Flickr
Trešdien, 26. augustā, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikās ar tiesnešiem, kuri specializējušies zemesgrāmatu lietās, lai pārrunātu Tieslietu ministrijas sākto zemesgrāmatu sistēmas turpmākās attīstības izvērtējumu un uzklausītu tiesnešu redzējumu par iespējamiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tiesneši rosināja izvērtēt vēl vienu iespējamo risinājumu, proti, daļu no pašreiz tiesnešu veiktajiem zemesgrāmatu uzdevumiem integrēt topošā tiesas jurista amata pienākumos. Tieslietu ministrija un tiesneši vienojās šo priekšlikumu turpmākajā izpētē vērtēt līdzās citiem iespējamiem zemesgrāmatu sistēmas attīstības modeļiem.
Zemesgrāmatu lietas joprojām veido būtisku tiesnešu darba daļu. Lai gan kopš 2019. gada zemesgrāmatu tiesneši ir pilnībā iekļauti vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesās un tiem paredzēts izskatīt arī citas lietu kategorijas, aptuveni 74 % viņu darba apjoma joprojām veido zemesgrāmatu lietas.
Tieslietu ministrija uzsver, ka zemesgrāmatu sistēmas attīstības iespēju izvērtēšana šobrīd ir izpētes stadijā un lēmums par zemesgrāmatu funkcijas nodošanu citam funkcijas īstenotājam nav pieņemts.
“Mums nav mērķa veikt reformu tikai pārmaiņu dēļ. Mērķis ir saprast, kā zemesgrāmatu sistēmu ilgtermiņā padarīt vēl drošāku, efektīvāku un ērtāku cilvēkiem, vienlaikus gudri izmantojot tiesu sistēmas profesionālos resursus. Šādu lēmumu nevar pieņemt kabinetā, neuzklausot tos, kuri ar šo sistēmu strādā ikdienā. Tāpēc man ir svarīgi, ka diskusijā piedalās paši tiesneši un piedāvā arī savus risinājumus. Šodien vienojāmies, ka tiesnešu piedāvāto variantu vērtēsim līdzās citiem iespējamiem modeļiem. Diskusija ir atvērta, un tikai pēc visu risinājumu, ieguvumu un risku izvērtēšanas varēsim runāt par tālāko virzību,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Nepieciešamību vērtēt zemesgrāmatu sistēmas turpmāko attīstību nosaka cilvēkresursu situācija tiesās. 2026. gada sākumā tiesās bija 68 tiesnešu amata vietas ar specializāciju zemesgrāmatu jautājumos, no kurām 13 bija vakantas, un faktiski zemesgrāmatu jautājumus izskatīja 55 tiesneši. Arī turpmākajos gados sagaidāma specializēto tiesnešu skaita samazināšanās. Līdzšinējie izvērtējumi liecina, ka, nemainot pašreizējo darba organizācijas modeli, nākotnē var rasties arvien lielākas grūtības zemesgrāmatu funkciju nodrošināt līdzšinējā apjomā.
Tieslietu ministrijas sākotnējā izpētē vērtēti vairāki zemesgrāmatu funkcijas turpmākās īstenošanas modeļi, tostarp atsevišķu funkciju nodošana valsts pārvaldes institūcijām, zvērinātiem notāriem, kā arī zemesgrāmatu lietās specializēto tiesnešu piedāvājums daļu pašreizējo pienākumu integrēt topošā tiesas jurista amatā. Turpmākajā izpētē šie risinājumi tiks salīdzināti, vērtējot to tiesisko drošību, izmaksas, pakalpojuma kvalitāti un ietekmi uz tiesu sistēmas darbu.