Lai labāk aizsargātu Latvijas dabu un cilvēku veselību, Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, kurus šodien pieņēma Ministru kabinets. Grozījumi paredz pārņemt Eiropas Savienības jauno Direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Jaunā ES Direktīva paredz stingrākus noteikumus un sodus par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, jo šādi pārkāpumi arvien biežāk rada nopietnu kaitējumu un nereti skar vairākas valstis vienlaikus.
Krimināllikums tiks papildināts ar vairākām jaunām normām. Piemēram, pārkāpumi, kas saistīti ar kuģu apstrādi, iekārtu nelikumīgu ekspluatāciju, aizliegtu izejvielu vai izstrādājumu laišanu tirgū, nelikumīgām darbībām ar invazīvajām sugām, darbībām, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējuma.
Tāpat direktīva ievieš jaunas pazīmes, pēc kurām noteikt, vai nodarījums ir būtisks, radījis neatgriezenisku kaitējumu vai smagas sekas. Līdz ar to arī atbildības regulējums par vides noziegumiem tiks veidots pakāpeniski, paredzot atbildību par būtisku kaitējumu līdz pat neatgriezeniskam kaitējumam un smagām sekām
Lai novērstu nepamatotas bažas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, likumā tiks skaidri noteikts, kad persona nav saucama pie kriminālatbildības. Tas attieksies, piemēram, uz situācijām, kad invazīva suga nonāk īpašumā neapzināti, kā arī gadījumiem, kad saimnieciskās darbības laikā netīši tiek bojātas dabas vērtības, piemēram, mežsaimniecībā.
Tāpat ir izstrādāts jauns pants Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtības likumā, kas īpaši attieksies uz vides jomu. Tā mērķis ir palīdzēt ekspertiem objektīvi izvērtēt, vai konkrētās darbības nodarījušas būtisku kaitējumu videi. Katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc tas būs jāvērtē ekspertiem individuāli, taču būs skaidri kritēriji, kas jāņem vērā.