Informācija presei
Šonedēļ Briselē, Beļģijā, norisinās kārtējā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā viens no galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem bija daudzgadu programmas projekts „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs, zināms arī kā „Stokholmas programma”. Ministri tāpat apsprieda likumdošanas iniciatīvas par kriminālprocesa nodošanu, par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu. Vēl tika izskatīts priekšlikums Padomes lēmuma projektam, ar kuru tiks dots pilnvarojums parakstīt savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu starp Japānu un Eiropas Savienību, kā arī turpinājās diskusijas par e-tiesiskuma jautājumiem. Stokholmas programma būs galvenais politikas plānošanas dokuments tieslietu un iekšlietu jomā ES nākamajiem pieciem gadiem. Lai gan Stokholmas programmas sagatavošana tika uzsākta jau Čehijas prezidentūras laikā, Stokholmas programmas pieņemšana ir galvenā Zviedrijas Prezidentūras prioritāte tieslietu un iekšlietu jomā. Latvija atzinīgi novērtē Zviedrijas Prezidentūras sagatavoto Stokholmas programmas projektu un lielā mērā atbalsta tajā norādītos turpmāk veicamos pasākumus tieslietu jomā. Latvija ir pārliecināta, ka programmā paredzētie pasākumi tieslietu jomā aptver visas jomas aktualitātes, kā arī paredz inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu un atvieglotu ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, dzīvot un strādāt ES. Likumdošanas iniciatīvas par kriminālprocesa nodošanu mērķis ir efektīvāk noteikt kriminālprocesa veikšanas vietu un palielināt pārskatāmību un objektivitāti veidā, kā tiek izvēlēta kriminālprocesa veikšanas vieta, lai lemtu par kriminālprocesa nodošanu. Padome apsprieda paveikto Zviedrijas prezidentūras laikā attiecībā uz iniciatīvām seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanā, cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā un attiecībā uz E – tiesiskuma iniciatīvu. Seksuālā vardarbība pret bērniem un bērnu seksuālā izmantošana ir sevišķi smagi noziegumi, jo tie ir vērsti pret bērniem, kuriem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un aprūpi. Latvija kopumā konsekventi ir atbalstījusi instrumenta izstrādi ES līmenī nolūkā apkarot seksuālo vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, jo ir saskatījusi pievienoto vērtību dalībvalstu saskaņotai rīcībai šajā jautājumā. Zināms progress instrumenta izstrādē ir panākts arī Zviedrijas prezidentūras periodā. Tāpat Zviedrijas prezidentūras laikā tika panākts būtisks progress instrumenta izstrādē cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā. Jau pagājušajā, 2009. gada 23. oktobra Padomes sanāksmē, dalībvalstis apstiprināja vispārējo pieeju attiecībā uz instrumentu un vienošanos par visiem atklātajiem jautājumiem instrumenta kontekstā. Tomēr instrumenta pieņemšana šobrīd nav iespējama, ņemot vērā to, ka vairākas dalībvalstis saglabā parlamentārās izpētes atrunas attiecībā uz instrumentu. Savukārt nolīgums starp ES un Japānu veidos pamatu savstarpējai tiesiskai palīdzībai krimināllietās. Ņemot vērā, ka starp Latviju un Japānu nav noslēgts neviens instruments tiesiskās palīdzības jautājumos, un šobrīd tiesiskā palīdzība tiek balstīta uz abpusējības principu, Latvija visnotaļ pozitīvi vērtē nolīguma noslēgšanu no ES puses. Diskusiju laikā Padomē Latvija konsekventi ir atbalstījusi diskusiju virzienu attiecībā uz līguma redakcionālo risinājumu, jo līguma saturs saskan ar ES tiesiskās sadarbības pamatprincipiem. Zviedrijas prezidentūras laikā E-tiesiskuma kontekstā uzmanība tika vērsta tādām aktivitātēm kā gatavošanās Eiropas E-tiesiskuma Portāla (turpmāk – Portāls) atklāšanai 2009. gada beigās, Portāla saturiskā aptvēruma plānošana pēc tā atklāšanas, piekļuves veicināšana judikatūrai, E-tiesiskuma jomas jēdzienu skaidrojošās vārdnīcas izveide, informācijas apkopošana par videokonferenču tehniskajiem līdzekļiem dalībvalstīs, kā arī bukleta un rokasgrāmatas izdošana par videokonferenču izmantošanu, darbs pie elektronisku Eiropas procedūru ieviešanas (Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, Eiropas maza apmēra prasības), elektronisku reģistru sasaistīšanas u.c. jautājumiem. Tieslietu un iekšlietu ministru padome Briselē norisinājās no 30. novembra līdz 1. decembrim. Tajā piedalījās arī Latvijas tieslietu ministrs Mareks Segliņš.