Piemērojamais likums līgumsaistībām un ārpuslīgumiskām saistībām 01.01.2018


Kad puses vēlas atrisināt strīdu, kurā lietas faktiskie apstākļi, kuriem ir tiesiska nozīme lietā, satur kādu ārvalsts elementu, pamatoti rodas jautājums ne vien par to, kuras valsts kompetencē šo strīdu skatīt, bet arī kuras valsts likumi konkrētās attiecības regulē. Ja puses vai to attiecības ir cieši saistītas ar citu valsti, tiesas valsts likuma automātiska piemērošana varētu nonākt pretrunā privāttiesiskajam taisnīgumam. Lai šādu risku mazinātu, pēc tam, kad kādas valsts tiesas piekritība jeb jurisdikcija ir noskaidrota, tālāk būtiski ir atrisināt jautājumu par piemērojamo likumu.

To, kādas valsts likumi piemērojami konkrētajai tiesiskajai attiecībai, nosaka kolīziju normas. Katra kolīziju norma satur piesaistes faktoru, piemēram, līgumattiecībās tā var būt līguma izpildes vieta, ārpuslīgumiskās saistībās – kaitējuma rašanās vieta, laulības šķiršanas lietās – laulāto pēdējā kopīgā dzīves vieta. Atkarībā no katras lietas faktiskajiem apstākļiem, piesaistes faktori norāda uz ar lietas dalībniekiem vai to tiesiskajām attiecībām visciešāk saistīto un tāpēc arī piemērojamo likumu.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paredzamību, kolīziju normas ir ieviestas daudzos pārnacionālos tiesību aktos. Eiropas Savienībā atsevišķās jomās pastāv vienots kolīzijtiesiskais regulējums un piemērojamais likums tiek meklēts ar šo pārnacionālo tiesību aktu palīdzību.

Arī nacionālo tiesību akti var saturēt kolīziju normas, tomēr, ar katra pārnacionāla starptautisko privāttiesību akta spēkā stāšanos, nacionālo kolīziju normu piemērošana tiek ierobežota. Latvijā, piemēram, kolīziju normas attiecībā uz saistību tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līgumsaistībām, galvenokārt tiek regulētas Civillikuma Ievada daļā, taču Eiropas Savienības regulu noteikumi pār tām prevalē. Rezultātā ar nacionālo kolīziju normu palīdzību tiek risināti vien atsevišķi, starptautiskā līmenī neregulēti jautājumi, piemēram, personas statuss, domicila jēdziens.

Eiropas savienības regulējums

Eiropas Savienības līmenī Latvijai saistošas regulas nosaka piemērojamo likumu:

Minētās regulas neparedz noteikumus konkrētā strīda izšķiršanai. Šo regulu uzdevums ir norādīt uz ārvalsts likumu, kurš ir visciešāk saistīts ar konkrēto lietu. Risinājumu strīdā iesaistītajām personām konkrētajā jautājumā sniegs tas likums, uz kuru minētie akti būs norādījuši.

Starptautiskais regulējums

Starptautiskā līmenī darbojas konvencijas, kuras satur materiāltiesiku starptautisko regulējumu. Piemēram, kopš 1997. gada Latvija ir pievienojusies 1980. gada ANO Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem, tādējādi padarot šo konvenciju par nacionālās tiesības sistēmas daļu un starptautisku preču pirkumu un pārveduma līgumiem piemērojamu likumu, kas sniedz risinājumu strīdam pēc būtības.

Tāpat Latvijai ir saistoši 6 starptautiskie tiesiskās palīdzības līgumi, kas noslēgti ar tām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstīs. Līgumu teksti pieejami šeit:
1) 1993. gada 3. februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
2) 1995. gada 23. maija Līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
3) 1994. gada 21. februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
4) 1996. gada 23. maija Līgums starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
5) 1997. gada 10. aprīļa Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
6) 1993. gada 14. aprīļa Līgums starp Moldovas Republiku un Latvijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās.

Šie līgumi regulē ne vien jurisdikcijas un spriedumu atzīšanas noteikumus civillietās un komerclietās, bet arī to, pēc kuras valsts likumiem, piemēram, apspriežama darījuma forma. Tostarp noteikts kuras valsts likumi piemērojami, nosakot ārpuslīgumisku saistību gadījumos radušos kaitējumu atlīdzināšanu.

Attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm gan līgumiskām, gan ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamo likumu nosaka Eiropas Savienības regulējums. Tāpēc tie tiesiskās palīdzības līgumu noteikumi, kas Latvijai ir noslēgti ar tagadējām Eiropas Savienības dalībvalstīm (1994.gada 23.februāra Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumā par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un krimināllietās un 1992.gada 11.novembra Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku), ir piemērojami tikai tiktāl, ciktāl to pieļauj attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti vai ciktāl attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti attiecīgo jautājumu neregulē.”

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.