Informācija presei Jaunumi
edgv

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un deklarēšanas sistēmas lietošanas kārtība.

Lai nodrošinātu iesaistīto pušu gaidām un vajadzībām atbilstoša normatīvā un tehniskā risinājuma izstrādi, kas sniedz atbildes uz pašlaik identificētajiem neskaidrajiem jautājumiem, šī gada 27. aprīlī notika Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un Valsts kanceleju organizētā darbnīca “Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošana – ko un kā ietvert sistēmās?”. 

Darbnīcas ietvaros valsts pārvaldes un politisko partiju pārstāvji un eksperti no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Uzņēmumu reģistra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Sabiedrības par atklātību “Delna”  diskutēja par  tādiem interešu pārstāvības jautājumiem kā: Kāda veida aktivitātes tiks definētas kā lobijs/lobēšana? Kādi dati ir iekļaujami sistēmā un kāds būs to pielietojums? Kā tiks organizēts ikdienas darbs valsts pārvaldes iestādēs, lai noskaidrotu un publicētu ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm? 

Darbnīcas noslēgumā secināts: 

  • Interešu pārstāvība var notikt dažādās formās - no dalības sanāksmē, viedokļa sniegšanas rakstiski un tikšanās ar amatpersonu iestādē līdz sociālajām saiknēm, privātām sarunām kādā pieņemšanā, sarakstēm lietotņu grupās u.c.; 
  • Svarīgi definēt interešu pārstāvības aktivitātes raksturojošas pazīmes, kas varētu būt, piemēram, nolūks ietekmēt lēmumu, definēta interešu pārstāvja interese/vēlamais rezultāts, publiskās varas pārstāvja spēja objektīvi ietekmēt lēmumu, pamatā kontaktu iniciē interešu pārstāvis, papildu darbība/kontakts citkārt publiskā lēmumu pieņemšanas procesā, kas citiem nav zināma, un citas pazīmes; 
  • Galvenās interešu pārstāvju grupas ir - uzņēmējdarbības vides pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vai citas sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv konkrētu klientu intereses; 
  • Interešu pārstāvju reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma jāveido atbilstoši tās lietotājiem, kas var būt gan iedzīvotāji, gan žurnālisti un pētnieki, gan publiskās varas pārstāvji un interešu pārstāvji, kas veiks reģistrācijas darbības; 
  • Jāveido iespējami vienkāršs un pārskatāms reģistrs un deklarēšanas sistēma, kur būtu ērts meklētājs un iespēja atlasīt datus; 
  • Reģistrs un deklarēšanas sistēma veidojama tā, lai veicinātu izpratni par sabiedrības interesēm un vajadzībām. Tāpat deklarēšanas sistēmā esošajai informācijai būtu jākalpo publisko iestāžu vadītājiem  parādot, kas interesē iedzīvotājus un interešu pārstāvjus un ļaujot izdarīt secinājumus par interešu pārstāvību iestādē; 
  • Arī interešu pārstāvji sagaida  ieguvumus no reģistra un deklarēšanas sistēmas - kvantitatīvie dati, iespēja atrast sadarbības partnerus, uzkrāt datus par sevi; 
  • Tika pārrunāti riski, piemēram, nespēja identificēt, vai konkrētā saziņa būtu deklarējama, piemēram, kas būtu jādeklarē Saeimas vai pašvaldību deputātiem jautājumā par vēlētāju saziņu ar tiem un pašu veiktajām interešu pārstāvības aktivitātēm; 
  • Papildu reģistram var veidot mobilo lietotni, kā arī deklarēšanas sistēmā var integrēt notifikāciju, lūdzot interešu pārstāvim precizēt par viņu ievadītās ziņas. 

Tieslietu ministrija kopā ar sadarbības partneriem turpina darbu pie Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes, lai jau tuvākajā laikā plašākai apspriešanai piedāvātu pirmos projektus. 

Foto no darbnīcas: