Bargāki sodi par noziegumiem pret valsti, ātrāki un ērtāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, mērķtiecīgs atbalsts ģimenēm, bērniem un vardarbības upuriem, kā arī uzlabota piekļuve tiesu sistēmai – tie ir tikai daži piemēri Ineses Lībiņas-Egneres paveiktajam darbam tieslietu ministres amatā kopš 2022.gada decembra. Tieslietu ministrija šajā laikā ir veikusi būtiskas reformas, kas mazina birokrātismu, stiprina valsts investīciju vidi un drošību, kā arī uzlabo cilvēktiesību aizsardzību.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Man ir bijis liels gods pildīt tieslietu ministres pienākumus laikā, kad Latvijai vienlaikus bija jāstiprina drošība, ekonomiskā vide, mazinot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un investīcijām svarīgās jomās, īpaši būvniecībā, kā arī jāstiprina sabiedrības uzticēšanās valstij. Šajā periodā esam spēruši vēsturiskus soļus cilvēktiesību stiprināšanā Latvijā – jautājumos, par kuriem pat 30 gadus ilgi tika runāts, bet lēmumi netika pieņemti, jo trūka politiskās gribas. Kopā mums izdevās nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību un ratificēt un pēc tam arī nosargāt Pretvardarbības konvenciju. Laikā, kad citviet pasaulē ir redzama demokrātijas lejupslīde, Latvija ir uzrādījusi uzlabojumus starptautiskajos tiesiskuma novērtējumos. Tas ir svarīgi arī ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai – investori izvēlas investēt valstīs, kurās ir stiprs tiesiskums, demokrātija un cieņa pret cilvēktiesībām.”
Starptautiski novērtēta tiesiskuma attīstība Latvijā
Latvijā tiesiskums ir starptautiski novērtēts kā spēcīgs un tieslietu ministres pilnvaru laikā tas ir būtiski audzis. Latvija “Word Justice Project” tiesiskuma indeksā 2025. gadā ieņem 21. vietu, pakāpjoties par 3 vietām.
“Civil Liberties Union for Europe” Eiropas tiesiskuma ziņojumā – Latvija vienīgā no ES dalībvalstīm novērtēta kā daudz paveikusi (“hard worker”) tiesiskuma stiprināšanā. Izcelta Latvijas mērķtiecīga rīcība tiesu sistēmas stiprināšanā, demokrātisko institūciju noturībā un cilvēktiesību aizsardzībā. Latvija tiek novērtēta par spēju efektīvi reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem un dezinformāciju, saglabājot līdzsvaru starp drošību un pamattiesībām.
Pasaules Bankas "Business Ready" ziņojumā tieslietu jomā Latvija ieņem 14. vietu pasaulē strīdu risināšanā, 2. vietu tiesu digitalizācijā, 5. vietu tiesu kvalitātē un 8. vietu tiesu caurspīdībā.
Jaunākais Eiropas Komisijas pārskats - strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas visās tiesu instancēs termiņa ziņā Latvija ieņem 7. vietu starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem.
Valsts drošības stiprināšana
Īstenota kriminālsodu reforma ar mērķi stiprināt valsts un iedzīvotāju drošību-bargāki kriminālsodi par noziegumiem pret valsti, tostarp palīdzības sniegšanu ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā, spiegošanu, dalību neatļautās militārās mācībās, nelegālo bēgļu pārvadāšanu u.c. Par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts drošību vairs nepiemēro ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus un netiks piemērots sabiedriskais darbs vai naudas sods. Ieviesta kriminālatbildība par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas.
Latvijas valsts īpašumā pārņemts Maskavas nams – esam pirmie, kas raduši iespēju valsts drošības interesēs pārņemt sankcionētu Krievijas valsts īpašumu. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem aizliegts iegūt nekustamos īpašumus Latvijā. Latvijā ceļu satiksmē aizliegts piedalīties Baltkrievijā un Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Darbu uzsākusi Tieslietu akadēmija, kur tiesneši prokurori un citi tieslietu jomas profesionāļi papildina zināšanas par valsts drošības, hibrīdapdraudējuma un vardarbības atpazīšanas jautājumiem u.c.
Darbu uzsācis Ieslodzījuma vietu pārvaldes mācību centrs Olainē un jaunais Liepājas cietums – modernākais Baltijā un Ziemeļeiropā. Piesaistīts Norvēģijas finanšu instruments jauna sieviešu cietuma būvniecībai Cēsīs. Par 10 % palielināts ieslodzījuma vietu amatpersonu atalgojums un dienestā ieviestas speciālās piemaksas 300 euro apmērā.
Vardarbības apkarošana
Pirmo reizi Latvijā vardarbības ģimenē apkarošana izvirzīta par prioritāti – ratificēta Eiropas Padomes Konvencija vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un arī NOSARGĀTA. Pieņemts “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam”.
Tiesā par prioritāri izskatāmu noteikts kriminālprocess, kurā tiek izskatīta vardarbība ģimenē. Cietušajiem nodrošināta speciālā procesuālā aizsardzība pret vajāšanu un draudiem. Kriminālprocess par vardarbību ģimenē uzsākams arī bez cietušā iesnieguma.
Lai izskaustu vardarbību ģimenē, noteikti bargāki sodi par vardarbības noziegumiem un ieviesta kriminālatbildība par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku neatkarīgi no izdarītā kaitējuma smaguma, kā arī nodrošinot iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras cietušas no šiem noziegumiem. Palielināti sodi par personas novešanu līdz pašnāvībai.
Paplašināta vardarbības definīcija – attiecas arī uz bijušajiem laulātajiem un intīmo attiecību partneriem. Ieviesta kriminālatbildība par intīmu materiālu neatļautu izplatīšanu, tostarp par mākslīgā intelekta radītu viltotu materiālu izplatīšanu un draudiem tos publiskot.
Pagarināts noilguma termiņš no 20 uz 35 gadiem noziedzīgiem nodarījumiem varmākām, kas veikuši dzimumnoziegumus pret bērniem. Pagarināts noilguma termiņš noziegumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu, no 30 līdz 40 gadiem, dodot cietušajiem iespēju panākt taisnīgumu arī pēc ilgāka laika.
Ieviesta elektroniskā uzraudzība vardarbīgām personām augsta riska gadījumos.
Noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos.
Atbalsts investīciju videi
Latvijai juridisko personu caurspīdības jomā visaugstākais iespējamais MONEYVAL novērtējums.
Ieturējumu reforma, kuras mērķis veicināt legālu nodarbinātību un ēnu ekonomikas apkarošanu
Būvniecībā ieviests vienotais reģistrācijas pakalpojums – process no 32 dienām samazināts līdz ~6,5 dienām, kļūstot ātrāks un lētāks. Privātmāju reģistrācija - 2x lētāka, lieliem objektiem – būtisks izmaksu ietaupījums. Atsevišķos gadījumos nav nepieciešama būvju kadastrālā uzmērīšana, jo nepieciešamos datus iegūst no būvniecības informācijas sistēmas (BIS).
Atvieglota uzņēmējdarbības uzsākšana - vienkāršota pamatkapitāla apmaksas kārtība un samazināts Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaits. SIA reģistrācija tagad veicama 5minūtēs – sistēma automātiski sagatavo dokumentus, arī angļu valodā.
Pamatkapitālu var apmaksāt kriptovalūtā - esam vieni no pirmajiem Eiropā, kas veicina jaunu biznesa formu attīstību Latvijā. Vienkāršota komercķīlu reģistrācija un samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem.
Komercsabiedrību valdes locekļiem tāpat kā ikvienam darbiniekam paredzētas tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.
Atbalsts bērniem un ģimenēm
Pieņemts regulējums par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, ieviešot partnerības reģistrācijas regulējumu.
Bērniem draudzīgs tiesiskums — aizgādības vienošanās pie notāra bez tiesas iesaistes, mazinot bērna iesaisti garās un emocionāli smagās tiesvedībās. Pieejamas 5 apmaksātas mediācijas sesijas ģimenes strīdu risināšanā.
Palielināti valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi visiem bērniem; uzturlīdzekļi arī jauniešiem līdz 21 gadu vecumam, kuri studē ārzemēs. Paplašināti uzturlīdzekļu parādniekiem piemērojamie ierobežojumi, tostarp transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums.
Bērnu un jauniešu, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus vai administratīvos pārkāpumus, novirzīšana no tradicionālās sodu sistēmas uz alternatīvu, uzvedības cēloņu izpratnē balstītu pieeju.
Pilnveidotas vadlīnijas psihologu atzinumiem, uzlabota pieeja darbam ar bērniem ar uzvedības riskiem un virzīta “Bērnu un jauniešu drošās mājas” iniciatīva - audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, kas strādā ar jaunieša uzvedību. Ieviests pagaidu pakalpojums augsta riska bērniem, strādājot ar jaunieša uzvedības maiņu.
Tieslietu ministrijā izveidots Bērnu un jauniešu tiesību departaments.
Valsts pārvaldes un tiesu darba efektivizācija
Stiprināta tiesu pašnoteikšanās tiesnešu karjeras, organizatoriskās vadības un budžeta jautājumos, paredzot Tieslietu padomei lielāku lomu. Grozījumu likumā Par tiesu varu atbalstīti Ministru kabinetā un iesniegti izskatīšanai Saeimā. Tiesnešu palīgu reformas ietvaros tiks ieviesti tiesu juristi, paplašinot viņu funkcijas un uzlabojot atalgojumu.
Izstrādāts Tiesu darba nepārtrauktības plāns, kas paredz skaidrus rīcības algoritmus dažādos apdraudējuma scenārijos.
Juridiskās palīdzības administrācija pievienota Tiesu administrācijai, Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas integrēs Tieslietu ministrijā un Tiesu administrācijā, kā arī daļa tiks nodota pašai nozarei.
Vienkāršota valsts iestāžu cilvēkam labvēlīgu lēmumu paziņošana - iedzīvotājiem nav jāsaņem gari un sarežģīti juridiski dokumenti, bet vienkāršs un saprotams paziņojums.
Speciālo pensiju reforma tiesnešiem un prokuroriem, izdienas pensiju reforma IeVP darbiniekiem.
Tiesu pieejamība un efektivitāte
Ekonomisko lietu tiesas kompetences un kapacitātes stiprināšana, nodrošinot efektīvāku ekonomisko strīdu risināšanu.
Vienkāršota tiesu nodevu aprēķināšana un noteikts valsts nodevas maksimālā apmēra ierobežojums.
Pilnveidots šķīrējtiesu regulējums, paredzot ātrāku un elastīgāku strīdu izskatīšanu un atslogojot valsts tiesas.
Administratīvo pārkāpumu lietas apgabaltiesās sadale vienmērīgāka starp visām tiesām, lai cilvēki ātrāk saņemtu lēmumu. Administratīvā pārkāpuma procesā ieviesta iespēja automatizēti pieņemt lēmumus par sodu piemērošanu. Automatizēts parādu piedziņas process lietās, kurās parādnieks atzīst parādu, un tādējādi paātrināta parādu piedziņa tiesā.
Juridiskās palīdzības paplašināšana Satversmes tiesas procesā, būtiski tiks palielināts valsts kompensācijas cietušajiem maksimālais apmērs – līdz sešām minimālajām mēnešalgām.
Stiprināta mediju un aktīvistu aizsardzība pret stratēģiskām tiesvedībām.
Taisnīgāks risinājums īpašuma krāpšanas gadījumos noziegumā cietušajam labticīgajam ieguvējam - pircējam var atstāt īpašumu, ja tas reģistrēts publiskā reģistrā.
Jaunas iniciatīvas un sasniegumi
Uzvarēta lieta Satversmes tiesā par Rēzeknes novada pašvaldības atlaišanu.
Pabeigta mantojuma reforma – ieviests princips, ka mantinieki par parādiem atbild mantojuma apmērā.
Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Ieviesta kriminālatbildība par krāpšanu, uzdodoties par valsts amatpersonu, iestādes vai uzņēmuma darbinieku.
Kriminālatbildība par uzbrukumiem NMPD pienākumu izpildes laikā.
Atbalsts Ukrainai:
Tieslietu ministrija aktīvi virza Ukrainas tiesiskuma atjaunošanas darba kārtību gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī – Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un ANO.
2023. gada 11. septembrī Rīgā notika augsta līmeņa tieslietu ministru sanāksme, kur tika pieņemti Rīgas principi Ukrainas zaudējumu reģistra efektīvai darbībai un apņemšanās nodrošināt Krievijas nolaupīto bērnu atgriešanu.
Starptautisks tribunāls Krievijas kara noziegumiem — Latvijas iniciatīva.
Latvija sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu Ukrainas tiesām un ekspertīžu institūtiem, tostarp nododot aprīkojumu un nosūtot nacionālo ekspertu darbam Starptautiskajā krimināltiesā.
Latvija kopš 2023. gada Starptautiskās Krimināltiesas budžetā un Cietušo fondā kopumā iemaksājusi 200 000 EUR, bet 2025. Gadā ieguldījums Cietušo fondā palielināts līdz 150 000 EUR, īpaši novirzot to Ukrainas upuriem.
Latvija aktīvi iesaistās sankciju jautājumos, kas tiek skatīti Vispārējā tiesā un Eiropas Savienības tiesā.