Tieslietu ministrija izstrādājusi un Ministru kabinets atbalstījis tiesību aktu grozījumus, kas paredz stiprināt bāriņtiesu kapacitāti pamatfunkciju jautājumos, samazinot bāriņtiesu kompetenci tā saukto notariālo funkciju izpildē. Iztrādātais likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimā. 

Izmaiņu mērķis: efektivizēt bērnu tiesību aizsardzību, stiprinot bāriņtiesas to pamata funkciju izpildē.

Kas ir bāriņtiesa?

Bāriņtiesai ir uzticēta valsts funkcija ļoti sensitīvā tiesību aizsardzības jomā – bērnu tiesību un interešu aizsardzībā. Bāriņtiesa ir krīzes situāciju risināšanas iestāde, kuras prioritārā funkcija ir nodrošināt bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību.

Plānotās izmaiņas ļaus bāriņtiesām strādāt tikai ar jautājumiem, kas skar bērnu vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību nodrošināšanu. Izmaiņas paredz atteikties no tādām līdz šim bāriņtiesu veiktām darbībām kā darījumu sastādīšana, parakstu uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai apliecināšana, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u.c,  71,2 % bāriņtiesu atbalsta reformu, kas paredz svītrot no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kurām nav sociāla rakstura. 

Bāriņtiesas arī turpmāk:

  • Apliecina iedzīvotāju pilnvaras, piemēram, pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai.
  • Apliecina paraksta īstumu uz dokumentiem, piemēramlai bērns izbrauktu no valsts
  • Apliecina dokumenta atvasinājumu pareizību.

Problēmsituācijas piemēri:

  • Tiek apdraudēta bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu prioritāra aizstāvība, ja viens no trim bāriņtiesas locekļiem veic tikai notariālās darbības.
  • Tiek apdraudēta bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu prioritāra aizstāvība, ja pašvaldībā ar 2471 iedzīvotāju bāriņtiesa gadā veic 743 notariālās darbības.

Reformas ieguvumi:

  • Uzlabosies bērnu tiesību aizsardzība.
  • Ietaupīsies laiks, ko var veltīt katram, kurš nonācis bāriņtiesas redzeslokā..
  • Nodokļu maksātāju resursi bāriņtiesām tiks izmantoti atbilstoši mērķim, nevis maksātspējīgiem klientiem, kuri veic nekustamo īpašumu darījumus.
  • Mazāk aizsargātām sabiedrības grupām būs iespējami notāru izmaksu atvieglojumi.
  • Notāru pakalpojumi būs pieejami vairākos formātos un veidos, kas palielinās to pieejamību.
  • Mazināsies iespējamie ēnu ekonomikas riski darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.
  • Aizdomīgus darījumus notāri spēs pamanīt laikus, jo viņiem ir atbilstoša juridiskā izglītība.
  • Novērsīs riskus negatīvam "Moneyvalvērtējumam (jo bāriņtiesas nav legalizācijas novēršanas sistēmas subjekti, bet notāri ir).

 

Latvijā, tāpat kā citās pasaules valstīs, publiskā apliecinājuma iestāde ir zvērināts notārs.

 

Zvērināti notāri:

  • Ir tiesu sistēmai piederīgas valsts amatpersonas, kurām ir izvirzītas paaugstinātas prasības.
  • Ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem.
  • Ir atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību izpildi. Bāriņtiesā nav uzraudzības un kontroles institūcijas, tās nav ieviesušas iekšējās kontroles sistēmas, neveic apmācības par šo jomu.
  • Arī mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, publiskā apliecinājuma iestāde ir zvērināts notārs.

Iedzīvotāji pie zvērināta notāra var:

  • Apliecināt darījumu.
  • Apliecināt līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali.
  • Ierakstīt privātos testamentus testamentu grāmatā un nodot tos glabāšānā, nodot testamentu atsaukumus.
  • Iesniegt paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu.
  • Apliecināt parakstus uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai.
  • Sagatavot dokumentu projektus.
  • Saņemt palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā.

Latvijas teritorijā praktizē 113 zvērināti notāri.