Flickr
Aprīlī tika atklāts jaunais Liepājas cietums – viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem iekšējās drošības stiprināšanā un pirmais no jauna uzbūvētais cietums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Šāds projekts ir svarīgs ne tikai kā moderna infrastruktūra, bet arī kā pierādījums, ka sarežģītus valsts mēroga projektus iespējams īstenot laikā un budžetā. Cietuma būvniecība tika pabeigta ātrāk nekā plānots, turklāt izdevās ietaupīt 5,3 miljonus eiro. Tas nebija nejaušs rezultāts – to nodrošināja gudra, atbildīga un caurspīdīga pārvaldība un visu iesaistīto pušu profesionāls darbs kā vienotai komandai.
"Projektē un būvē" hibrīda pieeja
Viens no būtiskākajiem risinājumiem bija hibrīda “projektē un būvē” pieeja. Projektēšana un būvniecība tika uzticēta vienam partnerim – SIA “Citrus Solutions”, kas nodrošināja skaidru atbildības ķēdi un ātrāku lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus Tieslietu ministrijas izveidotais uzraudzības mehānisms nodrošināja, ka valsts saglabā aktīvu lomu visos stratēģiski būtiskajos projekta īstenošanas posmos.
Viens atbildīgais būvnieks un vienlaikus aktīva, profesionāla valsts uzraudzība – tieši šī kombinācija bija galvenais panākumu iemesls.
Divu līmeņu uzraudzība
Uzraudzība tika īstenota, galvenokārt, divos līmeņos - īpašas Uzraudzības komitejas un Risku vadības grupas ietvaros.
Uzraudzības komitejā tika iesaistīti projekta norisē būtiskākās puses – Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Tiesu namu aģentūra. Uzraudzības komitejā nonāca informācija no projektēšanas sanāksmēm, operatīvajām būvniecības sanāksmēm, Risku vadības grupas, gala lietotāja (Ieslodzījuma vietu pārvaldes), kā arī no būvnieka. Tas nodrošināja, ka visai komandai ir kopīgs redzējums.
Regulārās iknedēļas Uzraudzības komitejas sanāksmes notika Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vadībā. Šāda līmeņa regulāra iesaiste iedeva projektam nepieciešamo tempu – jautājumi netika atlikti, potenciālie problēmjautājumi vai kavējumi tika nekavējoties risināti. Tas būtiski samazināja dīkstāves risku – vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc projekti sadārdzinās.
Lielu projektu klupšanas akmens nereti ir tieši sadrumstalota uzraudzība, dažādas paralēlas darba grupas, kas savā starpā pietiekami efektīvi nesarunājas, kā arī lēmumi, kas tiek pieņemti par vēlu vai “iestrēgst” starp institūcijām. Tas, ka lēmumi tika pieņemti tur, kur ir gan atbildība, gan kompetence, apzināti ļāva izvairīties no šādiem sistēmiskiem trūkumiem.
Liela nozīme bija arī risku vadībai - Risku vadības grupa strādāja ciešā sasaistē ar Uzraudzības komiteju. Tās uzdevums bija laikus identificēt riskus, kas varētu ietekmēt termiņus, izmaksas vai objekta funkcionalitāti, un nodrošināt, ka tie netiek risināti tikai tad, kad jau kļuvuši par problēmu.
Praksē tas nozīmēja, ka pilnībā ikviena būtiska izmaiņa projektā tika rūpīgi izvērtēta arī no pasūtītāja puses. Šāda visaptveroša pieeja ļāva izvairīties no sasteigtiem vai nepārdomātiem lēmumiem.
Gala lietotājs kā līdzautors
Vēl viena no šī projekta būtiskākajām panākumu atslēgām bija arī aktīva gala lietotāja – Ieslodzījuma vietu pārvaldes – iesaiste. Ieslodzījuma vietu pārvalde piedalījās visā procesā – nevis tikai beigās saņēma gatavu ēku. Tādējādi tika panākts tas, ka cietums atbilst reālajām vajadzībām – gan drošības, gan personāla darba, gan resocializācijas jomā. Tas ir īpaši svarīgi, jo cietums nav tikai ēka. Tā ir sistēma, kurai jādarbojas ikdienā – droši, efektīvi un ilgtspējīgi.
Politiskā atbildība praksē
Nereti šādu projektu īstenošanas laikā redzam politiskās atbildības vakuumu. Valsts mēroga darbos nepietiek ar to, ka procesi vienkārši “rit” un jāierodas tikai uz lentīšu griešanu. Mans uzdevums bija sekot līdzi projekta virzībai, iesaistīties, kad tas bija nepieciešams, kā arī pamatot ikvienu lēmumu sabiedrībai. Ja valsts iegulda nozīmīgas investīcijas, cilvēkiem ir tiesības sagaidīt maksimālu rezultātu par katru ieguldīto eiro. Un, manuprāt, tas mums kopā patiešām ir izdevies.
Latvijā lieliem infrastruktūras projektiem nav jābūt stāstiem par kavējumiem un sadārdzinājumu. Tie var būt arī stāsti par labu pārvaldību, sadarbību un rezultātu. Un ar šo pieredzi mēs esam gatavi dalīties arī ar citām institūcijām, lai Latvijā būtu vairāk šādu veiksmes stāstu.
Pateicības komandai
Paldies visiem, kas šo projektu īstenoja. Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Tiesu namu aģentūra strādāja kā viena komanda – ar skaidru atbildību un savstarpēju uzticēšanos. Paldies arī būvniekam SIA “Citrus Solutions” un Liepājas pašvaldībai par sadarbību. Īpašs un personīgs paldies Mihailam Papsujevičam, Dmitrijam Kaļinam un Santai Sausiņai par viņu personīgo iesaisti!
Jaunais Liepājas cietums ir nozīmīgs solis iekšējās drošības stiprināšanā, soda izpildes sistēmas modernizācijā un resocializācijā, lai pēc soda izciešanas ieslodzītie vairs neizdarītu atkārtotus likuma pārkāpumus un iedzīvotāji varētu justies drošāk. Bet tikpat svarīgi – tas ir pierādījums, ka valsts var īstenot lielus projektus ar vislielāko atbildību un tā, kā sabiedrība to pamatoti sagaida.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere
