanu, šodien nozares dienaskārtībā ir izvirzījušies citi būtiski jautājumi, kam jāveicina nozares attīstība – tiesiskās aizsardzības procesu piemērošana dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās, jāsamazina tādu uzņēmumu skaitu, kas maksātnespējas procesā nonāk iztukšoti no aktīviem veicot prettiesisku to atsavināšanu, kā arī uzņēmumu pāreju, tādējādi nodarot kaitējumu kreditoru interesēm, tostarp valstij.
Maksātnespējas kontroles dienests, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 46. panta pirmās daļas 12. punktu ir izstrādājis maksātnespējas sektora risku novērtējumu. Novērtējumā sniegts izvērsts un pamatots redzējums par sektorā pastāvošajiem draudiem, ievainojamību, tipoloģijām, tendencēm un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas(turpmāk – NILLTPFN) riskiem.
Atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajai nefinanšu sektora metodoloģijai Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas sektora risku novērtējis kā vidēji zemu (0,33 balles). Lai gan identificētais maksātnespējas sektora riska līmenis nav augsts, vienlaikus esam izvirzījuši vairākus sektora risku mazinošus priekšlikumus.
1. Centralizēt uzraudzību Novēršanas likuma prasību izpildē attiecībā uz administratoriem un noteikt vienu uzraudzības un kontroles institūciju – Maksātnespējas kontroles dienestu un virzīt attiecīgus grozījumus Novēršanas likumā;
2. Stiprināt Maksātnespējas kontroles dienesta kapacitāti uzraudzības pasākumu veikšanai;
3. Turpināt veikt preventīvus uzraudzības pasākumus administratoriem (informatīvo materiālu izstrāde, bezmaksas informatīvo pasākumu organizēšana, rīcības nepareizības izskaidrošana);
4. Izglītot administratora amata pretendentus par Novēršanas likuma prasību izpildi;
5. Izvērtēt iespējas, kā veicināt Novēršanas likuma subjektiem informācijas pieejamību par patieso labuma guvēju attiecībā uz juridiskajām personām, kas ir reģistrētas ārvalstīs;
6. Veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai no kredītiestādēm iegūtā informācija par parādnieka darījumiem trīs gadu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas būtu administratoriem pieejama bez maksas.
Maksātnespējas sektora risku izvērtējums ir pieejams Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnēhttps://www.mkd.gov.lv/lv/informativie-materiali#Materiāli Novēršanas likuma jomā
2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi. 2022. gadā ierosinātas 393 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, tā rezultātā pasludināti 302 juridiskās personas maksātnespējas procesi.
Salīdzinot ar 2021. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita pieaugums, kas skaidrojams ar t.s. moratorija jeb aizlieguma kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu atcelšanu 2022. gada 1. septembrī un t.s. drošās ostas principa (pienākuma pašam parādniekam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu iesaldēšana) atcelšanu no 2022. gada 1. janvāra. Moratorijs un drošās ostas princips tika ieviesti 2020. un 2021. gadā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas uz tautsaimniecību, un līdz ar to atcelšanu 2022. gadā maksātnespējas nozare ir atgriezusies brīvā tirgus apstākļos, tādēļ ir vērojams maksātnespējas procesu skaita pieaugums. Tomēr redzams, ka maksātnespējas procesu skaits ir mazāks nekā 2019. gadā, kad par maksātnespējīgām tika pasludinātas 580 juridiskās personas.
Diagramma, kurā attēlota fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita dinamika no 2019. līdz 2022. gadam. Diagramma pieejama MKD tīmekļvietnē.
2022. gadā ir vērojama neliela tendence samazināties fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam, 2022.gadā pasludināti 816 fizisko personu maksātnespējas procesi.
Palielinājies ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits.
2022. gadā ir palielinājušies centieni glābt savu uzņēmējdarbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu. Būtiski pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits – ierosinātas 129 lietas. Var secināt, ka tendence uzņēmējiem saglabāt uzņēmējdarbību tiesiskā ceļā palielinās. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesiskās aizsardzības process tiek pasludināts – 16. Proti, tikai 12% gadījumu kreditori ir saskaņojuši un tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Salīdzinoši, 2021. gadā šis rādītājs bija 28%. Tas liecina, ka uzņēmējiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ir rūpīgāk jāstrādā pie kvalitatīvu un dzīvē īstenojamu plānu izstrādes savas uzņēmējdarbības glābšanā un kreditoru pārliecināšanā par to efektivitāti.
Diagramma, kurā attēlota tiesiskās aizsardzības procesu skaita dinamika no 2019. līdz 2022. gadam. Diagramma pieejama MKD tīmekļvietnē.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2022. gada ziņas:
Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests apkopo un analizē datus maksātnespējas jomā. 2022. gads salīdzinājumā ar 2021. gadu ir iezīmējies ar administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu un sūdzību par administratoru rīcību samazināšanos. Dati apliecina, ka Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotā riskos balstītā uzraudzība ir efektīva un sniedz pozitīvu rezultātu attiecībā uz administratoru rīcības likumību. Uzlabojušies arī maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji - palielinājušies atgūstamības radītāji un samazinājušās maksātnespējas procesa izmaksas.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2022.gada ziņojums pieejams dienesta tīmekļvietnē.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomes sēdē uzsvēra, ka administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties dienesta mērķtiecīgajam uzraudzības darbam. "2022. gadā puse no pārbaudēm noslēgtas ar rīcības nepareizības izskaidrošanu, izstrādāti vairāki informatīvie materiāli un organizēti informatīvie pasākumi, lai veicinātu administratoru un uzraugošo personu izpratni par likumīga un efektīva maksātnespējas procesa norisi."
2022. gadā pārkāpumi administratoru rīcībā konstatēti 20% no visiem administratoriem (2021. gadā – 32%), savukārt, sūdzību skaits samazinājies par 53%. Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests principa "Konsultē vispirms" ietvaros aktīvi piemērojis preventīva rakstura uzraudzības instrumentu – rīcības nepareizības izskaidrošanu. Šo instrumentu Maksātnespējas kontroles dienests piemēro, kad konstatētie pārkāpumi nav būtiski vai sistemātiski, lai panāktu administratoru izpratni par normatīvo aktu prasībām. 1. grafikā: Saņemto sūdzību skaita par maksātnespējas procesa administratoru rīcību un konstatēto pārkāpumu skaita sūdzību ietvaros dinamika no 2017. – 2022. gadam.
2. grafikā: Piemēroto uzraudzības instrumentu skaita dinamika no 2017. – 2021. gadam.
Konstatētie pārkāpumi
Analizējot pārkāpumu būtību, secināms, ka 2022. gadā visbiežāk administratori pieļāvuši pārkāpumus, kas saistīti ar:
- informācijas nesniegšanu maksātnespējas procesā iesaistītajām personām – 16%;
- parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu un pārdošanu – 13%;
- ziņojuma par mantas neesamību un mantas pārdošanas plāna sastādīšanu – 12%.
Izskatīto sūdzību ietvaros konstatētie pārkāpumi, galvenokārt, ir saistīti ar atklātības nenodrošināšanu maksātnespējas procesā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana maksātnespējas procesā
Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā ir nodrošinājis pārbaužu veikšanu 17 juridisko personu maksātnespējas procesos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) prasību izpildi. Rezultātā konstatēts augsts pārkāpumu īpatsvars. 2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienests sankcijas par Novēršanas likuma pārkāpumiem piemēroja 7 administratoriem, pieņemot 3 lēmumus par brīdinājuma izteikšanu un 4 lēmumus par soda naudas piemērošanu 1 650 eiro apmērā (kopējais piemērotās soda naudas apmērs). Pārkāpumi, par kuriem administratoriem piemērota sankcija, ir:
- ilgstoša ziņojumu nesniegšana Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem;
- ilgstoša klienta izpētes neveikšana;
- ilgstoša informācijas nenoskaidrošana, vai parādnieka patiesais labuma guvējs neatbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam;
- nepārliecināšanās, vai nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums nav uzskatāms par aizdomīgu.
Administratīvie pārkāpumi – ierosināto procesu skaits samazinās, sodīto personu skaits pieaug
Veicot administratīvā pārkāpuma procesu, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā uzsācis 60 administratīvā pārkāpuma procesus un pie administratīvās atbildības saucis 55 fiziskās personas, 24 no tām piemērots arī papildsods – aizliegums ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Lai gan ierosināto administratīvā pārkāpuma procesu skaits ir turpinājis samazināties, 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis sodīto personu skaits, un arī to personu skaits, kurām piemērots papildsods. Lielākā daļa, tas ir, 58 no 60 uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem, bijuši pret parādnieka pārstāvi juridiskās personas maksātnespējas procesā, savukārt 1 gadījumā – pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, bet vēl 1 – pret bijušo administratoru.
3. grafikā: Administratīvā atbildība: piemērotais un samaksātais naudas sods - dinamika no 2020. – 2022. gadam.
Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā
Viena no mazāk aizsargātajām maksātnespējas procesā iesaistīto personu kategorijām ir maksātnespējīgā darba devēja darbinieki. Nereti darba devējs ilgstoši pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nespēj vai nevēlas norēķināties ar darbiniekiem, kas neapšaubāmi kritiski ietekmē darbiniekus, kas pelna iztikas līdzekļus. Lai mazinātu maksātnespējas procesa izraisītās negatīvās sekas, valsts garantē darbinieku aizsardzības pamatlīmeni, sedzot darba devēja nesamaksāto darba samaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kura turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas kontroles dienests.
2022. gadā segti 737 darbinieku prasījumi no 57 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Kopējā izmaksātā summa no garantiju fonda 1 361 582 eiro.
2022. gadā par 26 % ir palielinājusies vidējā segtā summa vienam darbiniekam salīdzinājumā ar 2021. gadu. 2022. gadā par 49 % ir samazinājies vidējais darbinieku prasījumu apmierināšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš.
1.tabulā: Būtiskākie dati par darbinieku prasījumiem, t.sk. vidējās izmaksātās bruto summas vienam darbiniekam – dinamika no 2020.gada – 2022.gadam.
Lielākie darba devēji, kuru darbinieku prasījumus sedzis Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā, bija – SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME" (139 darbinieku prasījumus 298 849 eiro apmērā), SIA "RAMATAS PLUS" (96 darbinieku prasījumus 238 357 eiro apmērā) un SIA "VENTBETONS-V" (49 darbinieku prasījumus 134 395 eiro apmērā).
Maksātnespējas procesa digitalizācija – informācijas pieejamība visiem procesa dalībniekiem
2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienesta organizēja starptautisku konferenci "Insolvency Goes Digital", kur pirmo reizi starptautiskā mērogā prezentēja Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēmu jeb EMUS. Sistēmas priekšrocības ir maksātnespējas procesa caurspīdīgums, sistematizēta uzraudzība, informācijas aprite starp visām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī sistēmā uzkrāto datu izmantošana politikas plānošanas nolūkiem. I. Šteina: "Konferencē Maksātnespējas kontroles dienesta komanda saņēma atzinīgu novērtējumu no ārvalstu kolēģiem, un varējām pārliecināties, ka Latvija maksātnespējas nozares digitalizācijā ir krietnu soli priekšā citām valstīm."
Kopš EMUS izveides 2019. gadā administratoru un TAP uzraugošo personu lietvedībā ir reģistrēti 569 tūkstoši dokumentu, EMUS e-pakalpojumu 2022. gadā ir lietojuši 3455 lietotāji.
2. tabulā: Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocību uzskaitījums, reģistrēto dokumentu un lietotāju uzskaite.
Maksātnespējas nozares aktuālie dati un maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji
2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus, redzams, ka bieži tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav. Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā dažādos formātos vērsis iesaistīto institūciju uzmanību uz šīs problēmas aktualitāti.
3.tabulā: Maksātnespējas procesa galvenie efektivitātes rādītāji: vidējais maksātnespējas procesa ilgums, maksātnespējas procesa izmaksas, sekmīgi pabeigto procesu skaits u.c.
Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesiem – jau vairākus gadus nemainīga paliek tendence, ka sekmīgi – ar saistību dzēšanu, fiziskās personas maksātnespējas procesu izdodas pabeigt ap 70 % parādnieku, 2022. gadā tas bija 71%. Analizējot gadījumus, kad tiesa izbeidz maksātnespējas procesu, nedzēšot atlikušās parādnieka saistības, redzams, ka 15% gadījumu tiesa dažādu ierobežojumu dēļ nav piemērojusi saistību dzēšanas procedūru, 10% gadījumu parādnieki nav pildījuši saistību dzēšanas plānu. Tāpat ir gadījumi, kad parādnieks nokārto visas savas saistības vai arī maksātnespējas procesa ietvaros nepiesakās neviens kreditors.
Lielākie no 2022. gadā izbeigtajiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem:
1) atzīto kreditoru prasījumu apjoma ziņā – SIA "ORMUS", atzīto prasījumu apmērs 33 milj. eiro;
2) atgūto finanšu līdzekļu apjoma ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa ietvaros atgūti 7 milj. eiro;
3) apmierināto kreditoru prasījumu apjoma ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa ietvaros apmierināti kreditoru prasījumi 6,3 milj. eiro apmērā;
4) maksātnespējas procesa izmaksu ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa izmaksās kopā iztērēti 960 tūkst. eiro;
5) administratora atlīdzības ziņā – AS "Krāsainie lējumi", administrators atlīdzībā saņēmis 350 tūkst. eiro.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2023. gada prioritātes
Maksātnespējas kontroles dienests 2023. gadā turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz iestādes darbības stratēģijā 2021.-2025. gadam un Uzraudzības stratēģijā 2022.-2023. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Lai turpinātu mērķtiecīgi īstenot riskos balstītu uzraudzību, Maksātnespējas kontroles dienests 2023. gadā izstrādās Uzraudzības stratēģiju nākamajam uzraudzības periodam – 2024. un 2025. gadam.
Viens no svarīgākajiem Maksātnespējas kontroles dienesta darbiem 2023. gadā būs izstrādāt maksātnespējas sektora risku novērtējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Iestādes efektīva darbība nav iedomājama bez EMUS. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz sistēmas attīstību un lietotājiem draudzīgu risinājumu ieviešanu.
Saistībā ar Direktīvas par pārstrukturēšanu un maksātnespēju ieviešanu 2023. gadā tiks izstrādāti arī vairāki normatīvo aktu projekti, piemēram, uzraugošo personu rīcības kodekss, noteikumi par uzraugošo personu civiltiesisko apdrošināšanu u.c. Tāpat plānots izstrādāt grozījumus administratoru eksaminācijas kārtībā.
Starptautiskās sadarbības ietvaros Maksātnespējas kontroles dienests īsteno Eiropas Komisijas projektu InsolEuPro "Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas uzlabošana ES tiesību aktu piemērošanā un uzticības un izpratnes veicināšanā par Eiropas tiesisko kultūru, izmantojot līdzdalības apmācības pieeju un jaukta tipa mācīšanos". Projekta ietvaros Maksātnespējas kontroles dienesta eksperti izstrādās mācību materiālus administratoriem un citiem maksātnespējas nozares praktiķiem par Eiropas Savienības tiesību praktisko piemērošanu.
Lai Maksātnespējas kontroles dienests arī nākotnē varētu turpināt sekmīgi pildīt tam noteiktos uzdevumus, 2023. gadā turpinās strādāt pie iestādes kapacitātes stiprināšanas. Kā maksātnespējas politikas īstenotāji turpinās strādāt kopā ar Tieslietu ministriju un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī mērķtiecīgi sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu priekšlikumus un atbalstu normatīvā regulējuma uzlabošanai maksātnespējas jomā.
Papildu informācija par Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomes sēdē izskanējušiem priekšlikumiem.
2022. gada 15. martā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sasauca Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja padomes locekļus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem 2022. gadā.
Tieslietu ministre pateicās konsultatīvās padomes sēdes dalībniekiem un atzinīgi novērtēja Maksātnespējas kontroles dienesta ieguldīto darbu jomas sakārtošanā. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norādīja, ka par maksātnespējas jautājumiem pēdējā laikā ir dzirdams mazāk, un tas šajā gadījumā ir kompliments, jo maksātnespējas jomā ir ieguldīts liels darbs un par to sakāms paldies Maksātnespējas kontroles dienestam. Pateicību par veiksmīgu sadarbību izteica arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Santa Garanča un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.
Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka maksātnespējas joma attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru darbību ir ievērojami uzlabojusies, tomēr darbs jāturpina pie komercvides sakārtošanas. Kā būtiska problēma iezīmējās t.s. vienkāršotā likvidācija, jo tās ietvaros netiek izvērtēta uzņēmumu iepriekšējā darbība, kas rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu pretlikumīgu darbību riskus. Sevišķu uzmanību pievērsa lielajam bezmantas maksātnespējas procesu īpatsvaram. Sēdes dalībnieki norādīja, ka šīs jautājums jāpēta plašāk kopā ar citām atbildīgajām institūcijām. Statistikas dati apliecina, ka liela daļa uzņēmumu ilgstoši strādā ar negatīvu pašu kapitālu, un šajā kontekstā ir diskutējams jautājums par valdes atbildību.
Vienlaikus uzmanība tika vērsta uz nepieciešamību uzņēmējiem savlaicīgāk risināt finanšu grūtības. Bieži tiesiskās aizsardzības procesus izmanto novēloti, kad faktiski iestājusies maksātnespēja.
Informāciju sagatavoja
Maksātnespējas kontroles dienests
Kontaktinformācija: Tālrunis: 67099158
E-pasts: inese.cepleniece@mkd.gov.lv
www.mkd.gov.lv
2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 737 darbiniekiem no 57 maksātnespējīgiem uzņēmumiem 1 357 671 eiro apmērā. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2022. gadā bija 1 842 eiro.
Maksātnespējas kontroles dienests (turpmāk - Dienests) ir darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – Fonda) turētājs un pārvaldītājs. No Fonda līdzekļiem Dienests apmierina darbinieku prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumos saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Lielākās summas no Fonda līdzekļiem 2022. gadā izmaksātas:
- MSIA ,,RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME” 139 darbinieku prasījumu apmierināšanai 298 849 eiro apmērā;
- MSIA ,,RAMATAS PLUS” 96 darbinieku prasījumu apmierināšanai 238 357 eiro apmērā;
- MSIA ,,VENTBETONS-V” 49 darbinieku prasījumu apmierināšanai 134 395 eiro apmērā.;
- MSIA ,,TAIMIŅŠ” 55 darbinieku prasījumu apmierināšanai 88 737 eiro apmērā;
- MSIA ,,BRIZ” 22 darbinieku prasījumu apmierināšanai 64 613 eiro apmērā.
2022. gadā Dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 408 142 eiro.
Informācija par darbinieku prasījuma iesniegšanu darba devēja maksātnespējas gadījumos atrodama Dienesta tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv sadaļā Maksātnespēja - Darbinieku prasījumi.
2022.gada septembra beigās par godu Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) 20 gadu jubilejai noritēja MKD organizēta starptautiska konference “Insolvency Goes Digital” (tulk. – “Maksātnespēja kļūst digitāla”), kurā pirmo reizi kopā ar ārvalstu ekspertiem tika aplūkots, kā pēdējo gadu laikā ir digitalizēta maksātnespējas joma. Tika runāts par Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), Elektronisko izsoļu vietni E-izsoles, administratoru amata pretendentu izvēles sistēmu, kuras darbības nodrošināšanā iesaistīta gan EMUS, gan Tiesu informatīvā sistēma. MKD un Tiesu administrācijas eksperti pēc konferences secina, ka no ārvalstu kolēģiem konferencē izskanējušie maksātnespējas digitalizācijas nākotnes mērķi Eiropā Latvijā jau sasniegti.
Īpašā viešņa Catherine Bridge Zoller - vecākā padomniece pārstrukturēšanas un maksātnespējas jautājumos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) vēstīja par digitalizāciju maksātnespējas jomā no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, kurās ERAB veic ieguldījumus. Kā nākotnes izaicinājumus maksātnespējas procedūru digitalizācijas jomā viņa minēja elektronisko tiesu lietu vadību, maksātnespējas e-pārdošanu un izsoles, digitālo ziņošanu (maksātnespējas administratori), dažādu datu punktu savstarpēju savienošanu: tiesas, administratīvās iestādes, maksātnespējas regulatori, maksātnespējas administratori, apkopoto datu vākšanu un statistikas analīzi, apzinātāku un mērķtiecīgāku maksātnespējas politika un lēmumu pieņemšanu, kā arī lielāku pārredzamību visiem: kreditoriem, debitoriem, akcionāriem, investoriem, valstij.
Gandarījumu par maksātnespējas procesa digitalizāciju Latvijā pauž MKD Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Barojana: “Skatoties uz EMUS un Tiesu administrācijas sistēmām (e-izsoles, Tiesu informatīvā sistēma (TIS)) kopā, mēs jau šobrīd piedāvājam gan elektroniskās izsoles, gan elektronisku tiesas procesa menedžmentu, gan elektronisku ziņošanu par maksātnespējas procesa norisi procesā iesaistītajām personām, gan saslēgumus ar citām informācijas sistēmām un datu apkopošanu no procesā iesaistītajām personām, kas veido maksātnespējas “centrālo datu punktu”, un līdz ar to sniedz iespēju analizēt datus un apkopot statistiku. Tādējādi attiecībā uz maksātnespējas nozari mēs ar šīm sistēmām nodrošinām gan datus kvalitatīvai politikas izstrādei, gan veicinām lielāku maksātnespējas procesa caurskatāmību”. A. Barojana konferences dalībniekus detalizēti iepazīstināja ar Maksātnespējas kontroles dienesta pārziņā esošo Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu.
Ar administratoru amata pretendentu izvēli, ko nodrošina divas elektroniskās sistēmas - EMUS un TIS, iepazīstināja MKD Juridiskā departamenta direktore Karīna Paturska. Pēc konferences viņa neslēpj prieku, sakot: “Man ir patiess lepnums par MKD un TA kolēģu paveikto. Labi atceramies, ka mūsu digitalizācijas ceļa sākums nepavisam nebija viegls, bet esam gājuši tālu ceļu un šobrīd varam teikt, ka maksātnespējas digitalizācijas jomā "uzdodam toni" pārējai Eiropai”. Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Aivars Švābe atklāja elektroniskās sistēmas “E-izsoles” darbības principus un ieguvumus. Lektoru vidū bija arī eksperti no Čehijas, Polijas un Lietuvas. Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Revīzijas, grāmatvedības, īpašuma vērtēšanas un maksātnespējas pārvaldības iestādes Analīzes nodaļas vadītājs Tadas Paulavičius dalījās pieredzē par Lietuvas maksātnespējas sistēmas pārveidošana par modernu un uz klientu orientētu sistēmu. Polijas Tieslietu ministrijas Ekonomisko tiesību departamenta direktora vietnieks, tiesnesis Emil Szczepanik aicināja uz pārdomām, vai veiksmīgai digitalizācijai ir robežas. Dr. Ondřej Zezulka, Čehijas Republikas Tieslietu ministrijas Likumdošanas departamenta pārstāvis dalījās ar praktisku pieredzi un sniedza ieskatu, kā digitalizācija tiek ieviesta maksātnespējas jomā Čehijas Republikā.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina secina: “Ir patīkami apzināties, ka maksātnespējas digitalizācijas jomā esam īstenojuši mērķus, kuri daļai Eiropas valstu vēl ir nākotne. Lielākais prieks un gandarījums, ka esam to sasnieguši paši saviem spēkiem. 2017. gadā, kad uzsākām ceļu šo ideju īstenošanā, tas bija ļoti ambiciozs mērķis un prasīja lielu intelektuālu, laika un cilvēkresursu ieguldījumu. Te liels paldies jāteic kolēģiem gan no Maksātnespējas kontroles dienesta, gan Tiesu administrācijas, kuri panākuši, ka maksātnespējas process Latvijā ir digitalizēts tik augstā līmenī.”
Kopumā klausītāju rindās bija aptuveni 200 dalībnieku no dažādām Eiropas valstīm.
Catherine Bridge Zoller pēc konferences izteica atzinību, ka dzirdētā pieredze ļoti palīdzēja uzlabot izpratni par digitalizācijas procesiem maksātnespējas procedūru kontekstā.
Maksātnespējas kontroles dienests par godu iestādes 20 gadu jubilejai šodien atklāj starptautisku konferenci "Insolvency Goes Digital", kur kopā ar ārvalstu jomas speciālistiem dalās pieredzē par maksātnespējas jomas digitalizāciju.
Starptautiskās konferences dalībniekus uzrunā un Maksātnespējas kontroles dienesta komandu svētkos sveic Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, atgādinot, ka savulaik izvirzītās prioritātes komerctiesiskās vides sakārtošanai bija efektīva maksātnespējas procesa uzraudzības nodrošināšana, kā rezultātā tika radīta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma – EMUS: “Šodien EMUS ir maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes – Maksātnespējas kontroles dienesta un maksātnespējas procesa administratoru ikdienas darba vide. Nav šaubu, ka EMUS ir viens no pēdējo gadu vērtīgākajiem ieguldījumiem maksātnespējas nozares attīstībā un priecājos, ka šodien sistēma tiek prezentēta arī starptautiskajā vidē”.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina, atklājot konferenci, izsaka pateicību Maksātnespējas kontroles dienesta un Tiesu administrācijas darbiniekiem par intelektuālo un cilvēkresursu ieguldījumu EMUS tapšanā un nepārtrauktā sistēmas attīstībā.
Konferences pirmajā daļā tiek apskatīta Latvijas pieredze maksātnespējas jomas digitalizācijā, vērtējot Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocības un sadarbību ar Tiesu informatīvo sistēmu.
Otrajā daļā par maksātnespējas jomas digitalizācijas procesiem dalās pārstāvji no Čehijas, Polijas un Lietuvas. Īpašā viešņa - Catherine Bridge Zoller, vecākā padomniece pārstrukturēšanas un maksātnespējas jautājumos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā.
Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests apkopo un analizē datus par norisēm maksātnespējas jomā. 2021.gadā maksātnespējas procesa administratoru darbībā konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar 2020.gadu ir palielinājies par 6%. Sūdzību skaits ir samazinājies par 25%. Tāpat ziņojumā ir analizēti maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji un atklāts, kas jāņem vērā, lai sekmīgi pabeigtu fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Konstatētie pārkāpumi
Analizējot pārkāpumu būtību, secināms, ka, tāpat kā 2020.gadā, visbiežāk administratori pieļāvuši pārkāpumus, kas saistīti ar informācijas nesniegšanu kreditoriem u.c. procesā iesaistītajām personām (19 %), ar parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu, novērtēšanu, pārdošanu saistītus pārkāpumus (16 %) un ar darījumu un valdes locekļu rīcības neizvērtēšanu saistītus pārkāpumus (14 %). Konkrētie pārkāpumi uzskatāmi par tipiskiem un sistemātiskiem, un tie rada negatīvu tiešu ietekmi uz tādiem maksātnespējas procesa rādītājiem kā ilgums, izmaksas un atgūstamība. Tomēr jāatzīmē, ka samazinājies ar maksātnespējas procesa izmaksām saistīto pārkāpumu skaits, kas iepriekšējos gados ir bijusi viena no iestādes uzraudzības prioritātēm.
Informācija par konstatētajiem pārkāpumiem tiek publicēta katru ceturksni Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana maksātnespējas procesā
2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Novēršanas likumā, ar kuriem noteikts paplašināt Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz administratoriem. Veikto pārbaužu ietvaros konstatēts, ka vairākos gadījumos administratori nav veikuši administratora profesionālās darbības riska izvērtējumu, pamatojoties uz kuru izveidojama iekšējā kontroles sistēma. Administratoru iekšējās kontroles sistēmās nav iekļauti klientu riska līmeņa noteikšanas kritēriji, aizdomīgu darījumu tipoloģijas un pazīmes (riska indikatori), konkrēti kritēriji klienta darījumu uzraudzības nodrošināšanai. Konstatēti arī gadījumi, kad administratori novēloti vai vispār nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina uzsver: “Savlaicīgi iesniegts ziņojums par aizdomīgu darījumu dod ne tikai iespēju savlaicīgi uzsākt vai pilnvērtīgi turpināt izpēti saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, bet arī spēj novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. MKD viena no prioritātēm ir novērst maksātnespējas procesu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, tādējādi veicinot maksātnespējas procedūru tiesiskumu un sekmējot pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.”
Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā
2021. gadā ir novērojams kopējā no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmēra, kā arī apmierināto darbinieku skaita samazinājums. Minētais saistīts ar to, ka laika posmā no 2020.gada 22.marta līdz 2020.gada 1.septembrim (likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" - spēkā līdz 2020. gada 9.jūnijam - 17. pants) un no 2020.gada 23.decembra līdz 2021.gada 1.septembrim (Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22.pants) kreditoriem, tai skaitā darbiniekiem, bija noteikts aizliegums iesniegt juridiskās personas (sava darba devēja) maksātnespējas procesa pieteikumu. Tā kā saņemt sava darba devēja neapmaksātos darbinieku prasījumus var tikai tie darbinieki, kuru darba dēvējam pasludināts maksātnespējas process, bet tā kā pasludināto maksātnespējas procesu skaits bija samazinājies, līdz ar to krities arī no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmērs un apmierināto darbinieku skaits.
Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS)
2021. gadā īstenota virkne dažādu EMUS pilnveidošanas pasākumu. Īpaši izceļami ir divi pasākumi, kas tieši saistīti ar administratoru darbības efektivitāti un uzraudzības stiprināšanu:
1. Ieviesta e-adreses integrācija administratoru lietvedībā, kas sniedz iespēju administratoriem veikt visas nepieciešamās darbības saziņai ar maksātnespējas procesā iesaistītajām personām caur e-adresi, izmantojot vienu informācijas sistēmu.
2. Ieviests starpsistēmu integrācijas risinājums starp Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošo kontu reģistru un EMUS, kas paredz ērtu un ātru piekļuvi informācijai, samazinot administratīvo slogu informācijas ieguvē.
Maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji
Maksātnespējas procesa efektivitāte ir atkarīga no visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu rīcības, tomēr sevišķi jāuzsver, ka tā vislielākajā mērā ir atkarīga no parādnieka rīcības pirms maksātnespējas procesa. Dati uzrāda, ka Latvijas komercdarbības videi joprojām ir samērā raksturīga izvairīšanās no nodokļu nomaksas un citu kreditoru prasījumu segšanas, un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām nākas cīnīties ar šādas rīcības sekām. Par to liecina vidējais maksātnespējas procesa ilgums, kas ir būtiski palielinājis, un iemesls tam ir garas tiesvedības, pārsvarā pret parādnieka bijušo valdi, kā arī kriminālprocesi, kuros parādnieks ir cietušā statusā.
Sekmīga fiziskās personas maksātnespējas procesa nosacījumi
Sekmīgi pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu skaits salīdzinoši ar 2020 gadu nav būtiski mainījies. Joprojām biežāk konstatētais iemesls, kādēļ fiziskajām personām neizdodas sekmīgi pabeigt procesu, ir saistību dzēšanas plāna nepildīšana. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā tiesas, lemjot par procesa izbeigšanu, ļoti rūpīgi vērtē parādnieka rīcību saistību dzēšanas procedūras laikā.
2022.gada prioritātes maksātnespējas jomā
2021.gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis savas darbības turpmākās piecgades stratēģiju un atsevišķi Uzraudzības stratēģiju 2022.-2023.gadam. Tādējādi dienesta 2022. gada prioritāte ir īstenot pasākumus, kas vērsti uz iestādes darbības stratēģijas un uzraudzības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Inese Šteina norāda, ka nemainīgi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte ir ekonomikā nozīmīgi maksātnespējas procesi un tiesiskās aizsardzības procesi, kuru uzraudzībai tiek veltīti pastiprināti iestādes resursi. Lai nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību 2022.-2023.gadā, esam izvirzījuši prioritātes, kas saistītas ar administratora savlaicīgu un vispusīgu parādnieka darījumu izvērtēšanu, savlaicīgi un pilnīgi sagatavotu informāciju par maksātnespējas procesa norisi, rīcību parādnieka mantas pārdošanas procesā un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) datu kvalitāti.
Detalizēti ar procesiem maksātnespējas jomā var iepazīties Gada ziņojumā 2021 Maksātnespējas kontroles dienests tīmekļvietnē.
Maksātnespējas procesa administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroles ietvaros ir apkopoti rezultāti par 2021.gad 4.ceturksni:
65 maksātnespējīgo uzņēmumu 421 darbinieku prasījumu apmierināšanai Maksātnespējas kontroles dienests 2021. gadā ir izmaksājis 572 248 eiro.
Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021.gadā bija 1 359 eiro.
2021. gadā Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 413 627 eiro.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gadā izmaksātas:
- MSIA “Čilija Pizza” 42 darbinieku prasījumu apmierināšanai 79 237 eiro apmērā;
- MSIA “Sigtur” 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
- MSIA “Fliit Latvia” 24 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41 079 eiro apmērā;
- MSIA “Stell Technology” 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
- MSIA “Nice Kitchen” 21 darbinieka prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
- MSIA “International SV” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
- MSIA “Nippon Auto” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
- MAS “JUF” 15 darbinieku prasījumu apmierināšanai 22 982 eiro apmērā;
- MSIA “Arcan” 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
- MSIA “UKT Risinājumi” 7 darbinieku prasījumu apmierināšanai 16 071 eiro apmērā;
Kopā 2021. gadā pieņemti 457 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības stratēģiju 2022.-2023.gadam. Tajā ir analizēti riski, kas izriet no iestādes iepriekšējās darbības rezultātiem, tostarp biežāk konstatētajiem pārkāpumiem administratoru rīcībā, ārējās vides (Covid-19) un citiem faktoriem, kā arī atsevišķi vērtēti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu saistītie riski.
Maksātnespējas kontroles direktore Inese Šteina uzsver: “Nemainīgi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte ir ekonomikā nozīmīgi maksātnespējas procesi un tiesiskās aizsardzības procesi, kuru uzraudzībai tiek veltīti pastiprināti iestādes resursi. Lai nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību 2022.-2023.gadā, esam izvirzījuši prioritātes, kas saistītas ar administratora savlaicīgu un vispusīgu parādnieka darījumu izvērtēšanu, savlaicīgi un pilnīgi sagatavotu informāciju par maksātnespējas procesa norisi, rīcību parādnieka mantas pārdošanas procesā un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) datu kvalitāti”.
Uzraudzība skaitļos
No 164 administratoriem 2021.gadā pārkāpumi konstatēti 32% administratoru darbībā, kas, salīdzinājumā ar 2020.gadu, ir palielinājies par 6%. Par normatīvo aktu pārkāpumiem amata darbība izbeigta 4 administratoriem.
Biežāk konstatētie pārkāpumi
2021. gadā biežākie pārkāpumi maksātnespējas procesa administratoru rīcībā:
- ar parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu, novērtēšanu, pārdošanu saistīti pārkāpumi;
- informācijas nesniegšana kreditoriem u.c. procesā iesaistītajām personām;
- ar darījumu un valdes locekļu rīcības neizvērtēšanu saistīti pārkāpumi.
Šīs pārkāpumu kategorijas ir tipiskas un sistemātiskas, un rada tiešu ietekmi uz maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanu. Sīkāks vērtējums pieejams Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē MKD Uzraudzības stratēģija 2022.-2023.gadam.
Uzlabojumi maksātnespējas procesa administratoru darbībā
2021. gadā ir samazinājies ar maksātnespējas procesa izmaksām saistīto pārkāpumu skaits. Iepriekš maksātnespējas procesa izmaksas tika identificētas kā viena no lielākajām maksātnespējas nozares problēmām, līdz ar to pēdējo gadu laikā tieši izmaksu kontrole ir bijusi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2021. gada ziņas:
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021.gada septembrī
Depozīta izmaksa 2021. gada septembrī
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību
- nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē
- nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem
2021. gada 7. septembrī stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar kuriem ieviestas būtiskas izmaiņas gan administratora pretendentu, gan arī amatā iecelto administratoru eksaminācijas tiesiskajā regulējumā.
Kvalifikācijas eksāmens
Ar minētajiem grozījumiem ir pagarināts administratora kvalifikācijas periods, nosakot, ka pēc iecelšanas amatā vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas, administrators kārto kvalifikācijas eksāmenu reizi piecos gados.
Norādāms, ka pārejas posmā uz piecu gadu kvalifikācijas periodu, visi šobrīd amatā ieceltie administratori, atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumos noteiktajam, ir sadalīti divās grupās, ievērojot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumā noteikto amata apliecības derīguma termiņa beigu datumu, proti:
1. grupa – administratori, kuriem izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigu datums nav vēlāks par 2022. gada 31. martu;
2. grupa – administratori, kuriem izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigu datums ir laikposmā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim.
Attiecīgi 1. grupas administratori kvalifikācijas eksāmenu kārtos ne vēlāk kā 2024. gada aprīlī, savukārt 2. grupas administratori – ne vēlāk kā 2024. gada oktobrī. Līdz kvalifikācijas eksāmena kārtošanai administrators turpina pildīt administratora pienākumus pamatojoties uz izsniegto amata apliecību.
Palielināts pilnveides pasākumu stundu apmērs
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka līdz ar pāreju uz piecu gadu kvalifikācijas periodu, likumdevējs ir palielinājis apmeklējamo kvalifikācijas pilnveides pasākumu akadēmisko stundu apmēru, nosakot, ka kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 80 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā līdz iesnieguma par pieteikšanos kvalifikācijas eksāmenam iesniegšanai.
Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība" 3. punktā noteiktas jomas, kurās apmeklējami kvalifikācijas pilnveides pasākumi.
Administratora (pretendenta) eksāmens
Attiecībā uz administratora (pretendenta) eksāmena organizēšanu norādāms, ka Maksātnespējas likums šobrīd nenoteic administratora eksāmena organizēšanas biežumu. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā noteikts, ka par administratora eksāmena organizēšanu lemj Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome pēc padomes locekļa vai Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ierosinājuma (Maksātnespējas likuma 16.1 panta 1.1 daļa).
Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka šobrīd no Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes informācija par nepieciešamību organizēt administratora eksāmenu nav saņemta.
Maksātnespējas kontroles dienests aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai iestādes tīmekļvietnē sadaļās Eksaminācija un Aktuālā informācija administratoriem.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22. pants noteic, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22.pants.
Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punkti.
Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.
No 2. septembra kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u.tml.
Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā:
- Īsfilma “Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā” skaidro, ko nozīmē būt kreditoram un kā rīkoties, lai atgūtu savu naudu, ja parādniekam pasludināts maksātnespējas process.
- Īsfilma “Darbiniekam neizmaksāto naudas līdzekļu atgūšana” un infografika “Kā atgūt neizmaksāto darba samaksu” – informācija un iespējamā rīcības plāna izklāsts darbiniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus ir palikuši bez darba samaksas. Kur un kā uzzināt par darba devēja maksātnespējas procesu, kā arī darbinieka tiesībām iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu par savu darba devēju.
- Īsfilma “Kreditors un Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma” – par to kā ērtāk un ātrāk iesniegt kreditora prasījumu un uzzināt būtiskāko par procesa norisi, neizejot no mājas.
Papildinformācija ir ērti pieejama MKD tīmekļvietnē sadaļās Darbinieku prasījumi un Informācija par EMUS. Skaidrojumi īsfilmu un infografikas formātā atrodami MKD sociālo tīklu kontos Youtube, Facebook, Twitter un Linkedin.
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021.gada jūnijā
Depozīta izmaksa 2021. gada jūnijā
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību
- nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē
- nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem
2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likumā, ar kuriem noteikts paplašināt Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem. Līdz ar šā regulējuma spēkā stāšanos administratorus NILLTPF novēršanas likuma prasību izpildē vienlaicīgi uzraudzīs gan Maksātnespējas kontroles dienests, gan biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija". Vienlaikus NILLTPF novēršanas likumā noteiktās sankcijas joprojām var piemērot tikai Maksātnespējas kontroles dienests.
MKD tīmekļvietnē ir pieejama detalizēta informācija sadaļā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana”, kur iespējams iepazīties ar:
- atbildību par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF) prasību pārkāpumiem
- vadlīnijām NILLTPF jomā
- nacionālām un starptautiskām sankcijām
- tiesību aktiem u.c. noderīgu informāciju
Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis infografiku par administratīvā pārkāpuma procesu, tā norisi, pienākumiem, tiesībām, termiņiem, lēmumu pieņemšanu u.c. ar administratīvajiem pārkāpumiem saistītiem jautājumiem maksātnespējas procesā.
Atgādinām, ka 01.07.2020. stājās spēkā Administratīvās atbildības likums. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma (MNL) 180.panta otro daļu MKD veic administratīvā pārkāpumu procesu par (MNL 179.pantā noteiktajiem pārkāpumiem) maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Aktuāla informācija par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar maksātnespējas procesu meklējama Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) tīmekļvietnē sadaļās Maksātnespēja - Administratīvo pārkāpumu lietas.
Dati par administratīvo pārkāpumu skaitu un to raksturu pieejama MKD tīmekļvietnē sadaļās Aktualitātes - Dati - Administratīvie pārkāpumi.
Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis aktuālus jautājumus un sniedzis praktiskas atbildes Skaidrojumus un atziņās no 2020. gada decembra līdz 2021. gada jūnijam.
Skaidrojumos un atziņās ir aprakstītas dažādas dzīves situācijas un to iespējamie risinājumi saistībā ar maksātnespējas procedūrām. Visi Maksātnespējas kontroles dienesta Skaidrojumu un atziņu apkopojumi.
Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis informāciju par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu laika periodā no 2021.gada 1.aprīļa līdz 30. aprīlim.
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē,
nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem.
Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis apkopojumu lietās par maksātnespējas procesa administratora atbilstību nevainojamas reputācijas prasībai, kurā sniegts ieskats administratīvo tiesu praksē jautājumos par nevainojamu reputāciju (attiecībā uz administratoriem). Tāpat norādītas būtiskākās komisijas atziņas par nevainojamas reputācijas jēdzienu, kā arī nevainojamas reputācijas jēdziena attiecināšana uz katras izskatītās lietas faktiskajiem apstākļiem. Vienlaikus atzīmējams, ka katrā konkrētā gadījumā komisija izvērtē lietas faktiskos apstākļus, administratora vai administratora pretendenta attieksmi u.c. apstākļus to kopumā, līdz ar to nav vienādu (identisku) gadījumu.
Dokuments ir pieejams MKD tīmekļvietnē sadaļā Aktuālā informācija administratoriem, kur ir iespēja sekot līdzi visām aktualitātēm un Maksātnespējas kontroles dienesta informatīvajiem paziņojumiem.
Pēdējos mēnešos vērojams fiziskās personas maksātnespējas procesu skaita pieaugums. 2021. gada pirmajā ceturksnī fiziskās personas maksātnespējas process pasludināts 335 personām, kas vidēji ir par 10 pasludinātiem procesiem mēnesī vairāk nekā 2020. gada pirmajos četros mēnešos. Arī Maksātnespējas kontroles dienestā iedzīvotāji aktīvāk interesējas par dažādiem ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajiem jautājumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis infografiku "Fiziskās personas maksātnespējas process", lai palīdzētu iedzīvotājiem izprast fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi. Informatīvajā materiālā koncentrētā veidā iespējams rast atbildes uz galvenajiem ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajiem jautājumiem: kas jāņem vērā, ja cilvēks ir izvēles priekšā, vai sākt maksātnespējas procesu, uzsākšanas nosacījumiem, ierobežojumiem tā piemērošanā, izmaksām, parādnieka pienākumiem un tiesībām bankrota un saistību dzēšanas procedūru ietvaros, t.sk. mantas pārdošanas plānu un mantas paturēšanas tiesībām, kā arī par ienākumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu u.c. būtiskiem jautājumiem.
Skaidrojošā infografika un papildu detalizēta informācija par fiziskas personas maksātnespējas procesu ir pieejama Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
2021.gada 14.maijā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina Valsts policijas starptautiskajā seminārā par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas problemātiku starptautisku ekspertu komandai sniedza priekšlasījumu par interešu konflikta pazīmēm administratora rīcībā.
Seminārā piedalījās speciālisti no Valsts policijas, Konkurences padomes, Zvērinātu advokātu padomes, banku un apdrošināšanas uzņēmuma pārstāvji, iekšlietu un tieslietu jomas pārstāvji no Amerikas Savienotajām Valstīm.
MKD direktore Inese Šteina: "Man ir patiess gandarījums, ka Maksātnespējas kontroles dienesta ekspertu pieredze tiek novērtēta kā nesatverams ieguvums, kas palīdz pilnveidot zināšanas par korupcijas jomas jautājumiem. Pieredzes apmaiņa ļauj iegūt jaunas zināšanas un pārņemt labāko praksi, tādējādi sekmējot arvien kvalitatīvāku ekonomisko noziegumu apkarošanu.”
Valsts policija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekta Nr. EEZ/VP/2020/1 “Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā” (turpmāk – Projekts) organizē starptautisku semināru par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas problemātiku “Korupcija privātajā sektorā, ar publiskajiem un privātajiem iepirkumiem saistīto noziegumu izmeklēšana”, kurā tiek sniegti priekšlasījumi par šādām tēmām:
|
Administratīvā rajona tiesa 2021. gada 28. aprīlī pieņēma lēmumu, ar kuru apmierināts K. Sniedzes lūgums par pagaidu noregulējuma piemērošanu un uzlikts par pienākumu Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram apturēt K. Sniedzes amata darbību līdz 2024. gada 7. martam. Maksātnespējas kontroles dienests tiesas lēmumu uzskata par nepamatotu, nepiekrīt tiesas lēmumā norādītajai argumentācijai, secinājumiem un pārsūdz to pilnā apjomā.
No tiesas lēmuma izriet, ka maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) amata darbība ir apturama uz laiku, kamēr persona pilda tiesneša amata pienākumus. Turklāt no tiesas lēmuma izriet, ka persona var apturēt administratora amata darbību ne tikai uz laiku, kamēr tā iecelta tiesneša amatā sākotnēji uz trim gadiem, bet arī uz neierobežoti ilgu laiku, kad persona jau ir apstiprināta tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā šāda rezerves varianta saglabāšana gan uz sākotnējiem trim gadiem, kad persona ir iecelta tiesneša amatā uz terminētu laiku, gan arī uz laiku, kad persona ir apstiprināta tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, nekādā veidā neveicina personas ieinteresētību visas pūles veltīt tiesneša amata pienākumu pildīšanai.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina norāda: "Maksātnespējas likumā noteiktais amata darbības apturēšanas institūts kalpo citam mērķim, nevis kā instruments, lai persona sev nodrošinātu vienkāršotu atgriešanās iespēju sev tīkamā amatā. Līdz ar to administratora amata darbības apturēšanas regulējuma esība nav pamats, lai persona savienotu amatus, kuru savienošana saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" ir kategoriski aizliegta".
Konteksts: Aprīlī darbu sāka Latvijas Ekonomisko lietu tiesa un K. Sniedze vēlējās savienot tiesneša pienākumus ar savu līdzšinējo administratores darbu, to apturot. Taču likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" neļauj ieņemt šos divus amatus vienlaicīgi, līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests neapturēja K. Sniedzes administratora amata darbību, un K. Sniedze pret Maksātnespējas kontroles dienestu vērsās Administratīvajā rajona tiesā.
Maksātnespējas kontroles dienests veic maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa norises likumības un administratoru rīcības kontroli, katru ceturksni apkopojot datus par veiktajām klātienes un neklātienes, tematiskajām un padziļinātājām pārbaudēm, kā arī būtiskākajiem konstatētajiem pārkāpumiem.
Statistikas dati par 2021. gada 1. ceturksni
Plānveida uzraudzības statistika
Iesniegto sūdzību statistika
Administratīvo pārkāpumu statistika
Maksātnespējas kontroles dienests katru mēnesi apkopo datus par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām un depozīta izmaksām juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesos.
Statistikas dati par 2021. gada martu
Depozīta izmaksa
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas
Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka pabalsts pensijas saņēmējiem 200 euro apmērā, ko izmaksā saskaņā ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Atgādinām, ka 500 euro atbalsts par katru bērnu nav paredzēts kreditoru prasījumu segšanai fizisko personu maksātnespējas procesos
2021. gada 1. ceturksnī Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 84 502 euro apmērā 16 maksātnespējīgo uzņēmumu 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1. ceturksnī bija 1 193 euro.
Lielākās summas izmaksātas:
- MSIA “Arcan” 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 euro apmērā;
- MSIA “DC Krasts” 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 8 852 euro apmērā;
- MSIA “Arbez” 7 darbinieku prasījumu apmierināšanai 7 115 euro apmērā;
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Konteksts: salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kopējā izmaksātā summa no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir samazinājusies, bet nedaudz ir palielinājies vidēji vienam darbiniekam piešķirto līdzekļu apmērs. Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2020. gada 1. ceturksnī ir izmaksājis naudas līdzekļus 597 378 euro apmērā 23 maksātnespējīgo uzņēmumu 506 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa šajā periodā bija 1 172 euro.
Samazinājums ir saistīts ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajiem aizliegumiem kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Savukārt līdz 2021.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu pašam parādniekam ir noteikts pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tikai tādos gadījumos, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas.
Ikmēneša un gada statistika par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām no darbinieku prasījumu garantiju fonda vienmēr pieejama Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
2021.gada 25. martā noritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja dalībniekus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un maksātnespējas procesa administratoru uzraudzībā 2020.gadā, iezīmējot arī nākotnes virzienu uzraudzības jomā.
“2020. gada rezultāti uzraudzības jomā rāda, ka administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu skaits ir audzis. Pieaugums ir vērojams gan plānveida uzraudzības ietvaros veikto pārbaužu rezultātā, gan sūdzību izskatīšanas rezultātā. Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests arī turpmāk pastiprināti kontrolēs administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības likumību”, atklāj Inese Šteina
Attiecībā uz konstatēto pārkāpumu skaita pieaugumu jānorāda, ka šobrīd nav indikāciju, kas liecinātu par administratoru darbības pasliktināšanos. Būtiskais konstatēto pārkāpumu skaita pieaugums saistāms ar Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības sistēmas attīstību, to balstot uz informācijas analīzi un identificētajiem riskiem, kā arī Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) ieviešanu, kas iestādei devusi plašāku informāciju par administratoru darbībām maksātnespējas procesos.
2021. gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izvirzījis šādas prioritātes:
- nepārtraukti paaugstināt uzraudzības pasākumu efektivitāti;
- augstā līmenī nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas funkcijas veikšanu;
- veikt pasākumus, kas vērsti uz EMUS attīstību.
Ar Maksātnespējas kontroles dienesta 2020. gada ziņojumu var iepazīties MKD tīmekļvietnē https://www.mkd.gov.lv/lv/gada-zinojumi
2021. gada martā Maksātnespējas kontroles dienests rīko divus bezmaksas informatīvos pasākumus maksātnespējas procesa administratoriem un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, šobrīd informatīvie pasākumi notiek, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu.
Informatīvs pasākums maksātnespējas procesa administratoriem
Aicinām maksātnespējas procesa administratorus pieteikties Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajam bezmaksas informatīvajam pasākumam par maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības aktualitātēm un rezultātiem 2020. gadā.
Norises laiks un vieta
- 2021. gada 18. marts
- Plkst. 10.00 līdz 12.00
- Tiešsaistē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams.
Pievienošanās saite maksātnespējas procesa administratoriem, kuri būs pieteikušies, tiks nosūtīta vienu dienu pirms informatīvā pasākuma.
Pieteikšanās
Līdz 2021. gada 16. martam, nosūtot apstiprinājumu uz elektroniskā pasta adresi: eduards.lipskis@mkd.gov.lv.
Lūgums kā ziņojuma tēmu norādīt: Informatīvais pasākums.
Ziņojuma saturā ierakstīt: Vārdu, Uzvārdu.
Informatīvo pasākumu vadīs:
- Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina
- Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža
- Otrā uzraudzības departamenta direktore Laura Mūrniece
- Otrā uzraudzības departamenta direktora vietniece Žanete Strode-Pastore
Informatīvs pasākums tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām
Aicinām tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām pieteikties Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajam bezmaksas informatīvajam pasākumam par Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas EMUS lietošanu.
Norises laiks un vieta
- 2021. gada 24. marts
- Plkst. 10.00 līdz 12.00
- Tiešsaistē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams.
Pievienošanās saite tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, kuras būs pieteikušās, tiks nosūtīta vienu dienu pirms informatīvā pasākuma.
Pieteikšanās
Līdz 2021. gada 22. martam, nosūtot apstiprinājumu uz elektroniskā pasta adresi: laura.liepina@mkd.gov.lv
Lūgums kā ziņojuma tēmu norādīt: Informatīvais pasākums.
Ziņojuma saturā ierakstīt: Vārdu, Uzvārdu.
Tēmas:
- EMUS lietošana un izmantošanas nepieciešamība
- EMUS veicamās darbības tiesiskās aizsardzības procesā
- Tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtība sistēmā
Maksātnespējas kontroles dienestā regulāri notiek bezmaksas informatīvie pasākumi:
- maksātnespējas procesa administratoriem;
- tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām;
- iedzīvotājiem.
Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā ir pieejama informācija par:
- sadarbības iestāžu rīkotajiem informatīvajiem pasākumiem, vebināriem u.c. pasākumiem maksātnespējas un finanšu pratības jomās
- starptautiskām konferencēm nozares profesionāļiem maksātnespējas un globālās finanšu noziedzības novēršanas jomās
Ziņas par visiem informatīvajiem pasākumiem un konferencēm, kas saistītas ar maksātnespējas jomu, kā arī iespējām piedalīties, ir pieejamas MKD mājas lapā sadaļā Informatīvie pasākumi
Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis informāciju par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu laika periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim.
Minētajā laika periodā pieņemti: 36 lēmumi par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu par kopējo summu EUR 30 840 apmērā; 115 lēmumi par fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu par kopējo summu EUR 56 150 apmērā; 3 lēmumi par Kontā iemaksāto naudas līdzekļu atmaksu EUR 1 945 apmērā, kā arī 1 lēmums par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu par kopējo summu EUR 250 apmērā.
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē,
- nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem.
Ir apkopota informācija par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātajām summām no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim.
Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās summas 2021. gada janvārī
Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas:
- aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā,
- nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem,
- kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību.
Maksātnespējas kontroles dienesta 2020. gada ziņas:
2020. gadā sodīts katrs ceturtais maksātnespējas procesa administrators jeb 26% no visiem administratoriem, salīdzinājumam 2019. gadā sodīts katrs piektais jeb 21% no visiem administratoriem. Analizējot 2020. gada plānveida uzraudzības pasākumu rezultātus, var secināt, ka ieviestās izmaiņas ir paaugstinājušas uzraudzības efektivitāti, jo konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies. Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests atzinīgi vērtē uzraudzības veikšanas ietvaros konstatēto vairāku administratoru rīcību, veicot aktīvas un mērķtiecīgas darbības parādnieka maksātnespējas procesā.
Pieaudzis konstatēto pārkāpumu skaits
Kopumā 2020. gadā pieņemti 82 lēmumi, ar kuriem iestāde atzinusi pārkāpumus administratora rīcība, kas ir par 19% vairāk nekā 2019. gadā, kad tika pieņemti 69 lēmumi.
14 administratori ar tiesas lēmumu atcelti no viena vai vairākiem maksātnespējas procesiem, Maksātnespējas kontroles dienestam konstatējot būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, kā arī Maksātnespējas kontroles dienesta uzlikto tiesisko pienākumu neizpildi.
Vienlaikus uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēti arī tādi pārkāpumi, par kuriem Maksātnespējas kontroles dienests ziņojis tiesībaizsardzības iestādēm – nosūtīti četri iesniegumi Valsts policijai un pieci iesniegumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tā rezultātā šobrīd ir uzsākti divi kriminālprocesi.
Konstatētie būtiskākie pārkāpumi
Vērtējot administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu raksturu, secināms, ka būtiskākie, vienlaikus arī biežāk konstatētie pārkāpumi ir parādnieka darījumu un pārvaldes institūciju un dalībnieku atbildības par zaudējumu nodarīšanu neizvērtēšana vai nepilnīga izvērtēšana un neziņošana tiesībsargājošajām institūcijām, nepamatota maksātnespējas procesa izmaksu segšana no parādnieka (tostarp fiziskās personas) naudas līdzekļiem, normatīvo aktu pārkāpumi saistībā ar parādnieka mantas atsavināšanu, kā arī tas, ka administratori juridisko personu maksātnespējas procesos bez jebkāda tiesiska pamata no parādnieka norēķinu konta ir veikuši naudas pārskaitījumus uz saviem privātajiem norēķinu kontiem.
Administratoru darbības novērtējums
Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests atzinīgi vērtē plānveida uzraudzības veikšanas ietvaros konstatēto vairāku administratoru rīcību, veicot aktīvas un mērķtiecīgas darbības parādnieka maksātnespējas procesā, tostarp saistībā ar:
- rūpīgu parādnieka dokumentu pārņemšanu, noformējot detalizētus pieņemšanas nodošanas aktus, kā arī bankas norēķinu kontu apzināšanu;
- mantas pārdošanas organizēšanu;
- informācijas pieprasīšanu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmumā norādītajām ziņām un no tā izrietošās prasības par zaudējumu piedziņu celšanu pret valdes locekļiem;
- prasības celšanu par zaudējumu piedziņu pret valdes locekļiem un pienācīgu izlīguma slēgšanas izvērtēšanu un pamatošanu;
- pārskatāmi sakārtotu izmaksas apliecinošo dokumentu uzrādīšanu uzraugošajai iestādei;
- rūpīgu ziņu ievadīšanu Elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina uzsver: “Joprojām lielāko uzmanību iestāde velta tieši administratoru rīcības uzraudzībai maksātnespējas procesā. Administratoru rīcības uzraudzību Maksātnespējas kontroles dienests veic gan plānveidā, gan savas kompetences ietvaros, izskatot saņemtās sūdzības. Plānveida uzraudzības pasākumi šobrīd tiek veikti neklātienē – izvērtējot iestādes rīcībā esošo informāciju”.
Atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. Minētais atbalsts ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām, tiks izmaksāts atbalsts 500 euro apmērā par katru bērnu.
“Līdz ar to minētais ienākums – atbalsts 500 euro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.
Kā katrā konkrētā maksātnespējas procesā nokļūst maksātnespējas procesa administrators?
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvo materiālu, skaidrojot maksātnespējas procesa administratoru ieteikšanas (rindas) procedūru.
INFOGRAFIKA: Administratoru ieteikšanas procedūras (rindas) skaidrojums
Automatizēta procedūra starp divām valsts informatīvajām sistēmām
Maksātnespējas procesa administratoru ieteikšanas procedūra (rinda) funkcionāli sastāv un darbojas, sadarbojoties divām informāciju sistēmām - Elektroniskajai maksātnespējas uzskaites sistēmai (EMUS) un Tiesu informatīvajai sistēmai (TIS).
EMUS tiek uzturēts saraksts ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuri izteikuši vēlmi atrasties rindā. Saraksts tiek nodots TIS, kur pēc noteikta nejaušības algoritma no saraksta tiek veikta izloze.
Maksātnespējas procesa administrators nevar izvēlēties, kuru maksātnespējīgo subjektu administrēt un otrādi – neviens subjekts nevar izvēlēties, kurš maksātnespējas procesa administrators administrēs tā maksātnespējas procesu.
Rindas darbības vēsture un noteikumi
Maksātnespējas procesa administratoru automatizēta ieteikšanas procedūra darbojās no 2008.gada. Lai nodrošinātu automatizētu rindas darbību un objektīvu maksātnespējas procesa administratoru izvēles procedūru administrējamos maksātnespējas procesos, tajā tika veiktas vairākkārtējas likumdošanai atbilstošas izmaiņas un uzlabojumi.
2019. gada 1. janvārī izveidota jauna administratoru ieteikšanas (rindas) procedūra, ieviešot uzlabojumus un garantējot nejaušības principu rindas darbībā.
Rindas darbība tiek nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu".
Vienlīdzīga lietu sadale
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu lietu sadali administratoru starpā, TIS ir izveidotas divas paralēlas plūsmas– juridisko personu maksātnespējas procesu plūsma un fizisko personu maksātnespējas procesu plūsma. Abās plūsmās kandidē visi sarakstā esošie administratori. Tādējādi katrs maksātnespējas procesa administrators var atrasties vai nu abās plūsmās vai nevienā.
Nav iespējama situācija, kad administrators kandidē tikai uz juridisko personu vai fizisko personu maksātnespējas procesu administrēšanu.
Ieteikšanas procedūra
Saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību, katrs maksātnespējas procesa administrators no fizisko personu maksātnespējas plūsmas un juridisko personu maksātnespējas plūsmas tiek ieteikts vienu reizi. Ja ierosinātais maksātnespējas process netiek pasludināts, maksātnespējas procesa administrators zaudē iespēju konkrētās plūsmas ietvaros pretendēt uz maksātnespējas procesa administrēšanu.
Ja maksātnespējas procesa administrators izsaka vēlmi izstāties no rindas – šādā gadījumā tas nekavējoties tiek izņemts no saraksta.
Ieteikšanas procedūras (rindas) darbības caurskatāmība
Lai gan maksātnespējas procesa administrators neiecelšanas gadījumā netiek "ielikts atpakaļ" plūsmā un vienas plūsmas ietvaros tiešām zaudē iespēju pretendēt uz citu administrējamo maksātnespējas procesu, šī sistēma nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem administratoriem, kā arī rindas darbības caurskatāmību.
Lai nodrošinātu procesu atklātību, noslēgušās plūsmas ar administratoru vārdiem, uzvārdiem un maksātnespējas lietu numuriem ir pieejamas visiem administratoriem
Ieteikšanas procedūras (rindas) darbības audits un rezultāti
MKD regulāri nodrošina ieteikšanas (rindas) procesa darbības auditu, ko veic neatkarīga trešā persona. Rindas darbības laikā veikto auditu rezultātā konstatēts, ka rindas darbība atbilst normatīvo aktu prasībām. Līdz šim saņemtās sūdzības vienmēr ir bijušas izskaidrojamas ar loģiskiem rindas darbības principiem, un nekādi pārkāpumi nav tikuši konstatēti.
Vidējais plūsmas ilgums
Šobrīd Covid-19 ierobežojumu ietekmē, statistiski vidējais fiziskās personas plūsmas ilgums ir 43 dienas, savukārt, juridisko personu plūsmas ilgums ir 93 dienas.
Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis Informatīvo materiālu par maksātnespējas procesa administratora uzraudzības instrumentu piemērošanas principiem.
Materiāls paredzēts maksātnespējas procesa administratoriem un citām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām, lai veicinātu izpratni par MKD piemērotā uzraudzības instrumenta izvēli.
Informatīvā materiāla mērķis ir veicināt vienotu praksi uzraudzības instrumentu piemērošanā.
Informatīvajā materiālā ir skaidrots, kā MKD izvēlas piemērojamo uzraudzības instrumentu, tostarp piemēro principu “Konsultē vispirms”.
Maksātnespējas kontroles dienests ir sagatavojis Informatīvo materiālu efektīvai rīcībai ar parādnieka mantu.
Maksātnespējas procesa būtība ir saistīta ar parādnieka mantas atsavināšanu un iegūto līdzekļu sadalīšanu starp kreditoriem likumā noteiktā kārtībā, lai tādējādi veicinātu parādnieka saistību pilnīgāku izpildi. Tādējādi sekmīga maksātnespējas procesa norise ir nesaraujami saistāma ar efektīvu parādnieka mantas atgūšanas un atsavināšanas procesu.
Informatīvā materiāla mērķis ir veicināt vienveidīgu izpratni jautājumā par efektīvu rīcību ar parādnieka mantu, kas aptver ne tikai Maksātnespējas likumā noteikto procedūru piemērošanas aprakstu, bet arī sniedz atsevišķus praktiskus piemērus, kuri iegūti, Maksātnespējas kontroles dienestam īstenojot tā kompetencē esošo uzraudzības instrumentu piemērošanu.
2020. gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 euro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020. gadā bija 1 440 euro.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019. gadā sastādīja 1 711 943 euro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019. gadā bija 1 342 euro.
2020. gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019. gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2020. gadā izmaksātas:
- MAS “Dzintars” 211 darbinieka prasījumu apmierināšanai 420 652 euro apmērā;
- MAS “PNB Banka” 332 darbinieku prasījumu apmierināšanai 282 760 euro apmērā;
- MAS “Grobiņa” 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai 146 306 euro apmērā;
- MSIA Ražošanas firma “RIKOM” 43 darbinieku prasījumu apmierināšanai 122 966 euro apmērā;
- MSIA “Vectēvs” 62 darbinieku prasījumu apmierināšanai 113 562 euro apmērā;
- MSIA “Cabtours” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 92 828 euro apmērā;
- MAS “Vital Centrs” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 207 euro apmērā;
- MSIA “Latvian Port” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 50 994 euro apmērā;
- MAS “AURORA medicīnas centrs” 39 darbinieku prasījumu apmierināšanai
49 890 euro apmērā;
- MSIA “Sungate” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 45 109 euro apmērā.
Kopā 2020. gadā pieņemti 1 410 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
2020. gadā Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 812 914 euro. 2019. gadā atgūto līdzekļu summa darbinieku prasījumu garantijas fondā sastādīja 296 050 euro.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
2020. gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem. Salīdzinājumā ar 2019. gada oktobri, ir vērojams nebūtisks pieaugums.
No 2. septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020. gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, savukārt šī gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas. Kopumā 2020. gada pirmajos 10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019. gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.
Atgādinām, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 17.pants noteica, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.
Kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir šādos gadījumos:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
2020. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 448 668 euro apmērā 53 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 044 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020. gada deviņos mēnešos bija 1 388 euro.
Salīdzinājumam, 2019. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 444 967 euro apmērā 88 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 093 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gada deviņos mēnešos bija 1 322 euro.
Kopā 2020. gada deviņos mēnešos pieņemti 1 093 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2020. gada deviņos mēnešos izmaksātas:
- MAS “Dzintars” 207 darbinieka prasījumu apmierināšanai 416 039 euro apmērā;
- MAS “PNB Banka” 322 darbinieku prasījumu apmierināšanai 274 866 euro apmērā;
- MAS “Grobiņa” 59 darbinieku prasījumu apmierināšanai 146 306 euro apmērā;
- MSIA “Vital Centrs” 31 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 207 euro apmērā;
- MSIA “Latvian Port” 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 50 994 euro apmērā;
- MAS “AURORA medicīnas centrs” 39 darbinieku prasījumu apmierināšanai 49 890 euro apmērā;
- MSIA “Sungate” 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 45 109 euro apmērā;
- MSIA “Hotel Valdemārs” 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 43 385 euro apmērā;
- MSIA “RBG” 33 darbinieku prasījumu apmierināšanai 37 445 euro apmērā;
- MSIA “Fragola” 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 35 942 euro apmērā.
2020. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantiju fondā ir atguvis 327 672 euro. Salīdzinājumam, 2019. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests darbinieku prasījumu garantijas fondā atguva 217 115euro.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020. gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies.
Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 17.pants noteica, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.
No 2. septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019. gada septembrī.
Kaut arī dati septembrī šķietami uzrāda maksātnespējas procesa skaita samazinājumu, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo nākamajos mēnešos skaitļi var mainīties. “Secinājumus par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām varēsim paust, novērojot datu dinamiku atlikušā gada griezumā”, saka I. Šteina.
2020.gadā pirmajos deviņos mēnešos ierosinātas 299 juridiskās personas maksātnespējas lietas, savukārt 2019. gadā kopumā - 623 lietas. Tai skaitā pēc kreditoru pieprasījuma 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos ierosinātas 93 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un 261 lietas 2019. gadā kopumā.
Atgādinām, ka kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ir šādos gadījumos:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2 134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.
Neraugoties uz to, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru rīcību skaits bija samazinājies, šobrīd ir vērojams sūdzību skaita pieaugums.
Maksātnespējas kontroles dienests šogad saņēmis 109 sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru rīcību. 2020.gada pirmajā pusgadā, izskatot sūdzības, iestāde ir pieņēmusi 71 lēmumu. No izskatītām sūdzībām 48 gadījumos sūdzības ir noraidītas, bet 23 gadījumos iestāde ir konstatējusi, ka administrators ir pārkāpis normatīvo aktu prasības. Biežāk sūdzību ietvaros konstatētie pārkāpumi saistīti ar parādnieka darījumu neizvērtēšanu un informācijas nesniegšanu procesā iesaistītajām personām.
Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests īsteno arī plānveida uzraudzību. Veicot uzraudzības pasākumus, tiek ņemti vērā iestādes identificētie riska faktori, uzraudzības pasākumus koncentrējot uz tiem administratoriem, uzraugošajām personām un maksātnespējas procesiem, kas ietilpst augsta riska kategorijā.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore I.Šteina: “Maksātnespējas kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina, ka būtiskākais no plānveida uzraudzības instrumentiem ir klātienes pārbaudes administratoru un uzraugošo personu prakses vietās. No 2020. gadā sagatavotajiem pārbaudes ziņojumiem par veiktajām klātienes pārbaudēm, pārkāpumi tika konstatēti 78% gadījumos, tostarp, 45% gadījumos pārkāpumi tika atzīti par būtiskiem. Konstatēto pārkāpumu raksturs ir dažāds, piemēram, administrators ir pārdevis parādnieka mantu necaurspīdīgā procedūrā, nav izvērtējis pirms maksātnespējas slēgtos darījumus un valdes locekļu atbildību u.c. Šie dati norāda uz to, ka Maksātnespējas kontroles dienesta izveidotā uzraudzības risku sistēma ir efektīva un ļauj identificēt problēmas, un vērst iestādes resursus uz to risināšanu.“
Par būtisku pārkāpumu ir atzīstama tāda administratora vai uzraugošās personas rīcība, kas liecina par personisku ieinteresētību, objektivitātes trūkumu, ļaunprātību un nepieļauj administratora vai uzraugošās personas turpmāko darbību konkrētajā procesā. Maksātnespējas kontroles dienests, konstatējot būtiskus pārkāpumus, vēršas tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa vai uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa. Piemēram, 2020. gada pirmajā pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests tiesā iesniedza 11 pieteikumus par administratora vai uzraugošās personas atcelšanu. Vienlaikus 2020. gadā pirmajā pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests 5 gadījumos ir sniedzis ziņas tiesībaizsardzības institūcijām par pārbaudēs konstatētajiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.
Kaut arī 2020.gadā kopumā situācija maksātnespējas jomā ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.
“Kopš reformām maksātnespējas jomā esam ievērojami pilnveidojuši maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus, arvien precīzāk nosakot riska faktorus, kuriem jāpievērš vislielākā uzmanība.
Šobrīd atzīstami rezultāti ir sasniegti maksātnespējas procesa izmaksu kontrolē, kā rezultātā ir samazinājies maksātnespējas procesa administratoru pārkāpumu skaits saistībā ar nesamērīgu izmaksu segšanu no parādnieka līdzekļiem. Vienlaikus, vērtējot maksātnespējas procesa administratoru pārbaudēs konstatēto, pastiprinātu uzmanību pievēršam administratora rīcībai, vērtējot parādnieka slēgtos darījumus un pārvaldes institūciju locekļu darbību, ar kuru var būt nodarīti zaudējumi kreditoriem un kavēta sekmīga uzņēmējdarbības vides attīstība.
Kaut arī kopumā situācija maksātnespējas jomā uzlabojas un konstatēto pārkāpumu skaits ir samazinājies, tomēr satraucošs ir to pārkāpumu apjoms, kas būtiski ietekmē maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tāpēc Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības funkciju stiprināšana arī turpmāk būs mana prioritāte maksātnespējas jomas sakārtošanā”, atklāj I. Šteina.
Salīdzinot rezultātus veiktajās klātienes pārbaudēs maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās 2020.gadā ar iepriekšējo gadu, secināms, kaut arī konstatēto pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu nedaudz samazinājies, tomēr joprojām Maksātnespējas kontroles dienests 78% gadījumu konstatē pārkāpumus, no kuriem vairāk nekā puse ir būtiski pārkāpumi (skat. diagrammu).