Aizvadītajos gados Eiropā strauji izplatās invazīvie augi un dzīvnieki, kas apdraud vietējās sugas un nodara būtisku kaitējumu dabai. Tā kā šo sugu izplatība var radīt nopietnas sekas videi un sabiedrības veselībai, ir svarīgi zināt, kādos gadījumos par to audzēšanu visā Eiropā piemēro un nepiemēro kriminālatbildību.
Kriminālatbildību nepiemēro, ja:
- invazīvās sugas audzētas nelielā daudzumā,
- videi nav nodarīts būtisks kaitējums,
- persona ir rīkojusies atbildīgi, piemēram, centusies ierobežot šo sugu izplatīšanos.
Kriminālatbildību piemēro, ja:
- invazīvās sugas tiek audzētas apzināti vai lielā apjomā,
- šīs darbības rezultātā ir radīts būtisks kaitējums videi.
Būtisks kaitējums videi ir:
- nodarīts finansiāls zaudējums no 5 līdz 10 minimālo mēnešalgu apmērā (no 3900 līdz 7800 eiro),
- tiek apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība,
- nopietns kaitējums gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei,
- kaitējums jūras videi vai virszemes ūdeņu ekoloģijai,
- kaitējums ekosistēmām, dzīvotnēm, dzīvniekiem vai augiem.
Svarīgi: Būtiska kaitējuma esamību katrā situācijā eksperti vērtē individuāli!
Piemēri:
|
Ja cilvēks savā dārzā iestāda tikai dažus Kanādas zeltslotiņas stādus, tas parasti nerada būtisku kaitējumu videi. Šis augs gan var ļoti ātri izplatīties un aizņemt lielas platības, taču neliels daudzums, kas tiek kontrolēts un neizplatās ārpus dārza, nav pamats kriminālatbildībai. Taču kriminālatbildība var iestāties, ja kāds apzināti audzē Kanādas zeltslotiņu lielā apjomā, piemēram, speciāli ierīko dārzu vai ļauj tai nekontrolēti pārņemt lielas teritorijas, un tas bojā pļavas, izspiež vietējos augus un nodara būtisku kaitējumu videi. |
|
Ja persona savā īpašumā apzināti iestāda dažus Sosnovska latvāņa stādus un tos stingri kontrolē, kriminālatbildība neiestājas automātiski. Tomēr jāņem vērā, ka latvānis ir īpaši bīstams — tā sula var radīt smagus, dziļus ādas apdegumus, un augs ļoti strauji izplatās, pārņemot pļavas un izspiežot citus augus. Katrs latvāņa augs pats par sevi ir potenciāls apdraudējums cilvēka veselībai un pat dzīvībai. Īpaši bīstamas ir situācijas, kur augu var nepamanīt bērns vai dzīvnieks, kas, pieskaroties, var gūt smagus ķīmiska rakstura apdegumus. Kriminālatbildība var tikt piemērota gadījumos, kad cilvēks apzināti audzē latvāņus lielā apjomā un neveic to savlaicīgu ierobežošanu, ļaujot tiem nekontrolēti izplatīties apkārtējā vidē un nodarīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai. Šādās situācijās tiek vērtēts ne tikai tas, cik daudz latvāņu ir audzēts, bet arī tas, vai persona ir rīkojusies atbildīgi: vai veikti ierobežošanas pasākumi, vai ir novērsta augu izplatība un vai radies reāls apdraudējums cilvēkiem, dzīvniekiem vai dabai. |
Kāpēc veikti grozījumi likumā?
Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par vides aizsardzību krimināltiesību jomā, ņemot vērā arī strauji pieaugošo invazīvo sugu izplatību visā Eiropā.
Pie grozījumu izstrādes strādāja: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Latvijas Republikas prokuratūru, Valsts vides dienestu, Valsts kanceleju un Valsts policiju.
Vairāk informācijas par invazīvajām sugām pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.