Korporatīvās pārvaldības kodekss

Jautājums: Vai minētais kritērijs ir attiecināms uz valsts kapitālsabiedrībām, ja revīzijas pakalpojuma sniedzējs tiek atlasīts Publisko iepirkumu likuma noteiktajā atklātā konkursa procedūrā un iepirkuma tehnisko specifikāciju (prasības) izstrādā komisijas locekļi, kuriem jābūt neatkarīgiem lēmuma pieņemšanā?

Atbilde:

Princips ir attiecināms uz valsts kapitālsabiedrībām. Ārējā revidenta atlases kritērijus nosaka pati sabiedrība, t.i., padome vai revīzijas komiteja (ja tāda ir izveidota) izvirza kritērijus, kuri tiek nodoti iepirkuma komisijai, lai tā varētu izstrādāt iepirkuma tehnisko specifikāciju (prasības).

Jautājums Nr. 1: Vai minētais kritērijs nozīmē, ka par ārējā revidentu nedrīkst iecelt to pašu revidentu vai revidentu komercsabiedrību, ja attiecīgais revidents vai revidentu komercsabiedrība jau ir veikusi gada pārskata revīziju iepriekšējos 5 gadus?

Jautājums Nr. 2: Vai minētā kritērija izpildi ietekmē apstāklis, ka jaunajam pilnvaru termiņam tiek rīkots atklāts konkurss?

Jautājums Nr. 3: Vai kritērija 5 gadu pilnvaru termiņš ir attiecināms uz atbildīgo zvērināto revidentu?

Atbildes: 

Izstrādājot Kodeksu, tika ņemtas vērā gan Regulā Nr.537/204, gan Direktīvā Nr. 2006/43/EK sniegtās norādes attiecībā par iespējamā interešu konflikta novēršanu, nosakot maksimālo termiņu revīzijas uzdevuma veikšanai, kā arī individuālo revidentu iekšējo rotācijas mehānismu revīzijas komercsabiedrību struktūrās.

Lai stiprinātu revidentu un revīzijas komercsabiedrību neatkarību, novērstu apdraudējumu, ko rada savstarpējā pazīšanās, kā arī veicinātu revīzijas pakalpojumu kvalitāti, Kodeksā revīzijas uzdevuma maiņai noteikts īsāks termiņš – 5 gadi, atšķirībā no Regulā un Direktīvā paredzētā 7 gadu termiņa. Vienlaikus jāuzsver, ka Kodeksā noteiktais ierobežojums attiecas uz atbildīgo revidentu - konkrēto zvērināto revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelto atbildīgo zvērināto revidentu. Zvērinātu revidentu komercsabiedrība, beidzoties revīzijas uzdevuma 5 gadu termiņam, var iecelt citu par uzņēmuma revīziju atbildīgo zvērināto revidentu un turpināt revīzijas pakalpojumu sniegšanu.

Papildus ierobežojumi revīzijas uzdevuma termiņam ir noteikti sabiedriskas nozīmes struktūrām. Saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma 37.⁸ panta noteikumiem zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nav tiesību ilgāk par 10 gadiem pēc kārtas veikt gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) vienā un tajā pašā sabiedriskas nozīmes struktūrā. Minētais termiņš var tikt pagarināts, ja tiek organizēts atklāts iepirkums par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot konkursa procedūru. Šādā veidā pagarinātais revīzijas uzdevuma termiņš jebkurā gadījumā kopumā nedrīkst pārsniegt 20 gadus. 

Ņemot vērā minēto, Kodeksa 6.principa 6.3.kritērijs ir uzskatāms par ievērotu, ja:

1. atbildīgais zvērinātais revidents (viena konkrēta fiziska persona) veic gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) vienā un tajā pašā uzņēmumā ne vairāk kā 5 gadus pēc kārtas; vai

2. zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) vienā un tajā pašā uzņēmumā vairāk kā 5 gadus pēc kārtas, nodrošinot, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais revidents revīziju veic ne ilgāk kā 5 gadus pēc kārtas; vai

3. ja uzņēmums ir sabiedriskas nozīmes struktūra - zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas uzdevuma termiņš likumā noteiktajā kārtībā tiek pagarināts ar nosacījumu, ka maksimālais revīzijas uzdevuma termiņš kopā ar tā pagarinājumu  nepārsniedz 20 gadus un zvērinātu revidentu komercsabiedrība nodrošina, ka katrs zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltais atbildīgais revidents revīziju veic ne ilgāk kā 5 gadus pēc kārtas.

Jautājums Nr. 4: Uzņēmumā spēkā esošais līgums ar ārējo revidentu noslēgts pirms bija attiecināmi Korporatīvās pārvaldības kodeksa principi, tādēļ mums pašlaik nav skaidrs no kura mirkļa būtu attiecināms šis princips, ka viena ārējā revidenta pilnvaru laiks nepārsniedz 5 gadus. Jautājums - no kura mirkļa jāpiemēro šo piecu gadu uzskaite jeb kas ir atskaites punkts?

Atbilde: 

Kodekss neietekmē uzņēmuma noslēgto līgumu izpildi un līgumos noteikto termiņu aprēķinu. Tomēr, lai izvērtētu atbilstību Kodeksa 6. principam, uzņēmuma nodibinātās līgumattiecības ir jāvērtē sākot no to uzņemšanās brīža, nevis no Kodeksa piemērošanas brīža. Proti, lai atbilstu Kodeksa 6. principa 6.3. kritērijam, uzņēmumam ir jānodrošina, ka ar vienu un to pašu ārējo revidentu noslēgtais līgums nav ilgāks par 5 gadiem, neņemot vērā apstākli, ka līgums ar revidentu tika noslēgts pirms brīža, kad uzņēmums sāka piemērot Kodeksā ietvertos principus.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Kodeksa 6. principa 6.3. kritērijā minētie termiņa ierobežojumi ir attiecināmi uz konkrētu fizisko personu. Ja ārējā revidenta funkcijas uzņēmumā nodrošina zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tad ir pieļaujams, ka viena un tā pati zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic uzņēmuma gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) vairāk kā 5 gadus pēc kārtas, ar nosacījumu, ka katrs zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltais atbildīgais revidents (konkrēta fiziskā persona) attiecīgā uzņēmuma revīziju veic ne ilgāk kā 5 gadus pēc kārtas.

Jautājums Nr. 1: Vai kodeksa izpratnē ir vajadzīga vēl atsevišķa kārtība, ja valsts kapitālsabiedrībām padomes locekļu atlases un atsaukšanas jautājumi ir atrunāti normatīvajos aktos?

Atbilde: 

Lai ievēroto šo principu, valsts kapitālsabiedrībā ir jāapstiprina padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtība, kurā ir ietverti šai kapitālsabiedrībai būtiskie nosacījumi, kas papildina un detalizē normatīvajā regulējumā noteikto, piemēram, attiecībā uz konkrētās kapitālsabiedrības padomes locekļiem izvirzāmajām prasībām. Kapitālsabiedrības izstrādātajā kārtībā nav nepieciešams dublēt normatīvo aktu prasības, bet koncentrēties uz konkrētās sabiedrības vajadzībām un attīstības plāniem.

Jautājums Nr. 2: Kura no valsts kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijām (dalībnieku (akcionāru) sapulce, padome vai valde) izstrādā un apstiprina principā minēto kārtību? Jautājums radies ņemot vērā to, ka valsts kapitālsabiedrībām padomes locekļu atlasi organizē Koordinācijas institūcija un tās pienākumi šajā procesā jau ir aprakstīti normatīvajos aktos. Līdz ar to daļēji atlases process notiek ārpus pašas kapitālsabiedrības. Vai minētajā kārtībā var ietvert arī jautājumus par valdes locekļu atlasi, atkārtotu iecelšanu un atsaukšanu?

Atbilde: 

Valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu nominācijas process ir regulēts normatīvo aktu līmenī un skaidrots valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas vadlīnijās, un šajos tiesību aktos ir noteikta dažādu  valsts (kā dalībnieka (akcionāra)) institūciju kompetence nominācijas procesa ietvaros.  Var piekrist uzdotā jautājuma formulējumā konstatētajam, ka nominācijas process daļēji notiek ārpus kapitālsabiedrības, tomēr jāņem vērā, ka pastāv vairāki būtiski procesi pirms nominācijas komisijas darba uzsākšanas, kurus nodrošina kapitāla daļu turētājs (piemēram, padomes locekļa pārzināmās jomas, kā arī profesionālās pieredzes un zināšanu definēšana, ņemot vērā kapitālsabiedrības aktuālās vajadzības, vai arī rīcība brīdī, kad ir saņemts nominācijas komisijas lēmums par konkursa rezultātiem (par piemērotāko vai piemērotākajiem kandidātiem padomes locekļa amatam)). Savukārt attiecībā uz padomes locekļu atsaukšanas procesu tiesību akti neparedz ārpus kapitāla daļu turētāja esošu institūciju iesaisti, tāpat arī esošu padomes locekļu darba izvērtēšanu un apstiprināšanu nākamajam termiņam.  Ņemot vērā minēto, valsts kapitālsabiedrībai būtu nepieciešams izstrādāt un dalībnieku (akcionāru) sapulcei apstiprināt  padomes locekļu atlases, ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, tomēr tajā nav nepieciešams dublēt tiesību aktos ietverto regulējumu.

 Attiecībā uz kārtību, kas nosaka valdes locekļu atlasi, atkārtotu iecelšanu un atsaukšanu, atbilstošā institūcija šādas kārtības apstiprināšanai ir kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota).

Jautājums: Kā šo kritēriju var piemērot un ciktāl tas ir attiecināms valsts kapitālsabiedrībās, ja padomes kandidātu atlase ir  regulēta normatīvajos aktos (Ministru kabineta 07.01.2020. noteikumi Nr.20) un atbilstības kritēriji ir saistīti ar kandidāta profesionalitāti?

Atbilde: 

Minētais princips ir piemērojams valsts kapitālsabiedrībām. Profesionalitātes kritērija piemērošana neizslēdz dažādības principa ievērošanu. Arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (skat. 58. panta 1.¹ daļu) pieļauj, ka valsts kapitālsabiedrība izstrādā daudzpusības politiku jeb politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu sastāvu, nosakot daudzpusības politikas mērķi un īstenošanas pasākumus.

Dažādības principa ievērošana padomes sastāva veidošanā, kontekstā ar ne mazāk svarīgo profesionālās kompetences principu, ietver nepieciešamību veidot tādu kandidātu atlases procedūru (nosacījumus), kas nav diskriminējoša un nodrošina visiem potenciālajiem kandidātiem līdzvērtīgas iespējas. Tas nozīmē, ka, nosakot atlases kritērijus, jāvērš uzmanība uz to, lai kritēriji nebūtu diskriminējoši kādai vecuma, dzimuma vai nacionalitātes, vai citai grupai. Dažādības principa mērķis ir nodrošināt padomes sastāvu savstarpēji papildinošu kompetenci, atšķirīgu skatījumu, lai uzlabotu, nevis mazinātu padomes profesionalitāti.

Dažādības principa ievērošana var notikt, arī neizvirzot šo principu kā atsevišķu padomes locekļu atlases procedūras nosacījumu, bet gan vērtējot atlases rezultātā izvēlēto kandidātu dažādību. Proti, vai un kā atlases rezultātā izveidotais padomes sastāvs atbilst dažādības principam, t.i., vai padomē ir pārstāvētas personas ar dažādu, savstarpēji papildinošu kompetenci, skatījumu, izglītību, darba pieredzi (to vidū starptautisku), nacionalitāti, kā arī vai padomē ir pārstāvēti abi dzimumi un personas dažādā vecumā. Tāpat var tik ņemti vērā citi faktori, kas liecina, ka padomes sastāvs ir izveidots, ievērojot citus dažādības kritērijus.

Jautājums: Kā šie kritēriji ir attiecināmi gadījumos, ja uzņēmumā ir iecelti vairāki pagaidu padomes locekļi? Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta astotajai daļai uz pagaidu padomes locekļiem attiecas tikai šādi ierobežojumi - par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu: (1) kurai nav augstākās izglītības; (2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta; (3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību; (4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process; (5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Savukārt, ja kandidāts tiek atlasīts nominācijas procesa ietvaros uz 5 gadu pilnvaru termiņu, tad kapitāla daļu turētajam jānodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi. Neatkarības kritēriji ir noteikti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Atbilde: 

Padomes loceklis, kurš ir iecelts uz laiku līdz atlases procesa noslēgumam, ir pilnvērtīgs padomes loceklim ar visām padomes locekļa tiesībām, pienākumiem un atbildību. Līdz ar to arī gadījumā, ja valsts kapitālsabiedrības padomē ir nepieciešams padomes locekli iecelt uz laiku, valsts kapitālsabiedrībai (kapitāla daļu turētājam) ir jāievēro princips par padomes locekļu neatkarību un, izvēloties padomes locekļa kandidatūru, jānodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi.

Jautājums: No konteksta noprotams, ka kritērijs attiecas uz atalgojuma politiku valdes un padomes locekļiem, nevis uz uzņēmuma darbiniekiem. 100% valstij piederošiem uzņēmumiem atlīdzības principi ir noteikti gan Ministru kabineta noteikumos, gan Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijās. Vai Kodeksa izpratnē vēl nepieciešama atsevišķa atlīdzības politika valdes un padomes locekļiem?

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. panta otrās daļas 12. punktam viens no uzņēmuma padomes pienākumiem ir  apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem.

Ievērojot minēto, vai Kodeksa 10.1. kritērijs ir attiecināms uz valsts kapitālsabiedrībām?

Atbilde: 

Princips ir attiecināms uz valsts kapitālsabiedrībām. Normatīvie akti vispārīgi paredz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojuma maksimālo lielumu jeb atalgojuma griestus. Pārresoru koordinācijas centra izstrādātās vadlīnijas sniedz ieteikumus, kā noteikt atlīdzību valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Savukārt atalgojuma politika ir dokuments, kurā detalizēti izskaidroti valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšanas principi konkrētā kapitālsabiedrībā, tajā skaitā, norādītas visas atalgojuma sastāvdaļas, kopējā atalgojuma maksimālais apmērs, mainīgās daļas apmēra robežas, līguma pārtraukšanas kompensācijas apmērs, atalgojuma sasaiste ar darba novērtējumu u.c.

Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem (268. panta pirmās daļas 11. punktam) valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējie principi, veidi un kritēriji ietilpst akcionāru sapulces kompetencē.

Jautājums: Kāds ir šī kritērija mērķis? Vai minētais kritērijs ir attiecināms uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļi un padomes locekļi ir valsts amatpersonas, un tām ir pienākums ik gadu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā amatpersonas deklarāciju. Deklarācijas sadaļas par ieņēmumiem ir publiski pieejamas, un katrs interesents ar tām var iepazīties.

Atbilde: 

Atalgojumu ziņojuma mērķis ir nodrošināt caurspīdīgu atalgojuma sistēmu kapitālsabiedrībā. Atalgojuma ziņojums atspoguļo, kā, nosakot atalgojumu valdes un padomes locekļiem, ir ņemti vērā atalgojuma politikā iestrādātie principi, tajā skaitā, kāds ir kopējais izmaksātais atalgojuma apmērs un saņemtais mainīgā atalgojuma apmērs, kā tas korelē ar valdes un padomes locekļa darba novērtējumu. Līdz ar to atalgojuma ziņojums ļauj novērtēt, vai valdes un padomes locekļiem izmaksātais atalgojums atbilst pastāvošajai ekonomiskajai situācijai, tirgus praksei, atalgojuma apmēram nozarē un citiem kritērijiem.

Minētais kritērijs ir attiecināms uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajam valsts kapitālsabiedrība publisko ziņojumu par atalgojumu, kas piešķirts katram valdes un padomes loceklim. Ja valsts kapitālsabiedrība nav publiskojusi informāciju par tās valdes un padomes locekļu atalgojumu un šāda informācija ir atrodama tikai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajās amatpersonu deklarācijās, valsts kapitālsabiedrība paziņojumā par korporatīvo pārvaldību norāda, ka tā neievēro attiecīgo principu un skaidro atkāpšanos no principa ievērošanas.

Jautājums: Ja valsts kapitālsabiedrība ievēro normatīvajos aktos noteikto, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā ir norādīts, ka sabiedrība ievēro normatīvo aktu prasības, vai var uzskatīt, ka Princips Nr.16 ir ievērots?

Atbilde: 

Princips Nr.16 paredz, ka uzņēmumam ir pienākums izstrādāt un ar akcionāriem apspriest  dividenžu politiku. Minētā principa izpildei ir nepieciešama gan dividenžu politikas izstrāde un aktualizēšana, gan dividenžu politikas saskaņošana ar akcionāriem. Lai uzskatītu Principa Nr.16 kritērijus par izpildītiem, nav pietiekami ar vidēja termiņa darbības stratēģijā (vai citā dokumentā) iekļautu apliecinājumu par normatīvo aktu vispārēju ievērošanu.

Principa mērķis ir nodrošināt potenciālajiem investoriem iespēju prognozēt potenciālo ieguldītā kapitāla atdevi, un pārskatīt kapitāla atdeves riskus, kā arī informēt investorus un tirgus dalībniekus par kapitālsabiedrības dividenžu izmaksas praksi un līmeni. Šīs informācijas publiskošana par publisku personu kapitālsabiedrībām nodrošina citu tirgus dalībnieku iespēju saņemt informāciju par publiskās personas iesaistes līmeni tirgū un uzraudzīt nepamatota valsts atbalsta iespējamos riskus.

Pamatnoteikumi, lai publisku personu kapitālsabiedrības varētu izpildīt minēto principu, ir atrodami Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) un Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Peļņas sadales noteikumi) prasībās.

Līdz ar to publisku personu kapitālsabiedrību dividenžu politikas izstrāde, aktualizācija un saskaņošana ar akcionāru pamatā tiek īstenota saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.pantu. Minētajā pantā paredzēts, ka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu. Ja kapitālsabiedrības valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu atšķiras no vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktā, tad valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai priekšlikumu ar dividendēs izmaksājamās peļņas daļas pamatojumu, un tiek uzsākta saskaņošanas procedūra.

Atsevišķām valsts kapitālsabiedrībām īpaši dividendēs izmaksājamās peļņas daļas minimālie sliekšņi tiek noteikti valsts budžeta likumos (piemēram, likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, likums “Par valsts budžetu 2022.gadam”).

Papildus iepriekšminētajam jānorāda, ka atbilstoši Peļņas sadales noteikumu 9.punktam dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas atšķiras no vidēja termiņa darbības stratēģijā paredzētās, var noteikt tikai atsevišķās Peļņas sadales noteikumos norādītās situācijās: samazinot dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, lai novērstu neparedzētu apstākļu vai kritiska finanšu apdraudējuma risku, nodrošinātu iepriekš neparedzētu uzdevumu izpildi, vai ja peļņa radusies, pārvērtējot kapitālsabiedrības ilgtermiņa ieguldījumus vai dzēšot uzkrātās saistības vai uzkrājumus, kā arī palielinot to, ja kapitālsabiedrība nav veikusi vai samazinātā apmērā veikusi un turpmākajā pārskata gadā neveiks tos plānotos investīciju ieguldījumus, kuru īstenošanai iepriekš ir novirzīta peļņas daļa atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kā arī, ja ar tiesību aktu kapitālsabiedrībai ir atcelts vai samazināts apjomā pienākums veikt atsevišķus iepriekš noteiktos uzdevumus.

Ņemot vērā minēto, Princips tiek ievērots, ja valsts kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamās peļņas apmērs tiek noteikts atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijā paredzētajam, vai ārkārtas gadījumā – īpaši saskaņotam lēmumam. Tomēr, lai pilnvērtīgi atspoguļotu informāciju par minētā principa ievērošanu, paziņojuma par korporatīvo pārvaldību būtu norādāma informācija par to, kā tā ievēro attiecīgo principu. Proti, šādas informācijas minimālajā sastāvā būtu jāietilpst vismaz informācijai par stratēģijā paredzēto dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un atbilstoši stratēģijai izmaksāto summu par attiecīgo periodu vai atsaucei uz kapitālsabiedrības mājas lapu, kur šāda informācija ir publiskota. Gadījumos, kad notikusi dividenžu politikas aktualizācija vai pieņemti ārkārtas lēmumi, korporatīvās pārvaldības ziņojumam būtu jāsatur ziņas par politikas aktualizācijas iemesliem vai atkāpēm no stratēģijā noteiktā dividendēs izmaksājamā apmēra, kā arī ziņas par attiecīgu saskaņošanas procesu ar akcionāru.