Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre
2026. gada valsts budžeta pieņemšana ar rekordlielu ieguldījumu aizsardzībā skaidri parāda valsts apņēmību sargāt mūsu valsts un iedzīvotāju drošību. Paralēli aizsardzības spēju stiprināšanai ir būtiski stiprināt arī uzņēmējdarbības muskuļus — vienkāršojot procesus, mazinot birokrātiju un atbalstot tos, kuri veido valsts ekonomisko aktivitāti. Tāpēc īpaši nozīmīgi, ka divas no Ministru prezidentes Evikas Siliņas Tieslietu ministrijai izvirzītajām prioritātēm 2025. gadam – investīciju vides uzlabošana un birokrātijas mazināšana – ir pārtapušas jau ļoti konkrētos rezultātos. Jaunu uzņēmumu un būvju reģistrācijas procesi ir kļuvuši krietni vienkāršāki, bet tiesas — pieejamākas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, radot drošāku un dinamiskāku vidi Latvijas ekonomikas izaugsmei. Iepazīstināšu ar trīs svarīgākajiem padarītajiem darbiem.
Pieteikties SIA reģistrācijai var 5 minūtēs
Ja agrāk uzņēmuma reģistrācija bija laikietilpīgs process, kas nereti atturēja uzsākt jaunu biznesu, tad tagad tas ir kļuvis par ātru un ērtu soli ceļā uz savu ideju īstenošanu. Uzņēmumu reģistrs ir ieviesis jaunu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un mazkapitāla SIA reģistrācijas pakalpojumu, kur pietiek tikai ar piecām minūtēm, lai aizpildītu pieteikumu. Tālāk sistēma automātiski sagatavo visus nepieciešamos dokumentus – pieteikumu, lēmumu par dibināšanu, statūtus un dalībnieku reģistra nodalījumu. Turklāt šis pakalpojums jau šobrīd pieejams arī angļu valodā, domājot par starptautisko investoru piesaisti. Tāpat vēl viens nozīmīgs jaunums – pamatkapitālu tagad ir iespējams apmaksāt arī kriptovalūtās.
Es ceru, ka vienkāršotais process iedrošinās daudzus noticēt savām spējām, izmēģināt roku uzņēmējdarbībā un pārvērst labas ieceres veiksmīgos stāstos, kas stiprina mūsu valsts ekonomiku. Mēs turpināsim meklēt jaunas iespējas, kā padarīt Latviju īpaši pievilcīgu jaunuzņēmumiem un jaunām, modernām biznesa formām.
Būvju reģistrācija – vienkāršāk, ātrāk, lētāk
Katra diena, kad ēka ir gatava uzņemt jaunos iemītniekus, bet gaida savu rindu nodošanai ekspluatācijā, izmaksā nesamērīgi dārgi mūsu iedzīvotājiem un ekonomikai, tādēļ svarīgs fokuss manā kā tieslietu ministres darbā ir bijis investīciju piesaiste un birokrātijas mazināšana būvniecības jomā.
Esmu patiesi lepna, ka 2026. gada 6. janvārī darbu sāka vienotais būves reģistrācijas pakalpojums. Īpašniekam vairs nav jāvēršas trīs dažādās iestādēs (būvvaldē, Valsts zemes dienestā un Zemesgrāmatā) ar iesniegumiem, bet pietiek ar vienu iesniegumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Pārējās reģistrācijas darbības secīgi nodrošinās atbildīgās iestādes automātiski.
Kā liecina Valsts zemes dienesta aprēķini, privātmājas reģistrācija turpmāk izmaksās divas reizes mazāk nekā līdz šim, savukārt lieliem objektiem ietaupījums sasniegs vairākus tūkstošus eiro. Piemēram, 250 m² privātmājas reģistrācija, kas iepriekš izmaksāja 992 eiro un prasīja 25 dienas, turpmāk maksās 394 eiro un pakalpojums tiek izpildīts 10 dienās.
Tiesa pieejamāka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
Agrāk nodeva tika aprēķināta procentuāli no prasības summas, kas nozīmēja – jo prasība par lielāku summu, jo augstāka valsts nodeva. Tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bieži bija šķērslis, lai risinātu strīdus un aizstāvētu savas tiesības tiesā. 2025. gada pirmajā pusē stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas Civilprocesa likumā, kas paredz ne tikai skaidrus un saprotamus nodevu noteikšanas principus, bet arī valsts nodevas maksimālā apmēra ierobežojumu. Tagad tiesvedības nodeva vairs netiek noteikta procentuālā izteiksmē, bet gan konkrētā naudas apmērā. Ar grozījumiem ieviests valsts nodevas apmēra samazinājums mantiskās prasībās līdz 7500 eiro.
Ieskatam pāris uzskatāmi piemēri: par prasību par zaudējumu atlīdzību 1500 eiro apmērā pirms grozījumiem nodeva bija 225 eiro, tagad – 150 eiro, ja prasības summa ir 5000 eiro, valsts nodeva sarūk no 434,64 līdz 300 eiro. Tas ir reāls atspaids uzņēmējiem, kas līdz šim tiesu nereti uzlūkoja kā “lielo spēlētāju” instrumentu, kam ir plašākas finanšu iespējas vērsties tiesā. Vienlīdzīgāka pieeja tiesām nozīmē arī godīgāku konkurenci. Vienkāršāks nodevu aprēķins arī tiesām ļauj strādāt efektīvāk, veicinot ātrāku lietu izskatīšanu, kas ir īpaši svarīgi, ja biznesa procesi ir “iesaldēti”.
#MazināmBirokrātiju valsts pārvaldē – darbs turpinās
Birokrātijas mazināšana nav vienreizējs pasākums, bet gan ilgtermiņa apņemšanās veidot modernu, uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem draudzīgu valsts pārvaldi. Par valsts mērķtiecīgu pieeju šim procesam liecina arī Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas izveide, kuru vada bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Mūsu kopīgais mērķis valsts pārvaldē ir panākt, lai Latvijā būtu mazākais birokrātiskais slogs Baltijā un Eiropā, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un stiprinot valsts ekonomisko konkurētspēju.
Tieslietu ministrija arī turpmāk mērķtiecīgi strādās pie procesu vienkāršošanas, digitalizācijas un valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanas. Mūsu prioritāte ir nodrošināt taustāmus rezultātus praksē — lai ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs ikdienā izjustu, ka valsts pakalpojumi kļūst ātrāki, saprotamāki un ērtāki. Tieši šādi tiek stiprināta Latvijas konkurētspēja un investīciju vide, tādējādi arī mūsu valsts drošība.