Datums 8. novembris, 2024
Laiks9.30–16.00
Vieta Rīga, Elizabetes iela 55
i,ujm fgnm

2004. gadā notika lielākā Eiropas Savienības paplašināšanās kopš tās izveidošanas. Šīs paplašināšanās ietvaros arī Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, tādējādi atgriežoties Eiropas tiesību telpā. Šodien, 20 gadus vēlāk, varam atskatīties uz Latvijas ieguvumiem no Eiropas Savienības tiesību attīstības mijiedarbībā ar globālajiem procesiem. 

Šo 20 gadu laikā Eiropas Savienības tiesību sistēma ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Viena no šādām būtiskām pārmaiņām un vienlaikus sasniegumiem ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pieņemšana. Kopš Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pieņemšanas tā ir kļuvusi par vienu no centrālajiem Eiropas Savienības tiesību sistēmas elementiem. Līdztekus šajā laikā būtisku attīstību piedzīvoja Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, tostarp Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai sniedzot savu ieguldījumu pamattiesību aizsardzības īstenošanā. Šī attīstība demonstrē kā aizvien pieaugošie globālie izaicinājumi ietekmē pamattiesību aizsardzību, stimulējot meklēt nepieciešamo līdzsvaru.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļauto pamattiesību īstenošana nav tikai teorētiska, jo ar pamattiesību ievērošanu ikdienas dzīvē sastopas ikviens ES pilsonis. Eiropas Savienības Pamattiesību harta ietver tādas visām dalībvalstīm kopīgas vērtības kā vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana. Šīs vērtības to attīstības gaitā izveidoja horizontālo principu. Šodien šis princips ir klātesošs ikvienā Eiropas Savienības fondu atbalsta jomā, tādējādi sniedzot praktisku ieguvumu sabiedrībai. Īstenojot horizontālā principa mērķus, īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt dzimumu līdztiesību, piekļuves iespējas personām ar invaliditāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ziņā, veicināt pāreju no dzīves ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā uz dzīvi ģimenē un kopienā, kā arī veicināt iekļaušanu un nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.  Vienlaikus horizontālā principa īstenošanas gaitā dalībvalstis sastopas ar dažādiem izaicinājumiem, kuru risinājumus var palīdzēt rast dalībvalstu labās prakses piemēri. Tostarp dalībvalstu dažādā pieredze ļauj palūkoties uz horizontālā principa nākotnes perspektīvām.