Ņemot vērā pieaugošos kiberapdraudējumus un pēdējo nedēļu notikumus Latvijā, kiberdrošība ir kļuvusi par stratēģisku vadības atbildību ikvienā valsts iestādē. Tā nedrīkst aprobežoties tikai ar tehniskiem risinājumiem vai IT speciālistu kompetenci. To uzsvēra tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, šodien tiekoties ar Tieslietu ministrijas padotības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem, CERT.LV un Satversmes aizsardzības biroja ekspertiem.
Sanāksmes mērķis bija pārrunāt aktuālos kiberdrošības riskus tieslietu nozarē, stiprināt iestāžu vadības izpratni par savu lomu risku pārvaldībā un vienoties par prioritārajiem pasākumiem nozares kiberdrošības noturības paaugstināšanai.
"Pēdējo nedēļu notikumi apliecina, ka kiberapdraudējumi nav teorētisks risks. Tie var tieši ietekmēt valsts pakalpojumu pieejamību, datu drošību, sabiedrības uzticēšanos un organizāciju spēju pildīt savas funkcijas. Tāpēc kiberdrošība ir vadības līmeņa jautājums. Vadītājam ir jāzina, kur ir organizācijas būtiskākās ievainojamības, kā tās tiek novērstas un vai iestāde ir gatava turpināt darbu arī incidenta gadījumā. Kiberdrošības mērķis nav tikai novērst uzbrukumus, bet arī nodrošināt, lai valsts pakalpojumi saglabātu pieejamību un iestādes spētu turpināt darbu arī sarežģītās situācijās. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai kiberdrošības pasākumi netiktu uztverti kā formāla atbilstības prasību izpilde, bet gan kā reāls instruments organizācijas noturības stiprināšanai," norāda tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Sanāksmes laikā CERT.LV eksperti iepazīstināja iestāžu vadītājus ar aktuālo apdraudējumu vidi tieslietu nozarē, identificētajām tendencēm un prioritārajiem pasākumiem kiberdrošības stiprināšanai. Tika pārrunāti biežākie uzbrukumu veidi, aktuālie riski, kā arī nepieciešamība nodrošināt savlaicīgu reaģēšanu uz konstatētajām ievainojamībām.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka Nacionālais kiberdrošības likums paredz organizāciju vadītāju atbildību par kiberdrošības risku pārvaldību, būtisko pakalpojumu noturības nodrošināšanu un atbilstošu drošības pasākumu ieviešanu. Kiberdrošības pārvaldība nav tikai tehnisks jautājums, bet gan neatņemama organizācijas vadības sastāvdaļa.
Īpaša uzmanība tika pievērsta drošības auditu, ievainojamību izvērtējumu un ielaušanās testu nozīmei. Sanāksmes dalībnieki tika aicināti šos pasākumus neuztvert kā vienreizēju atbilstības pārbaudi vai formālu normatīvo prasību izpildi. To galvenais mērķis ir savlaicīgi identificēt un novērst riskus, pārbaudīt drošības kontroļu efektivitāti un stiprināt organizācijas spēju pretoties mūsdienu kiberapdraudējumiem.
Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka kiberdrošība ir viens no priekšnoteikumiem drošai un nepārtrauktai valsts pakalpojumu sniegšanai. Tādēļ būtiska ir ne tikai tehnisko drošības risinājumu ieviešana, bet arī regulāra risku pārvaldība, vadības iesaiste un savlaicīga lēmumu pieņemšana par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Tieslietu ministrija turpinās regulāri uzraudzīt resora iestāžu kiberdrošības gatavību, sekot identificēto risku novēršanai un koordinēt pasākumus kopējās nozares noturības stiprināšanai. Vienlaikus tiks organizētas individuālas tikšanās ar iestādēm un CERT.LV ekspertiem, lai detalizētāk izvērtētu prioritāros riskus, plānotos uzlabojumus un nepieciešamos atbalsta pasākumus. Turpmāk tiks stiprināta arī sadarbība starp resora iestādēm, veicinot ekspertīzes apmaiņu, koplietošanas drošības risinājumu izmantošanu un koordinētu pieeju kiberdrošības risku pārvaldībai visā tieslietu nozarē.