Pirmās 100 dienas valdības darbā tradicionāli ir atskaites punkts, lai novērtētu paveikto un iezīmētu turpmākos darbus. Tieslietu ministra Edvarda Smiltēna darbā šajā laikā uzmanības centrā bijusi Latvijas drošības stiprināšana, tiesu darba pilnveidošana, birokrātijas mazināšana dialoga stiprināšana ar tieslietu nozares profesionāļiem. Daļa pārmaiņu jau īstenotas, pie citām darbs turpinās, taču tās vieno viens princips: tiesiskumam jāstrādā praksē, palīdzot valstij būt drošākai un cilvēkam savus jautājumus atrisināt ātrāk un vienkāršāk.
“Man ir svarīgi, lai Tieslietu ministrija nebūtu vieta, kur problēmas tikai apraksta un gadiem apspriež. Ja redzam, ka kādu procesu iespējams padarīt vienkāršāku, tiesu darbu efektīvāku vai valsti labāk sagatavot drošības apdraudējumiem, mēs rīkojamies. Šajos mēnešos vairāki būtiski darbi jau ir paveikti, citi ir sākti un virzīti uz priekšu. Tagad svarīgākais ir šo tempu saglabāt un panākt, lai pārmaiņu rezultātus cilvēki arvien vairāk sajustu savā ikdienā,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Drošāka valsts
Mūsdienu drošības apdraudējumi nebeidzas pie valsts robežas. Bezpilota lidaparātu incidenti, kiberuzbrukumi un citi hibrīdapdraudējumi prasa, lai valstij jau iepriekš būtu skaidrs rīcības plāns.
Tāpēc viena no pirmajām Tieslietu ministrijas virzītajām iniciatīvām bija vienota kārtība zaudējumu atlīdzināšanai militāru incidentu gadījumos miera laikā. Tā nosaka, kā valsts rīkojas, ja incidenta dēļ nodarīti tieši zaudējumi iedzīvotāju, uzņēmumu, pašvaldību vai valsts īpašumam.
Drošības stiprināšanai virzītas arī izmaiņas kriminālprocesā, kas ļautu arestētu mantu noteiktos gadījumos ne tikai glabāt, bet profesionāli pārvaldīt. Vienlaikus tiek pilnveidotas iespējas tiesībaizsardzības iestādēm ātrāk iegūt elektroniskos pierādījumus no ārvalstīs esošiem pakalpojumu sniedzējiem.
Stiprāka un efektīvāka tiesu vara
Droša un tiesiska valsts nav iespējama bez neatkarīgas un darbspējīgas tiesu varas. Dialogā ar Tieslietu padomi, Augstākās tiesas vadību un tiesnešiem apzinātas gan tiesu sistēmas ilgtermiņa vajadzības, gan praktiskie ikdienas šķēršļi. Tieslietu ministrija virzījusi izmaiņas, kas stiprinās Tieslietu padomes lomu tiesu sistēmas pārvaldībā un pilnveidos tiesu darba organizāciju.
Viens no nozīmīgākajiem risinājumiem ir tiesas jurista institūta izveide. Tas nodrošinās tiesnešiem profesionālu juridisko atbalstu, ļaujot vairāk laika veltīt lietu izskatīšanai un spriedumu sagatavošanai. Vienlaikus tas palīdzēs veidot nākamo tiesnešu paaudzi laikā, kad tiesu sistēmā tuvojas būtiska paaudžu maiņa.
Praktiski risinājumi tiek meklēti arī tiesu noslodzes mazināšanai. Pēc sarunām ar Latgales tiesnešiem virzīti priekšlikumi, kas ļautu atsevišķas ar ārzemnieku aizturēšanu saistītas lietas attālināti izskatīt tiesām visā Latvijā, tā mazinot nevienmērīgu noslodzi.
Valdība atbalstījusi arī Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz ātrāku un vienkāršāku lietu izskatīšanu, plašākas iespējas piedalīties tiesas sēdēs attālināti un efektīvākus līdzekļus pret apzinātu tiesvedības novilcināšanu. Vienlaikus izmaiņas mazinās liekas formalitātes un palīdzēs taupīt gan cilvēku un uzņēmumu laiku, gan valsts resursus.
Mazāk birokrātijas cilvēkiem un uzņēmējiem
Valsts pārvaldes kvalitāti cilvēks bieži izjūt ļoti praktiski: cik dokumentu jāiesniedz, cik iestādēs jāvēršas un cik ilgi jāgaida.
Viens no būtiskākajiem risinājumiem ir Vienotais būves reģistrācijas pakalpojums. Tā mērķis ir panākt, lai iedzīvotājam vai uzņēmējam jaunuzbūvētas ēkas vai dzīvokļa īpašuma reģistrācijai nebūtu atsevišķi jāvēršas vairākās valsts iestādēs.
Paredzēts, ka cilvēks iesniegs vienu pieteikumu Būvniecības informācijas sistēmā, bet nepieciešamā datu apmaiņa starp valsts reģistriem notiks pašās valsts sistēmās. Tas samazinās iesniedzamo dokumentu skaitu, procesa ilgumu un izmaksas. Pakalpojuma ieviešanu paredzēts sākt 2027. gada 1. janvārī.
Tiek pārskatītas arī citas administratīvās procedūras, atsakoties no prasībām, kas rada papildu izmaksas un darbu, bet nedod būtisku ieguvumu cilvēkam vai valstij.
Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegti arī priekšlikumi principa “maksā ātrāk, maksā mazāk” ieviešanai. Tie paredz iespēju noteiktos administratīvo pārkāpumu gadījumos samaksāt 80 procentus no piemērotā naudas soda, ja tas izdarīts noteiktajā termiņā.
Atbalsts Ukrainai stiprina arī Latvijas drošību
Latvija turpina atbalstīt Ukrainas tieslietu sistēmas reformas un tās iekļaušanu Eiropas Savienībā. Vienlaikus Ukrainas pieredze, nodrošinot tiesu un citu valsts institūciju darbu kara apstākļos, sniedz Latvijai būtiskas mācības par valsts noturību krīzes situācijās.
Tiek stiprināta Baltijas valstu sadarbība, tostarp gatavojot kopīgu Latvijas un Lietuvas tieslietu ministru vizīti Ukrainā. Tās mērķis ir padziļināt praktisko sadarbību, sekmēt mērķtiecīgu reformu turpināšanu Ukrainā un pārņemt Ukrainas pieredzi, lai stiprinātu tieslietu sistēmas darba nepārtrauktību krīzes situācijās.
Tieslietu ministrs sarunās ar Baltijas, Ziemeļvalstu un citiem partneriem aktualizējis tiesu sistēmu noturību, pārrobežu noziedzības apkarošanu un starptautiskajās tiesībās balstītas kārtības aizsardzību.
Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju turpinās darbs, lai noteiktu skaidru un ilgtspējīgu Ukrainas civiliedzīvotāju tiesisko statusu Latvijā, vienlaikus radot priekšnoteikumus veiksmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā.
Darbs turpinās
Starp tuvākajiem darbiem ir Krimināllikuma grozījumi, paredzot bargākus sodus par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nelikumīgas uzturēšanās organizēšanu, kā arī birokrātijas mazināšana, tostarp Maksātnespējas kontroles dienesta reorganizācija.
Darbs turpinās arī pie risinājuma, lai ilgstoši nepieprasītos līdzekļus slēgtajos banku kontos varētu novirzīt sabiedrībai nozīmīgiem mērķiem, tostarp Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei, kā arī pie kriminālprocesa un tiesu darba pilnveidošanas.
Tiesiskuma kvalitāti nevar izmērīt tikai ar pieņemto likumu skaitu. To cilvēks sajūt tajā, cik ātri iespējams saņemt taisnīgu tiesas lēmumu, cik vienkārši nokārtot jautājumus ar valsti un cik droši var paļauties uz valsts spēju rīkoties.