- garantijas attiecībā uz tiesnešu pārcelšanu bez viņu piekrišanas;
- tiesnešu atlaišana;
- tiesā ienākošo lietu sadale;
- tiesnešu atstatīšana un noraidīšana;
- draudi tiesnešu neatkarībai.
Publicēts: 19.03.2014.
2014.gada martā Eiropas Komisija (EK) publiskojusi ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES). Ziņojums „Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (The 2014 EU Justice Scoreboard) ir otrais izdevums pēc kārtas, un tajā analizēts ES dalībvalstu panāktais progress dažādos ar tiesu sistēmas efektivitāti saistītos jautājumos.
Ziņojums balstīts uz 2012.gada datiem, tāpēc tas pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju un dalībvalstu, arī Latvijas, pēdējo tiesu reformu rezultātus. Dokumentā arī uzsvērts, ka nav bijuši pieejami objektīvi un salīdzināmi dati par tiesu sistēmu efektivitāti par visām dalībvalstīm un visos jautājumos.
Situācija tieslietu jomā dalībvalstīs salīdzināta trīs jomās - tiesu sistēmas efektivitāte, tiesu sistēmu kvalitāte un tiesu varas neatkarība.
Sadaļā „Tiesu sistēmas efektivitāte” pieejams pārskats par tiesvedības ilgumu dalībvalstīs. Ieņemot 11.-13.vietu, Latvija stabili ierindojas ES dalībvalstu reitinga vidusdaļā dažādu kategoriju un sarežģītības lietu izskatīšanā. Salīdzinoši augstākas pozīcijas ieņēmušas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Vispārējā vērtējumā par lietu (izņemot krimināllietas) izskatīšanas ilgumu Lietuva ierindota 2.vietā, Igaunija - 3.vietā. Civillietu izskatīšanā Lietuva ir pirmā, savukārt Igaunija ir pirmā administratīvo lietu izskatīšanā.
Latvija ieņem 11.vietu arī attiecībā uz maksātnespējas procesu ilgumu, savukārt Lietuva - 14.vietu, bet Igaunija – 21.vietu.
Ziņojumā minētas valstis, kurās ir visgarākie lietu skatīšanas termiņi: Portugāle, Malta, Grieķija, Kipra un Itālija. Visīsākie lietu izskatīšanas termiņi ir Dānijā - vienas lietas izskatīšana vidēji aizņem 15 dienas; Latvijā - 180 dienas, bet Portugālē – 810 dienas.
EK izpētījusi, ka Latvijā tiek izskatīts vairāk lietu, nekā saņemts, tādējādi likvidējot lietu uzkrājumu. To apliecina caurlaides spējas koeficients lietu izskatīšanā (clearance rate), kas Latvijā pārsniedz 100%.
Savukārt, vērtējot izskatīšanā esošo lietu daudzumu uz 100 iedzīvotājiem, Latvija ar vidēji 1,8 lietām ierindota 5.vietā uzreiz aiz Zviedrijas, Lietuvas, Beļģijas un Nīderlandes. Visaktīvāk cilvēki tiesājas Eiropas dienvidu valstīs – Portugālē (15,7 lietas), Slovēnijā (14,1 lietas), kurām tālāk seko Horvātija, Itālija un Grieķija. Ziņojumā gan nav plašāk atspoguļots, cik daudz šos rādītājus varētu ietekmēt neizskatīto lietu uzkrājums katrā valstī. Tāpat arī nav pilnīgas informācijas par to, vai tiesvedības lietu daudzumam ir kāda saistība ar uzticamību tiesām, lietu izskatīšanas termiņiem un citiem faktoriem.
Sadaļā „Tiesu sistēmu kvalitāte” EK atzinīgi novērtējusi Latvijas rīcību dažādu elektronisku rīku ieviešanā tiesvedības procesos.
Tiesu vajadzībām uz vienu iedzīvotāju Latvijā tērē 21 eiro, tāpēc mūsu valsts un arī Igaunija un Lietuva ierindota vienā no pēdējām vietām (pirms Rumānijas un Bulgārijas) sarakstā par tiesām piešķirto budžeta līdzekļu apmēru. Visvairāk līdzekļus tiesu vajadzībām tērē Luksemburga (148 EUR), Vācija (105 EUR) un Slovākija (80 EUR).
Savukārt tiesnešu skaita ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar 21 tiesnesi Latvija ierindota saraksta augšgalā – 12.vietā. Kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ierindotas attiecīgi 8.vietā (25 tiesneši) un 15.vietā (18 tiesneši). Visvairāk tiesnešu ir Slovākijā un Ungārijā (attiecīgi 48 un 46), bet vismazāk Īrijā un Dānijā – (attiecīgi 4 un 8).
Ziņojumā analizēta arī juridiskās palīdzības pieejamība un kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju daudzums valstī. Baltijas valstīs šis rādītājs atzīts par vienu no zemākajiem ES. Savukārt tiesiskums kā prioritārā jomā atzīmēts divpadsmit valstīm, arī Latvijai.
Tieslietu ministre Baiba Broka atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ziņojumā ietverto analīzi un uzsver: „EK ziņojums skaidri parāda trīs lietas. Pirmā – lai gan dažkārt liekas, ka pie mums ir vissliktākās tiesas Eiropā, pētījums apliecina, ka tā nav. Otrs – Latvija ir uz pareizā ceļa, īstenojot jau pieteiktās reformas tieslietu jomā un strādājot pie to problēmu apzināšanas, kas kavē nodrošināt tiesu pieejamību, paātrināt lietu izskatīšanu un celt tiesnešu kvalifikāciju, tādējādi palielinot sabiedrības uzticību tiesām. Treškārt, ziņojumā piešķirtais zemais vērtējums alternatīvu strīdu risināšanas metožu izmantošanā vēlreiz apliecina – Mediācijas likums un likums par šķīrējtiesām jāpieņem un iespējami ātri jāievieš praktiskajā darbībā”.
Kopumā no visām dalībvalstīm visaugstāko vērtējumu saņēmusi Somija, Igaunija ierindojusies 9.vietā, Latvija – 17.vietā, Lietuva – 21.vietā, bet sarakstu noslēdz Slovākija, kas ieņem 28.vietu.
Papildu informācija:
Tiesu neatkarības pētīšanā ņemtas vērā piecas pazīmes: