Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz mazināt birokrātiju, paātrināt lietu izskatīšanu un padarīt administratīvo procesu ērtāku cilvēkiem un uzņēmumiem. Vienlaikus izmaiņas stiprinās personas datu un cilvēktiesību aizsardzību, taisnīgāku pieeju tiesai un stingrāku vēršanos pret tiesvedības apzinātu novilcināšanu, kā arī ļaus efektīvāk izmantot tiesu un valsts iestāžu resursus. Likumprojekta mērķis ir uzlabot administratīvo procesu gan iestādēs, gan administratīvajās tiesās.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsver: “Ar šiem grozījumiem mazinām liekas formalitātes un izdevumus, taupām cilvēku un uzņēmumu laiku un radām priekšnoteikumus ātrākai lietu izskatīšanai. Vienlaikus stiprinām personas datu un cilvēktiesību aizsardzību, atbildīgāk izmantojam nodokļu maksātāju naudu un dodam tiesai efektīvākus instrumentus pret apzinātu procesa novilcināšanu Mērķis ir skaidrs – ātrāks, vienkāršāks un pieejamāks administratīvais process cilvēkiem un uzņēmumiem.”
Grozījumi paredz atteikties no prasības ikvienu nelabvēlīgu administratīvo aktu obligāti nosūtīt ierakstītā pasta sūtījumā. Turpmāk iestāde varēs izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko paziņošanas veidu. Tas samazinās administratīvos izdevumus valstij, savukārt cilvēkiem nebūs jātērē laiks, piemēram, dodoties uz pasta nodaļu pēc ierakstītas vēstules.
Administratīvajās tiesās paredzēts arī paplašināt iespējas piedalīties tiesas sēdē videokonferences režīmā, atsakoties no līdzšinējiem papildu ierobežojošajiem kritērijiem.
Vienlaikus tiks samazināts fizisko personu datu apjoms administratīvajos aktos un tiesu nolēmumos. Dokumentos būs jāizmanto tikai tādi personas dati, kas nepieciešami konkrētajam procesam un personas identificēšanai. Tādējādi tiks mazināta nevajadzīga personas datu aprite un stiprināta privātuma aizsardzība.
Izmaiņas paredz arī atbildīgāku valsts līdzekļu izmantošanu tulka nodrošināšanai administratīvajā tiesvedībā. Valsts apmaksāts tulks tiks nodrošināts tikai gadījumos, kad tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, atzīs to par nepieciešamu.
Likumā tiks skaidri nostiprinātas arī uzņēmumu un organizāciju tiesības finansiālu grūtību gadījumā lūgt tās pilnībā vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas administratīvajā procesā tiesā. Līdz šim likumā šāda iespēja bija paredzēta tikai fiziskām personām.
Likumprojekts paredz arī efektīvākus instrumentus tā dēvētā procesuālā huligānisma ierobežošanai. Par procesa dalībnieka pienākumu nepildīšanu, tiesas darba traucēšanu vai necieņu pret tiesu varēs piemērot procesuālas sankcijas. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad procesuālās tiesības tiek izmantotas nevis savu tiesību aizstāvībai, bet tiesvedības nepamatotai kavēšanai.
Pēc Ministru kabineta atbalsta likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (25-TA-2124) tiks virzīts izskatīšanai Saeimā.